Latvija nevar būt gandarīta, ka otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta kritumā mūs ir apsteigusi Lietuva, kas ir viens no mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem. Ja ir kritums Igaunijā un Lietuvā, tas atsaucas arī uz Latvijas ražotājiem - uz kaimiņu savstarpējo atkarību norādīja premjers Valdis Dombrovskis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem Latvijas Radio 4 intervijā pagājušo piektdien, 14. augustā.
Trīs labas lietas. Maz, bet vairāk nekā necik
Vaicāts par rūpniecības rādītājiem jūnijā - Latvijai pieaugums bijis piektais lielākais Eiropas Savienībā un lielākais Baltijas valstīs – un vai tas var tikt uztverts kā pozitīvs signāls, premjers vērtēja piesardzīgi: ”Ir atsevišķi rādītāji, kuros Latvijā situācija it kā uzlabojas. Rūpniecība ir viens rādītājs, bet jāņem vērā, ka tas ir pēc ļoti liela kritiena. Eksports arī ir labāks, nekā varēja sagaidīt šajā situācijā. Un trešais – jau no gada sākuma mums ir pozitīvs tekošais konts. Tas ir tāpēc, ka strauji samazinājās imports.”
SVF pieskatīs darbu pie 2010. gada budžeta
Augusta beigās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde lems par savas aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai. Neraugoties uz bažām un aizdomām, ka Latvija atkal var saņemt atteikumu, premjers prognozē, ka „šo naudu saņemsim”. Pamats tam ir ar SVF misiju panāktā vienošanās. Misijai gan sava pozīcija par Latviju ar SVF valdi ir jāsaskaņo, taču, pēc premjera teiktā, tā ir normāla prakse, un nav signālu, ka būtu iemesli, kāpēc Valūtas fonds naudu atteiktu. Vai – ka tiktu izvirzītas papildu prasības šā gada budžetam.
Taču tas nenozīmē, ka SVF novērsīs uzraugošo skatu. Paredzams, ka misija Rīgā atkal būs septembra otrajā pusē jau saistībā ar 2010. gada budžeta sagatavošanu.
Nodokļu politika – cīņas vēl priekšā
Nodokļu politikas izmaiņas ir paredzētas 2009. gada budžeta pārejas noteikumos, atgādina V. Dombrovskis. Nodokļu bāzes paplašināšana nekustamā īpašuma nodoklim, apliekot arī dzīvojamo platību, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana. Finanšu ministrija gatavo un saskaņo ar koalīcijas partneriem, kādus grozījumus veikt. Kas attiecas uz pievienotās vērtības (PVN) un progresīvo nodokli, par ko ir vissavtīgākās diskusijas, vienošanās ar SVF paredz, ka šie jautājumi tiks skatīti tikai gadījumā, ja Latvija nepiedāvās citus variantus fiskālajai konsolidācijai 500 miljonu latu apmērā.
Premjers piekrīt retoriski jautātajam – budžeta izdevumu samazināšana neveicina ekonomisko izaugsmi. Taču Latvijas budžeta deficīts, salīdzinot ar Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, šogad ir milzīgs -10%, un šāds maksimālais līmenis noteikts saistībā ar to, cik gatavi aizdot ir starptautiskie aizdevēji.
Pret nemaksātājiem papildu likumi un pasākumi
Margrietas kundze, kas atgriezusies dzimtenē no Nīderlandes, svētdien Latvijas radio stāstīja, ka zemē, kur viņa garus gadus dzīvojusi, nav populāri apiet likumus un nemaksāt nodokļus, un tā ir demokrātiskas valsts iezīme. Taču šeit, ja zini piecus veidus, kā izvairīties no nodokļiem, tas ir ļoti populāri, novērojusi mūsu tautiete.
Latvijas uzņēmēji, amatpersonām piebalsojot, aizbildinās ar nodokļu slogu un, izmantojot valstī tradicionālās iestrādes un nesodāmības apziņu, atklāti draud ar nodokļu nemaksāšanu. Un nemaksā. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai noteikti prioritāri virzieni – cīņa pret „aplokšņu algām” un nelegālo nodarbinātību. Jo pašreiz izplatīta ir situācija, ka uzņēmums atlaiž strādājošos, cilvēki pāriet bezdarbniekos, un turpina strādāt nelegāli. Pret tādu praksi cīņa tiks pastiprināta.
