SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. decembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
20
20

Kā tikt pie ārsta, ja jāstrādā

Ja darbā piemeklē pēkšņas veselības problēmas, darbinieks var vai nu saukt neatliekamo palīdzību, vai tomēr doties pie ārsta, lai saņemtu darbnespējas lapu, kas būs attaisnojums darba kavējumam.

FOTO: www.sawysugar.com

Darbiniekam darba laikā jādodas pie ārsta. Nepieciešamais ārsta apmeklējums var notikt gan mierīgi un nemanāmi, gan pāraugt pamatīgā konfliktā ar darba devēju.

Jāizmanto brīvais laiks

Starp darba devēju un darbinieku noslēgtais darba līgums paredz katra darbinieka darba laiku. Darba likuma izpratnē tas nozīmē laikposmu no darba sākuma līdz beigām, kad darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

Darbinieks, parakstot darba līgumu, piekrīt šiem noteikumiem, līdz art to apņemas darba laikā veikt darba pienākumus. Te nu jārespektē darba devējs un jāsaprot: viņš darbiniekam maksā algu par darbu, nevis par staigāšanu pa veikaliem vai citu personīgo lietu kārtošanu. Darba devējam likums uzliek pienākumu apmaksāt laiku, kad darbiniekam ir darbnespējas lapa A, bet neuzliek atsevišķu pienākumu apmaksāt darbiniekam visas tās stundas un dienas, kad viņš darba laikā dodas uz vizītēm pie medicīnas speciālistiem. Ir atsevišķas situācijas, kad darba devējam tas jādara obligāti, tomēr lielā daļā gadījumu jāvērtē individuāli.

Tieši tādēļ pirmais padoms, kas būtu jāņem vērā darbiniekam: savas personīgās darīšanas, arī tās, kas saistītas ar veselības problēmām, tomēr jārisina ārpus darba laika. Ģimenes ārsti, piemēram, mēdz pieņemt arī vēlu vakaros vai agri no rīta. Tāpat uz vizīti var doties pusdienlaikā, jo Darba likuma 145. pants „Pārtraukumi darbā” paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.

Likums nosaka: pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. „Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam,” teikts likumā. Tas nozīmē, ka darbinieks pārtraukuma laikā var brīvi bez īpašas darba devēja informēšanas, doties tur, kur viņam jādodas – arī pie ārsta.

"Darbiniekam labvēlīgāka situācija izveidojas gadījumā, ja pie ārsta ved bērnu; ārsts izsniedz darbnespējas lapu, jo tādā gadījumā darbiniekam tā tomēr būs apmaksāta darbdiena."

Ko vēl var darīt darbinieks, lai tomēr tiktu pie ārsta? Viņš var ņemt brīvdienu - atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darba likuma 153. panta 3. daļa paredz, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, bet likums neparedz, ka darba devējam tas jādara obligāti. Tātad, teorētiski darba devējs darbiniekam brīvu dienu var arī nedot – tas nav viņa pienākums.  

Ja tomēr pie ārsta nav iespējams doties ārpus darba laika, jārīkojas atbilstoši katras darbavietas iekšējās kārtības noteikumiem, par katru konkrēto gadījumu darba devējs jāinformē rakstiski vai mutiski. Tāpat jāvienojas, vai šis būs darba devēja apmaksāts vai neapmaksāts laiks. Lielākajā daļā gadījumu darba devējs darbinieku sapratīs. Tomēr ne visi darba devēji būs ar mieru apmaksāt tās stundas, kurās darbinieks nestrādā.

„Te jāuzsver elastīgā darba laika nozīme. Labā prakse rāda, ka koplīgumos darbiniekiem tiek paredzēta iespēja pašiem organizēt savu laiku un, piemēram, noteiktas stundas nedēļā izmantot personīgu lietu kārtošanai (iet uz pastu, sporta nodarbībām utt.), savus darba pienākumus izpildot citā laikā,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs.

Pēkšņas veselības problēmas – pie ārsta

Lai cik atbildīgs ir darbinieks, viņš var nonākt situācijā, kad veselības problēmas tomēr jārisina darba laikā. Lūk, situācija. Darbinieks ierodas darbā, bet viņam ļoti sāp galva. Tik ļoti, ka nevar pastrādāt. Šādā gadījumā darbiniekam par savu slikto pašsajūtu jāinformē darba devējs un savstarpēji jāvienojas par turpmāko rīcību. Iespējams, darba devējs ļaus darbiniekam doties mājās atpūsties vai ieteiks doties pie ārsta. Tomēr darbiniekam drošāk, ja viņš no darba devēja iegūs rakstisku apstiprinājumu savstarpējai norunai – atļaujai atstāt darbavietu.

