Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Jāsaprot, ka ģimenes ārsts viens pats neko izdarīt nevar – vajadzīga arī pacientu iesaistīšanās jeb līdzestība. Turklāt pacienti, kuru ārsti būs pieteikušies programmai, gada beigās tiks iesaistīti aptaujā, kurā vajadzēs novērtēt sava ārsta darbu. Katrā ziņā – programma ir un būs neapšaubāms ieguvums pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
FOTO: A.F.I
31. maijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuros iekļauta brīvprātīgā ģimenes ārstu papildus pieejamības un kvalitātes programma, kas sāks darboties 1. jūlijā.
Līdzīga programma darbojas vairākās Eiropas valstīs, arī Igaunijā, kur pāris gadu laikā šādai programmai pievienojušies 80% ģimenes ārstu. Iecerēts, ka jaunā sistēma uzlabos pieejamību primārajai aprūpei un mudinās ģimenes ārstus uzlabot savu darbu. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzsver: "Veselības aprūpes sistēmas efektīvākai darbībai ir jābūt visaptverošai, un ģimenes ārstu papildus pieejamības un kvalitātes programma ir tikai viens no soļiem. Aicinu ģimenes ārstus pievienoties šai programmai, jo uzskatu, ka tā sekmēs sabiedrības lielāku apmierinātību ar veselības nozari kopumā."
Varēs saņemt līdz 3000 latiem gadā
Brīvprātīgā ģimenes ārstu pieejamības un kvalitātes programma ietver 23 ārsta darbības kvalitātes rādītājus: prakses darba organizācijas, ārsta sniegtās palīdzības rezultātu izvērtēšanu utt. Lai gan programma paredzēta ģimenes ārstiem, lielākie ieguvēji, protams, būs pacienti. Programma veidota, lai uzlabotu ģimenes ārstu darbu, pacientiem nodrošinot ērtu un ātru pieejamību ārstam jau pirmajā veselības aprūpes posmā. Ar programmas starpniecību plānots atbalstīt labākos Latvijas ģimenes ārstus, popularizējot viņus un mudinot tai pievienoties arī citus ārstus.
"Par izpildītajiem kvalitātes kritērijiem gadā ģimenes ārsta prakse var saņemt papildus līdz pat 3000 latu. "
Reizi gadā Veselības norēķinu centrs vērtēs, vai ir izpildīti pieci obligātie programmā ietvertie kvalitātes rādītāji (darba vieta māsai vai ārsta palīgam, profilaktiskās apskates no jauna pierakstītajiem pacientiem, "ātro" izsaukumi, nosūtījumu skaits pie ambulatorajiem speciālistiem, hospitalizāciju skaits), kā arī vērtēs visu kritēriju kopējo izpildi. Ja iegūtais punktu skaits nebūs mazāks par 70% no maksimāli iespējamās punktu summas, ārsti saņems papildu finansējumu. Par izpildītajiem kvalitātes kritērijiem ģimenes ārsta prakse gadā var saņemt papildus līdz pat 3000 latu.
Lai pievienotos ģimenes ārsta darbības kvalitātes brīvprātīgajai novērtēšanai, ārsta praksei jāatbilst vairākiem nosacījumiem: ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits ir ne mazāks kā 1200 pacienti, vai pediatriskā praksē reģistrēto pacientu skaits ir ne mazāks kā 400 pacienti un prakse nesaņem fiksēto maksājumu kā jaunatvērta prakse.
Kritēriji darba vērtēšanai
Vērtēšanas kritēriji izstrādāti, domājot par pacientiem: lai ārsts strādātu tā, kā ir labāk pacientam – ārstēties ātrāk, efektīvāk un lētāk. Pavisam izstrādāti 23 kritēriji, un katram no tiem noteikts punktu skaits, cik ārsts par tā izpildi var saņemt.
Konsultācijas e-pastā un mājaslapa. Lai mudinātu ģimenes ārstus paplašināt sniegto pakalpojumu pieejamību, viņiem būs jānodrošina pacientiem arī elektroniskas konsultācijas, kā arī jāizveido prakses mājaslapa, lai informētu pacientus par prakses aktualitātēm. Veselības ministrija cer, ka tas ļaus pacientiem saņemt atbildes uz daudziem būtiskiem jautājumiem, kā arī veicinās pusaudžu uzticēšanos ārstam un savlaicīgu problēmu risināšanu. Šī kritērija ieviešana neprasa papildu finanšu līdzekļus, jo ārsti var bez maksas izveidot prakses mājaslapu kādā no sociālajiem tīkliem.
Minimālais ārstniecības personu skaits. Ģimenes ārsta praksē jābūt ne tikai ārstam, bet arī māsai vai ārsta palīgam un otrai māsai vai ārsta palīgam, vai reģistratoram. Savukārt praksēs ar reģistrēto pacientu skaitu virs 2000 jāstrādā ne tikai ģimenes ārstam, bet arī māsai vai ārsta palīgam, otram ģimenes ārstam, otrai māsai vai ārsta palīgam, vai reģistratoram.
