Rīgas Tehniskā universitāte
Atklājot konferenci, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts (kopš 1999. gada) atsauca atmiņā nesen aizvadītās Latvijas Universitātes (LU) deviņdesmitgades svinības. „Mēs cienām un mīlam Latvijas Universitāti, jo tur pirmoreiz Latvijā varēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā,” sacīja I. Knēts. „Taču svētku reizē netika pieminēts, ka LU ir veidojusies uz RTU bāzes.”
Rīgas Tehniskā universitāte ir vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā ar 147 gadu vēsturi. Tā ir vieta, kur astoņās fakultātēs – Arhitektūras un pilsētplānošanas, Būvniecības, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Enerģētikas un elektrotehnikas, Elektronikas un telekomunikāciju, Inženierekonomikas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas, Transporta un mašīnzinību – studē vairāk nekā 17 000 studentu, no tiem – 400 doktoranti, 3200 maģistranti un 10 000 bakalauri. Darbojas Vakara un neklātienes studiju departaments. RTU ir filiāles Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī. Akadēmisko personālu veido 1400 cilvēki. Universitātei ir 33 institūti, 30 laboratorijas, 103 katedras un profesoru grupas, 435 pētnieki.
Budžeta vietu skaits visās studiju programmās 2009. gadā Latvijas universitātēs un augstskolās
I. Knēts: neredzam jēgu mūsu pievienošanai citiem
Kā ziņots, ideju par Latvijas Universitātes jēdziena saturisku un organizatorisku paplašināšanu, ietverot tajā visas valsts dibinātās augstskolas, atbalsta gan Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, gan arī LU rektors Mārcis Auziņš. Pret to iebilst pārējo universitāšu rektori, uzskatot, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstībai jābūt strukturētai ap sešām valstī esošajām universitātēm, piemēram, doktorantūras studijas Latvijā piedāvājot tikai universitātēs, kā arī koncentrējot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus to racionālākai izmantošanai.
RTU rektors Ivars Knēts uzskata, ka Latvijas augstskolu apvienošanas idejas pamatā galvenokārt ir materiālās intereses, nevis rūpes par izglītības kvalitāti un citi apsvērumi. Vienas milzīgas universitātes izveidošana, pēc RTU rektora domām, izglītības kvalitāti noteikti neuzlabos, un pārmetumus par augstākās izglītības kvalitātes trūkumu šādos finansējuma apstākļos I. Knēts uzskata par nepamatotiem.
Tehniskās universitātes vadītājs atgādina, ka savā laikā Latvijas Universitāte bija tik liela un smagnēja, ka no tās 1939. gadā atdalījās lauksaimniecības fakultātes, 1949. gadā – mediķi, bet 1958. gadā – visas inženierzinātņu programmas.
"Katrai augstskolai ir savs mērķis un savi uzdevumi, Rīgas Tehniskā universitāte zina savus uzdevumus, un Latvijas priekšā mēs tos godīgi un kārtīgi pildām. Dzīvosim!"
„Katrai augstskolai ir savs mērķis un savi uzdevumi, Rīgas Tehniskā universitāte zina savus uzdevumus, un Latvijas priekšā mēs tos godīgi un kārtīgi pildām. Dzīvosim!” ir pārliecināts I. Knēts.
Pagājušajā piektdienā Izglītības un zinātnes ministrijā rektoriem tika paziņots, ka ar jauno gadu plānots, ka finansējums izglītībai un zinātnei tiks samazināts vēl par 30–31 procentu. Lai saprastu, ko tas nozīmē, RTU rektors min skaitļus. Pagājušā gada decembrī minimālā profesora alga (lielākā daļa profesoru šādu algu saņēma) bija 1000 latu, un gada laikā augstskolas finanses tika samazinātas par 48%, tagad, gada beigās, profesora alga ir 520 lati. Ja šos 520 latus samazina vēl par 30%, profesora alga nākamgad būs 340 lati pirms nodokļu nomaksas, „uz rokas” viņš saņems nedaudz vairāk par 200 latiem.
