Evija Ločmele ir viena no studentēm, kas, stājoties augstskolā, no studiju programmas apraksta saprata, ka pēc pusotra gada studijām viņa iegūs maģistra diplomu un MBA jeb Master of Business Administration grādu. Šogad viņa konstatēja, ka diploms gan ir iegūts, bet bez gaidītā ieraksta par MBA. Patlaban lielākajā daļā augstskolu rit dokumentu iesniegšanas process augstākā līmeņa studijām, un, lai pasargātu šā gada maģistra studiju reflektantus no maldiem, Evija portālam „LV.LV” uzticēja savu stāstu, kas ir noslēdzies ar vilšanos un neizpratni par, viņasprāt, dažu augstskolu patvaļīgo MBA jēdziena lietošanu.
Latvijā tāda grāda nav
Saskaņā ar Augstskolu likuma 59. panta pirmo daļu atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst, pirmkārt, akadēmisko izglītību (bakalaura, maģistra, doktora grādu) un, otrkārt, ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (profesionālo bakalaura un maģistra grādu). Problēma slēpjas apstāklī, ka augstāko izglītību regulējošie ārējie normatīvie akti Latvijā neparedz MBA jeb pilnā nosaukumā Master of Business Administration grāda piešķiršanu. Saīsinājuma MBA tulkojums –uzņēmējdarbības vadības maģistrs, norāda Dace Jansone-Klasiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja.
MBA (Master of Business Administration) ir grāda nosaukums, kas nāk no ASV, jo tur vispirms sāka ieviest profesionālās studiju programmas biznesa jomā, kas paredzētas cilvēkiem no biznesa vides ar darba pieredzi. Šīs programmas parasti ir vairāk profesionālas nekā akadēmiskas un nav vērstas uz kādu zinātnisku pētījumu tā klasiskajā izpratnē, skaidro Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa. Šobrīd šis nosaukums ir izplatījies visā pasaulē. Ir valstis, kur MBA ir atzīts grāds, un ir valstis, kur tas nav atzīts grāds, tāpēc vienmēr jāskatās konkrētais gadījums. Eksperte uzsver, ka Latvijā MBA nav oficiāls grāds (jo Latvijas likumi tādu grādu neparedz), tas ir neoficiāls apzīmējums parasti profesionālām maģistra programmām vadībzinātnē.
Izmanto atpazīstamībai
Lai arī saskaņā ar augstāko izglītību regulējošo ārējo normatīvo aktu normām šādam saīsinājumam nav jāparādās studiju programmas nosaukumā, tomēr, lai akcentētu maģistra programmu uzņēmējdarbības vadībā atpazīstamību ārpus Latvijas Republikas, augstskolas mēdz izmantot arī saīsinājumu MBA, uz problēmas cēloni norāda D. Jansone-Klasiņa.
Tas arī radījis jucekli un absolventu vilšanos par gaidu nepiepildījumu. Kā norāda Evija, viņa no kursa biedriem nebija vienīgā, kuras galveno motivāciju maģistra izglītību iegūt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) radīja studiju programmas „Bizness un tiesības Eiropas Savienībā” programmas aprakstā ietvertie trīs burti MBA, kas šīs universitātes piedāvāto studiju programmu Evijas acīs darījis vērtīgāku par dažām citu augstskolu realizētajām līdzīga satura studijām.
„Skatījos, ka, studējot kādā no citām MBA programmām, jāmaksā būtu ap 6000 latu, taču šeit – gandrīz trīs reizes lētāk! Protams, šķita, ka šis piedāvājums ir daudz izdevīgāks.” Arī pasniedzēji studiju procesā vairākkārt atgādinājuši, ka studenti ir ceļā uz MBA grādu, kas devis pamatu ilūzijām, ka, kļūstot par programmas absolventi, šie burti patiesi rotās arī viņas diplomu.
"Augstāko izglītību regulējošie ārējie normatīvie akti Latvijā neparedz MBA jeb pilnā nosaukumā Master of Business Administration grāda piešķiršanu."
No šodienas skatupunkta raugoties, Evija atzīst, ka liktenīga izrādījusies studiju līguma parakstīšana, rūpīgi neizlasot, kas tajā rakstīts. Ja parakstīts dokuments, kurā neviens punkts neietver augstskolas pienākumu šo grādu piešķirt, tad vēlāk nevar prasīt šāda neesoša punkta īstenošanu.
Latvijas normatīvie akti neparedz MBA grāda piešķiršanu, tas nāk no ārvalstu izglītības sistēmas. Taču Latvijas augstskolas šo saīsinājumu savu studiju programmu aprakstos lieto. Reizēm – pamatoti, jo tām ir līgums ar kādu ārvalstu augstskolu, kas šo grādu piešķir, bet Eviju satrauc, ka šo saīsinājumu lieto arī tās augstskolas, kurām šāda līguma nav, tādējādi studiju noslēgumā students neiegūst īstu MBA grādu.
Konkrētā programma nav starptautiska
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju RSU īstenotā profesionālā maģistra studiju programma „Bizness un tiesības Eiropas Savienībā” akreditēta 2007. gada 4. jūlijā un akreditācijas beigu termiņš ir 2013. gada 31. decembris. Par minētās studiju programmas apgūšanu tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja kvalifikācija.
RSU Mācību departamenta direktore Aija Gulbe stāsta, ka šī programma ir viena no pieprasītākajām RSU sociālo zinātņu studiju programmām. „Šīs programmas beidzēji iegūst profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja profesionālo kvalifikāciju. Tā kā tā ir profesionālā, nevis akadēmiskā maģistra studiju programma, absolventi iegūst gan atbilstošo grādu, gan profesionālo kvalifikāciju. Tātad absolventi iegūst grādu, kura oficiālais tulkojums saskaņā ar akreditācijas materiāliem ir – Master’s professional degree in business management and qualification manager of company and organization (institution). Minētā programma nav starptautiska programma,” atzīst A. Gulbe.
„Tas ir ļoti kutelīgs jautājums,” aicināta komentēt citu augstskolu rīcību, izmantojot MBA saīsinājumu savās mājaslapās, norāda Ella Kalniņa, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Ārējo sakaru nodaļas vadītāja, kas pati vairākus gadus ir bijusi MBA programmas direktore. Augstskolas nosaukumu tulko, bet vienkāršs maģistrs biznesa vadībā vēl nav MBA.
Kā atpazīt īsto MBA
MBA parasti ir grāds menedžmentā, un tas reti kad ir specializēts, piemēram, maz ticams, ka to varētu saņemt jurisprudences vai finanšu programmu absolventi. Turklāt MBA studiju programmās tiek uzņemti cilvēki ar vismaz 3-5 gadu darba pieredzi attiecīgajā jomā. „Šīs programmas ir intensīvas, mazām grupām, tāpēc tās arī ir visdārgākās, ko nosaka mācībspēku augstais līmenis un nozares profesionāļu piesaiste pilnvērtīgu studiju realizācijā,” studijas raksturo E. Kalniņa.
Viņai piekrīt Banku augstskolas MBA programmas „Starptautiskās finanses un banku darbība” direktore Tatjana Mavrenko, norādot, ka MBA grāds visā pasaulē parasti maksā krietni vairāk nekā akadēmiskais maģistra grāds: „MBA ir zināms kvalitātes simbols, jo paredz studentu sagatavošanu ne tikai teorētiski, bet ar akcentu uz praktisko darbību, proti, nodarbībās ir izskatītas situāciju analīzes (case study metode), piemēri no dzīves, docētāji parasti ir ar lielu praktisko un akadēmisko pieredzi. Rezultātā MBA programmas absolventiem ļoti labi jāorientējas visos jautājumos, kas saistīti ar biznesa vadību. Parasti ir sadarbība ar kādu ārzemju skolu, kurai par katru studentu (MBA pretendentu) jāmaksā zināma summa. Studiju augstā maksa tiek iztērēta studentu labā, lai ievērotu visaugstākās kvalitātes prasības.”
"Ja parakstīts dokuments, kurā neviens punkts neietver augstskolas pienākumu šo grādu piešķirt, tad vēlāk nevar prasīt šāda neesoša punkta īstenošanu."
T. Mavrenko uzskata, ka MBA kā tulkojuma no angļu valodas lietošana Latvijā realizētajām programmām uzņēmējdarbības vadībā nav nelikumīga. Latvija ir Eiropas Savienības valsts, un studiju programmas pēc būtības ir veidotas pēc kopīgiem standartiem. „Bet diemžēl tās ne vienmēr atbilst tādam MBA kvalitātes līmenim, ko ar šo burtu lietojumu saprot reflektanti un darba devēji, kas darba sludinājumos aicina speciālistus tieši ar šo grādu. Tāpēc nevar noliegt, ka tulkojuma ietveršana programmu aprakstos savā ziņā ir mārketinga triks, kas attiecīgo programmu padara pievilcīgāku studentu acīs,” atzīst T. Mavrenko.