Sarežģītāka situācija veidojas, ja darbinieks lūdz darba devējam atļauju doties mājās vai pie ārsta, bet darba devējs neļauj, sakot, lai darbinieks nostrādā līdz darba laika beigām. Šādā gadījumā darbinieks var vai nu saukt neatliekamo palīdzību, vai tomēr doties pie ārsta, saņemot darbnespējas lapu, kas būs attaisnojums darba kavējumam.

Vieglprātīgi rīkosies tas darbinieks, kurš sliktās pašsajūtas dēļ dosies mājās, lai arī darba devējs ir licis strādāt. Ja darbiniekam nebūs pierādāma attaisnojuma darba kavējumam, darba devējs var uzskatīt, ka darbs kavēts neattaisnoti. Tieši tādēļ K. Rācenājs iesaka pēkšņu veselības problēmu gadījumos tomēr doties pie ārsta, nevis uz mājām.

Ārkārtas gadījumos – īslaicīgā prombūtne

Bet, lūk, cita situācija: vīrietim jādodas uz vairākus mēnešus iepriekš noteiktu valsts finansētu izmeklējumu, un vienīgais laiks, kad viņš varēja uz to pierakstīties, ir darba laikā. Situācija atrisinās, ja darba devējs saprot darbinieku un viņi savstarpēji vienojas, kā rīkoties. Problēmas rodas tad, ja darba devējs saka: nē, nedrīkst, es nelaižu – ej pie ārsta ārpus darba laika.

Situācija veselības aprūpē ir zināma: uz vairākiem valsts finansētiem izmeklējumiem rindā jāgaida mēnešiem, un katram pacientam tiek noteikts viens konkrēts laiks, kad uz to ierasties, bez piedāvājuma izvēlēties. Arī šādā gadījumā darbiniekam tomēr nav jāupurē sava veselība darba devējam. Lai dotos uz plānveida vizīti, var izmantot Darba likuma 147. pantu „Īslaicīga prombūtne”.

Tajā teikts, ka darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Jāielāgo, ka īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, teikts Darba likumā. Turklāt šis ir apmaksāts darba laiks. Nekur likumā gan nav noteikts, cik gara var būt „īslaicīga prombūtne”.

"Vieglprātīgi rīkosies tas darbinieks, kurš sliktās pašsajūtas dēļ dosies mājās, lai arī darba devējs ir licis strādāt."

Tomēr jāsaprot, ka šis pants nav ikdienas izmantošanai, bet patiešām ārkārtas gadījumiem. Darbiniekam jāzina, ka darba devējs var darbiniekam pieprasīt ārkārtējo apstākļu pierādījumus. Tātad, darbiniekam var nākties pierādīt, ka viņš konkrētajā laikā ir bijis pie ārsta un nav varējis vizītē doties ārpus darba laika.

K.Rācenājs uzsver: „Tas nozīmē, ka darbinieks savas tiesības nedrīkst izmantot ļaunprātīgi un doties pie ārsta tad, kad viņam ir ērtāk, nedomājot par darba devēju un aizbildinoties ar ārkārtas apstākļiem. Šis Darba likuma pants piemērojams atsevišķos ar veselību saistītos gadījumos: ja plānveida konsultācija nav bijusi iespējama citā laikā, ja pie ārsta pēkšņi bijis jāved tuvinieks u.tml.” Darba tiesību speciālists uzsver, ka šādos gadījumos darbiniekam jāpadomā par pierādījumiem. Piemēram, ja darbinieks ir devies uz plānveida konsultāciju pie ārsta, jāsaglabā nosūtījuma kopija, kā arī ārstam jāprasa izrakstīt dokumentu – speciālo 27. veidlapu, ar kuru viņš darba devējam var apliecināt savas īslaicīgās prombūtnes pamatoto iemeslu.

Vēl Darba likuma 147. pants „Īslaicīga prombūtne” paredz: darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darbavietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Te K. Rācenājs iesaka pievērst uzmanību nosacījuma pēdējiem vārdiem „ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika”. Respektīvi, darba devējs var arī grūtniecei likt pierādīt, ka veselības pārbaudes viņa var veikt tikai šajā un ne citā laikā, kad tas netraucētu ikdienas darbam.

Darbnespējas lapa – drošāk, bet neizdevīgāk

Tomēr visdrošāk darba ņēmējs varēs justies, ja par dienu, kurā tas apmeklējis ārstu, viņam būs darbnespējas lapa. Kā skaidro Veselības inspekcijā, pacients, kurš atnācis pie ārsta kaut uz konsultāciju, var prasīt ārstam izrakstīt darbnespējas lapu A.

Ministru kabineta noteikumi „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” paredz, ka darbnespējas lapu izsniedz sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu, ja nepieciešams saņemt ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību vai ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā utt.

Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča apliecina, ka pacientam ir tiesības saņemt darbnespējas lapu arī vienai dienai, bet ārstam tiesības izvērtēt – izsniegt pacientam šo lapu vai ne. I. Raboviča skaidro: „Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Pacienti var konsultēties pie mums inspekcijā, zvanot ārstiem ekspertiem pa tālruni 67357811, lai saprastu konkrētās situācijas būtību. Ja, piemēram, pacients būs devies pie ģimenes ārsta pēc receptes un pieprasīs par to darbnespējas lapu, ģimenes ārstam būs tiesības šo dokumentu atteikt – tas ir ārsta ziņā.

"Pacientam ir tiesības saņemt darbnespējas lapu arī vienai dienai, bet ārstam –tiesības izvērtēt, izsniegt pacientam šo lapu vai ne."

Jebkurā gadījumā ārstam noteikti jāizsniedz pacientam 27. veidlapa, kas ir speciāls, vienots dokuments, kurā darba devējs gūtu apliecinājumu, ka darbinieks patiešām ir bijis pie ārsta. Savukārt gadījumos, ja darbiniekam ir veiktas manipulācijas, ja viņš nedrīkst braukt ar automašīnu utt., ārsts noteikti izrakstīs arī darbnespējas lapu un pacientam ir tiesības tādu saņemt.”

Darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas. Sarežģītāk saņemt darbnespējas lapu var būt gadījumos, kad pacientam jādodas un diagnostiskiem izmeklējumiem – šādos gadījumos darbnespējas lapa jāprasa ārstam, kas pacientu uz izmeklējumiem nosūta.

Darbiniekam gan jāņem vērā, ka šī viena diena, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa A, darba devējam nav jāapmaksā.

Ja pie ārsta jāved bērns

Arī bērna aizvešanai pie ārsta darbiniekam pirmām kārtām jāmēģina atrast brīdis ārpus darba laika, bet ārkārtas gadījumos - izmantojot īslaicīgās prombūtnes iespēju. Tomēr darbiniekam labvēlīgāka situācija izveidojas gadījumā, ja pēc ārsta apmeklējuma viņš izsniedzis darbnespējas lapu, jo tādā gadījumā darbiniekam tā būs apmaksāta darbadiena.

Kā skaidro jurists K. Rācenājs, par šo dienu, kad jādodas pie ārsta, vecākiem jāprasa ārstam izrakstīt darbnespējas lapu B, kas ir pietiekams, Darba likumā paredzēts darba kavējuma attaisnojums. Ministru kabineta noteikumi „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” paredz, ka darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.

Tātad vecākiem ir iespēja aizvest bērnu pie ārsta, saņemot darbnespējas lapu B un tā darba devējam attaisnojot darba kavējumu. To, kā darba devējs jābrīdina par darba kavējumu, paredz katras darbavietas iekšējās kārtības noteikumi.

Turklāt arī par šo vienu kavēto darbadienu darbinieks no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras var saņemt slimības pabalstu. Ja darbinieks kopj bērnu līdz 14 gadiem, viņam slimības pabalstu piešķir un izmaksā no bērna slimības pirmās dienas līdz 14. dienai, bet no 15. līdz 21. dienai –, ja kādu periodu bērnu kopj stacionārā.

Lai piešķirtu slimības pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir nepieciešams iesniegt darbnespējas lapu un darba devēja apstiprinājumu, ka darba nespējas periodā darbinieks nestrādāja. Ja pastāv darba attiecības ar vairākiem darba devējiem, šāds apstiprinājums ir nepieciešams no katra.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU