NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lolita Lūse
LV portāls
19. februārī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Darba tiesības
2
2

Ekonomika attīstās, strādājošie darbā mirst biežāk

Valsts darba inspekcijas infografika

Valsts darba inspekcijas apkopotā statistika liecina: līdz ar valsts ekonomisko izaugsmi palielinās arī nelaimes gadījumu darbā un bojāgājušo skaits. Speciālisti negrib to pieņemt kā likumsakarību un mudina valsti, darba devējus un strādājošos domāt, kā ekonomikai atlabt, nezaudējot cilvēkus.

 "Smago un letālo negadījumu skaits ar katru gadu pieaug, tuvojoties pirmskrīzes līmenim. Šīs ziņas nav iepriecinošas, turklāt visbiežāk pie vainas ir pašu darbinieku vai darba devēju vieglprātība vai neuzmanība. Situācijas uzlabošanai vienas receptes nav, taču ir ļoti būtiski, lai paši strādājošie un viņu tiesību aizstāvji nopietni rūpētos par savu dzīvību un veselību," uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. "Pieaugošais nelaimes gadījumu skaits skaidrojams ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, rodas jaunas darbavietas un pieņemts vairāk darbinieku," uzsver Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

2012.gadā smagos nelaimes gadījumos cietuši 209 nodarbinātie, vēl 32 cilvēki darba negadījumos gājuši bojā (pašlaik izmeklēšanā vēl ir 5 smagi nelaimes gadījumi un 12 letāli nelaimes gadījumi, no kuriem 7 bojāgājušie, iespējams, miruši dabīgā nāvē). Darba inspekcija lēš, ka katrās desmit dienās Latvijā darbavietā bojā iet viens nodarbinātais.

"Latvijā katrās desmit dienās darbā iet bojā viens nodarbinātais."

Inspekcija ir izveidojusi šāda darbavietā bojā gājušā darbinieka portretu. Tas ir 47 gadus vecs vīrietis, pilsonis, kam ir noslēgts darba līgums; viņš ir kvalificēts strādnieks, speciālists, amatnieks un konkrētajā profesijā strādājis nepilnu gadu. Viņa asinīs nelaimes brīdī konstatēts alkohols – vidēji 0,35 promiles, un nelaimes gadījums noticis nedēļas vidū.

Jauni, darba tirgū atgriezušies darbinieki pieļauj kļūdas, izmanto nedrošas darba metodes. Pēc nelaimes gadījumu izmeklēšanas inspekcija nereti secina, ka darbinieki ir instruēti darba aizsardzībā, taču bieži vien darba devēja veiktā apmācība ir bijusi formāla, bet darbinieku uzvedība darbavietā netiek kontrolēta, tādēļ nereti tie rīkojušies pārgalvīgi vai neuzmanīgi.

Visbiežākie pērnā gada letālo nelaimes gadījumu cēloņi ir šādi:

  • nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas;
  • trūkumi darba vadībā, nepietiekama kontrole;
  • neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Šogad līdz 4.februārim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši deviņi nodarbinātie (tai skaitā iespējamas 4 dabiskas nāves darbavietā). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši četri nodarbinātie. Vēl 10 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2012.gadā šajā laika periodā – 12). Lūk, tikai daži gadījumi, par kuriem informāciju šogad saņēmusi VDI: 57 gadus veca pastniece darbā pasta telpās nokrita un guva gūžas kaula lūzumu; 32 gadus vecs strādnieks, nokrītot no piecu metru augstuma, lauzis abas rokas; 44 gadus vecs palīgstrādnieks, kraujot automašīnā paletes, pakrita un guva iegurņa kaula lūzumu;  44 gadus vecs ceļu montieris atrasts miris sadzīves telpās; 50 gadus vecam būvstrādniekam būvobjektā kļuva slikti ar sirdi un viņš darbavietā nomira; 58 gadus vecs strādnieks, pārbaudot neizslēgtu betona transportēšanas iekārtu, uzkāpa uz sliedēm otrajā stāvā. Vagonete nostūma darbinieku lejā betona maisījumā. Glābēji nodarbināto izvilkuši, bet pēc stundas viņš miris.

Efektīvākais līdzeklis – ražošanas apturēšana

Labklājības ministrijas speciālisti informē, ka tiek domāts par darba aizsardzības administratīvā sloga samazināšanu darba devējiem. Piemēram, no 160 uz 60 stundām samazināts apmācību ilgums darba aizsardzības speciālistiem. Atbildot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas A.Barčas jautājumu, kā tik būtiska apmācību laika samazināšana saskan ar satraucošo statistiku, LM pārstāvji sacīja, ka apmācību kurss veidots tā, lai darba drošība neciestu, turklāt bīstamajās nozarēs – būvniecībā, kokapstrādē, ražošanā – nepieciešams apgūt arī 40 stundu specializētās apmācības kursu.

