Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saeima pieņēmusi nākamā gada budžetu un likumus, visskaļākos protestus saņemot par nodokļu likmju celšanu. Kā liecina “Swedbank” aptauja, puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kā viņu ģimenes budžetu ietekmēs nākamgad paredzētās izmaiņas nodokļos.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Finanšu ministrija darbu pie nākamā budžeta izstrādes sāka pēc šā gada budžeta jūnija grozījumu pieņemšanas. Valdības sākotnējais uzstādījums – iesniegt nākamā gada budžeta projektu līdz 1. oktobrim tika pagarināts, jo koalīcijas partijas nespēja vienoties par būtiskiem ieņēmumu avotiem: iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanu. Pēc budžeta pirmā lasījuma novembrī Saeimā valdībai vēlreiz nācās meklēt papildu ieņēmumu avotus. Latvijas donori nepiekrita, ka budžeta deficīta samazināšanā tiek iekļauti atsevišķi konkrēti maksājumi, nevis ilgtermiņa pasākumi, kas ļautu noticēt valsts spējām, tērējot starptautisko 7,5 miljardu eiro aizdevumu, arī to atmaksāt.
Tāpēc valdība pirms otrā lasījuma starptautisko aizdevēju noraidīto 57,4 miljonu latu ieņēmumu vietā deficīta segšanai piedāvāja citus ieņēmumus – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi palielināja no 23% līdz 26%, vienlaikus saglabājot neapliekamo minimumu 35 latu apmērā un 63 latus par apgādājamo, noteica lielākas gada nodevas vieglajām automašīnām un motocikliem, akcīzi dabasgāzei. Iepriekš vienīgā mājokļa nodokļa likme – 0,1% – tika papildināta ar vēl divām – 0,2% un 0,3% – attiecīgi dārgākiem dzīvokļiem un mājām. Vienlaikus no nekustamā īpašuma nodokļa likuma tika izņemti iepriekš nodoklim pakļautie objekti, tostarp valsts un pašvaldību uzņēmumu, kas sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, infrastruktūras objekti. Visilgstošākās diskusijas ir bijušas par budžeta likumu paketē iekļauto valsts un pašvaldību vienotās atlīdzības likumu, kura pavasarī izstrādātais variants šoruden tika radikāli pārstrādāts.
Ar likumu 2010. gadam apstiprināti: valsts budžeta ieņēmumi – 3,781 miljards latu, izdevumi – 4,347 miljardi latu. (Šā gada budžetā (pēc jūnija grozījumiem) ieņēmumi noteikti 4,023 miljardi, izdevumi – 4,687 miljardi latu.)
Budžeta sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze – 11,891 miljards latu, par 4 procentiem zemāka nekā šogad. Likums paredz, ka ES fondu apguvei varēs palielināt līdzfinansējumu, ja nepietiks ar to, kas ir ieplānots budžetā.
Nauda pašvaldībām
Grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumos proporcionāli lielāku pienesumu pēc papildu likmju ieviešanas dos pašvaldību budžetiem. Nākamajā gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem – 80% un valsts budžetam – 20% (šogad šī proporcija ir 83:17). Saskaņā ar likumā iekļauto prognozi pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 657,63 miljoni latu (šā gada budžeta plāns – 621,67 milj. latu). Finanšu ministrija nākamgad vērtēs šī nodokļa izpildi; ja ieņēmumu plāns kādu mēnesi nepildīsies vairāk kā par 8 procentiem, valsts pašvaldībai to kompensēs.
Budžeta likums paredz pašvaldībām vēl vairākus piešķīrumus – mērķdotācijas pašvaldībām būs 216,604 miljoni latu, tajā skaitā: pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 155,665 miljoni latu; pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem – 48,62 miljoni latu; pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 12,32 miljoni latu. Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju, būs tiesības mainīt likuma pielikumos konkrēti noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
"Ar grozījumiem likumos atjaunota bērnu obligātā sagatavošana skolai no piecu gadu vecuma un nodrošināts šo pedagogu atalgojums no valsts budžeta."
Likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” noteikto normu izpildei pašvaldībām paredzēti 9,85 miljoni latu, tajā skaitā: pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam – 7,15 miljoni latu; pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kas tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, – 2,57 miljonu latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vienlaikus likums paredz papildu naudu pašvaldībai, kurai ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.
Satiksmes ministrijai dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos jāparedz 12,08 milj. latu; republikas pilsētu pašvaldībām par zaudējumu segšanu pilsētas nozīmes maršrutos – 2,64 milj. latu; zaudējumu segšanai reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos – 35,19 milj. latu.
Diskutablākie lēmumi, arī papildu nodokļi un nodevas
Plenārsēdē ilgstoši vairs netika debatēti jautājumi, kas iepriekš gan valdībā, gan publiski izraisīja asas diskusijas par grozījumiem nodokļu un citos likumos. Saeimas vairākums lielākoties atbalstīja valdības, finanšu ministra Einara Repšes, Saeimas Juridiskā biroja un atbildīgās – Budžeta komisijas, kā arī atsevišķu pozīcijas deputātu priekšlikumus.
Iepriekšējais valdības variants strauji, līdz 50 latiem, palielināt ikgadējo transportlīdzekļa nodevu motocikliem, tricikliem un kvadracikliem ir koriģēts – nodeva būs 24 lati gadā (līdz šim trīs lati). Nodevu palielinās arī vieglajām automašīnām – mazākas masas automašīnām tā dubultota, pārējām pieaugums mazāks.
Akcīze tiek palielināta cigaretēm, vīniem un ieviesta dabasgāzei. Dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo, akcīzes nodokļa likme būs 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem, bet dabasgāzei, ko izmanto kā degvielu, – 70 latu par tūkstoš kubikmetriem.
Par kapitāla nodokļiem (10% un 15%) jau rakstīts daudz. Tie ir vieni no nedaudzajiem, pret ko publisku protestu nav. Grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz aplikt ar nodokli arī dienesta auto izmantošanu privātiem braucieniem.
Valsts samazina izdevumus
Nākamgad būs ierobežojumi sociālajos maksājumos. Grozījumi likumā par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam paredz, ka maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksās 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šo pabalstu izmaksas ierobežojumi būs spēkā no nākamā gada 3. novembra līdz 2012. gada beigām. Uz laiku pabalstiem noteikti griesti 350 latu apmērā, virs šīs summas aprēķināto pabalstu maksās 50% apmērā. Izmaiņas neskars vecākus un topošās māmiņas, kurām bērns dzims līdz 2010. gada 3. novembrim.
Griesti būs arī slimības, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem – pilnā apmērā izmaksās pabalstus, kuru apmērs nepārsniedz 11,51 latu par vienu kalendāro dienu jeb aptuveni 350 latu mēnesī. No summas, kas pārsniedz griestus, izmaksās 50%. Vecāku pabalsta izmaksu ierobežojumi attieksies uz vecākiem, kuriem bērni ir dzimuši pēc 2010. gada 2. novembra; ierobežojumi slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksām būs spēkā no 1. janvāra.
Saskaņā ar grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā valsts vairs nemaksās uzturlīdzekļus par ārvalstīs dzīvojošiem bērniem. Turpmākajos divos gados uzturlīdzekļi, kurus maksā valsts, būs mazāki – par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai 30 latu līdzšinējo 45 latu vietā, par katru bērnu no septiņu gadu līdz 18 gadu vecumam – 35 lati līdzšinējo 54 latu vietā.
Nākamgad neindeksēs pensijas, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par apgādnieka zaudējumu – to paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” paredz samazināt kompensācijas krimināllietās cietušajiem, proti, līdz 2013. gada 1. janvārim maksimālais apmērs noteikts triju minimālo mēneša darba algu apmērā.
Pirmoreiz vienotās algas likums
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, teikts likuma 1. pantā.
Augstākā alga valsts sektorā, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga – 1908 lati.
Likumā ir norāde, ka uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, pedagogiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai 3. panta (Atlīdzība) astotā daļa, proti: „Atlīdzību var pārskatīt valsts budžeta projekta vai tā grozījumu projekta izstrādes gaitā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflāciju vai deflāciju. Mainoties ekonomiskajiem rādītājiem, Ministru kabinets iesniedz Saeimai lēmuma pieņemšanai priekšlikumu par rādītāja, pie kura piesaistīta mēnešalga, indeksāciju. Ministru kabinets pieņem lēmumu par Ministru kabineta noteikto mēnešalgu apmēra izmaiņām. Atlīdzības pārskatīšanā piemēro vienotu pieeju gan valsts, gan pašvaldību institūcijās.”
"Diskusijās par valsts pārvaldes darbinieku skaitu un atalgojumu nereti nav atbildēts, ar ko aģentūras atšķiras no tradicionālām valsts un pašvaldību iestādēm."
Likums neattiecas uz Latvijas Bankas amatpersonām (darbiniekiem) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem), tomēr šīm institūcijām jānodrošina, ka informācija par to amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām tiks publiskota to mājaslapā internetā.
Arī grozījumi Satversmes tiesas likumā un Radio un televīzijas likumā paredz, ka turpmāk amatpersonu un darbinieku atlīdzību šajās iestādēs regulēs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.
Savukārt grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredz, ka no 2010. līdz 2011. gada beigām tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksa būs 73% apmērā no darba samaksas, kas noteikta atbilstoši pārejas noteikumiem, papildus nosakot, ka tiesnešu atalgojums nepārsniegs Ministru prezidenta algu.
Jauns Publisko aģentūru likums
Aģentūras juridiskais statuss paredz, ka valsts aģentūra ir ministra padotībā esoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā.
Diskusijās par valsts pārvaldes darbinieku skaitu un to atalgojuma samazināšanu nereti nav bijis atbildēts jautājums, ar ko aģentūras atšķiras no tradicionālām valsts un pašvaldību iestādēm. Likuma 10. pants arī paredz, ka darba samaksu valsts aģentūrā noteiks atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
Izdevumu kontrolei un sakārtošanai
Vēl virkne likumu grozījumu precizē atbildību par naudas izlietojumu, nosaka normas to izsekojamībai, kas arī varētu kalpot kā valsts un pašvaldību izdevumu samazināšanas pasākumi.
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz ministram izvēles tiesības iecelt vai neiecelt parlamentāro sekretāru. Ministram būs iespēja arī noteikt amata pienākumus tikai kā parlamentārajam sekretāram vai apvienot tos ar citiem pienākumiem ministra birojā, piemēram, ministra biroja vadīšanu. Algu pēc savas izvēles parlamentārais sekretārs saņems tikai par viena amata pienākumu pildīšanu.
No valsts budžeta vairs nesegs pašvaldību izdevumus par dzīvesvietu deklarēšanu, paredz grozījumi Dzīvesvietu deklarēšanas likumā.
Pašvaldībām būs jākompensē zaudējumi reģionālo vietējas nozīmes maršrutu tīklā par to sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma daļu, kas pārsniedz šim mērķim paredzētos valsts budžeta līdzekļus. To paredz grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu saimnieciskāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Valdība noteiks kārtību, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem.
Grozījumi Militārpersonu izdienas likumā saskaņo likumu normas karavīru atvaļināšanā sakarā ar vienības reorganizēšanu vai karavīru skaita samazināšanu.
Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” VID no Finanšu ministrijas pārņems sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību, kā arī šī statusa piešķiršanas funkciju. Likums arī nosaka vairākas VID darbinieku tiesības un aizsardzību.
Novērstās diskusijas un atliktās reformas
Valdība jau pēc iesniegšanas Saeimā no budžeta likumprojektu paketes atsauca grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, Pilsonības likumā un Civilprocesa likumā. Grozījumi bija nepieciešami arī saistībā ar paredzēto Naturalizācijas pārvaldes likvidēšanu, to pievienojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Taču ieplānotie grozījumi radīja risku, ka, atverot likumus, sāksies garas politiskas debates ne tikai par šiem, konkrētajiem jautājumiem, bet tiks ierosināti arī citi grozījumi Latvijas sabiedrībai jūtīgos jautājumos.
Ar grozījumiem likumā “Par zemnieku un zvejnieku saimniecībām” Saeima nolēma atlikt zemnieku un zvejnieku saimniecību reformu un individuālo uzņēmumu reformu, nosakot pārreģistrāciju no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam. Pašreiz likums nosaka, ka reforma jāsāk 2010. gadā. Likums stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī.
Amatpersonas par budžetu
Latvijas 2010. gada budžets ir viens no grūtākajiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas, un neviens par to nav laimīgs, taču nepopulārie soļi bija nepieciešami – otrdien pirms Saeimas ārkārtas sēdes Latvijas Radio sacīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Viņš arī norādīja, ka budžeta nepieņemšana nozīmē valdības krišanu un to šobrīd nevar pieļaut: tas būtu signāls par politisko nestabilitāti valstī, kas varētu katastrofāli izmainīt Latvijas kredītreitingus. Turklāt būtu jautājums: kas tad veidos jauno budžetu.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzsvērusi, ka līdz šim nav bijusi tāda situācija, ka studenti varēja pretendēt uz 300 un 800 latu lielām stipendijām, taču patlaban tādas iespējas ir. Ministre atgādināja, ka izglītībai un zinātnei papildus piešķirti deviņi miljoni latu.
Analītiķi jau pirms budžeta pieņemšanas prognozēja, ka teju būs nepieciešami grozījumi. Premjers Valdis Dombrovskis uzskata: ieņēmumu prognozes ir reālas, vēsta BNS.
Latvijā šonedēļ ierodas Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārskata misija, lai vērtētu Latvijas un starptautisko aizdevēju noslēgtās vienošanās izpildi. ES monetāro un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja jau pagājušajā nedēļā izplatītajā paziņojumā pauda gandarījumu par Latvijas valdības panākto vienošanos par 2010. gada valsts budžetu.
Bankas aptauja: puse iedzīvotāju nezina, kā viņus ietekmēs nodokļu izmaiņas
Puse jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, kā viņu ģimenes budžetu ietekmēs nākamgad paredzētās izmaiņas nodokļos, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti, kas publiskoti bankas mājaslapā. Tiesa, 41% iedzīvotāju jau ir aprēķinājuši, kā IIN paaugstināšana ietekmēs viņu ikmēneša ienākumus.
Vislielākā neskaidrība aptaujātajiem ir par kapitāla pieauguma nodokli – 56% respondentu apgalvo, ka nezina, kā viņu ienākumus tas ietekmēs. Šo ietekmi ir rēķinājuši 24% respondentu, piektā daļa uzskata, ka viņus jaunais nodoklis neietekmēs.
Bankas aptauja liecina: 77% iedzīvotāju, kam pieder auto, jau ir aprēķinājuši ikgadējās automobiļu nodevas paaugstināšanas ietekmi uz viņu budžetu. Bet savu tēriņu pieaugumu pēc nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanas mājokļiem aprēķinājuši 52% no tiem iedzīvotājiem, kas uzskata: mājokļa nodokļa ieviešana viņus ietekmēs.