Savukārt, lai novērstu izvairīšanos no akcīzes nodokļa nemaksāšanas, samazinās pieļaujamo daudzumu cigarešu, ko drīkst ievest valstī. Līdzīgi kā to ir izdarījusi Lietuva un Igaunija. Pašreiz persona Latvijā legāli var ievest bloku cigarešu. Sagatavotie akcīzes nodokļa grozījumi paredz – no trešajām valstīm varēs ievest tikai divas paciņas, turklāt tiks regulēts arī ievešanas biežums.
Tā ir salīdzinoši neliela pretdarbība nodokļu apiešanai. Savukārt Eiropas Savienības lielvalstīs kauja sākta plašā frontē – Lielbritānija plāno papildināt valsts budžetu ar ienākumiem par Lihtenšteinā no nodokļiem nobēdzinātajiem trim miljardiem mārciņu. Vispirms ar labu – dodot nodokļu bēgļiem laikus nomaksāt parādu sabiedrībai. Ja ne, iestāsies soda naudas skaitītājs.
Soli pa solim. Publikai garlaicīgi?
Kopš 1. jūnija ir sākta eksporta garantiju sistēma, ir pārdalīti ES struktūrfondu līdzekļi, daļu no tiem novirzot uzņēmējdarbībai, daļu bezdarbnieku pārkvalifikācijai. Lai uzņēmējiem vieglāk strādāt legāli, katrā valdības sēdē noņemam birokrātiskās prasības, klāsta valdības vadītājs. Piemēram, pagājušajā valdības sēdē pieņemti ceļu satiksmes noteikumu atvieglojumi zemniekiem kravu pārvadāšanā, lai var vest divas piekabes, nevis vienu kā līdz šim, ir atviegloti noteikumi par tahogrāfiem.
Uz pārmetumu, ka atsevišķi soļi būtiski biznesa vidi neatvieglo, un valstī tiek gaidīti kompleksi pasākumi, premjeram ir atbilde: tos paredz uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns. Taču kompleksu pasākumu sagatavošana un vienošanās par tiem ir ilgstošāks process, tāpēc tiek uzreiz pieņemti atsevišķi lēmumi, kas nevar gaidīt.
Veselības aprūpei parādu problēmas
Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas pārstāvji pagājušajā nedēļā premjeru informēja, ka slimnīcas bezrūpīgajos laikos tērējušas vairāk, nekā tās varējušas atļauties un tagad - samazinātā finansējuma situācijā - radušās bažas par saistību izpildi tehnoloģiju piegādātājiem. Pēc asociācijas aprēķiniem, slimnīcu ilgtermiņa parādi ir teju 300 miljoni latu un īstermiņa parādi piegādātājiem, tostarp medicīnas preču un iekārtu piegādātājiem, sasniedz vairākus desmitus miljonus latu. Vislielākās parādsaistības ir lielākajām slimnīcām - Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ikmēneša sēdēs valdības sociālie partneri, tostarp slimnīcu priekšstāvji, šogad ir ieminējušies par pārdesmit miljonu parādiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, taču tā ir tipiska nemaksāšanas situācija. Tomēr nekad nav atskanējuši brīdinājumi, ka parādi ir tik milzīgi.
"Jautājums par politizētiem ierēdņiem ir problēma."
Ar parādu summu ir šokējusi Stradiņu slimnīca. “Iepriekš šai slimnīcai parādi vienmēr tika norakstīti. Pērn pirmo reiz netika norakstīti, jo vairs nebija tāda situācija. Veca problēma, kas ir aktualizējusies tagad. Vairākos gados parādi par medicīnas aparatūras piegādēm, par zālēm ir uzkrājušies ļoti nopietni,” piebilst premjers. Tāpēc ar veselības ministri norunāts – jānovērš tālāka parādu veidošanās. Un slimnīcu valdēm ir jāatbild, ka tās strādā atvēlēto līdzekļu robežās. Parādi ir arī par ārstniecības pakalpojumiem, tāpēc, ka ir bijusi pārstrāde, arī šī sistēma nav skaidra, un tā ir jāsakārto.