I. Knēts jautā: „Kā par šādu naudu mēs varam piesaistīt pasaules līmeņa profesorus no dažādām valstīm, nemaz nerunājot par pašmāju?” Nesen pabijis Eiropas Tehnisko universitāšu rektoru sanāksmē Gambijā, rektors salīdzinājumam min Dānijas tehniskās universitātes (6700 studentu, ap 700 doktorantu) gada budžetu, kas ir 460 miljoni eiro (322 miljoni latu).
„Mūsu izglītības budžets ir 15 miljoni. Salīdziniet šos skaitļus! Tas ir 20 reizes mazāk,” viņš secina. „Un ar visu to mūsu izglītība, ko esam iedevuši studentiem, ir ļoti kvalitatīva un laba, un konkurējoša Eiropā. Parādiet man kādu studentu, kas, stažējies Eiropā un atbraucis šurp, teiktu: Latvijas izglītība nekam neder. Visiem ir zināma latviešu mūžīgā skepse un sūrošanās, ka viss slikti. Tā nav, mums ir labi, bet mēs varam izdarīt daudz, daudz labāk, ja mums būtu šie apstākļi. Taču, ja valdība turpina samazināt finansējumu augstākai izglītībai vēl vairāk, tas ir absolūti nepieļaujams.”
Studijas, kas nes pievienoto vērtību valstij
RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis ir tas cilvēks, kurš cīnās, lai pierādītu, ka Latvijas zinātne vienalga ir dzīva, neraugoties uz minimālo finansējumu. Pēdējos sešos gados RTU ir palielinājusi savu zinātnisko kapacitāti, un augstskolai ir 600 zinātniski pētnieciskie darbinieki, kas sadarbojas ar Latvijas industriju un rūpniecību – visiem, kas ieinteresēti universitātes pētniecībā. Šai brīdī, samazinot augstskolu finansējumu, tiek pārtrauktas jauno tehnoloģiju izstrādes. „Kāda var būt runa par tālāku darba ražīguma pieaugumu un mūsu rūpniecības uzplaukumu, ja mēs pašu avotu, no kura nāk jaunās zinātnes tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi, cenšamies maksimāli ierobežot, atstājot tikai to, kas tiek iegūts starptautiskajos projektos, konkurējot Eiropas atklātā zinātniskā telpā?” jautā L. Ribickis.
Vienlaikus prorektors nenoliedz augstskolu restrukturizācijas nepieciešamību un atzīst: pastāv uzskats, ka Latvijā augstskolu ir par daudz, taču ar tiem finanšu resursiem, kas paredzēti nākamajam gadam, augstskolu apvienošanas ideja ir „slēpta Latvijas augstākās izglītības privatizācija, t.i., pāriešana uz maksas studijām”. Plānotais finansējums mācības par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās tikai ap 3000 studentu, t.i., vienai desmitajai daļai, pārējiem par tām būs jāmaksā. Pašlaik Latvijā pavisam ir 28 000 budžeta studentu. Ko tas dos inženierzinātnēm un dabas zinātnēm, viegli iedomāties, teic L. Ribickis, piemetinādams, ka nevienā zināmā valstī inženierzinātņu un dabas zinātņu studijas nav par maksu.
"Latvijas augstskolu apvienošanas idejas pamatā galvenokārt ir materiālas intereses, nevis rūpes par izglītības kvalitāti."
Prorektors arī norāda uz LU centieniem izveidot savu campus, jo LU nav vienotas studentu „pilsētiņas”, kur optimizēt savu darbību. „Mums ir Ķīpsala, ko plānveidīgi attīstām un kas nākotnē palīdzēs mums maksimāli uzlabot mācību efektivitāti,” norāda L. Ribickis.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis pārmet valdībai politiskās gribas trūkumu, jo tā trīs četrus gadus nespēj pieņemt likumu par zinātni. Arī Eiropas struktūrfondu naudu varētu pārdalīt citādi, kādu daļu novirzot augstākajai izglītībai. Viņaprāt, pie šī nabadzīgā finansējuma tehniskā izglītība Latvijā ir gana laba. RTU darbībā asociācijas vadītājs saskata līdzību ar Donu Kihotu, kas cīnās ar vējdzirnavām, ko sauc par Latvijas valsti.
Nepieciešams visu Latvijā īstenoto studiju programmu audits un dublējošos programmu apvienošana
Pēc preses konferences RTU mācībspēki ir nosūtījusi atklāto vēstuli valdības pārstāvjiem, kurā kategoriski iestājas pret ambiciozu un nepārdomātu ideju realizāciju augstākās izglītības reorganizācijā:
„Mēs, vienīgās Latvijas daudznozaru tehniskās universitātes un otras skaitliski lielākās universitātes vadība, kā arī viens no lielākajiem Latvijas patentu īpašniekiem, piekrītam protestu paudušajiem universitāšu, akadēmiju un augstskolu rektoriem, kas atbalsta pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, un esam gatavi iesaistīties reformu plānošanā.
Vienlaikus Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kategoriski iestājas pret ambiciozu un nepārdomātu ideju realizāciju augstākās izglītības reorganizācijā – piemēram, pret vienas augstskolas izveidi Latvijā. Nepārdomāta reorganizācija var nevis uzlabot, bet strauji pasliktināt esošo augstākās izglītības kvalitāti.
RTU uzskata, ka lēmumi par augstākās izglītības sistēmas reformu jāpieņem, vadoties no galvenā mērķa – studiju kvalitātes nodrošināšana valstij nozīmīgās studiju programmās. Šobrīd Latvijas augstskolu apvienošanas idejas pamatā galvenokārt ir materiālas intereses, nevis rūpes par izglītības kvalitāti.
RTU aicina reformu plānošanā iesaistīt visu universitāšu un to sociālo partneru pārstāvjus, jo pozitīvus augstākās izglītības sistēmas reformu rezultātus var dot tikai pašu augstskolu un to sociālo partneru iesaistīšana nepieciešamo pasākumu plāna izstrādē un realizācijā.
Uzskatām, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstībai jābūt strukturētai ap sešām valstī esošajām universitātēm, kurām jāpiešķir ekskluzīvas tiesības piedāvāt doktorantūras studijas, kā arī iespēju robežās koncentrēt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus – to racionālākai izmantošanai. Universitātēs jāintegrē arī neatkarīgie zinātniskie institūti, īpašiem ekselences centriem piešķirot tiesības saglabāt neatkarīgo statusu un virzot uz pašfinansēšanos.
"Ar tiem finanšu resursiem, kas paredzēti nākamajam gadam, augstskolu apvienošanas ideja ir slēpta Latvijas augstākās izglītības privatizācija, t.i., pāriešana uz maksas studijām."
L. Ribickis
Vienlaikus nepieciešams sakārtot universitāšu īpašuma jautājumus, nododot universitāšu īpašumā to lietotās ēkas un zemi, veicināt starpuniversitāšu sadarbību un izglītības eksportu, kam nepieciešami grozījumi Augstākās izglītības likumā, kā arī universitāšu sadarbību ar industrijas pārstāvjiem, piešķirot nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar universitātēm gan studiju, gan zinātniskajā darbā. Turklāt jebkura veida augstākās izglītības strukturālajām reformām jābūt saistītām ar zinātniskās pētniecības reformām.
Pirmais darbs, kas nepieciešams augstskolu darba optimizēšanai, ir visu Latvijā īstenoto studiju programmu audits un dublējošos programmu apvienošana.
RTU, kā resursietilpīgāko un Latvijas tautsaimniecībā nepieciešamāko studiju programmu un pētniecības virzienu īstenotājs, ir atvērta optimizācijas plāniem un piedāvā koncentrēt Latvijas tehniskās zinātnes vienkopus. RTU šim nolūkam jau ir veikusi izpētes darbu un sagatavojusi projektu par vienotā RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā gandrīz 20 hektāru platībā, kur, veicot investīcijas, līdzās jau esošajām RTU fakultāšu ēkām ir iespējams koncentrēt tehnisko zinātņu programmas un to īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.
Tehnisko zinātņu koncentrēšana vienkopus kalpotu dārgāko specialitāšu optimizācijai un palīdzētu izveidot modernu, konkurētspējīgu pasaules līmeņa tehnoloģiskās universitātes infrastruktūru, kas turpinātu vēl vairāk piesaistīt jauniešus inženierzinātnēm un kalpotu kā balsts Latvijas ražotājiem un tautsaimniecībai kopumā, kā arī kļūtu par būtisku Rīgas pilsētvides zīmola sastāvdaļu.”
