Pasaules Banka (PB) savos ierosinājumos Latvijas valsts budžeta samazināšanai augstskolu budžeta vietu jautājumā piedāvā divus variantus – samazināt budžeta vietu skaitu uz pusi vai ieviest līdzmaksājumu valsts finansētajās budžeta vietās studējošajiem, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus 27,5% apmērā. Runāt par kādiem konkrētiem PB ierosinājumiem ir pāragri, jo tuvākā mēneša laikā ieteikumu daudzums, saturs un paredzamās sekas var potenciāli piedzīvot nozīmīgas izmaiņas.
Nedaudz statistikas
Raugoties uz potenciālajiem rezultatīvajiem rādītājiem, finansējuma apmēru samazinot uz pusi, t.i., par 25,15 miljoniem latu, arī budžeta vietu skaits saruks proporcionāli šai summai – respektīvi, līdz 12869 valsts finansētām budžeta vietām. Jau tagad valsts finansēto budžeta vietu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, ir krities par 3%, kas uz kopējā budžeta vietu un studējošo skaita fona ir kritisks rādītājs. 2009. gadā valsts finansēto budžeta vietu skaits kā bakalaura (ietverot arī 1. un 2. līmeņa profesionālās studiju programmas), tā maģistra un doktora studiju programmās bija 31059, salīdzinot ar 2010. gadu – to skaits ir krities par 921 budžeta vietu (attiecīgi 30138 valsts finansētās budžeta vietas).
"Šajā gadā tikai doktora studiju programmās budžeta vietu skaits palielināsies par 2,5%; valsts finansēto budžeta vietu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, ir krities par 3%."
Šajā gadā tikai doktora studiju programmās budžeta vietu skaits palielināsies par 2,5%, rezultatīvi – par 30 budžeta vietām vairāk, kopumā – 1249. Kā bakalaura, tā maģistra studiju programmās budžeta vietu skaits krītas 3% robežās; attiecīgi bakalaura studiju programmās – par 757 budžeta vietām mazāk, kopumā – 23 959 budžeta vietas, bet maģistra studiju programmās – par 149 budžeta vietām mazāk, attiecīgi – 4930 budžeta vietas.
Ierosinājumi un budžeta vietas
Pasaules Bankas priekšlikumi budžeta finansēto studiju vietu skaitu samazināt uz pusi skaidri parāda PB tehniskās misijas izpratnes trūkumu par pašreizējo sociālekonomisko situāciju Latvijā un potenciāli paver iespēju virzībai tikai un vienīgi uz maksas augstāko izglītību. Tas lielai daļai jauniešu liegtu iespējas studēt un iegūt kvalifikāciju, kā arī nākotnē rast atbilstoši atalgotu darbu.
Pilnīga pāreja uz maksas augstāko izglītību pavērs iespējas riskiem – izvēlei starp Latvijas vai ārzemju augstskolām jau pirmajā studiju ciklā, pamatojoties uz studiju pieejamības iespējām. Potenciāli palielināsies augsti kvalificēta darbaspēka emigrācijas draudi un studējošo emigrācijas apmēra pieaugums kopumā, kas savukārt iedragās Latvijai svarīgu tautsaimniecības nozaru attīstību un pastāvēšanu. Kā vēl vienu risku var minēt Latvijas augstākās izglītības telpas orientācijas maiņu – studijas būs pieejamas tikai izredzētajiem, tātad ekskluzīvs produkts.
Pašreizējos apstākļos, kad finansiālās grūtības ir praktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir maksimāli jāpalielina valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits un finansējums augstākai izglītībai kopumā. Šai budžeta vietu skaita palielināšanai jābūt pārdomātai un pamatotai ar potenciālām darbaspēka pieprasījuma prognozēm.
"Jānosaka valstij nepieciešamo speciālistu skaits katrā nozarē un pēc tā – arī valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Tādējādi Latvijai pakāpeniski jāvirzās uz modeli, kur par valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēta visu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošana kvalitatīvajās studiju programmās."
Būtībā turpmāka valsts finansējuma samazināšana Latvijas augstākajai izglītībai, kam jau pašlaik tiek atvēlēti tikai 0,5% no Latvijas IKP, ir absolūti nepieļaujama – šāds rādītājs apdraud Latvijas valsts attīstību un konkurētspēju. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijai ir grūti konkurēt ar pārējām Eiropas valstīm, kurās augstākajai izglītībai tiek atvēlēts vidēji 1,5-2% no IKP.
Skaidrs ir tas, ka sekmīga valsts attīstība balstās uz inovācijām un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, kam nepieciešams izglītots darbaspēks. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā pasākumu plānā par reformām augstākajā izglītībā ir norādīts, ka mērķis ir uz zināšanām balstīta ekonomika, kas ir ciešā saiknē ar budžeta vietu skaitu un sadalījumu, tomēr šādu principu nevar un arī nevarēs ieviest, ja finansējums vēl tiks samazināts.
Risinājums – „nauda seko kvalitātei”
Noteikti ir jāakcentē finansējuma modelis augstākajai izglītībai, nosakot par prioritāru pāreju uz principu „nauda seko kvalitātei”, tādējādi kvalitāte būtu mēraukla, pēc kuras finansējums tiktu piešķirts konkrētai studiju programmai. Rezultātā par valsts budžeta līdzekļiem studējošie varētu izglītoties studiju programmās, kuras ir kvalitatīvākās un atbilstošākās kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Šāds finansējuma mehānisms veicinās konkurenci, līdz ar to kvalitātes uzlabošanos, kā arī liks valstij noteikt jau minēto nepieciešamo speciālistu skaitu katrā nozarē.
Ieviešot mehānismu, jānodrošina arī turpmāku reģionālo augstskolu kā reģiona attīstību veicinošu komponentu eksistence un attīstība. Respektīvi – jānosaka valstij nepieciešamo speciālistu skaits katrā nozarē un pēc tā jānosaka arī valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Augstskolas, kuras vēlas izglītot studējošos par valsts budžeta līdzekļiem, var pieteikties uz finansējumu IZM, bet ministrija ir atbildīga par programmu kvalitātes izvērtējumu. Būtībā pakāpeniski Latvijai jāvirzās uz modeli, kur par valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēta visu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošana kvalitatīvajās studiju programmās.
Savukārt, runājot par budžeta vietu sadalījumu, potenciāls risinājums būtu budžeta vietu sadalījums studējošajiem, kuri paši izvēlas kādu no studiju programmām, tādējādi nepiesaistot budžeta vietu konkrētai studiju programmai, tomēr nosakot kvotu konkrētās studiju jomās.