Reflektantiem, kas interesējas par MBA grāda iegūšanu, savlaicīgi jānoskaidro:
- pēc kādiem starptautiskiem standartiem ir veidota konkrētā studiju programma;
- vai augstskolai ir sadarbības partneris – ārzemju skola? Vai tā absolventam izsniedz savu diplomu? Visticamāk, ka tieši šīs skolas diploms būs īstais MBA;
- vai docētāji ir praktiķi un ar akadēmisko pieredzi? Vai ir kādi pasniedzēji no ārvalstīm? Pēdējais nosacījums nav obligāts, bet vēlams, jo viņiem ir cita darba pieredze;
- vai studiju kursos tiek izmantota case study metode, ko T. Mavrenko uzskata par galveno īstā MBA pazīmi;
- vai katrs kursa students tiek nodrošināts ar mācību grāmatu (angļu valodā)?
- vai ir mazas grupas (līdz 25-30 cilvēkiem)?
- vai ir augstas prasības grāda iegūšanai, piemēram, studenta vidējā atzīme programmā ne mazāka par 8 u.tml.?
Ja uz šiem jautājumiem atbilde ir „jā”, tad, visticamāk, reflektantam tiek piedāvāta īsta MBA programma.
Divi diplomi reizē
E. Kalniņa un T. Mavrenko uzsver, ka viens no īstā MBA grāda saņemšanas priekšnoteikumiem ir līgums ar ārvalstu universitāti. Tas nozīmē, ka pastāv dubultdiplomu princips. Absolvējot konkrēto programmu, studentam tiek izsniegts Latvijas maģistra grāds, piemēram, vadībā un administrēšanā plus atsevišķs dokuments, kas apliecina MBA grāda iegūšanu šajā ārvalstu universitātē – diplomā tiek ierakstīts Master of Business Administration.
RISEBA pie sienas ir pielikusi dokumentu paraugus, ko studenti saņems, absolvējot programmu. „Ir vērts topošajiem un esošajiem studentiem painteresēties, kāds reāli izskatīsies viņu diploms jeb kas tajā būs ierakstīts,” saka E. Kalniņa.
"Tulkojuma ietveršana programmu aprakstos savā ziņā ir mārketinga triks, kas attiecīgo programmu padara pievilcīgāku studentu acīs."
Pēc tam, kad LV.LV par šo tēmu bija sazinājies ar RSU, tās Sabiedrisko attiecību vadītājs Edijs Šauers informēja, ka mājaslapā teksts par programmas absolventu grādu ir ticis izmainīts, proti, izņemta norāde par MBA. Taču šāds tulkotais ieraksts joprojām atrodams arī dažu citu augstskolu, piemēram, Informācijas Sistēmu menedžmenta augstskolas mājaslapā (skatīta 11.07.2010). Kamēr paši studenti aktīvi neizzina attiecīgās programmas aizkulises, juceklis par iegūstamajiem grādiem turpinās.
E. Kalniņa uzskata, ka, iespējams, lielāka skaidrība būtu, ja Izglītības un zinātnes ministrija definētu, kuras programmas drīkst un kurām nav pieļaujams lietot MBA nosaukumu.
UZZIŅAI
- Ņemot vērā, ka augstāko izglītību regulējošie ārējie normatīvie akti Latvijā neparedz MBA grāda piešķiršanu, Izglītības un zinātnes ministrija neapkopo statistiku par šādiem grādiem.
- Visas akreditētās programmas pēc iegūstamā grāda - maģistra studiju programmas - var atrast Augstākās izglītības kvalitātes valsts novērtēšanas centra mājaslapā http://www.aiknc.lv/lv/prog_list3.php?id=4
- Katrā valstī ir noteikta sava ārvalstīs iegūstamo grādu atzīšanas procedūra. Tā, piemēram, Latvijā ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšanu regulē Izglītības likuma 11.1 pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs.
- Ārvalstīs iegūtu augstākās izglītības dokumentu atzīšanu līdzīgi regulē arī Augstskolu likuma 85. pants.
Avots: LR Izglītības un zinātnes ministrija
