SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. oktobrī, 2009
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
1
1

Budžeta pamatos jauni nodokļi, samazinājumi un donoru šaubas

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Budžeta ieņēmumu palielināšanai paredzēts palielināt zemes nodokli līdz 1,5 procentiem, savukārt neapstrādātai lauksaimniecības zemei noteikt 3% nodokli.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Dažu nodokļu palielināšana ir valdības koalīcijas pagājušajā sestdienā panāktā vienošanās, lai varētu sākt nākamā gada budžeta tehnisko apstrādi. Vienošanās paredz, ka budžetā tiek panākta fiskālā konsolidācija par 500 miljoniem latu, kas ļaus deficītu samazināt līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta. Pagaidām izdevumus samazināt plānots par 225 miljoniem latu, ar nodokļiem papildu iegūt 100 miljonus, vēl 100 miljoni latu samazinājums prognozēts kā šogad tēriņiem un maksājumiem uzlikto ierobežojumu rezultāts. Tikai epizodiski, bet jau tiek publiskota informācija par jauniem samazinājumiem sociālajā jomā. Vienlaikus diskusijās iekšzemē un arī spriedumi pasaulē liecina, ka starptautiskie donori uztur spēkā Latvijas sākotnējo apņemšanos – samazināt budžetu par 500 miljoniem latu – un norāda uz nepildīto vienošanās punktu – par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu mājokļiem.

Paplašinās nodokļu bāzi

Nākamajā gadā paredzēts ieviest kapitāla pieauguma nodokli dividendēm 10% apjomā.

Zemes nodokli plānots paaugstināt no pašreizējā 1% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, saglabājot līdzšinējo 25% ierobežojumu nodokļa maksājuma pieaugumam. Vienlaikus ievērojami – līdz 3% - varētu tikt paaugstināts zemes nodoklis neapstrādātai lauksaimniecības zemei. Novitāte ir ierosinājums noteikt minimālo zemes nodokļa maksu – 5 latus. Zemes nodokļa paaugstināšana no 1% līdz 1,5% dos 13 miljonu latu papildu ieņēmumus, piecu latu minimālā maksājuma noteikšana - vienu miljonu. Neizmantotai lauksaimniecības zemei paredzētā 3% nodokļa ietekme uz budžeta ieņēmumiem vēl nav aplēsta.

Plānots arī palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, kā arī paplašināt ar nodokli apliekamo objektu loku ar inženiertehniskām būvēm (benzīntanki, naftas termināli u.c.), informē BNS.

Apgrūtinās IIN atvieglojumus

Līdz vienam gadam paredzēts pagarināt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanu par attaisnotajiem izdevumiem. Pašreiz saskaņā ar likumu iedzīvotāji pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas izglītībai, medicīnas pakalpojumiem tērēto summu ienākuma nodokļa apmērā (šogad 23%) atgūst pēc trim mēnešiem. Vēl jāpiebilst, ka no šā gada līdz 300 latiem ir palielināta šo attaisnoto izdevumu norma (iepriekš ilgus gadus tā nemainīgi bija 150 latu).

Uzņēmumu darbiniekiem, kuru rīcībā ir nodotas juridiskām personām piederošas automašīnas, būs jāmaksā 23% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis no fiksētas summas (tā varētu būt 50 latu). Šāda norma ir patapināta no Igaunijas, un tās pamatojums ir tas, ka darbinieki uzņēmumu automašīnas izmanto arī privātām vajadzībām, bet visi izdevumi, kas saistīti ar šo automašīnu ekspluatāciju, tik un tā tiek ietverti saimnieciskās darbības izdevumos. Normu neattiecinās uz uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir transports.

Uz UIN rēķina – mazāk dāvanu un citu iespēju

Tiek plānots, ka samazināsies uzņēmumu iespējas norakstīt izdevumos automašīnas, šādiem pirkumiem nosakot limitu, lai novērstu līdzšinējo praksi, ka ražošanas līdzekļos norakstītas ekskluzīvas automašīnas.

"Samazināsies uzņēmumu iespējas norakstīt izdevumos automašīnas, šādiem pirkumiem nosakot limitu."

Proporcionāli mazāka būs summa, ko uzņēmumi no ienākuma, kas tiek aplikts ar nodokli, varēs atskaitīt par reprezentācijas izdevumiem. Plānots, ka turpmāk drīkstēs norakstīt tikai 40% no reprezentācijas izdevumiem (pašreiz 60%).

Turpmāk darba devēji saviem darbiniekiem varēs pasniegt dāvanas tikai 90 latu (pašreiz 180 latu) apmērā, nemaksājot par šo summu nodokļus.