Sabiedrības attieksme pret darba aizsardzības prasību ievērošanu joprojām ir skeptiska. "Kāpēc, piemēram, maza grāmatvedības uzņēmuma darba aizsardzības speciālistam jāmācās 60 stundas? Kas tur tāds var notikt? Vai kāda grāmatvede ar zīmuli nodursies?" jautā Saeimas deputāts Gunārs Igaunis. Darba inspekcijas pārstāvji skaidro: speciālistam, lai kādā uzņēmumā viņš strādā, ir jābūt izpratnei par to, kas ir darba vides riski un kas ir darba aizsardzība. Jo vairāk cilvēku to saprot un skaidro citiem, jo lielāka cerība, ka valstij nebūs jāzaudē spēcīgi, darbspējīgi cilvēki.

"Speciālistam, lai kādā uzņēmumā viņš strādā, ir jābūt izpratnei par to, kas ir darba vides riski un kas ir darba aizsardzība."

Ko dara un ko var darīt VDI, lai nosargātu strādājošos? Inspekcijas pārstāvji atzīst: efektīvākā metode drošas vides uzturēšanai, izrādās, problemātisko iekārtu vai struktūrvienību darba apturēšana vai brīdinājums par apturēšanu. "Ja uzņēmumam draud dīkstāve ražošanā, darba drošības lietas tiek sakārtotas ātri, un šī metode ir iedarbīgāka par naudas sodiem," norāda VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne. Viņa stāsta, ka 2011.gadā VDI apturēja 28 struktūrvienības un iekārtas, bet 2012.gadā – jau 35. 2011.gadā inspekcija izsniedza 21 brīdinājumu par apturēšanu, bet 2012.gadā – jau 55.

No apmēram 100 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu Valsts darba inspekcija apseko 7 procentus darbavietu. Šogad iecerētas tematiskās pārbaudes kokapstrādes, mežizstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē, transports, loģistika, noliktavas, būvniecības nozarē, metālapstrāde un nozarē, kas tiks precizēta vēlāk, kā arī notiks tematiskā pārbaude kompetento institūciju/speciālistu sniegto pakalpojumu kvalitātes kontrolei. Bet ar to vien nepietiek.

Darbiniekiem par sevi jārūpējas vairāk

Kā atzīst Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, lai cik spēcīga būtu Valsts darba inspekcija, situāciju katrā uzņēmumā kontrolēt tā nespēs, tādēļ atbildība jāuzņemas arī pašu darbinieku apvienībām. "Būtiska loma nelaimes gadījumu ierobežošanā būtu tieši spēcīgām arodbiedrībām – uzturot sociālo dialogu ar darba devējiem un rūpējoties par strādājošo izglītošanu gan viņu tiesību, gan darba drošības jomā," norāda A.Ašeradens.

Tam, ka pašiem darbiniekiem vairāk par sevi jārūpējas, piekrīt arī VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa: "Vēl joprojām esam situācijā, kad cilvēks priecājas par jebkādu darbu. Diemžēl veselībai un dzīvībai ir maza vērtība, svarīgāk ir nopelnīt to latiņu. Cilvēki nāk uz darbu slimi, mājās pakurn, pasūdzas viens otram, bet nāk."

"Ja uzņēmumam piedraud ar dīkstāvi ražošanā, darba drošības lietas ātri sakārtojas, un šī metode ir iedarbīgāka par naudas sodiem."

S.Zariņa uzskata, ka vidējās paaudzes strādājošo domāšanu diez vai izdosies izmainīt, jo pārāk dziļi ir iesakņojusies doma, ka jāstrādā daudz un tā, kā prasa darba devējs. Būtu īpaši rūpīgi jāaudzina jaunā paaudze: jau no bērnudārza vecuma jāstāsta, ka jāstrādā droši un sava veselība pašam jāsargā.

"Jo vairāk strādājošie pastāvēs par savām tiesībām, jo ātrāk situācija uzlabosies. Ja tagad viens atsakās kāpt pa nedrošām sastatnēm, tad darba devējs saka: "Ej prom! Re, tur man jau pieci stāv, kas ir gatavi kāpt!" Un tā arī ir: atnāk darbinieks, kurš ir gatavs kāpt gan pa šādām, gan vēl sliktākām sastatnēm. Ja tie pieci, kas stāv un gaida darbu, arī prasītu labākus apstākļus, darba devējs atrastu risinājumu."

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU