Vakar notika arī Saeimas ārkārtas sēde un 2010. gada valsts budžeta projekts tika nodots izskatīšanai visās parlamenta komisijās.
Nākamā gada smagie faktori ir recesija un deflācija. 2010. gada budžets veidots, vēl aizvien pamatojoties uz recesijas prognozi, kas nākamgad ir 4%, - budžeta būtiskākos uzsvarus deputātiem skaidroja premjers Valdis Dombrovskis. Pakāpeniska pāreja uz ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos paredzēta nākamā gada ceturtajā ceturksnī. Premjers ir pārliecināts: “Ar samazinātajiem budžeta izdevumiem un papildu nodokļu pasākumiem tiks nodrošināta valsts stabilizācijas programmā noteikto fiskālās konsolidācijas mērķu izpilde. Šogad budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 10% no IKP, kas ir valsts un pašvaldību budžeta deficīts kopumā, un šo mērķi mēs arī izpildīsim.”
Nākamgad deficīts nedrīkst pārsniegt 8,5% no IKP. Atbilstoši iesniegtajam budžeta projektam pieskaitot arī pašvaldību budžeta deficītu un korekcijas metodikā, lai tā atbilstu starptautiski prasītajai, deficīts nākamgad būs aptuveni 8 procenti.
Galvenie skaitļi budžeta deficīta samazināšanā par 500 miljoniem latu jau ir zināmi: 180 miljoni ir plus izmaiņas ieņēmumu daļā un 320 miljoni mīnusā izdevumu daļā. Valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuri vērtē budžeta projektu atbilstoši saviem kritērijiem. Iespējams, ka otrā lasījumā nāksies veikt korekcijas gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, pieļāva premjers.
Jau ir zināmi starptautisko aizdevēju iebildumi par ieņēmumu daļu, proti, viņus neapmierina neapliekamā minimuma pazemināšana līdz apmēram 2005.-2006. gada līmenim. Tiesa, esot ļoti daudzas izdevumu pozīcijas, kas mazinātas līdz šādam līmenim. Kā alternatīva tiek piedāvāta virzība uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), informēja V. Dombrovskis, piebilstot: “Par šo punktu turpinām sarunas.”
"Veidojot budžeta izdevumu daļu, pirmo reizi lietota jauna pieeja, proti, izdevumu daļas izmaiņas balstītas uz funkciju izvērtējumu."
Kas attiecas uz izdevumiem, donoru iebildumi ir vairāk tehniski, tiek vērtēts ne tikai pasākumu fiskālais efekts, bet arī tas, vai kādu izdevumu samazināšana ir vienas reizes pasākums vai pastāvīgs, vai tā nav kādu izdevumu pārcelšana no/uz citiem gadiem.
Galvenie pasākumi fiskālajā konsolidācijā nodokļu pusē ir IIN bāzes paplašināšana, ieviešot kapitāla pieauguma un kapitāla ienākuma nodokļus, kas līdz šim Latvijā praktiski nav bijuši, kā arī samazinot neapliekamo minimumu. Otra būtiskākā pasākumu grupa saistās ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN): NĪN likme tiek atjaunota 1,5% apmērā, saglabājot 25% nodokļa summas pieauguma griestus; tiek paplašināta nekustamā īpašuma nodokļa bāze, ietverot būves un inženiertehniskās konstrukcijas (kas bija iekļautas bāzē līdz 2007. gadam un pēc tam izņemtas), kā arī pakļaujot aplikšanai ar šo nodokli dzīvojamo platību pēc 0,1% likmes no kadastrālās vērtības.
Ir vairāki pasākumi, kas skar uzņēmumu ienākuma nodokli, akcīzes paaugstināšana, kā arī izmaiņas automobiļu un motociklu nodoklī, bet tiem ir mazāka ietekme uz budžetu nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā ienākuma nodokļa izmaiņām, norādīja V. Dombrovskis.
Veidojot budžeta izdevumu daļu, pirmo reizi lietota jauna pieeja, proti, izdevumu daļas izmaiņas balstītas uz funkciju izvērtējumu. Tās, kā sabiedrībai jau zināms, vērtēja gan šovasar speciāli izveidotā reformu darba grupa, valdības sociālie partneri, arī partijas. Balstoties uz šiem vērtējumiem, tika veikti izdevumu samazinājumi.
Finanšu ministrs par krīzes budžetu
Finanšu ministrs Einars Repše, sniedzot paskaidrojumus, uzsvēra: “Šis ir krīzes pārvarēšanas budžets, tas ir viens no daudzajiem pasākumiem, kas ir orientēts uz Latvijas finanšu sistēmas stabilizāciju. Kā arī lai radītu priekšnoteikumus krīzes iespējami ātrai pārvarēšanai, tiklīdz pasaule, mūsu tirdzniecības partneri visā drīzumā, cerams, atkopsies no krīzes. Uzdevums ir panākt, lai Latvija būtu iespējami labās starta pozīcijās, konkurētspējīga un lai tajā brīdī Latvijas budžeta deficīts un Latvijas parāds nebūtu nepanesami augsts.”
Finanšu ministrs arī atgādināja, ka Latvijas budžeta deficīts ir pārmērīgs un līdz ar to valsts parāds katru gadu aug. Ja nerīkotos ļoti enerģiski, situācija ar valsts parāda pieaugumu turpmākajos gados varētu kļūt nevadāma: “Mums budžeta ieņēmumi jau ir sasnieguši savu augšējo iespējamo robežu. Mūsu iekšzemes aizņēmumi arī ir tuvu savai augšējai kapacitātei. Līdz ar to vienīgais veids, kā mēs varam finansēt mūsu vēl aizvien atlikušo budžeta deficītu, ir aizņemšanās starptautiskā finanšu tirgū un arī no divpusējiem donoriem, kas, protams, arī uzliek zināmus ierobežojumus un nosacījumus šo aizdevumu saņemšanai. Domāju, ka mērķis nepasliktināt un pat būtiski uzlabot Latvijas konkurētspēju pēc krīzes pārvarēšanas ir sasniegts. Šajā budžetā nav paredzēts paaugstināt nodokļus ne darbaspēkam, ne apgrozījumam. Tātad netiek paredzēti nekādi uzņēmējdarbību ierobežojoši pasākumi. Un no tādiem mums arī turpmāk vajadzētu izvairīties.”
2010. gada budžets ir uzskatāms par budžetu ar sociālām prioritātēm, uzsvēra finanšu ministrs. To rāda budžeta finansējuma sadalījums pa funkcijām. Piecas lielākās izdevumu pozīcijas ir: sociālā aizsardzība – 1,5 miljardi latu, nauda ES fondu apgūšanai – 769 miljoni latu, līdzekļi valsts parādu vadībai un iemaksas ES – 444 miljoni latu, veselības aprūpei – 371 miljons latu un izglītībai – 337 miljoni latu.
Nākamās lielāko izdevumu funkcijas ir ekonomiskā darbība (kas arī saistās ar ekonomisko atveseļošanu) – 196 miljoni latu, sabiedriskā kārtība un drošība – 163 miljoni latu. Un tikai pēc tam rindojas miljoni, kas nepieciešami valsts pārvaldes iestādēm, vispārējiem valdības dienestiem, aizsardzībai, kultūrai, sportam, atpūtai, neatkarīgajām iestādēm, politiku veidošanai, vides aizsardzībai.
Tātad daudz lielāki izdevumi pār jebkuru citu pozīciju ir izdevumi sociālajām vajadzībām. Tas acīmredzot ir arī objektīvi, rezumē E. Repše.
E. Repše komisijā arī norādīja: “Jau pašreizējais budžets ir pietiekami grūti saskaņojams ar starptautiskajiem partneriem, un, iespējams, mēs kā valdība vēl varēsim nākt uz otro lasījumu ar kādiem budžeta deficītu samazinošiem pasākumiem.
Līdz ar to ir galīgi neiespējami, ka mēs varētu šo projektu starp lasījumiem mīkstināt. Ja parlaments atrod iespējas kaut kādā veidā palielināt nodokļu ieņēmumus, piemēram, pārskatot vēl nodokli dzīvojamai platībai, atstājot to lemtajā 0,1% likmes līmenī nelieliem īpašumiem, nelielām dzīvojamām platībām, un varbūt liekot klāt kādu progresīvu soli lielākas kvadratūras un luksus dzīvojamām platībām, tas tādā gadījumā varētu būt papildu ienākumus ģenerējošs pasākums, kas tad arī attiecīgi mazinātu mūsu budžeta deficītu.”
Kā nodokļi – tā katram sāp
Deputāti, gluži kā visa sabiedrība, vispirms interesi izrādīja par administrēšanai neizbēgamo – nekustamā īpašuma nodokli, tālab var paredzēt, ka par to būs asas debates arī budžeta lasījumos plenārsēdēs. Komisijas loceklis Kārlis Leiškalns finanšu ministram vispirms raidīja repliku, ka NĪN jau šobrīd ir progresīvs, jo atkarīgs no īpašuma atrašanās vietas. E. Repše savukārt atgādināja: “Tas saistīts ar kadastra novērtējumu. Vai mums kadastra vērtības šobrīd atspoguļo reālo tirgus vērtību īpašumiem, tas ir interesants jautājums. Piemēram, teritorijās, tādās kā brīvosta un dažādos nacionālas nozīmes aizsardzības parkos, tā kā tur ļoti reti notiek darījumi ar īpašumiem, tās vērtības ir nepieņemami zemas. Lai gan zemes vērtība, piemēram, brīvostas teritorijā vai nacionālā parka teritorijā, objektīvi ir augusi. Līdz ar to ir rūpīgi jādomā, vai patlaban īstenotā kadastra novērtēšanas sistēma ir pilnīga. Tai varētu būt atsevišķi trūkumi, kas saistās ar teritorijām, kurām dabiskā kārtā ir nepietiekams skaits jaunu darījumu.”
"Daudz lielāki izdevumi pār jebkuru citu pozīciju ir izdevumi sociālajām vajadzībām."
K. Leiškalnam bija arī citi jautājumi šī nodokļa sakarā. Tostarp, vai, pieņemot normu par paaugstinātu 3% nodokli neapstrādātai zemei, ir ņemta vērā tās atrašanās liegumos. “Jo ir tāds Abavas ielejas liegums, kur man atrodas kādi 40 hektāri zemes, es gribu būt gatavs. Tur it kā darīt neko nevar, bet tai pašā laikā tā skaitās lauksaimniecībā izmantojama zeme,” savu interesi pamatoja deputāts. FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece klāstīja: likuma pārejas noteikumos ierakstīts, ka šīm teritorijām nodokļus nepaaugstinās.
K. Leiškalns vēl painteresējās arī par zemi “ar augstu kadastrālo vērtību Jūrmalā vai Pierīgā, kur ir tās zaļās vārnas. Pašvaldība tur atļauj darboties tikai nozarē, kas saucas retinātā apbūve. Līdz ar to zemes vērtība, tā nav dalāma, tā nav pārdodama. Vai tas ir ierēķināts šai zemei? Vai tā nedalāmā daļa, teiksim, meža zeme, uz kuras atrodas ēka, kuru nedrīkst transformēt, vai tā tiek aplikta ar nodokli, kas ir līdzvērtīgs valsts mežu zemei vai tiek aplikta ar nodokli pēc kadastra vērtības konkrētajā vietā? Vai par to ir padomāts? Tur ir apbūves ierobežojumi.”
Savukārt bijušais finanšu ministrs deputāts Atis Slakteris ir norūpējies par lauku zemju aplikšanu ar augstāku nodokli. D. Robežniece skaidroja: priekšlikums piemērot augstāku nodokli neapstrādātai zemei nācis no Zemkopības ministrijas, uzskatot, ka neapstrādātas zemes nodara ļaunumu tiem, kas vēlas strādāt, jo neapstrādātāji tās neizmanto un audzē vēl nezāles.
Autonodoklis – vēlreiz brauc uz igauņiem
Valdības izšķiršanās ieviest iedzīvotāju nodokli uzņēmuma automašīnām, kas tiek izmantotas personiskām vajadzībām, ir otra katram saprotamākā nodokļu lieta. Vai tas neaizskars zemnieku intereses, vai nodoklis tomēr nav slogs uzņēmējam, kā izsekos, kad cilvēks brauc darba darīšanās, kad privātās – tie ir tikai daži no jautājumiem.
FM valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš skaidroja, ka šis nodoklis ir nolūkots Igaunijā. Igaunijā ir divi iespējamie varianti: nodokli piemēro 4000 kronām (Ls 178), vai no divreiz mazākas summas – 2000 kronām. Nosakot apliekamo summu, tiek ņemts vērā auto vecums, dzinēja tilpums, kā arī privātā patēriņa uzskaite.
Latvijā pagaidām tiek piedāvāta viena summa – aplikt ar nodokli kā ienākumu 150 latu. Kopā tas uzņēmumam un privātpersonai (kopā ar sociālo nodokli) izmaksātu apmēram 80 latu. Finanšu ministrijas pārstāvji šajās dienās ir devušies uz Igauniju, lai vēl papildu noskaidrotu radušos jautājumus, izpētītu administrēšanas iespējas. Lai novērstu iespējamās neskaidrības un jautājumus, tiks gatavoti arī Ministru kabineta noteikumi, lai tie būtu jau pirms likuma pieņemšanas, informēja D. Tauriņš.
