Pēc starptautisko aizdevēju iebildumiem valdība atkārtoti ir koriģējusi ieņēmumu daļu, lai savestu kārtībā bilanci, samazinātu nākamā gada budžetu par 500 miljoniem latu ar tādiem pasākumiem, kam būtu ietekme nevis tikai nākamajā gadā, bet ilgtermiņā.
Kopš 5. novembra, kad Saeima pirmajā lasījumā pieņēma 2010. gada valsts budžeta likumprojektu, ir būtiski mainītas (pieaugušas) atsevišķas ieņēmumu pozīcijas, vēlreiz pārskatīti galvenie – iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma – nodokļi, kā arī palielināti vairāki citi maksājumi budžetā.
Gan arodbiedrību, gan darba devēju priekšstāvji ir izteikuši kategoriskus iebildumus pret pēdējiem valdības ierosinājumiem nodokļu palielināšanai. Līdzīgus formulējumus pauž arī Saeimas opozīcijas pārstāvji, budžetu dēvējot par antisociālu. Sagaidāms, ka debates par likumu pieņemšanu otrajā (steidzamajā) un galīgajā lasījumā būs asas. Vairāk nekā simts priekšlikumu ir iesniegti likumprojektam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tikai nedaudz mazāk otram likumprojektam, kas arī skar lielāko daļu iedzīvotāju – par nekustamā īpašuma nodokli.
Nodokļu ieņēmumi saruks
Makroekonomikas prognozes nav koriģētas – iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad samazināsies par četriem procentiem. Koppbudžeta ieņēmumi pret IKP prognozēti zem 28 procentiem. Finanšu ministrs Einars Repše pagājušajā nedēļā valdības un sociālo partneru sēdē norādīja: kopējais nodokļu slogs pret IKP Latvijā joprojām ir mērens. Un ir viens no viszemākajiem ES. Viens no galvenajiem budžeta avotiem - pievienotās vērtības nodoklis, lai arī netiek paaugstināts, neienesīs vairāk naudas kā šogad - Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi pagājušajā nedēļā informēja Finanšu ministrijas speciālisti. Jo turpinās samazināties privātais patēriņš un imports. Mazāki ieņēmumi, nekā šogad, plānoti no akcīzes nodokļa, paredzot akcīzes preču realizācijas samazināšanos. Vēl mazāki, nekā šogad, ieplānoti ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa, samazinoties uzņēmumu peļņai, rodoties zaudējumiem.
Ienākumus papildinās
Virkne tā dēvēto nepopulāro pasākumu paredzēti papildu līdzekļu gūšanai budžetā 2010. gadā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa:
- IIN likmes paaugstināšana no 23% līdz 26% (+95,5 milj. latu);
- Kapitāla pieauguma aplikšana ar 15% likmi, ienākuma no depozītiem un dividendēm aplikšana ar 10% likmi (+24,5 miljoni latu);
- Ar IIN apliekot gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederošā vieglā pasažieru automobiļa izmantošanu personīgajam vajadzībām (+15,7 miljoni latu);
- Samazinot darba devēja ar IIN neapliekamo dāvanu apmēru no 180 latiem uz 0 (+8,8 milj. latu).
Vairākus desmitus miljonus latu paredzēts iekasēt ar nekustamā īpašuma ienākuma nodokli (šo nodokli pilnā mērā saņem pašvaldības):
- Palielinās nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5% (+13 milj. latu);
- Paplašinās NĪN bāze – apliks ar nodokli mājokļus: 0,1% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu; 0,2% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu; 0,3% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu (+8,5 milj. latu);
- Paplašinās ar nodokli apliekamo objektu loks ar inženiertehniskām būvēm (+6,7 milj. latu). Valdība jau ir atbalstījusi priekšlikumu neaplikt ar nodokli to institūciju un uzņēmumu īpašumā esošās inženiertehniskās būves, kuras sniedz sabiedriskos pakalpojumus;
- Noteiks minimālo maksājumu 5 latu apmērā, ja par taksācijas gadu kopējais aprēķinātais nodoklis pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāks par 5 latiem (+1 milj. latu).
Konsolidācija 500 miljoni latu
Lai izpildītu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem (iespēju saņemt aizdevuma turpmākās summas), budžeta papildu ieņēmumos ir rēķināti 286,8 miljoni latu, izdevumi jāsamazina par 301,6 miljoniem latu (tajā skaitā iekļauts izdevumu samazinājums 44,2 miljonu latu apmērā, ieviešot vienoto algu likumu).
"No „Latvijas valsts mežu” maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu 2,13 miljoni latu paredzēti „Latvijas pastam” zaudējumu kompensēšanai par preses piegādi lauku apvidos."
Papildu ieņēmumus (241,3 milj. latu) no nodokļiem veido: IIN – 162,2 milj. latu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – 36,7 milj. latu, nekustamā īpašuma nodoklis – 30,2 milj. latu, akcīzes nodoklis - 12,1 milj. latu, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – 100 tūkstoši latu. Nenodokļu ieņēmumus paredzēts papildināt ar 45,6 milj. latu: transportlīdzekļu ikgadējā nodeva – 18,9 milj. latu, Latvijas Bankas papildu maksājums – 13 milj. latu, no dividendēm – 8,7 milj. latu. Vēl 5 miljonus latu valsts budžetā plāno ieņemt ar naudas sodiem un sankcijām.
Naudas pārdale – augstskolām, pastam, zinātnei
Ministru kabinets otrajam lasījumam ir atbalstījis virkni priekšlikumu, novirzot atsevišķu valsts uzņēmumu maksājumus konkrētiem mērķiem. No VAS „Latvijas Radio un televīzijas centrs” 2,3 miljoniem latu ierosināts piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) augstskolu papildu finansēšanai, zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, Zemkopības un Kultūras ministrijas augstākās izglītības papildu finansēšanai. No „Latvijas valsts mežiem” 4 miljonu maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu 2,13 miljoni latu tiek paredzēti Satiksmes ministrijai („Latvijas pastam”) zaudējumu kompensēšanai par preses piegādi lauku apvidos, vēl arī IZM finansējumam zinātnei un augstskolām, kā arī Latvijas Radio 2 darbības nodrošināšanai. Augstskolām un zinātnei tiks novirzīts arī pa vienam miljonam latu no „Latvenergo” maksājuma budžetā.
Saeimā „par” un „pret”
Pēc Saeimā atbalstītā budžeta likumprojekta pirmā lasījuma valdībai nācās pārskatīt ieņēmumu pozīcijas, jo starptautiskie aizdevēji neakceptēja paredzētos ieņēmumus 57,4 miljonu apmērā, kā arī iebilda pret sākotnēji plānoto neapliekamā minimuma samazināšanu no 35 latiem uz 25 latiem un par apgādājamo no 63 latiem uz 25 latiem.
Jaunie ieņēmumu avoti ir izsaukuši vētrainus protestus – darba devēji iebilst pret iedzīvotāju ienākuma likmes palielināšanu. Premjers Valdis Dombrovskis gan ir skaidrojis, ka variantā, kad netiek aizskarts neapliekamais minimums, bet palielināta nodokļa likme, ieguvēji ir ģimenes ar bērniem. Darba devēji iebilst arī pret ienākuma nodokļa palielināšanu saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem), jo viņiem līdz šim bija noteikta pazemināta likme – 15%, nākamgad būs jāmaksā 26% (IIN likme fiziskajām personām).
Valdības argumentos ir uzņēmēju rīcība iepriekš, kad ne viens vien noformēja savus darbiniekus kā pašnodarbinātos, tādējādi „optimizējot” izdevumus. Turklāt visbiežāk jau darbinieki tika nolikti fakta priekšā bez izvēles iespējām. Visskaļākais protests vēl ir sagaidāms no motobraucējiem pret ikgadējās nodevas palielināšanu no līdzšinējiem 3 latiem uz 50 latiem.
Iebildēju pusei ir aizstāvji arī Saeimā, liecina frakciju pārstāvju izteikumi radio tiešraidē 26. novembrī pēc daudzo priekšlikumu izskatīšanas komisijās. Vitālijs Aizbalts (LPP/LC), kritizējot grozījumus likumā „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, kuri paredz, ka dažiem transportlīdzekļu veidiem nodoklis tiks palielināts 13 reizes, domā, ka ar šādu palielinājumu Latvija kļūs rekordiste Eiropas Savienībā. Turklāt - šis nodoklis diemžēl nenonāks Latvijas ceļiem, bet gan budžeta deficīta segšanai.
Apvienības „Saskaņas centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins uzsvēra, ka valdības vislielākā kļūda ir nodokļu palielināšana. „Saskaņas Centra” deputāti uzskata: nodokļu palielināšana nepalielinās ienākumus krīzes apstākļos.
Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis atgādināja, ka partija vairākkārt ir arī koalīcijas partneriem norādījusi uz iespējamiem riskiem, šādi paaugstinot nodokļus, un aicinājusi gan aktīvāk veikt strukturālās reformas, gan izmantot struktūrfondus. Ir jāveicina uzņēmējdarbība, kas ir vienīgais ienākuma avots budžetā.
Valērijs Buhvalovs (PCTVL frakcija) par blefu nosauca Eiropas palīdzību, uz kuru cerēja mūsu varasvīri. Bezdarbniekiem maksātā 100 latu stipendija par 8 stundu darba dienu esot pazemojoša ubaga dāvana, jo ir zemāka par minimālās algas apmēru, uzskata deputāts.
"Nav izdevies ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, tātad vienādu procentu budžetā maksās gan mazo, gan lielo algu saņēmēji."
„Pilsoniskā savienības” frakcijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule kā pozitīvu uzsvēra to, ka nav paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis, ko ieteica Valūtas fonda eksperti. Ir izveidota vienota atalgojuma sistēma, kurā iekļauts arī strīdīgais jautājums par kapitālsabiedrību valdēm un padomēm. Ir saglabāts neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem - 35 latu apjomā. Deputāte arī norādīja, ka ir virkne diskutētu ierosinājumu, kas nav atbalstīti un ko nav izdevies ieviest šajā budžetā. Nav izdevies ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli – tātad vienādu procentu budžetā maksās gan mazo, gan lielo algu saņēmēji. Nav atbalstīta ierosme ar 25% paaugstinātu likmi aplikt uzņēmējsabiedrības, kuru peļņa pārsniedz 5 miljonus latu. To „norakuši” Valūtas fonda eksperti un ziemeļu kaimiņvalstu valdības.
Arī apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats izteica nožēlu, ka valdība ir atradusi tādu argumentu, ka starptautiskie aizdevēji un vēl vienas mūsu donoru valsts – Zviedrijas – ieteikumu dēļ nav atbalstīts papildu ienākuma nodoklis uzņēmumiem, kuru peļņa gadā pārsniedz 5 miljonus latu. Jo pārsvarā tie ir ārzemju kapitāla uzņēmumi.
„Jaunā laika” frakcijas deputāts Alberts Krūmiņš paudis: balsojums Saeimā nozīmē, ka būsim izglābuši valsti no nebūtības, atzīstot, ka ir pieņemti, iespējams, smagākie lēmumi, ko politiķiem nācies pieņemt kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Lai nodrošinātu algas ārstiem, policistiem, skolotājiem, robežsargiem, karavīriem, pensijas pensionāriem, kas veido gandrīz 70% no valsts budžeta, lai samaksātu apmēram 10% no budžeta parādus par aizdevumiem un pārējā naudiņa – 20% - paliktu valsts aparāta uzturēšanai, šie nodokļi ir jāpalielina.
Korekcijas nākamgad paredzētas un iespējamas
Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka nākamajā gadā nodarbinātība samazināsies par 5,6%, darba meklētāju īpatsvars būs 20% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, par 9,8% samazināsies vidējā darba alga. Tie ir draudi nodokļu ieņēmumiem, tostarp no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Ministru kabineta 23. novembra sēdē ir nolemts precizēt sagatavotā likumprojekta „Par valsts budžetu 2010.gadam” 32. pantu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības panākto kompromisa vienošanos, proti, noteikt, ka Finanšu ministrija līdz nākamā mēneša 15. datumam izvērtē faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto (1/12 daļa no gada prognozes).
Tādā gadījumā, ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 8% (no gada sākuma), Finanšu ministrija sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildes kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atgriezt to valsts budžetam.
Kad ekonomika atjaunosies un budžeta situācija uzlabosies, varētu nākt nodokļu samazināšanas priekšlikumi, kā pirmie – priekšlikumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu, sociālo partneru sēdē pagājušonedēļ prognozēja finanšu ministrs. Pašreiz, ja būšot kaut kādas atkāpes no sagatavotā budžeta, tas būs signāls starptautiskajiem aizdevējiem, ka Latvija vēl arvien nespēj izpildīt savu ekonomisko programmu, nespēj pildīt savas starptautiskās saistības, nespēj stabilizēt savu finanšu sistēmu. Taču sākotnējo programmu pēc mēneša vai diviem nāksies izpildīt vai varbūt pat pārpildīt tik un tā, jo „Latvijas valstij objektīvi vajadzēs naudu budžeta vajadzību segšanai – pensiju, pabalstu, algu izmaksai. Bez starptautiskas palīdzības mēs neiztiksim, to rāda šobrīd finanšu aprēķini.” Un runa tad ir ne vairs par deficīta mazināšanu 500 miljonu latu apmērā, bet jau par vienu miljardu latu.