Darba vieta māsai. Lai nodrošinātu pacienta konfidencialitāti un privātās informācijas aizsardzību, kā arī radītu apstākļus patstāvīgai pacientu pieņemšanai un pilnvērtīgam darbam, ģimenes ārsta praksē māsai jānodrošina atsevišķa darba vieta.
"Lai mudinātu ģimenes ārstus paplašināt sniegto pakalpojumu pieejamību, viņiem būs jānodrošina pacientiem arī elektroniskas konsultācijas, kā arī jāizveido prakses mājaslapa."
Ģimenes ārsta pieņemšana. Jebkurš pacients ģimenes ārstam būs jāpieņem vēlākais četru darba dienu laikā no pacienta pieteikšanās.
Ārsta palīga vai māsas pacientu pieņemšana. Ģimenes ārsta palīgs vai māsa var būtiski atslogot ārsta darbu, patstāvīgi uzņemoties vairāk pienākumu, piemēram, zīdaiņu svēršanu, mērīšanu, konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, kā arī sniegt skaidrojumus pacientiem ar noteiktām diagnozēm.
Ģimenes ārsta prakses aprīkojums. Lai laikus gatavotos e-veselības ieviešanai, ģimenes ārstam vajadzēs lietot speciālu prakses IT programmatūru.
Ģimenes ārsta prakses māsas un ārsta palīga izglītība. Šobrīd māsu, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārstu praksēs, specializācija ir ļoti dažāda. Māsas un ārsta palīga papildu izglītošana rada iespēju atvieglot ārsta darbu, uzticot lielāku daļu uzdevumu māsai. Tāpat svarīgs faktors izglītības līmeņa uzturēšanā ir izglītošanas plānošana, pamatojoties uz zināšanu papildināšanu pēc individuāla tālākapmācības plāna.
Nupat reģistrēto pacientu veselības stāvokļa novērtējums. Savlaikus novērtējot jauna pacienta veselības stāvokli, ārsts var plānot un laikus piemērot atbilstošus profilaktiskos pasākumus un ārstēšanu, kā arī noturēt savas prakses pacientu veselības rādītājus vienmērīgā līmenī.
Organizētā vēža skrīninga datu uzraudzība. Lai nodrošinātu vēža skrīninga aptveri, ģimenes ārstam uzaicinājumus saņēmušie pacienti jāmudina doties uz valsts apmaksātām pārbaudēm.
Profilaktiskās apskates. Pacienta veselības aprūpē būtiska loma ir arī profilaktiskajiem pasākumiem, tādēļ ģimenes ārstam vairāk uzmanības un laika jāveltī pacientu profilaktiskajām apskatēm.
"Nosūtījumam pie speciālista jābūt tikai tādā gadījumā, kad nepieciešamas specifiskākas zināšanas un prasmes tālākai ārstēšanai."
Profilakses darbs smēķēšanas atmešanai. Smēķēšanas rezultātā radušos veselības problēmu ārstēšana var būt ļoti sarežģīta un dārga, tādēļ ģimenes ārstam būs jāuzskaita, jāuzkrāj un jāanalizē informācija par smēķētājiem, mudinot viņus šo netikumu atmest, tā uzlabojot ne vien pacienta, bet arī viņa līdzcilvēku veselību.
Cukura diabēta pacientu aprūpe, pacientu ar koronāro sirds slimību, pacientu ar arteriālo hipertensiju un pacientu ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību veselības aprūpe un uzraudzība. Cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības (tai skaitā arteriāla hipertensija) un hroniska obstruktīva plaušu slimība statistiski aptver lielāko daļu pacientu, tāpat ar šo saslimšanu izraisītā mirstība sasniedz augstu līmeni, tādēļ ir ļoti būtiska pacientu ar šo diagnozi pastiprināta kontrole.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi. Šis rādītājs būtiski ietekmē naudas izlietojumu veselības aprūpē. Ja pacienti neatliekamo medicīnisko palīdzību sauktu vienīgi tad, ja patiešām nepietiktu ar savlaicīgu ģimenes ārsta konsultāciju un atbilstošu medikamentu lietošanu, automātiski atrisinātos virkne dažādu problēmu. Piemēram, iedzīvotāji varētu ārstēties ambulatori, kas gan viņiem, gan valstij ir finansiāli izdevīgāk, netiktu nevajadzīgi noslogots NMPD un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbs.
