Valsts budžets pastāvīgi tiek revidēts un griezts, rezultātā apcirpts par pusotru miljardu latu, kas Latvijai nozīmē vismaz 10% no iekšzemes kopprodukta, kas mūsu valstij bija 2008. gadā. Tāda ir arī starptautiskā aizdevuma summa, ko pēdējā gada laikā Latvija ir saņēmusi un kas būs jāatmaksā jau no 2011. gada. Arī visa pasaule, tostarp Igaunija un Lietuva, atrodas ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos. Atšķirība tikai tā, ka Igaunija un Lietuva neko nav aizņēmušās no starptautiskajiem aizdevējiem: viņiem nebija „Parex bankas”.
Par valsts zinātnes budžetu
Kritums nozarē ir no 37 miljoniem latu 2008. gada sākumā līdz 14 miljoniem latu 2010. gada projektā. Vienlaikus mums populistiski mēģina iestāstīt, ka zinātnei ir Eiropas Savienības struktūrfondu (SF) nauda un tā ar uzviju kompensēs valsts budžeta samazinājumu.
Diemžēl ne tik vienkārši un ne tik ātri. No ES struktūrfondiem 2010. gadam plānotais publiskais finansējums zinātnei ir aptuveni 44 miljoni latu. Var teikt, ka tas, protams, ir vairāk par 37 miljoniem latu 2008. gadā.
Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam realitāte gan ir tāda, ka loģiski grūti izprotamu birokrātisku gājienu, mākslīgi organizētu skandālu ap SF iesniegto projektu vērtēšanu tomēr ir atradušies daži miljoni no SF naudas un par tiem nupat novembrī ir sākusies līgumu slēgšana ar projektu konkursu uzvarētājiem tā dēvētajā Cilvēkresursu programmā. Cerams, ka pārējie paredzētie līdzekļi būs pieejami nākamajā gadā un strauji vairojošos specifiskos birokrātijas uzstādījumus naudas saņemšanai mums izdosies izpildīt. Valsts izglītības attīstības aģentūra katram no minētajiem projektiem paredz nozīmēt divus uzraugus, t.i., ar apstiprinātiem projektiem mēs dosim darbu 35x2=70 ierēdņiem. Vai tā ir zinātnes misija, un tā būtu jātērē zinātnes nauda?
Par jaunu zinātnieku emigrācijas vilni
Netiek darīts nekas, lai bremzētu emigrācijas vilni. Reimigrācijas programmas praktiski ir apturētas. Var būt, ka ES SF programma „Cilvēkresursi jauno zinātnieku piesaistei” ir vērsta pret emigrāciju, bet baidos, ka šī programma ir niecīga daļa no tā, ko vajadzētu darīt finansiāli, politiski, morāli.
Jauno zinātnieku piesaistei dzimtenei mums ir labs sabiedrotais – Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Nopietna organizācija, enerģiski vadītāji. Svarīgākais, ka viņi nav vienaldzīgi pret to, kas notiek ar Latviju un tās zinātni. Starp citu, apvienība 4. decembrī rīko forumu, kur cita starpā cer sapulcināt arī visus Latvijas doktorantus, kuru šobrīd ir ap divi tūkstoši.
Vienlaikus vēlos vērst uzmanību uz kādu mums ļoti bīstamu tendenci. Vecajās ES dalībvalstīs tiek atvērtas speciālas programmas zinātnieku (sevišķi jauno doktoru) piesaistei no jaunajām dalībvalstīm. Latvijas zinātniekiem tiek piedāvāti kontrakti uz vairākiem gadiem ar lielisku materiālo un infrastruktūras nodrošinājumu. Pēdējā laikā šādus piedāvājumus saņem ne tikai zinātnieki individuāli, bet jau veselas laboratorijas. Piemēram, darbu Vācijā piedāvā cienījamam Latvijas zinātniekam kopā ar visiem darbiniekiem un doktorantiem. Vai mēs uz to mierīgi noskatīsimies?
Par zinātnes pamatnostādnēm
Beidzot pēc piecu gadu bīdīšanas pa varas gaiteņiem Latvijai ir tapusi zinātnes attīstības Baltā grāmata – kā tas ir pieņemts jebkurā kaut cik civilizētā valstī. Valdība 25. augustā atbalstīja Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013. gadam. Vēl, protams, jāizstrādā rīcības plāns to īstenošanai.
Pamatnostādnes izvirza zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galveno mērķi – veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.
Mērķa sasniegšanai pamatnostādnes izvirza četrus galvenos uzdevumus.
- Sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un tehnoloģiju attīstības (Z&A) centriem, ar kuriem sadarbojoties attīstās augstākās izglītības iestādes reģionos, stiprināt citas valsts un privātās zinātniskās institūcijas.
- Nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu privātā sektora investīciju pieaugošu piesaisti.
- Veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā.
- Sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību.
Manuprāt, šie vēl tikai augustā akceptētie uzdevumi skan kā uzdevumi citai valstij, ne Latvijai.
Par prioritārajiem zinātnes virzieniem
25. augustā valdība apstiprināja arī prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013. gadam. Līdzšinējo deviņu prioritāšu vietā būs piecas. Bet, būsim godīgi, tagad apakšprioritāšu būs pat vairāk nekā iepriekš. Līdz šim bija deviņas valsts pētījumu programmas (VPP), tagad būs piecas. Tas, protams, ir labi, ka, pateicoties IZM enerģiskai rīcībai, notiek VPP konkurss un ir reāla cerība saņemt tām finansējumu.
"Ja valsts budžets un IZM budžets sarucis līdz aptuveni 70% no tā, kas bija pērnā gada novembra beigās, tad valsts zinātnes budžets ir vairs tikai 30%."
Tomēr palūkosimies uz prioritāšu definēšanu Latvijā plašāk. Neilgi pēc zinātnes prioritāšu apstiprināšanas, kas notika ar IZM atbalstu, tiek apstiprinātas Ekonomikas ministrijas (EM) tautsaimniecības prioritātes, kuras maz saistītas ar zinātni. Vienlaikus prioritātes ir izstrādātas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā Nacionālā attīstības plāna ietvaros. Kādēļ trīs ministrijas nevar dot kopīgu redzējumu? Atcerēsimies, ka katra no minētajām trim ministrijām ir triju dažādu partiju aprūpē. Visas šīs partijas ir koalīcijā, bet vienotu uzstādījumu nav. Tā dzīvojam!
Par strukturālām reformām augstākajā izglītībā
Septembra sākumā, reaģējot uz bijušo valsts prezidentu un vairāku zinātnieku parakstītu vēstuli, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izveidoja darba grupu strukturālām reformām augstākajā izglītībā, nedaudz vēlāk tur pievienoja arī zinātni. Darba grupai bijušas vairākas sēdes, notika pat publiska diskusija. Bet šobrīd izskatās, ka rezultāta tā arī nebūs, viss paliks, kā bijis: katrai augstskolai, katram rektoram, katra zinātniskā institūta vadībai ir savas intereses.
Šajās dienās aprit tieši 20 gadu, kopš Latvijā tika uzsākta zinātnes finansēšanas un restrukturēšanas reforma. Arī toreiz bija runa par pētniecības institūtu un augstskolu integrāciju. Uzsvēršu, toreiz lietoja terminu „integrācija”, bet šodien – „integrēšana”…
Skaidrs, ka kampaņu veidā dažu mēnešu laikā nekāda integrēšana nav izdarāma. Jābūt skaidram ilgtermiņa mērķim un stimuliem to darīt. Integrēšana ir ilgtermiņa process, kuru nevar uzsākt bada apstākļos ar rīkojumu no augšas. Tad mēs noteikti izdzīsim no Latvijas vēl atlikušos zinātniekus. Integrēšanu jāsāk ar būtisku līdzekļu piesaisti, kā to darīja, piemēram, Somijā. Šobrīd gan jāsecina, ka Latvijas zinātnes kopbudžets, saskaitot pēdējos 18 gadus, salīdzināms ar viena normāla dabaszinātņu institūta gada budžetu Vācijā.
Par zinātnes ieguldījumu valsts budžetā
Zinātnieki viegli varētu dot budžetam būtisku pienesumu. Pēc akadēmiķa Ivara Kalviņa aprēķina, katrs ieguldītais līdzfinansējuma lats kopā ar piesaistītiem ES struktūrfondu līdzekļiem liktu mums samaksāt nodokļu veidā 3,6 latus.
Nākamā gada budžetā mēs prasījām kā ES struktūrfondu līdzfinansējumu ieplānot 7 miljonus latu. To mēs varētu apgūt. Tas nozīmē, ka nodokļos vien mēs atmaksātu vairāk nekā 25 miljonus latu, t.i., gandrīz divreiz vairāk nekā 2010. gadā sola iedot zinātnei. Elementārs biznesa plāns, bet pārāk sarežģīts politiķiem.
Tajā pašā laikā dzirdēti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) mēģinājumi uzņēmēju vārdā pieprasīt sev šo trūcīgo zinātnes naudu. Pēc tās tīko uzņēmēji, kas uzskata: visa šī nauda jāatdod komersantiem, kuri skaidri zinot, kādi darbi jāuzdod darīt zinātniekiem, jo zinātņietilpīga ražošana taču atzīta par vienu no Latvijas attīstības modeļiem 21. gadsimtā. Bet faktiski to tīko saņemt uzņēmēji, kas pamatā ražo nevis inovatīvus, bet no ārzemēm aizgūtus produktus ar aizgūtām tehnoloģijām. Vai šie uzņēmēji ir gatavi dot pasūtījumus zinātniekiem?
Pausti šādi viedokļi: „Zinātnieki, jums nav projektu un nav ideju!”, „Mēs nemaz neesam priecīgi par to, ka zinātnei ticis vairāk naudas, jo tas nozīmē 26% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli.” Šķiet, šādi runātāji savās skolas gaitās nav uztvēruši vienu elementāru patiesību: izgudrošana un zinātkāre cilvēku pārvērta par homo sapiens, bet ar to vien zinātniekam nepietiek.
