Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ģimenes ārsta darba kvalitātes izvērtēšanas brīvprātīgai programmai 2011.gadā pieteicās 118 ārsti, 2012.gadā – 143 ārsti. Kritērijus neizdevās izpildīt nevienam.
FOTO: SXC
2011.gada 1.jūlijā papildus esošajam obligātajam ģimenes ārsta darbības kvalitātes novērtējumam tika ieviesta "Ģimenes ārsta darbības kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma un maksājumu sadales metodika", kura tika definēta kā brīvprātīgā kvalitātes sistēma". Nacionālā veselības dienesta mājaslapā uzrādītā informācija liecina, ka sistēmai 2011.gadā brīvprātīgi pievienojās 118 ģimenes ārsti jeb 10% ģimenes ārstu no tiem, kuri varēja pieteikties. Savukārt 2012.gadā sistēmai pievienojās 143 ģimenes ārsti.
Lai arī brīvprātīgā kvalitātes sistēma ģimenes ārstam sniedza iespēju saņemt papildu finansējumu, tomēr, izvērtējot pieejamos rādītājus, tika secināts, ka neviens no ģimenes ārstiem, kas pieteicās dalībai brīvprātīgās kvalitātes novērtējumam, nebija izpildījis visus nosacījumus, lai saņemtu papildu finansējumu.
Galvenās problēmas bija saistītas ar to, ka jābūt obligāti izpildītiem parametriem par neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu, konsultāciju skaitu pie sekundārās aprūpes speciālistiem un stacionēšanas rādītājiem. Tā kā neviens no ģimenes ārstiem kritērijus neizpildīja, brīvprātīgā kvalitātes sistēma valstī ir atcelta – MK noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" vairs neparedz iespēju ģimenes ārstiem pievienoties darbības kvalitātes brīvprātīgajam novērtējumam.
LV portāls jautā: Kādēļ ģimenes ārstiem neizdevās izpildīt noteiktos kvalitātes kritērijus? Ko un kam vajadzēja darīt citādi?
"Brīvprātīgos kritērijus pieteicās pildīt 10% ģimenes ārstu, kas šādai jaunai programmai sākumā bija labs rādītājs. Arī citās valstīs nekas nesākās uzreiz. Lai komentētu, kāpēc neviens kritērijus neizpildīja, ir jāredz, cik un kurā pozīcijā kas pietrūcis.
Varu tikai minēt: varbūt kāds kritērijs bija par stingru, to varēja laikus arī koriģēt. Jaunā veselības ministre Ingrīda Circene jau drīz pēc savas darbības sākuma publiski paziņoja, ka šo brīvprātīgo sistēmu mainīs. Tādēļ pieņemu, ka ne ministrijas un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem, ne pašiem ģimenes ārstiem vairs nebija motivācijas ko darīt lietas labā: vieniem - sekot un komunicēt ar ārstiem un sabiedrību par kritēriju izpildi, otriem - fiksēt un iesniegt ziņas par attiecīgo kritēriju izpildi."
"Brīvprātīgā ģimenes ārstu darba kvalitātes sistēma pastāvēja pusotru gadu, un šajā laikā atklājās, ka tās pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamas izmaiņas. Pēc pirmā pusgada rezultātiem Veselības ministrija secināja: lai arī kopumā ārsti kritērijus izpildīja, nosacījumi papildu finansējuma saņemšanai ir pārāk augsti (bija nepieciešams izpildīt piecus obligātos kritērijus un 70% no visiem kritērijiem kopumā), tādēļ neviens no ārstiem, kuri pieteicās šim projektam, papildu finansējumu nesaņēma (dati par 2012.gada izpildes rezultātiem būs šā gada maijā). Līdz ar to ģimenes ārsti daļēji zaudēja ticību brīvprātīgajai darba kvalitātes sistēmai.
Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka brīvprātīgajā sistēmā bija iesaistījušies vien aptuveni 10% no ārstiem, tika pieņemts lēmums pārskatīt obligātos darba kvalitātes kritērijus, tādējādi uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti visiem Latvijas iedzīvotājiem – ne tikai tiem, kuru ģimenes ārsti būs izvēlējušies iesaistīties brīvprātīgajā sistēmā.
Tādēļ 2012.gada sākumā tika izveidota darba grupa, kas kopīgi ar ģimenes ārstu asociācijām izstrādāja jaunu darba novērtēšanas sistēmu, kurā ir saglabāta daļa no līdzšinējiem obligātajiem darba kvalitātes kritērijiem un iekļauta daļa no brīvprātīgās sistēmas, un kurā ģimenes ārsti saņems finansējumu par katru izpildīto kritēriju bez papildu nosacījumiem (atšķirībā no brīvprātīgās sistēmas, kur finansējums tika piešķirts par visa modeļa izpildi)."