Lielāka akcīze vīnam

Ir panākta vienošanās palielināt akcīzes nodokli vīnam. No tā budžets varētu iegūt papildu 600 tūkstošus latu. Tāpēc pudele vīna nākamgad kļūs dārgāka vidēji par 30 santīmiem. Akcīzes nodokli vīnam un raudzētajiem dzērieniem paredzēts palielināt par 12,5% no 1. februāra, informē BNS. Vīnam un raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodoklis par 100 litriem pieaugs no 40 līdz 45 latiem. Savukārt starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem akcīzes nodoklis par 100 litriem tiks palielināts no 42 līdz 45 latiem.

Citi nodokļi

Nodokļi būs jāmaksā arī par dažādām subsīdijām lauksaimniekiem, kā arī azartspēļu laimestiem, kas nepārsniedz 500 latu. Nodoklis būs jāietur, izmaksājot laimestu; līdz šim ienākums un ar to saistītie izdevumi bija jādeklarē.

Turpinās mazināt sociālos izdevumus

Valdībā dokumentu klāstā par 2010. gada valsts budžeta izdevumu samazināšanas virzieniem ir arī noteikts, ka Labklājības ministrijai (LM) ir jāsagatavo grozījumi normatīvajos aktos par izmaiņām pabalstos, lai panāktu izdevumu samazinājumu nākamā gada budžetā.

No nākamā gada maternitātes pabalstu sievietēm, kuras dodas dekrēta atvaļinājumā, aprēķinās nevis no pilnas algas, bet gan no 80%, intervijā Latvijas Radio pirmdien pauda labklājības ministrs Uldis Augulis. Par šādu iespēju LM speciālisti jau pagājušajā nedēļā informējuši arī Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas deputātus.

Šis ir viens no pasākumiem, kā iecerēts mazināt sociālā budžeta izdevumus.

Jau rakstīts, ka LM var nodrošināt ietaupījumu tikai 39,1 miljona latu apmērā, lai gan tai bija uzdots sociālā nodrošinājuma funkcijai samazināt tēriņus 92,4 miljonu latu apmērā.

Lai ietaupītu 39,1 miljonu latu, LM ierobežos visus sociālos pabalstus, nosakot tiem griestus. Plānots noteikt sociālā pabalsta griestus 350 latu apmērā. Savukārt, ja pabalsts pārsniegs griestus, iedzīvotājs saņems likumā noteikto maksimālo summu un pusi no pārsniegtā pabalsta apmēra.

Nozarēm – arī papildu vajadzības

Valdība vienlaikus izskata arī nozaru pieprasījumu konkrētiem mērķiem un projektiem, kuri ir sākti iepriekšējos gados un finansējuma trūkuma dēļ ir apdraudēta to pabeigšana. Piemēram, Labklājības ministrijai nepieciešams finansējums sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas (SAIS) izstrādes pabeigšanai, lai tā varētu darboties pilnvērtīgi.

Valdība sestdien ārkārtas sēdē vienojusies, ka SAIS projektu turpināšanu nodrošinās, pretendējot uz ERAF līdzekļiem.

Kopš 2002. gada Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izstrādā jaunu sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu, pakāpeniski aizstājot vecās informācijas sistēmas un papildinot SAIS ar jaunākām programmām. Līdz šim projektā ieguldīti apmēram 11 miljoni latu. LM tā pabeigšanai 2010. gadā prasīja 1,17 miljonus latu, valdība līdz šim izdevumos iekļāvusi daudz pieticīgāku summu – 62,4 tūkstošus latu.

Budžeta veidošanai – jauni noteikumi

Finanšu ministrija ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumu projektu par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un veidošanas pamatprincipiem. Tie aizstās līdzšinējos noteikumus un ir sagatavoti, ņemot vērā starptautisko institūciju ieteikumus.

Saskaņā ar FM prognozēm, šogad budžeta ieņēmumi būs 3,909 miljardi latu, kas veido 30,1% no IKP. Nākamā gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,671 miljarda latu apjomā, kas veidos 30,8% no IKP. Šogad valsts pamatbudžetā no nodokļu ieņēmumiem tiek plānoti 1,670 miljardi latu, nākamgad - tikai 1,401 miljards latu. Ārvalstu finanšu palīdzībā šogad plānots saņemt 525,5 miljonus latu, nākamgad - 776,3 miljonus latu.

"Latvijai ir jāpilda savs solījums nākamgad samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu."

Saskaņā ar grozījumiem 2009. gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010. gada valsts budžetu, ir jāveic ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšana 500 miljonu latu apmērā, kā arī jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši Eiropas Komisijas metodoloģijai.

Donoru vērtējumā trauksme saglabājas

ES prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministrs Andešs Borjs svētdien paziņoja, ka Latvijai ir jāpilda savs solījums nākamgad samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu, norādot, ka starptautiskās sabiedrības pacietības mēram attiecībā uz Latviju ir savas robežas, vēsta BNS.

