NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
28. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Labklājība
2
2
2
2

Uz darbu – strādāt vai nomirt?

„Diemžēl cilvēka vērtību bieži vien izprotam tad, kad viņa vairs nav,” atzīst Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

FOTO: www.sxc.hu

Šogad darbavietās nomiris jau 31 cilvēks. Viņi atnāca uz darbu un mājās vairs neatgriezās.

28. aprīlis ir Pasaules darba drošības un veselības aizsardzības diena, un Valsts darba inspekcija šogad īpašu vērību velta satraucošajai statistikai par darbavietās pēkšņi mirušajiem cilvēkiem. Protams, inspekcija vienmēr ir rūpējusies un rūpējas, lai samazinātu negadījumu skaitu, kas radušies darba drošības pārkāpumu dēļ, bet šogad atsevišķa uzmanība veltīta gadījumiem, kad cilvēks atnāk uz darbu un pēkšņi nomirst dabīgā nāvē.

Tādēļ inspekcija šodien dodas uz uzņēmumiem, kuros strādā garas darba stundas, lai pārbaudītu, vai ir izietas obligātās veselības pārbaudes un vai starp garajām darba stundām ir paredzēts arī atpūtas laiks.

"Saudzējiet sevi, nesadedziniet savu dzīvi!"

Līdz 13. aprīlim darbavietā Latvijā šogad nomiris jau 31 cilvēks. Daļa gadījumu vēl tiek izmeklēti, bet jau tagad nojaušams, ka 14 gadījumos nāve ir bijusi saistīta ar darba drošību, bet 17 gadījumos nāves iemesls nav bijis saistīts ar darbu. Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa stāsta: "Apstākļi, kādos nomiruši cilvēki, ir ļoti līdzīgi: pēkšņi nokrita, palika slikti, sajutās nelāgi. Skolotāja, 59 gadi. Sargs, 67 gadi. Autovadītājs, 53 gadi. Autovadītājs, 48 gadi. Informācijas tehnoloģiju speciālists, 40 gadi. Strādnieks, 49 gadi. Policijas inspektors, 43 gadi."

Šī gada statistika liecina: visticamāk, tiks pārsniegti iepriekšējo gadu melnie rekordi. 2007. gadā darbavietā miruši 36 cilvēki, 2008. gadā - 37, 2009. gadā - 30, bet 2010. gadā darbavietā miruši 35 cilvēki. Statistika liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa no tiem ir vīrieši. 2009. gadā darbā pēkšņi nomira 28 vīrieši un 2 sievietes – 68 un 55 gadus veci. Savukārt 2010. gadā darbā nomira 31 vīrietis un 4 sievietes. Mirušo vīriešu vidējais vecums ir 45-54 gadi. 2010. gadā šādā vecumā darbā nomiruši 13 vīrieši, bet vecumā no 55 līdz 64 gadiem – desmit.

"Ja darbs dod gandarījumu, var strādāt arī daudz, un nebūs tāds nogurums un stress kā tad, ja cilvēks strādā netīkamu darbu tikai naudas dēļ."

"Šie dati ir katalizators tam, kas notiek valstī," saka S. Zariņa. Viņa secina: "Cilvēki ir pārguruši un pārstrādājušies – strādā smagu fizisku darbu, garas darba stundas. Reiz pienāk brīdis, kad šis vadzis lūst. Nav noslēpums, ka vairums, kam ir darbs, šobrīd strādā daudz vairāk nekā agrāk. Tas tāpēc, ka lielai daļai ir kredīti, līdz ar to arī jāpelna vairāk, bet daudz kur algas ir samazinātas, tādēļ jāstrādā vairākos darbos. Tomēr man ļoti gribas aicināt: saudzējiet sevi, nesadedziniet savu dzīvi!"

Sava veselība jāuzrauga laikus

"Izplatītākie pēkšņas nāves iemesli cilvēkiem pusmūža gados ir smadzeņu asinsrites traucējumi jeb insults vai sirds asinsrites traucējumi jeb infarkts," skaidro Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Pagājušā gada statistikas dati liecina, ka visvairāk darbinieki nomirst pirmdienās. "Apkopojot datus, mums likās, ka pēkšņā nāve darbiniekus piemeklēs nedēļas nogalē, bet izrādījās otrādi," saka S. Zariņa. Tam, ka cilvēki darbā nomirst pirmdienā, varētu būt vairāki izskaidrojumi. Iespējams, cilvēki brīvdienās neatpūšas. Tā vietā, lai brīvdienas pavadītu pilnvērtīgi, viņi, piemēram, sēž pie televizora. "Pirmdienā cilvēks bieži vien uzsāk nedēļu ar milzīgu smagumu: ir tik daudz darba, ka šķiet – to vispār nekad, nekad nevarēs padarīt! Turklāt savu daļu sloga uzliek arī tas, ka cilvēki strādā darbu, kas viņiem nepatīk. Ja darbs dod gandarījumu, var strādāt arī daudz un nebūs tāds nogurums un stress kā tad, ja cilvēks strādā netīkamu darbu tikai naudas dēļ," uzsver L. Kozlovska.

"Salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, Latvijā ir daudz paviršāka attieksme pret savu veselību."

Daktere atzīst: cilvēkiem savai veselībai tieši pusmūža gados jāpievērš īpaša uzmanība. Laiks ap četrdesmit ir brīdis, kad organismam ir krietni daudz darīts pāri gan ar mazkustīgu dzīvesveidu, gan alkoholu, smēķēšanu un nepareizu uzturu. "Ir jāuzrauga sava veselība, ir jāiet pie ģimenes ārsta, lai laikus konstatētu asinsrites traucējumus un uzsāktu uzturošo terapiju. Un tad, kad cilvēks sajūtas nelāgi, ir jāiet pie ārsta, un uzreiz. Iespējams, cilvēki, kas nomiruši darbā, jau no rīta ir sajutušies dīvaini, tomēr pienākums ir licis doties strādāt," saka L. Kozlovska. "Diemžēl man jāatzīst, ka par savu veselību nepietiekami rūpējas arī ārsti. Ne velti jau kuro gadu pēc kārtas darbā nomirst arī kāds Latvijas ģimenes ārsts."

"Salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, Latvijā ir daudz paviršāka attieksme pret savu veselību. Diemžēl cilvēka vērtību bieži vien izprotam tad, kad viņa vairs nav. Toties tad, kad speciālisti runā par to, kā ir jāstrādā, cik jāatpūšas, to nedzirdam. Ir taču tik daudz iespēju, kā dzīvot veselīgāk, kā strādāt drošāk. Attīstītajās Eiropas valstīs darbiniekiem pat prātā neienāk sevi apdraudēt un strādāt tā, kā nav droši. Pie mums tas ir normāli," atzīst S. Zariņa.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU