Dačans Čološs Baltijas valstis apmeklēja iepazīšanās vizītē, jo patlaban Eiropā tiek uzsākta diskusija par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada. Pārrunās komisārs D.Čološs norādīja, ka ieradies Baltijas valstīs, lai noskaidrotu reģiona lauksaimniecības politikas veidotāju un pašu lauksaimnieku viedokli par nepieciešamajām KLP izmaiņām nākotnē. Viņš akcentēja, ka diskusijai ir jābalstās uz konkrētiem faktiem un argumentiem un tālab jāuzklausa visas sabiedrības viedoklis.
Domāju, ka šādas ekspresvizītes ir ļoti noderīgas arī mums, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo tās liek koncentrēties galvenajam. Šeit, Latvijā, ikdienā diskutējot gan ar lauksaimniecības politikas veidotājiem, gan savā starpā, mēs bieži vien ieslīgstam detaļās un „aizpeldam” no pamatmērķa. Tiekoties klātienē ar ES komisāru, turklāt uz īsu brīdi, ir jāspēj skaidri noformulēt domu. Mēs nevaram atļauties čīkstēt un stāstīt, cik mums ir slikti, bet jāizskaidro, ko mēs gribam un kādu redzam savu un Eiropas lauksaimniecības nākotni.
"Šādas ekspresvizītes ir ļoti noderīgas arī mums, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo tās liek koncentrēties galvenajam."
Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi tuvākajos mēnešos Latvijā izvērst plašas diskusijas par to, kādus īsti gribam redzēt savas Latvijas laukus. Un ne jau, domājot tikai par pārtikas ražošanu, bet galvenokārt par to, kāda dzīves vide tā būs – ar sakoptu zemi, labu infrastruktūru vai arī tukša, pamesta un aizaugusi nezālēm...
Pēc tikšanās ar Dačanu Čološu gan man, gan pārējiem Zemnieku saeimas biedriem nostiprinājās pārliecība, ka uzsāktā diskusija ar komisāru bija rezultatīva un mums izdevās panākt vienošanos par tālāku sadarbību un turpmākajām konsultācijām KLP sakarā. Komisārs solīja Latviju apmeklēt vēl, un tā ir laba ziņa tādēļ, ka, šķiet, esam satikuši „dzirdīgas ausis”.
"Tiešajiem maksājumiem ir jāmaina struktūra, ņemot vērā trīs nosacījumus: atbalsts jāmaksā par ražošanas produktivitāti un vides saglabāšanu, jānodrošina piemaksas par saimniekošanu klimatiski mazāk labvēlīgos apstākļos un – ļoti svarīgais aspekts - šiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un vienlīdzīgiem visu ES dalībvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem."
Arī Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir apmierināts ar to, ka D.Čološs uzklausīja Latvijas lauksaimnieku ierosinājumus, kā nākotnē veidojams finanšu atbalsts ES lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas ir - tiešajiem maksājumiem ir jāmaina struktūra, ņemot vērā trīs nosacījumus: atbalsts jāmaksā par ražošanas produktivitāti un vides saglabāšanu, jānodrošina piemaksas par saimniekošanu klimatiski mazāk labvēlīgos apstākļos un – ļoti svarīgais aspekts - šiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un vienlīdzīgiem visu ES dalībvalstu – gan jauno, gan veco – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par tiešām kopēju lauksaimniecības politiku.