“Viņi izteica stingru politisku solījumu īstenot ļoti atbildīgu fiskālo politiku,” Stambulā notiekošajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ikgadējā sanāksmē žurnālistiem pavēstījis A. Borjs. “Viņiem 2010. gada budžetā ir jābūt atbildīgai fiskālajai politikai. Starptautiskās sabiedrības pacietība pret latviešiem ir ierobežota, tāpēc viņiem ir jārīkojas ļoti, ļoti atbildīgi.”

SVF pārstāve Anne Marija Gulde-Volfa šajā sanāksmē presei stāstījusi par Baltijas valstu valūtas problemātiku: “Tagad ir situācija, kad šīs valstis saskaras ar grūti pārvaramām pielāgošanās vajadzībām. Tātad ir pavisam skaidrs, ka valūtas režīma jautājums ir to politikas priekšplānā. Te mēs saskaramies ar dilemmu. Šie [valūtas] režīmi ir ļoti lielā mērā akceptēti. Tos vēl arvien lielā mērā uzskata par politikas enkuriem.” Vienlaikus viņa norādīja, ka valūtas režīms palielina pielāgošanās problēmas. Pirmām kārtām jautājumā par konkurētspēju, kad valūtas kurss netiek pielāgots, visa pielāgošanās jāveic ar deflāciju, algu pielāgošanu un lielāku fiskālo pielāgošanos. “Kā mēs zinām pēc visām pārējām Eiropas valstīm, tās ir ļoti grūti pārvaramas problēmas.”

Savukārt SVF pirmās pārskata misijas ziņojumā norādīts, ka Latvijas un starptautisko aizdevēju vienošanās īstenošanai ir daudz riska faktoru, tie ir savstarpēji saistīti un riska līmenis ir neparasti liels, vēsta BNS.

Kā pirmais riska faktors minēts tas, ka pārāk liela budžeta deficīta dēļ būs sarežģītāk izpildīt Māstrihtas kritērijus un līdz ar to būs jāatliek eiro ieviešana. Sliktākajā gadījumā, ja IKP kritums ir lielāks nekā prognozēts vai ja valdība nespēs izpildīt ar starptautiskajiem aizdevējiem pieņemtajā programmā minētos minimālos fiskālās korekcijas kritērijus, izveidosies liels budžeta deficīts, kas palielinās risku, ka Latvija nespēs atmaksāt starptautisko aizdevumu, sacīts ziņojumā, piebilstot, ka valdības sniegums fiskālajā korekcijā līdz šim bijis vājš, taču to varētu mainīt izmaiņas valdībā.

Ziņojumā arī brīdināts, ka vairāku Latvijas tirdzniecības partneru valūtas ir būtiski zaudējušas savu vērtību, un faktiskais lata apmaiņas kurss ir pārvērtēts. Tāpēc, ekonomikā atsākoties izaugsmei, atkal var rasties maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīta problēma. Pašreizējā stratēģija, saglabājot tagadējo lata kursu, kādu laiku apslāpēs pieprasījumu, un sliktākajā gadījumā padziļināsies finanšu sektora problēmas, ja turpinās pasliktināties stāvoklis kredītu atmaksāšanā, norādīts ziņojumā.

Deflācija Latvijā var būt lielāka nekā pašlaik tiek prognozēts, un arī tas var kavēt eiro ieviešanu. Straujākas deflācijas rezultāts var būt lielāka konkurētspējas uzlabošanās un labākas izredzes ilgtspējīgai izaugsmei. Tomēr, tā kā nav precedentu, nav skaidrs, kā Eiropas Savienības institūcijas vērtēs ilgstošu deflāciju kontekstā ar tādu eiro ieviešanas kritēriju kā cenu stabilitāte, norāda SVF.

Ziņojumā konstatēts, ka Latvija, visticamāk, spēs atmaksāt no SVF ņemto aizdevumu, jo arī turpmāk paredzama kārtējo maksājumu konta pozitīva bilance, Latvijas valdība ir stingri apņēmusies īstenot ar starptautiskajiem aizdevējiem pieņemto programmu, pasaules ekonomikā ir paredzami uzlabojumi iespējās saņemt finansējumu, un Latvijai sniedz atbalstu ES.

Anderss Aslunds, Zviedrijas Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, uzsvēris: budžeta izdevumu samazināšana valdībai ir jāveic pēc iespējas ātrāk, tādējādi nākotnē nebūs jāparedz tālāki samazinājumi. Ekonomists norādījis, ka Latvijas valdībai ir jāturpina izvērtēt iespējamo nodokļu paaugstināšanu, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumu palielināšanu. Tostarp minēts nekustamā īpašuma nodoklis, par tikšanās laikā runāto informē Valsts kanceleja.

Premjers pirmdien dodas uz Stokholmu, kur ar uzrunu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas jūras reģionā piedalīsies ikgadējā Baltijas Attīstības forumā. V. Dombrovskim paredzēta tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Frederiku Reinfeltu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU