Aicina stiprināt vienotību un veidot augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe atgādināja, ka darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, vienojusies par četriem augstākās izglītības un zinātnes darbības mērķiem:
- studiju un pētniecības starptautiskās kvalitātes nodrošināšana;
- resursu izmantošanas efektivitātes un atdeves paaugstināšana;
- internacionalizācija un globālās konkurētspējas veicināšana;
- integrācija ar tautsaimniecību, inovāciju un zināšanu pārneses attīstība.
Ministre akcentē, ka atbilstoši augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju darbības stratēģijai katrai iestādei izvirzāmi mērķi, lai tās funkcionētu saskaņā ar noteiktu tipoloģiju jeb klasifikāciju, t.i., pastāvētu uz zinātni orientētas universitātes, profesionālās, reģionālās vai specializētās augstākās izglītības iestādes.
Ministre pieskārās arī augstskolu reitingiem. Esam neapmierināti, ka Latvija joprojām neparādās starptautiskajos augstskolu reitingos, bet ministre no augstākās izglītības mācību iestādēm, rektoriem, senātiem vēlētos sagaidīt izvērtējumu, kas traucē un kas būtu jādara, lai šo jautājumu risinātu.
T. Koķe ļāva noprast, ka šobrīd izglītības nozarē galvenā prioritāte ir skolotāju algu saglabāšana šā gada līmenī, jo tās jau ir pietiekami niecīgas. Tomēr vienlaikus viņa sola, ka nepiepildīsies augstskolu vadības prognozes par to, ka budžeta grupā nākamgad vairs netiks uzņemts neviens students. „Uzņemšana par budžeta līdzekļiem nākamgad noteikti būs, varbūt mazāka nekā iepriekš,” apgalvoja ministre.
Meklēs modeli, ko atbalsta lielākā sabiedrības daļa
Ekonomikas ministrs Artis Kampars, lai arī izteicās, ka „konkurēt var tikai uz zināšanām balstīta ekonomika” un nenoliedza nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem augstākajai izglītībai nākamā gada budžetā, tomēr nesolīja, ka tos varētu atrast, jo vajag „visiem brālīgi iedot”. Viņš atgādināja, ka visi diskusijā izskanējušie ierosinājumi un viedokļi ir pierakstīti un tiks iesniegti Ministru kabinetam, kā arī aicināja augstskolas turpināt iesniegt savus ierosinājumus, uz kuriem pamatojoties augstākajai izglītībai varētu atvēlēt vairāk naudas.
A. Kampars sakarsušos prātus centās nomierināt, apgalvojot, ka bez plašas sabiedrības diskusijas augstskolas apvienotas netiks.
Augstākā izglītība un zinātne Latvijā būs. Jautājums – kāda?
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors darba grupas loceklis Roberts Ķīlis prezentācijā „Strukturālo reformu pamatojums, mērķi un galvenie uzdevumi” pievērsās situācijas novērtējumam un iespējamiem risinājumiem, strukturālās reformas mērķiem un darba grupas izstrādātajam strukturālās reformas saturam.
"Zems finansējums nerada augstu efektivitāti."
Darba grupas pārstāvis prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā studentu skaits samazināsies par pusi, tāpēc turpmāk jākoncentrējas uz ierobežotu augstskolu skaitu, proti, labāk uzturēt dažas, bet spēcīgas augstskolas.
R. Ķīlis atgādināja, ka Latvijas augstskolās izmaksas uz vienu studentu ir zemākās Eiropas Savienībā, kā arī pieminēja labi zināmo likumsakarību, ka zems finansējums nerada augstu efektivitāti. Turklāt 44 no 60 augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir koncentrējušās galvaspilsētā – Rīgā, un tā ir viena no izglītības sektora problēmām.
Kopumā izstrādāti pieci iespējamie reformu scenāriji, kuru starpā tiek piedāvāts gan veidot vienu lielu universitāti ar daudzām apmetnēm, gan reducēt augstākās izglītības publisko sektoru līdz sešām esošajām universitātēm. Cits variants paredz saglabāt pa vienai universitātei katrā pilsētā, kurā šobrīd tādas pastāv, bet ir arī iespēja nesamazināt augstākās izglītības iestāžu skaitu, uzsvaru liekot uz starpinstitūciju sadarbību. Netiek izslēgta arī status quo saglabāšana augstākajā izglītībā.
Samazinātā finansējuma dēļ reformām nav nozīmes
Diskusijā par nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē iesaistījās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes gaišākie prāti, uzņēmēju un studentu pārstāvji. Viņi ir vienisprātis, ka pie paredzētā 2010. gada valsts budžeta finansējuma samazinājuma augstākajai izglītībai 31% apmērā reformām nav nozīmes (2009. gadā finansējums Latvijas augstākās izglītības sistēmai samazināts par 48%). Pēc „Eurostat” datiem, Latvijai tas ir vismazākais uz vienu studentu. Mums ir maz doktorantu, nav profesūras pieauguma, un likumdošana neļauj piesaistīt ārvalstu profesorus.
"Turpmāk jākoncentrējas uz ierobežotu augstskolu skaitu – labāk uzturēt dažas, bet spēcīgas augstskolas. "
Daugavpils Universitātes rektors, profesors darba grupas loceklis Arvīds Barševskis uzsvēra, ka izglītotu cilvēku nevar būt par daudz. Lai izveidotu augstskolu vai kļūtu par profesoru, nepieciešams ilgs laiks, bet ar vienu neapdomīgu soli var to visu sagraut. Šobrīd mācībspēki varētu sākt aiziet no valsts augstskolām, prognozē rektors, jo viņu atalgojums sarūk. Rektors vērš uzmanību arī uz to, ka daži darba grupas izvirzītie reformas mērķi pašlaik nav izpildāmi, jo to neļauj likumdošana. Kamēr nav atrisināts jautājums par valodas lietošanu Latvijas augstskolās, nevar runāt par studiju internacionalizāciju.
Pēc DU rektora domām, augstskolas var apvienoties brīvprātīgi, taču ar varu nekas nesanāks. Turklāt nekavējoties jāpieņem Augstākās izglītības likums tāds, kāds tas ir tagad, un pēc tam varēs diskutēt, vai un kas tajā ir jāmaina, uzskata A. Barševskis.
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā docents Andris Teikmanis atgādināja, ka Latvijas mākslas augstskolas ir pret vienas universitātes izveidi. Darba grupas ziņojumā viņu pārsteidzis, ka tajā nav objektīva pašreizējās situācijas izvērtējuma – netiek pieminētas privātās augstskolas un koledžas. A. Teikmanis secināja, ka mūsu augstskolu veiktspēja ar minimāliem resursiem ir pārsteidzoši laba, un mudināja, reformējot augstāko izglītību, neaizmirst starptautisko kontekstu, lai nesanāktu „pašmāju brūvējums”. Turklāt viņš piebilda, ka augstākajā izglītībā būtu jārod publiskā un privātā līdzfinansējuma līdzsvars un Latvijas Mākslas akadēmija iestājas par augstskolu finansiālu neatkarību.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors akadēmiķis Elmārs Grēns uzsvēra, ka diskusijā pārstāv arī Latvijas Zinātnes padomi, ne tikai biomedicīnas nozari. Zinātne, viņaprāt, nepieciešama arī tautas pašapziņas un intelektuālā līmeņa noturēšanai, nevis tikai izglītībai un tautsaimniecībai, kā parasti tiek norādīts. Viņš piekrita, ka „zinātnes universitāte” nav tikai termins, tā ir obligāti nepieciešama Latvijā. Ne katra augstskola kļūst par zinātnisko augstskolu, un, pievienojot universitātei zinātniskās institūcijas, tā uzreiz nekļūst par zinātnes universitāti. „Lai zinātniskie institūti nebūtu formāli piesaistīti, jāmaina universitātes struktūra,” atzina akadēmiķis. Latvijā viņš redz trīs universitātes, kuras varētu kļūt par zinātnes universitātēm, – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, darba grupas loceklis Vitālijs Skrīvelis atklāti un godīgi paziņoja, ka ne augstākā izglītība, ne zinātne nav tās nozares, kur uzņēmēji pašlaik ir gatavi ieguldīt naudu, jo šīs nozares atražojas lēni. Lai uzņēmēji būtu ieinteresēti atbalstīt augstāko izglītību un zinātni, „jāveido tiešais kanāls” – bez starpniekiem jāļauj to darīt uzņēmējiem un jādod viņiem nodokļu atlaides.
Latvijas Universitātes zinātņu prorektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks norādīja uz reformu nepieciešamību laikos, kad jāizdzīvo, uzsverot, ka būtiskākais augstskolu jautājumā ir konkurētspēja, t.i., izcilība tajās jomās, kur jau tās iedīgļi ir redzami: „Ja uz to nevirzīsimies, mēs nogrimsim provinciālā pašapmierinātībā un būsim kā skaida bangojošā okeānā, ko viļņi mētā uz visām pusēm.”
"Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojams hronisks finansējuma samazinājums zinātnei."
Anna Cīrule, Latvijas Studentu apvienības prezidente un darba grupas locekle, ierosināja, ka valstij „būtu jāievieš princips, ka valsts nauda seko kvalitātei”. Finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai nav pieļaujams, uzskata A. Cīrule, jo reforma tad nav iespējama un tai nav nozīmes. Ir nepieciešams pārveidot kreditēšanu – studentiem jāsāk atmaksāt kredīts tikai tad, kad sasniegts konkrēts ienākumu līmenis.
Tālākā diskusijas gaitā varēja izteikties ikviens klātesošais. Ventspils Augstskolas pārstāvis Andrejs Jaunzems pievērsās kvalitātes kontroles iespējām augstākajā izglītībā. Izglītības tirgū tiek ignorēts, ka galvenais maksātājs nepārbauda izglītības produkta kvalitāti. „Mums ir daudz maģistrantu ar pietiekami augstu pašapziņu, bet vājām akadēmiskajām zināšanām. Neesmu lasījis un dzirdējis par studentu reālām zināšanu pārbaudēm auditorijā,” sacīja A. Jaunzems.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus ierosināja „atvieglot Latvijas Universitātes ceļu uz zinātnes universitāti”, pārņemot visas pedagoģijas studiju programmas savā pārziņā.
Zinātne – liela nacionāla un kultūras vērtība
Pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa domām, augstākās izglītības kvalitāte ir adekvāta Latvijas valstij – tā nav ideāla, bet nav arī tik slikta. Mākslas izglītība – jo vairāk laba. Akadēmiķis atgādināja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojams hronisks finansējuma samazinājums zinātnei. Šajā laikā ir samazinātas prasības dabas zinātņu doktorantiem. Tas ir palīdzējis ātrāk iegūt doktora grādu, bet nav vairojis starptautiskās zinātniskās publikācijas. Izcilais zinātnieks norāda, ka humanitārajās zinātnēs ir citi kritēriji, un rosina mainīt Ministru kabineta noteikumus, kā arī pieņemt jauno Augstākās izglītības likumu un veikt grozījumus Zinātnes likumā.
J. Stradiņš uzskata: ir jāsaglabā finansējums programmai „Nacionālā identitāte”, jo tā saistīta ar valsts ideju un garīgo vērtību izpratni, kā arī finansējums mākslas izglītībai. Turpinot samazināt finansējumu zinātnei, turpmāk nebūs intelektuālā potenciāla, lai Latvijā radītu tautsaimniecību. Viņš atbalsta otro scenāriju un, pārfrāzējot Ķenci, cer: kaut kāds labums no visa tā būs, tik nezin’ kāds.
