Aplami ir arī domāt, ka nekustamā īpašuma nodoklis (kā apgalvo raksta autors) skars visus - gan „nabagos”, gan „bagātos” vienādā mērā un tādēļ šādu nodokli var uzskatīt par taisnīgu.
Nekustamā īpašuma nodokļa nozīme valsts ekonomikā
Raksta autora secinājums, ka dārgas villas īpašnieks Jūrmalā NĪ nodoklī samaksās vairāk, nekā sērijveida dzīvokļa īpašnieks Purvciemā, patiešām ir patiess šā fakta primārajā izpausmē. Bet, ja tādu apgalvojumu izsaka Stokholmas ekonomiskās skolas docents un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās pētniecības centra (BICEPS) līdzstrādnieks, tad skan tīri populistiski un, lietojot autora terminoloģiju, ir domāts „tautas vairākumam - neizglītotajam un trūcīgajam slānim”. Tāpēc rodas pamats domāt, ka raksta autoram ir bijuši gluži citi nolūki.
Patiešām, dārgas villas īpašnieks nodoklī samaksās vairāk, nekā sērijveida dzīvokļa īpašnieks, bet, ja vēlamies izprast NĪ nodokļa paaugstināšanas sekas valsts mērogā, mums šī situācija ir jāaplūko dziļāk.
"Valsts ekonomikā NĪ nodoklis kalpo ne tikai pašam NĪ īpašniekam, bet gan visai sabiedrībai kopumā. "
Savas analīzes pamatā par atskaites punktu ņemšu vienu no NĪ pamatīpašībām. Šī īpašība ir visiem labi izprotama un pamatojas uz to, ka valsts ekonomikā NĪ nodoklis kalpo ne tikai pašam NĪ īpašniekam, bet gan visai sabiedrībai kopumā.
Pirmajā brīdī gan tas var šķist pat mazliet dīvaini, bet šim kalpošanas faktam ir būtiska nozīme valsts ekonomikā, jo tā sasaista vienotā veselā un savstarpēji atkarīgā visu NĪ industriju kopumā kā vienu no galvenajiem valsts ekonomikas balstiem un stūrakmeņiem.
Īpašumu iegāde nākotnes nodrošinājuma vārdā
Pašlaik Latvijā aptuveni 90% no visiem valsts un pašvaldību īpašumā bijušajiem dzīvokļiem privatizācijas ceļā ir nonākuši fizisku un (skaita ziņā mazāk) juridisku personu īpašumā. Bez tam viena daļa apdomīgu un ekonomiski saprātīgi domājošu cilvēku nolūkā nodrošināt savas vecumdienas ir ieguldījuši (investējuši) savu nopelnīto naudu nekustamajā īpašumā, tai skaitā iegādājoties arī vairākus dzīvokļus. Šeit es nedomāju tos, kuri neapdomīgi riskēja, ieķīlājot savu vienīgo dzīvokli bankā, lai saņemtu kredītu un spekulētu ar NĪ. Tai pašā laikā saprātīgā spekulācijā, kad cilvēks apzinās un pareizi novērtē savu risku, es nesaredzu neko nosodāmu.
Tādējādi vienu daļu dzīvokļu to īpašnieki izmanto savām personiskajām vajadzībām (kā mājokli), bet pārējos izīrē, t.i., nodod to sabiedrības locekļu lietošanā (arī valdījumā), kuriem nav sava īpašumā esoša mājokļa. Līdzīga aina ir arī ar individuālajām ģimeņu dzīvojamām mājām un pārējo NĪ – neapbūvētiem un apbūvētiem zemesgabaliem, ēkām un būvēm, ko savukārt to īpašnieki izmanto vai nu savā saimnieciskajā darbībā, vai nodod citu personu lietošanā, kuri to atkal izmanto savā saimnieciskajā darbībā.
Te nu varam izdarīt vienu no secinājumiem, kas ir pretrunā ar iepriekš tekstā minētā raksta autora apgalvojumu, ka NĪ nodoklis ir taisnīgs. Likums pieļauj un, piemēram, dzīvokļa īpašnieks - dzīvokļa izīrētājs (bagātais) - to izmanto un uzliek par pienākumu NĪ (dzīvokļa) nodokli samaksāt īrniekam (nabadzīgajam). Jājautā - kur šeit ir sociālais taisnīgums?
Kad naudas nav ne īpašniekam, ne īrniekam
NĪ nodoklis īres tirgū jau šodienas krīzes apstākļos ir radījis vēl arī citas negatīvas sekas. Proti, dzīvokļu cenu pazemināšanās vienlaikus ir izraisījusi arī īres maksas pazemināšanos. Jau šobrīd ir izveidojusies situācija, ka īrnieks ir gatavs maksāt tikai komunālos maksājumus un izīrētājs ir spiests tam piekrist, atsakoties ne tikai no sava labuma gūšanas, dzīvojamās telpas tehniskā stāvokļa saglabāšanas izdevumiem, bet pat zaudējot iespēju samaksāt NĪ nodokli par izīrēto dzīvokli.
Normāla NĪ tirgus apstākļos dzīvokļa īpašnieks varētu izkļūt no šīs situācijas, dzīvokli pārdodot un ieguldot naudu bankā, un tādējādi atgūt savu labumu no noguldījuma procentiem. Bet šodien, paaugstinoties nodoklim, kad arī īrnieks vairs nevarēs samaksāt pat par komunālajiem maksājumiem, sāksies likumā “Par dzīvokļu īpašumu” noteiktā dzīvokļu atsavināšana parādu dēļ.
"Jau šobrīd ir izveidojusies situācija, ka īrnieks ir gatavs maksāt tikai komunālos maksājumus un izīrētājs ir spiests tam piekrist."
Arī tas nebūs problēmas atrisinājums, jo īrnieka ienākumi jau nepalielināsies, vienīgi tikai kā uz maznodrošinātās personas statusa pamata no pašvaldību kases, kas savukārt veidojas no nodokļiem, un NĪ nodoklī iekasētās naudas aprites loks būs noslēdzies ne tikai bez pozitīva rezultāta, bet tā sekas var būt neprognozējamas: līdzīga situācija izveidosies arī ar daudziem privātīpašumā esošajiem neapbūvētajiem zemesgabaliem gan pilsētās, gan laukos. Respektīvi, NĪ nodokļa turpmāka palielināšana draud ar pakāpenisku privātīpašuma iznīcināšanu un tā atgriešanos pašvaldību un valsts īpašumā, vēl pirms privatizācijas process būs pilnībā noslēdzies.
Īpašuma nodilums un saimnieka tēriņi tā vērtības saglabāšanā
Neatkarīgi no izmantošanas veida NĪ laika gaitā nodilst. Kaut arī zeme laika gaitā fiziski nedilst, tomēr arī tās uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi. Ja runājam par ēkām un būvēm, tad atkarībā gan no to atsevišķu konstrukciju materiāla, gan lietošanas veida varam secināt, ka vidēji tādi īpašumi nodilst, t.i., to vērtība samazinās aptuveni par 1,5% gadā (koka mājām teorētiskais kalpošanas ilgums ir aptuveni 60, mūra un dzelzsbetona ēkām – 150 gadi, jaunas ēkas dilst lēnāk, vecākas ātrāk). Ja pieskaitām vēl klāt būvju un ēku uzturēšanai nepieciešamās zemes uzturēšanas izdevumus, pieņemsim, 1% apmērā no NĪ vērtības, tad NĪ vērtība kopumā gadā vidēji samazinās par 2,5%. tas nozīmē, ka atbilstoši 2,5% ir arī īpašnieka izdevumi gadā īpašuma uzturēšanai un saglabāšanai. Tie ir tā dēvētie amortizācijas izdevumi, kas saistīti ar ēku un būvju dabīgo nodilumu.
Tāpēc NĪ īpašniekam ir arī izdevumi, kas nepieciešami, lai uzturētu un saglabātu savu īpašumu, un šie izdevumi ir proporcionāli īpašuma vērtībai. Lēmums palielināt NĪ nodokli novedīs mūs situācijā, ka NĪ īpašnieki nebūs spējīgi šos izdevumus segt, lai kompensētu īpašuma nodilumu un paglābtu savus īpašumus no lēna sabrukuma, kā tas pagājušajos 50 gadu ilgajos padomju sociālās vienlīdzības laikos notika ar lielāko daļu daudzdzīvokļu namu pilsētās, nemaz nerunājot par masveida lauku viensētu un zemnieku saimniecību pārvēršanos gruvešos.
"NĪ nodokļa turpmāka palielināšana draud ar pakāpenisku privātīpašuma iznīcināšanu un tā atgriešanos pašvaldību un valsts īpašumā, vēl pirms privatizācijas process būs pilnībā noslēdzies."
Ja analizējam sagaidāmo situāciju nekustamā īpašuma sektorā, kuru īpašnieks pats neizmanto savai saimnieciskai darbībai, bet ir to iznomājis citām personām, tad arī šajā NĪ sektorā īpašnieki pārnesīs NĪ nodokli uz NĪ nomniekiem, paaugstinot nomas maksu. Nekustamā īpašuma nomnieki-lietotāji savukārt paaugstinās savu pakalpojumu vai ražojumu cenas, un sāksies cenu pieauguma ķēdes reakcija. Ja šīs cenu pieauguma ķēdes reakcijas rezultātā NĪ īpašnieks klientu maksātnespējas dēļ prasīto nomas maksas pieaugumu nesaņems, tas atspoguļosies tādējādi, ka NĪ īpašnieki arī šajā sektorā būs spiesti samazināt NĪ uzturēšanas izdevumus. Rezultātā atbilstoši samazināsies NĪ vērtība visā valstī un NĪ nodokļa palielināšana radīs nopietnu lielākās valsts bagātības – NĪ – nekompensētu vērtības turpmāku samazināšanos vairāk nekā par 4% (2,5% + 1,5% + nodokļa pieaugums) gadā.
Varam secināt, ka NĪ nodokļa paaugstināšana noteikti atstās negatīvu iespaidu arī uz NĪ tirgu, jo gaidāmajā tā atdzimšanas vietā īpašumu vērtība un saistībā ar to arī tirgus cenas turpinās pazemināties. Bet, tā kā NĪ ir ne tikai parasta, bet arī investīciju prece, tad, protams, tas negatīvi ietekmēs naudas apriti valstī un banku sistēmu.
Tādējādi, pamatojoties uz NĪ specifisko lomu valsts ekonomikā, uzskatu, ka NĪ nodokļa paaugstināšana negatīvi ietekmēs visus valsts iedzīvotājus - gan tiešā, gan netiešā veidā. Pēc manām domām, taisnīgā un valdībai ērti iekasējamā NĪ nodokļa paaugstināšana ir līdzvērtīga valsts ekonomikas pamatu metodiskai iznīcināšanai. Un aicinājumus sociāldemokrātiskajām partijām aktīvāk iesaistīties un atbalstīt NĪ nodokļa palielināšanas kampaņu var uztvert kā aicinājumu, izmantojot krīzes situāciju, atgriezties pie sociālisma valstī.