Diemžēl mana aizrautība ir beigusies ar milzīgu vilšanos: esmu pārliecinājusies, kā ilgi lolotu un patiesi labu ideju var sacūkot. Gan asociācija, gan es gribēju, lai ģimenes ārsti iesaistās brīvprātīgajā kvalitātes programmā, lai viņi viens otram parāda un pierāda, ka un kā var strādāt labāk. XE "l.:tādējādi ilgtermiņā nodrošinot aizvien kvalitātīvāku un pieejāmāku primāro veselības aprūpi mūsu pacientiem." \t "See" Tomēr viss izvērsās citādi.
Laikā, kad tapa kvalitātes vērtēšanas kritēriji, darba grupa vienojās par vieniem, savukārt Ministru kabinets apstiprināja citādus kritērijus. Dīvainākais, ka trīs kritēriji brīvprātīgajā programmā tika noteikti kā obligāti (paredzot, ja kāds no obligātajiem trīs kritērijiem nav izpildīts, tad ārsts nevar saņemt nekādu samaksu, pat ja pilnīgi visi citi kritēriji būtu izpildīti), un tie bija tieši tie, pret kuriem visaktīvāk iebildām darba grupā un diskusijās pēc darba grubas darbības. Tomēr tos pieņēma, lai kā mēs protestējām un skaidrojām, kādēļ tā darīt nedrīkst – tie nebija balstīti uz zinātniskiem pētījumiem un pierādījumiem; ja tos ārsts ļoti strikti pildītu, varētu būt situācijas, ka ārsts pat apdraud pacientu, nevis sniedz kvalitatīvu veselības arūpi. Neviens mūsos neklausījās.
Tika nolemts: ja ārsts neizpilda kaut vienu no šiem trim kritērijiem – iegūt solīto papildu finansējumu nevar. Likumsakarīgi, ka tieši šos kritērijus ģimenes ārstiem arī neizdevās izpildīt. Iespējams, kāds no noteikumu projekta virzītājiem apzināti izvēlējās tādus vērtēšanas kritērijus, lai tos nevarētu izpildīt un ģimenes ārsti solīto finansējumu nedabūtu. Jā, eksāmens beidzās, un neviens to nav nokārtojis. Tad jājautā – vai ar eksāmenu viss ir bijis kārtībā?
Viens no obligātajiem kritērijiem sistēmā bija par reģistrēto pacientu stacionēšanās rādītājiem. Formula bija radīta tāda, lai apzinīgie ģimenes ārsti punktus nesaņemtu. Ārstam vajadzēja samazināt savu pacientu stacionēšanas gadījumu skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tam vajadzēja būt mazākam nekā vidēji valstī. Ja ģimenes ārsts ir apzinīgi strādājis, kā lai viņš vēl samazina šo rādītāju? Blēdīties?
Nākamais kritērijs – līdzīgs: samazināt sekundārās palīdzības jeb nosūtījumu skaitu pie speciālistiem (tas ietver arī izmeklējumus – analīzes, rentgena izmeklējumus u.c.). Kā to izdarīt? Liegt pacientiem iespēju saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus un atteikt izrakstīt nosūtījumus? Un trešais kritērijs: samazināt neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu. Kā ģimenes ārsts varēja to izdarīt, ja viņam netika sniegta informācija, kuri pacienti izsauc neatliekamo palīdzību?
Es pati nepieteicos šai programmai, jo skaidri sapratu, ka tā nav kvalitatīva darba izvērtējums un nav izpildāma. Esmu ieguvusi tikai vilšanos par velti iztērēto laiku un to, ka mūsu labās idejas tika izmantotas, lai tās pavērstu pret mums – brīvprātīgo kvalitātes kritēriju vairs nav, nu tie ir pārvērsti par obligātiem.
Ļoti žēl, ka ministri nenodod stafeti. Katrs ministrs izvirza savu redzējumu par prioritātēm un stratēģiskajiem virzieniem, diemžēl tie mēdz būt kardināli atšķirīgi un galā sanāk, kā Krilova fabulā, kur katrs velk uz savu pusi, tāpēc uz priekšu tikt nevar. Nav ilgstošas stratēģiskas plānošanas, netiek analizētas arī ministrijas darbībā pieļautās kļūdas, dzirdami tikai demagoģiski izteicieni un apvainojumi, ka ārsti nevēlas kvalitatīvi strādāt.
Lielākā daļa kritēriju ir pašu ģimenes ārstu izvirzīti, tikai būtisks jautājums ir par izpildes nosacījumiem un sistēmas izmēģināšanu, pirms ieviest to kā Ministru kabineta noteikumus."