Tā īsti nav skaidrs, pēc kādas naudas konkrēti tīko LDDK – pēc tās, kas ieguldītas mūsu sirds ķirurģijas vai orgānu transplantoloģijas zinātnē? Vai pēc Organiskās sintēzes institūta ārstniecisko līdzekļu izstrādes finansējuma? Vai pēc tiem rezultātiem, kurus savās valsts pētījumu programmu atskaitēs šobrīd uzrāda zinātnieki?
Ko zinātnieki var piedāvāt jaunām tehnoloģijām
Kāpēc, piemēram, akadēmiķa Nikolaja Vederņikova risinājumi furfurola tehnoloģijās gūst pielietojumu ārzemēs, bet ne Latvijā? Akadēmiķis Vederņikovs ir zinātnieks, viņš prot izstrādāt zinātniski pamatotas tehnoloģijas, bet pagaidām nav specializējies uzņēmējdarbībā. Tur jāpiedalās tiem uzņēmējiem, kuri ir apvienoti LDDK un LTRK.
Kāpēc šā gada Capa balvas laureāta Raimonda Skuruļa izgudrojums skaņu apstrādes tehnikas jomā nav apgūts Latvijā, bet izmantots ārzemēs? Vai atbilde uz šiem jautājumiem nav šāda: lielākai daļai Latvijas uzņēmēju vienkārši nav vajadzīgi inovatīvi risinājumi, jo viņi neprot tos izmantot un baidās riskēt. Starp citu, kāpēc kompetences centru „palaišanas” projekts vēl arvien guļ EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras plauktos?
No otras puses - kāpēc „Olainfarm”, „Grindeks”, „Sidrabe” prot atrast sadarbības ceļus ar zinātniekiem? Kāpēc šādu uzņēmumu saraksts ir tik īss? Un ko dara LDDK un LTRK?
"Darbu Vācijā piedāvā cienījamam Latvijas zinātniekam kopā ar visiem darbiniekiem un doktorantiem."
Ja es sāktu uzskaitīt visus pēdējo gadu Latvijas zinātnes sasniegumus ar atzīmi „pasaules klase”, šis referāts būtu jālasa vairākas stundas. Tāpēc vispirms atgādināšu par tiem mūsu dažiem izcilniekiem, kuri ir lasījuši akadēmiskās lekcijas mūsu pilnsapulcēs vai ir kandidāti uz to tuvākajā nākotnē. Es nosaukšu tikai vārdus – mēs visi labi zinām, ka aiz šiem vārdiem ir izcili teorētiski un praktiski sasniegumi un zinātniskās skolas: Edmunds Lukevics, Elmārs Grēns, Edgars Imants Siliņš, Tālis Millers, Jānis Bārzdiņš, Rūsiņš Freivalds, Gunārs Duburs, Pauls Pumpēns, Mārtiņš Beķers, Imants Lancmanis, Jānis Krastiņš, Viktors Hausmanis, Oļģerts Lielausis, Agris Gailītis, Mārcis Auziņš, Andrejs Cēbers, Ivars Biļinskis, Elmārs Blūms, Rihards Kondratovičs, Vitauts Tamužs un vēl, un vēl.
Citēšu ministres, ZA locekles Tatjanas Koķes ziņojumu šā gada 30. oktobrī Saeimas Eiropas lietu komisijā, kur es arī piedalījos: „Latvijas intelektuālais potenciāls ir pietiekami augsts, un ir skaidri redzams, ka līdz šim pie labvēlīgas apstākļu sakritības - laba ideja (zinātniskā darba rezultāts), labs menedžments, tirgus zināšanas, prasme strādāt ar ārzemju partneriem investīciju piesaiste u.c. - ir sasniegti vērā ņemami rezultāti. Piemēram, "Grindex" - farmācija, "Sidrabe" - pārklājumu tehnoloģijas, "SAF-Tehnika" - telekomunikācijas, "HANSA Electronics" - elektroniskā aparātbūve, "BIOSAN" - medicīniskā aparātbūve u.c. Tajā pašā laikā nevar nepamanīt, ka jau esošajos augsto tehnoloģiju uzņēmumos parādās kvalificēta darbaspēka deficīts un jauna produkta ceļš uz globālo tirgu kļūst arvien komplicētāks.”
Zinātņu akadēmijas kolektīvajai vadībai – Senātam un nodaļu padomēm – arī jāpievēršas paaudžu nomaiņas problēmai, varbūt jākoriģē izskatāmā tematika un darbības stils. Jāpiezīmē, ka šo jauno mūsu akadēmijas sastāvā ir maz, kritiski ļoti maz... Kategoriski jāizbeidz lietot mūsu kļūdainās politikas attaisnojošu izteicienu, ka mūsu akadēmija ir tikai vecu, cienījamu zinātnieku apvienība.
________________________
No referāta Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcē 2009. gada 26. novembrī.
