Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 3,73 miljardu latu apmērā, izdevumi - 4,332 miljardu latu apmērā, žurnālistiem piektdien pēc valdības sēdes atklāja finanšu ministrs Einars Repše, vēsta BNS. Šādi izdevumi un ieņēmumi nodrošinās, ka nākamā gada budžeta deficīts nepārsniegs 8,5% no iekšzemes kopprodukta.
Finanšu ministrs informēja, ka valsts kopbudžeta ieņēmumi (neskaitot pašvaldību budžetus) nākamgad plānoti 3,73 mljrd. latu apjomā, kas ir apmēram 31% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 2,5 mljrd. latu apmērā, bet 1,2 mljrd. latu - sociālā budžeta ieņēmumi.
Savukārt valsts kopbudžeta izdevumi (neskaitot pašvaldību budžetus) nākamgad plānoti 4,332 mljrd. latu, kas ir 36,4% no IKP. Apmēram trīs miljardi latu ir valsts pamatbudžeta izdevumi, bet 1,36 mljrd. latu ir sociālā budžeta izdevumi.
Finanšu ministrs informēja, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi, ieskaitot valsts dotāciju 457 milj. latu apmērā, plānoti 1,186 mljrd. latu apmērā.
Lai nodrošinātu nākamā gada budžeta deficīta samazinājumu par 500 milj. latu, valdība plāno ieņēmumus 2010. gada budžetā kopumā palielināt par apmēram 180 milj. latu, bet izdevumus samazināt par 320 milj. latu.
No jau iepriekš zināmajiem dramatiskajiem ierosinājumiem valdība piektdien tomēr neatbalstīja valsts ģimenes pabalsta samazinājumu. Līdz ar to arī nākamgad par katru bērnu tiks maksāti astoņi lati.
Mājokļa nodoklis – joprojām nepārvarams šķērslis
Pēc tam, kad Saeima noraidīja ieceri ieviest dzīvojamās platības nodokli, valdībā bija panākts kompromiss par nekustamā īpašuma nodokļa atsevišķiem paaugstināšanas soļiem, tostarp augstāku likmi zemei, vēl augstāku neapstrādātai lauksaimniecības zemei. Savukārt pēc Eiropas Savienības monetāro un finanšu lietu komisāra Hoakina Almunjas inspekcijas un atgādinājumiem par solījumu ieviest mājokļa nodokli Finanšu ministrija atkal pie tā atgriezās, papildus no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) plānojot iegūt 25 milj. latu ieņēmumus.
Tautas partija ārkārtas sēdē ierosināja nekustamā īpašuma nodokli “konsolidēt”, ieviešot vienotu NĪN, turpinot galvenās debates budžeta piepildīšanas jautājumā. Premjers presei atzina, ka vienota nodokļa ieviešana pārnestu nodokļu slogu no zemju īpašniekiem uz mājokļu īpašniekiem. “Tas, mūsuprāt, ir samērā problemātisks piedāvājums,” uzsvēra valdības vadītājs.
"Kapitāla nodoklis, ko paredzēts attiecināt uz vairākiem tā pieauguma veidiem, ir paredzēts ne tikai turīgo ienākumiem."
Valdība konceptuāli ir atbalstījusi NĪN bāzes paplašināšanu ar dzīvojamās platības nodokli, un pirmdien ir plānota darba grupas sanāksme ar politiskajām partijām Finanšu ministrijas vadībā, kas izvērtēs priekšlikumus nodokļa bāzes paplašināšanai. Valdība par konkrētiem priekšlikumiem NĪN bāzes paplašināšanai jeb dzīvojamās platības nodokļa ieviešanai lems otrdien, 20. oktobrī.
Pašlaik NĪN bāzes paplašināšanai priekšlikumi ir vairāki: ieviest proporcionālu nodokli - visai dzīvojamai platībai piemērot 0,2% NĪN likmi; noteikt progresīvo nodokli; un Tautas partijas priekšlikums, kas paredz ieviest vienotu NĪN.
Partijas esot apņēmušās šos dažādos modeļus izvērtēt un nonākt līdz gala lēmumam, izprotot, ka NĪN bāze ir jāpaplašina, teica premjers.
Kapitāla nodoklis
Kapitāla nodoklis, ko paredzēts attiecināt uz vairākiem tā pieauguma veidiem, ir paredzēts ne tikai turīgo ienākumiem.
Ar 2010. gadu vērtspapīrus un dividendes apliks ar 10% lielu ienākuma nodokli.
Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece laikrakstam “Dienas Bizness” skaidrojusi, ka “nodoklis 10% apmērā būs jāmaksā, saņemot konkrētu ienākumu 2010. gadā no dividendēm, depozītprocentiem, darījumiem ar vērtspapīriem, neraugoties uz to, ka attiecīgais ienākums tiek gūts par 2009. gadu, kad šādas prasības vēl nav”.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no depozītprocentiem iekasēs kredītiestādes, kuras izmaksās šos augļus noguldītājiem, un cilvēkam nebūs jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un pašam jāmaksā 10% nodoklis. Tiem, kuriem ir depozītnoguldījumi ārvalstu bankās, pašiem jādodas uz VID un jādeklarē attiecīgie ienākumi un jāmaksā 10% nodoklis. D. Robežniece gan norādījusi, ka daudzās valstīs pat ir lielāka IIN likme depozītprocentiem nekā plānota Latvijā. Piemēram, Beļģijā, Austrijā tas pat esot 20% un tiks palielināts līdz 35 procentiem.
Ar 10% lielu IIN likmi apliks nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumus, izņemot tos, kas personas īpašumā ir vismaz piecus gadus, un tā ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus.
IIN atvieglojumu samazinājumi
Papildu budžeta ieņēmumu sarūpēšanai nākamgad plāno samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo algas minimumu no 35 latiem mēnesī līdz 25 latiem nodokļa maksātājam, kā arī viņa apgādājamajiem. Šogad jūnijā neapliekamais minimums jau tika samazināts no 90 līdz 35 latiem. Savukārt līdz šim nebija aizskarts apgādājamo minimums – 63 lati.
Finanšu ministrija ierosina samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajos izdevumos ietveramo izdevumu par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem apmēru no 300 līdz 150 latiem gadā. Pēc daudziem gadiem tikai šogad šī summa tika paaugstināta no 150 līdz 300 latiem.
Ņem lielāku naudu no objektiem un pārvaldē
Nākamgad par 15 miljoniem latu samazinās izdevumus valsts parāda apkalpošanai, par 1,5 milj. latu - izdevumus muitas kontroles punkta Grebņeva modernizācijai. Satiksmes ministrijas budžetā par 9 milj. latu tiks samazināts finansējums Valsts autoceļu fondā, kā arī par 3 milj. latu samazinās dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
„Gaismas pils” projekta īstenošanai izdevumi nākamgad būs jāsamazina par 5 milj. latu.
Valdība arī akceptējusi vienotās algu sistēmas ieviešanu. Tas nākamgad varētu dot vairāk nekā 44 milj. latu ietaupījumu.
Patiesa solidaritāte nesanāk, traucē manevru šaurība
ES monetāro un finanšu lietu komisārs H. Almunija, uzturoties Latvijā, gan tiekoties ar amatpersonām, gan intervijās nemitīgi atgādināja, ka ir nepieciešama lielāka solidaritāte ar maznodrošinātajiem, tostarp, ka būtu jāievieš progresīvā ienākuma nodoklis, lai vairāk maksātu turīgākie iedzīvotāji. Turklāt vairumā ES valstu ienākumiem tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, proti, par lielākiem ienākumiem ir jāmaksā lielāki nodokļi, atgādināja komisārs. H. Almunja gan norādīja, ka viņš vai ES nevar valstij ko pavēlēt, un par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli ir jālemj Latvijas valdībai. Vara kā siena ir nostājusies pret to. Premjers V. Dombrovskis vērtē, ka progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana Latvijā šobrīd tikai veicinātu ēnu ekonomiku, tāpēc nebūtu atbalstāma, viņš pauda intervijā LNT raidījumā "900 sekundes".
"Valdība arī akceptējusi vienotās algu sistēmas ieviešanu."
Strādājot pie 2010. gada budžeta un lemjot par budžeta izdevumu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu, valdībai ir ļoti maza rīcības brīvība, aģentūrai BNS atzina ekonomiste Raita Karnīte, piebilstot, ka tādējādi ir grūti vērtēt valdības plānus saistībā ar izmaiņām nodokļos. Komentējot plānoto neapliekamā minimuma samazināšanu no 35 līdz 25 latiem mēnesī, ekonomiste atzina, ka vienmēr pirmā cieš tā tautas daļa, kas ir vairākumā un no kuras ir vieglāk paņemt. Viņa uzsvēra, ka Latvijā vismaz „redzamā” bagāto cilvēku daļa ir diezgan neliela. Ekonomiste atzina, ka vieglāk ir paņemt no mazajām algām nekā no "neredzamās bagātās daļas".
Nodokļi palielināti, nodokļi jāiekasē
Valdība piektdien uzklausīja arī informatīvo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu iekasēšanas nodrošināšanā un nodokļu iekasēšanas efektivitātes uzlabošanu un atbalstīja piecu miljonu latu papildus piešķīrumu dienestam. Tas nodrošinās, ka nodokļu administrācija nākamgad varēs strādāt piecas dienas nedēļā (nevis četras, kā tas ir pašreiz) un nesamazināt algas strādājošajiem. Šogad VID budžets ir 47 milj. latu, nākamgad būs 52 milj. latu. VID nākamgad nodokļos papildus apņēmies iekasēt 40 milj. latu.
Augošā valsts parāda dēļ Latvija var zaudēt spēju apmierināt vajadzības nākotnē, piemēram, nodrošināt pensiju izmaksu – tas ir aktuālais Eiropas Komisijas brīdinājums. Savā jaunākajā pārskatā par ilgtermiņa finanšu ilgtspējīgumu EK iekļāvusi Latviju un vēl 12 citas ES valstis augsta riska zonā, norādot, ka šo valstu spēja ilgtermiņā segt valsts parādu ar valsts budžeta ieņēmumiem ir apšaubāma. EK uzsver, ka 13 augsta riska zonā iekļautajām valstīm, tostarp Latvijai, ir jāizstrādā ambiciozas budžeta programmas parāda un budžeta deficīta samazināšanai turpmākajos gados, kā arī jāveic dziļas reformas sociālo pabalstu izmaksas jomā.