Pacientu konsultācijas pie sekundārās veselības aprūpes speciālistiem. Uzraugot ģimenes ārsta pacientu konsultāciju skaitu pie sekundārās veselības aprūpes speciālistiem, var efektīvāk izlietot primārās un sekundārās veselības aprūpes resursus, sasniedzot kvalitatīvu rezultātu ar minimālām izmaksām. Ar šo kritēriju plānots panākt, lai ģimenes ārsti pacientu automātiski nenosūtītu pie ārsta speciālista, bet, izmantojot savas zināšanas, paši izvērtētu pacienta veselības stāvokli un nozīmētu ārstēšanu. Nosūtījumam pie speciālista jābūt tikai tādā gadījumā, kad nepieciešamas specifiskākas zināšanas un prasmes tālākai ārstēšanai.
Pacientu hospitalizāciju skaits. Slimnīcās ir jānonāk tiem pacientiem, kuriem primārajā veselības aprūpes līmenī ir sniegts viss iespējamais pakalpojumu apjoms un tālākai veselības aprūpei ir nepieciešami pakalpojumi no sekundārās veselības aprūpes resursiem. Šis kritērijs ļaus uzraudzīt ģimenes ārstu pieejamību un sniegtās aprūpes kvalitāti.
Papildu manipulāciju un papildu pakalpojumu apjoms. Ģimenes ārsts, uzņemoties atbildību arī par citu pakalpojumu sniegšanu savas prakses pacientiem, var pilnīgāk un vispusīgāk risināt individuālās pacienta problēmas.
"Jo labāk strādā ģimenes ārsts, jo labāk aprūpēts un veselāks ir viņa pacients."
Recepšu izrakstīšana. Šis rādītājs ieviests, lai panāktu uzlabojumus references zāļu izsniegšanas jomā, tādējādi ietaupot iedzīvotāju līdzekļus par zāļu iegādi.
Zāļu recepšu saņemšana. Hroniskajiem pacientiem ir būtiski saņemt recepti medikamentu terapijas turpināšanai bez administratīvajiem šķēršļiem. Pasākums paredz, ka pacienti var saņemt receptes medikamentu iegādei hronisku saslimšanu ārstēšanai bez konsultācijas pie ārsta trīs darba dienu laikā.
Papildu pieņemšanas. Lai pacienti, jo īpaši strādājošie pacienti, varētu apmeklēt ģimenes ārstu ārpus vispārpieņemtā darba laika un kopumā uzlabotu visu pacientu iespējas saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus dažādos laikos (darba dienu vakaros līdz plkst. 21.00, sestdienās un svētdienās), ģimenes ārstu praksēm būtu jāveido elastīgs darba grafiks, vismaz dažas reizes mēnesī pieņemot pacientus ārpus ģimenes ārsta ierastā darba laika. Par šo virsstundu darbu paredzēts maksāt papildus. Vienlaikus šī kritērija ieviešana ļaus atvieglot darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un sekundārās veselības aprūpes blokam. Veselības ministrija iesaka: papildus stundu darbu var nodrošināt, dežūru veidā apvienojoties ne mazāk kā sešiem ģimenes ārstiem vienas pamatteritorijas ietvaros, kā arī nodrošinot ierakstu pēctecību medicīniskajā dokumentācijā.
Pašvaldības informācija par ģimenes ārsta praksi. Plānots, ka pašvaldība pēc brīvprātības principa var iesaistīties ģimenes ārstu darbības kvalitātes vērtēšanā, sniedzot informāciju VNC par pašvaldībā saņemtajām pamatotajām iedzīvotāju sūdzībām par primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un prakses darba laiku.
Ieguvēji neapšaubāmi būs pacienti
"Es noteikti pieteikšos brīvprātīgajai ģimenes ārstu pieejamības un kvalitātes programmai! Zinu, ka daudzus no šiem kritērijiem izpildu jau tagad, un, ja kaut ko neizdosies izpildīt, tas būs stimuls uzlabot savu darbu. Domāju, ka pašlaik šai programmai varētu pieteikties apmēram puse Latvijas ģimenes ārstu," uzskata Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Ģimenes ārstu vidū gan dzirdama arī kritika par neizpildāmajiem nosacījumiem, tomēr tas ir stimuls progresam. "Ja ģimenes ārsts nebūs pieteicies brīvprātīgajai programmai, pacientam nav jādomā, ka viņa ārsts ir slikts. Ļoti iespējams, viņš programmai pieteiksies nākamgad, kad būs drošāks par izpildes rezultātiem," saka L. Kozlovska. "Tomēr jāsaprot, ka ģimenes ārsts viens pats neko izdarīt nevar – vajadzīga arī pacientu iesaistīšanās jeb līdzestība. Turklāt pacienti, kuru ārsti būs pieteikušies programmai, gada beigās tiks iesaistīti aptaujā, kurā vajadzēs novērtēt sava ārsta darbu. Katrā ziņā – programma ir un būs neapšaubāms ieguvums pacientiem. Jo labāk strādā ģimenes ārsts, jo labāk aprūpēts un veselāks ir viņa pacients," uzsver L. Kozlovska.