Laikraksts “Diena” šomēnes rakstīja, ka jau 2005. gadā dārgo medicīnas tehnoloģiju uz vienu iedzīvotāju Latvijā bijis vairāk nekā Vācijā vai Somijā, un iekārtu skaits pēdējos gados audzis vēl vairāk. Pērn vien reģistrēti 16 jauni datortomogrāfi un sešas magnētiskās rezonanses ierīces. Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis laikrakstam klāstījis, ka Latvijā datortomogrāfu uz 100 000 iedzīvotāju ir par 30% vairāk nekā Vācijā, Šveicē un Somijā, magnētiskās rezonanses aparātu vairāk nekā Čehijā, Slovākijā, taču aparatūras noslogojums ir ļoti zems. Arī Veselības ministrija par pērno gadu secinājusi - datortomogrāfi un magnētiskās rezonanses ierīces noslogotas mazāk nekā pusi no gada darba dienām.
Veselības sistēmas amatpersonas gan neslēpj apmierinātību par bagātīgo nodrošinājumu. Iespējams, nāktos tomēr izvērtēt, vai tehnoloģijas nav attālinājušas pacientus no ārstiem un kvalitatīvas palīdzības. Piemēram, vai tāda tiek nodrošināta, ja daktera vietā konsultācijā pacientu sagaida medmāsa ar ieraksta diktofonu?
Valsts uzņēmumu atalgojumam atšķirīgas mērauklas
Uz žurnālistu tieši jautāto, vai strukturālās reformas traucē īstenot tas, ka lielākā daļa ierēdņu ir Tautas partijas aizbilstamie, premjers atgādināja – strukturālās reformas notiek četros virzienos: izglītībā, veselības aprūpē, civildienestā un valsts pārvaldē.
Šogad ir likvidētas uzņēmumu padomes, samazinātas valdes. „Jautājums par politizētiem ierēdņiem ir problēma,” atzīst V. Dombrovskis, piebilstot, ka Valsts prezidents ir nācis ar iniciatīvu depolitizēt ierēdniecību, premjers šo iniciatīvu atbalstot. Savukārt tendence, ka valdēs liek savas partijas biedrus, ir pārrunāta, un skaidrs, ka šī prakse jābeidz, lakoniski rezumē premjers. Protams, valdē cilvēki jāieceļ uz konkursa pamata, jo ir bijušas situācijas, ka valdes amatos cilvēki pieņemti bez tā.
Vaicāts par Nacionālās trīspusējās padomes sēdēs Latvijas Darba devēju konfederācijas un arodbiedrību kopējo stingri aizstāvēto pozīciju, ka valdībai nav jāiejaucas valsts uzņēmumu atalgojuma sistēmā, premjers skaidro, ka tā nav jauna diskusija, bet aizsākusies jau iepriekšējās valdības laikā, kad tika pieņemts lēmums samazināt algas arī valsts uzņēmumos. „Taču ir atšķirība starp uzņēmumiem, kuri konkurē reālā tirgū, no uzņēmumiem, kas ir vai nu monopolisti, vai pilda valsts regulētas funkcijas. Šajā gadījumā ir lielāks iemesls šīs algas regulēt.
Ministriju apvienošanu vispirms koalīcijā
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna „izšauto” plānu par četru ministriju apvienošanu premjers nekomentē, vien piebilst, ka mehāniska ministriju apvienošana ietekmi nedos. Vajagot arī saprast, ar ko šis plāns atšķiras no Zalāna iepriekšējā plāna, jo “kamēr satiksmes ministrs bija Šlesers, Zalāns nez kāpēc nepiedāvāja apvienot Satiksmes ministriju”. Atsevišķas ministrijas, veidojot šo valdību, jau tika apvienotas. “Taču ir arī Godmaņa valdības bēdīgā pieredze: valdība divas nedēļas strīdējās, vai būs 12 vai 13 ministrijas, vai labāks Zalāna vai Godmaņa plāns, kamēr valdība krita.” Pat tincināts - vai jums pašam ir plāns? –, premjers paliek nelokāms klusētājs: „Man ir. Taču es to vispirms gribētu apsvērt ar koalīcijas partneriem, pirms izpaust medijiem.”
Prognozes pēc burbuļa lāpīšanas
„Austrumeiropā ekonomikas krīzes draudi joprojām pastāv, un nav gaidāms, ka tuvākajā laikā reģionā atjaunosies ļoti strauja izaugsme,” uzskata Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Tomass Mirovs, vēsta BNS/Reuters. Viņš atzinis, ka reģionā ir norimusi krīze banku sektorā, ko lielā mērā veicināja Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas veiktās naudas injekcijas. Reuters, atsaucoties uz analītiķiem, norāda, ka ir pazīmes, kas liecina: Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona spēcīgākajām ekonomikām smagākie satricinājumi jau ir aiz muguras, savukārt, piemēram, Latvijai un Lietuvai būs vajadzīgs gadiem ilgs laiks, lai atkoptos.Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieinteresēti un kompetenti iesaistās valsts ekonomiskajās norisēs, atgādina: pašreizējā straujā lejupslīde ir rezultāts agrāko gadu burbulim ekonomikā. “Rādītāji nav tik slikti, kā varētu šķist, jo mūsu ekonomika [iepriekš] tika mākslīga uzpūsta, tāpēc tagad mēs redzam virtuālā burbuļa plīšanu,” norādīja prezidente, paužot pārliecību, ka trešajā ceturksnī ekonomikas sniegums būs labāks nekā otrajā, prezidentes teikto citē BNS.
"Latvijai un Lietuvai būs vajadzīgs gadiem ilgs laiks, lai atkoptos."
IKP krituma pagausināšanās ļauj gaidīt, ka nākamajos ceturkšņos recesija mazināsies, arī krituma temps būs mazāks, taču ekonomisko izaugsmi mēs prognozējam tikai nākamā gada ceturtajā ceturksnī, cerību uztur Latvijas premjers Valdis Dombrovskis.
Jauns ekonomikas bums? Lūgums netraucēt!
Recesijas laikā ļaudis ir noskaņoti pesimistiski raudzīties nākotnē un prognozē ilgstošu kritumu, taču vēsture noraida šādu pieeju, tā savukārt uzskata investīciju bankas UBS vadošais ekonomikas padomnieks Džordžs Magnuss. “The Financial Times” viņš raksta, ka krīze nozīmē vien to, ka ekonomiku virzošie faktori sevi ir izsmēluši, taču tos jau gatavi nomainīt jauni – galvenais, tiem netraucēt, bet iespēju robežās pat stimulēt.
Vēsture rāda, raksta Dž. Magnuss, ka pēc Pirmā pasaules kara neviens negaidīja patēriņa bumu 20. gados, savukārt 1945. gadā tika lēsts, ka ekonomikā stagnācija turpināsies līdz 60. gadiem.
Pašreizējo ekonomikas kritumu izsaucis galveno dzinējspēku izsīkums, kas izpaužas kā kredītu un demogrāfiskā krīze. Banku sektors attīstītajās valstīs ir būtiski paralizēts, un diez vai var runāt par atgriešanos pie patēriņa kreditēšanas līmeņa, kāds bija pirms vairākiem gadiem. Vienlaikus notiek iedzīvotāju strauja novecošana – pensijā dodas „beibibūmeru” paaudze, kas dzimusi pēc Otrā pasaules kara. (Ar terminu baby boomer apzīmē iedzīvotāju kopumu, kas pasaulē nākuši straujās dzimstības gados - pēc Otrā pasaules kara.)
Taču – tas nenozīmē, ka nav iespējams jauns ekonomiskais bums, norāda Dž. Magnuss. Ir jāpievērš uzmanība lielajām ekonomikām, piemēram, Ķīnai, kas turpina augt arī krīzes apstākļos. Demogrāfiskās problēmas, pēc autora domām, arī ir pārvaramas. Acīmredzot būs izmaiņas darba praksē – uzņēmumi arvien biežāk vakances aizpildīs ar padzīvojušiem cilvēkiem. Neesot jāaizmirst arī par tehnoloģijām, kas būs nākamā buma pamats. Nanotehnoloģijas, gēnu inženierija, IT risinājumi ļaus palētināt un radīt jaunas preces un vienkāršot ražošanu. Jaunie ražošanas faktori jau sāk ietekmēt pasaules ekonomiku. Valdībām būtu nepieciešams tās stimulēt vai vismaz – netraucēt, norāda ekonomists.
