Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visbiežāk troksnim ir pakļauti nodarbinātie kokapstrādes uzņēmumos.
FOTO: Māris Kaparkalējs
Izmaiņas darba aizsardzības prasībās:
Valdībā 18.decembrī apstiprināti vairāki noteikumi, kas paredz izmaiņas četros normatīvajos aktos:
Grozījumi galvenokārt bija nepieciešami, lai samazinātu administratīvo slogu darba aizsardzībā. Daļa no tiem stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet pārējie – no šā gada jūlija.
Pašreizējā situācija
Šobrīd pamatlīmeņa apmācības programmas apjoms un saturs, ko apgūst darba aizsardzības speciālisti, ir vienāds (160 stundas), neatkarīgi no tā, kādas nozares uzņēmumā speciālists strādā vai gatavojas strādāt, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne. Tomēr dažādās nozarēs darba vide būtiski atšķiras – katrai nozarei ir raksturīgi specifiski darba vides riski, izmantojamais darba aprīkojums, piemērotākie aizsardzības līdzekļi un veicamie pasākumi. Turklāt bīstamās nozarēs, piemēram, būvniecībā, ražošanā, lauksaimniecībā, ir daudz vairāk un bīstamāki riski nekā biroju vai veikalu darba vidē.
Izvērtējot pašreizējās prasības darba aizsardzības jomā, LM secināja, ka iespējams samazināt profesionālās pilnveides izglītības programmas apjomu, kas jāapgūst darba aizsardzības speciālistiem, lai samazinātu mācībām nepieciešamo laiku. Vienlaikus bija nepieciešams saglabāt prasību, ka attiecīgas zināšanas var iegūt, apgūstot licencētu profesionālās pilnveides izglītības programmu, lai nodrošinātu apmācībai valsts uzraudzību.
Izmaiņas ar 2013.gada 1.janvāri
Jau no 2013.gada 1.janvāra visus darba aizsardzības speciālista pienākumus bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir nodarbināti 6 līdz 10 nodarbinātie, varēs veikt ne tikai speciālisti ar augstāko izglītību darba aizsardzībā, bet arī speciālisti ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs.
Speciāliste skaidro, ka pamatlīmeņa profesionālās pilnveides programma nodrošina vispārīgu apmācību par darba aizsardzības jautājumiem, neaptverot konkrētu nozaru specifiskās problēmas un riskus. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem, darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas īpašas zināšanas par iespējām tos novērst.
"Dažādās nozarēs darba vide būtiski atšķiras."
Līdz ar to šiem speciālistiem (ja apgūta pamatlīmeņa apmācība darba aizsardzībā 160 stundu apjomā) ir nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā, lai pēc iespējas labāk izprastu darba vidi, darba procesu un darba aizsardzības prasības. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka šiem speciālistiem nav tik specifisku un padziļinātu zināšanu, kādas ir darba aizsardzības speciālistiem, kas ieguvuši augstāko izglītību darba aizsardzībā. Tādējādi ar iepriekšminētajām izmaiņām ir samazināts administratīvais slogs šajos uzņēmumos, saglabājot pietiekami augstu darba aizsardzības līmeni bīstamajās nozarēs. Vienlaikus attiecībā uz šiem uzņēmumiem atjaunots regulējums, kas bija spēkā līdz 2012.gada 1.janvārim, skaidro M.Vīksne.
Attiecīgi bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir 11 vai vairāk nodarbināto, ir saglabāts spēkā esošais regulējums. Tas paredz nodarbināt darba aizsardzības speciālistu ar augstāko izglītību darba aizsardzībā vai piesaistīt kompetento institūciju, lai nodrošinātu pietiekami augstu uzņēmumos īstenoto darba aizsardzības pasākumu kvalitāti. Šajos uzņēmumos riskam ir pakļauts lielāks skaits darbinieku un parasti izmantotās tehnoloģijas un darba metodes ir sarežģītākas, kas darba aizsardzības speciālistiem prasa specifiskas zināšanas.
Pēc statistikas datiem, kompetentas institūcijas statuss piešķirts 44 komersantiem, savukārt augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā ir ieguvuši apmēram 1000 cilvēki.
Izmaiņas no 2013.gada 1.jūlija
No 2013.gada 1.jūlija ievērojami tiks samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms no pašreizējām 160 līdz 60 stundām. No tām 40 stundas būs veltītas teorijai, bet 20 stundas - praktiskām mācībām. Papildus minētajām izmaiņām paredzēta arī specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu. Šāda veida apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas īpašas zināšanas par iespējām tos novērst.
Sākot ar 2013.gada 1.jūliju, kad būs uzsāktas darba aizsardzības speciālistu saīsinātās apmācības, bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros nav vairāk par desmit nodarbinātajiem, varēs strādāt arī speciālisti ar apgūtu pamatlīmeņa apmācību darba aizsardzībā 60 stundu apjomā un specializēto apmācību 40 stundu apjomā atbilstoši komercdarbības veidam, ar kuru uzņēmums nodarbojas. Gadījumā ja uzņēmumā darba aizsardzības speciālistu ar attiecīgu apmācību nenodarbinās, tāpat kā līdz šim, darba devējam būs jāpiesaista kompetenta institūcija, kas sniedz darba aizsardzības pakalpojumus.
"Bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir 11 vai vairāk nodarbināto, ir saglabāts pašreiz spēkā esošais regulējums."
Savukārt uzņēmumos, kuri nedarbojas bīstamās nozarēs, darba aizsardzības speciālistam būs jāapgūst pamatlīmeņa zināšanas 60 stundu apjomā.
Vienlaikus LM pārstāve norāda, ka arī citās jomās profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes izglītības apliecību varēs izsniegt cilvēkam, kurš akreditētā izglītības iestādē būs apguvis licencētu izglītības programmu mazākā apjomā nekā šobrīd noteiktās 160 stundas, ja šāda iespēja tiks noteikta attiecīgās jomas normatīvajos aktos.
Tie speciālisti, kas jau šobrīd apguvuši pamatlīmeņa apmācību 160 stundu apjomā, varēs turpināt strādāt par darba aizsardzības speciālistiem. Attiecīgi uzticības personām un darba aizsardzības koordinatoriem būs jāapgūst pamatlīmeņa apmācības programmas teorētiskā daļa.
Trokšņa mērījumi
2013.gadā samazināsies arī darba vides trokšņa mērījumu biežums, tādējādi samazinot izmaksas darba devējiem. Proti, turpmāk trokšņa mērījumi būs jāveic ne retāk kā reizi trijos gados, ja būs konstatēts, ka trokšņa līmenis ir paaugstinājies un rada risku strādājošo drošībai vai veselībai. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, ja kopš iepriekšējā mērījuma veikšanas darba vidē nekādas tehnoloģiskas izmaiņas nav notikušas.
LM pārstāve uzsver, ka šis ir arī maksimālais laika periods, kurā jāveic obligātās veselības pārbaudes, ja strādājošais ir pakļauts darba vides troksnim. Atkārtota mērījumu veikšana būtu lietderīga tikai tad, ja salīdzinājumā ar iepriekšējiem pārbaudes rezultātiem trokšņa līmenis ir paaugstinājies, kā arī īpašos gadījumos, piemēram, ja konstatēta nodarbinātā dzirdes pasliktināšanās vai ir noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar trokšņa radīto risku.
Speciāliste atgādina, ka, ņemot vērā trokšņa līmeni darba vidē, darba devēja pienākums ir veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, ierīkot trokšņa slāpēšanas sienas, vai nodrošināt individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus, t.sk. austiņas, antifonus, lai trokšņa radīto risku novērstu vai samazinātu līdz minimumam.
Informācijai
Latvijā darba vides trokšņa mērījumus ir tiesīgas veikt astoņas laboratorijas. Saskaņā ar 2006. un 2010.gadā veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā" datiem 35,6% nodarbināto uzskata, ka ir pakļauti skaļam troksnim, jo viņiem nākas pacelt balsi, runājot ar cilvēkiem. Atbilstoši nodarbināto viedoklim 2010.gada aptaujā visbiežāk troksnim ir pakļauti nodarbinātie koksnes, koka un korķa izstrādājumu, mēbeļu ražošanas uzņēmumos (94,5%), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes uzņēmumos (78,5%), būvniecības (68,6%), zivsaimniecības uzņēmumos (68,1%) un apstrādes rūpniecības uzņēmumos (59,7%).
Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas datiem troksnis darba vidē ir ticis pārsniegts gandrīz pusē no pārbaudītajiem uzņēmumiem (2010.gadā – 49%, 2011.gadā – 47,7%, 2012.gadā – 44,9%).
