Polderu darbību apmaksās zemes īpašnieki

Lai vieglāk būtu izprast, kurus zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus visvairāk skars likuma izmaiņas, vispirms jānoskaidro, kā iedalās meliorācijas sistēmas un ko tas nozīmē:

1. valsts meliorācijas sistēma ir valstij piederoša poldera sūkņu stacija un poldera inženiertehniskā būve, kas reāli arī ierakstāma Zemesgrāmatā uz valsts vārda,
2. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu noteic normatīvajos aktos reglamentēti kritēriji un parametri un to ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts. Kā skaidro ZM speciālisti, šim terminam Latvijā atbilst tā dēvētie regulētie upju posmi, kam ir noteikts garums un sateces baseins,
3. pašvaldības meliorācijas sistēma pieder pašvaldībai un tās ekspluatāciju un uzturēšanu arī īsteno pati pašvaldība,
4. koplietošanas meliorācijas sistēma regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos esošajā zemē,
5. viena īpašuma meliorācijas sistēma regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē.

Galvenie grozījumi likumā, kas īpašniekiem jāzina

Ikvienam īpašniekam, kuru teritorijā ir meliorācijas sistēmas, jāzina tas, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) no šāgada sākuma vairs nenodarbojas ar meliorācijas jautājumiem. Meliorācijas kadastrs un tehnisko noteikumu, kā arī meliorācijas pasu izsniegšana ir nodoti valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" ziņā (http://www.zmni.lv/). Tātad visi meliorācijas jautājumi turpmāk jārisina šajā valsts kapitālsabiedrībā.

"Otrs lielākais jaunums attiecas uz zemes īpašumiem, kas atrodas polderu platībā jeb valsts meliorācijas sistēmā," skaidro Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Valentīna Mičurova. "No šāgada 1.jūlija zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būs jāmaksā par polderu sūkņu staciju un dambju uzturēšanu un ekspluatāciju."

Lai īpašnieki saprastu, kādēļ pieņemts šāds risinājums, V.Mičurova atgādina vēsturisko notikumu gaitu: "Visas meliorācijas sistēmas saskaņā ar likumu par zemes reformu lauku apvidos 1991.gadā bez maksas tika nodotas zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Meliorācijas sistēmas var apkalpot vienu īpašumu, vairākus īpašumus, – te īpašus skaidrojumus nevajag. Bet vēl ir arī speciālās meliorācijas sistēmas, ko jaunais likums dēvē par valsts meliorācijas sistēmām,– tā dēvēti polderi, kuri aptver ļoti lielu platību un kuros ietilpst dambji, kanāli u.c. inženierbūves, kas nodrošina virszemes un pazemes ūdens noteci. Polderu darbību nodrošina poldersūkņu stacijas."

"Lauku atbalsta dienests no šāgada sākuma vairs nenodarbojas ar meliorācijas jautājumiem – to veic valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". "

Arī tā zeme, kas atrodas polderos, reformas gaitā tika iedalīta īpašniekiem. Pastāvēja cerība, ka zemes īpašnieki sapratīs zemes paaugstināto vērtību, ko nodrošina polderu inženiertehniskās būves – sūkņi un dambji. Tomēr starp īpašniekiem neveidojās nedz izpratne, nedz kooperācija, lai polderus kopīgi apsaimniekotu. Tādējādi polderu apsaimniekošana un finansēšana pilnībā palikusi valsts ziņā un bilancē, kaut poldera komunikācijas atrodas privātajā vai pašvaldības zemē.

Uzturēšana – uz īpašnieku pleciem

"Kļūda acīmredzot bijusi tā, ka nekad neviens normatīvais akts Latvijā nenoteica, ka un kādu labumu no polderu darbības gūst tiešais zemes īpašnieks un tiesiskais valdītājs. Tas ir – paaugstina īpašuma vērtību, jo šajā zemē nepieciešamo augsnes mitrumu uztur sūkņi," skaidro V.Mičurova. "Par zemes vērtības uzturēšanu pēc būtības vienmēr būtu bijis jāmaksā zemes īpašniekiem, bet līdz šim to neviens skaidri nav pateicis. Tas beidzot jāizdara tagad – krīzes laikā."

Šādu risinājumu stimulēja vēl viens pērnā gada notikums. Veidojot 2010.gada budžetu, sabiedriskās organizācijas un sociālie partneri vērtēja valsts funkcijas pēc, viņuprāt, svarīguma. Un, tā kā vērtējums meliorācijai bija viszemākais visā lauksaimniecības nozarē, tad nauda arī tika piešķirta vismazākā.

"Meliorācijas sistēmas Latvijā ir ļoti svarīgs zemes elements, bet diemžēl sabiedrībai ne vienmēr par to ir dziļākas zināšanas un izpratne," ar nožēlu secina nodaļas vadītāja.

Rezultāts – polderu uzturēšanu "uzlikt" iedzīvotāju makam, lai iekļautos samazinātajā budžetā. Tas īpašniekus, protams, nemaz neiepriecinās.

"Piemēram, Vācijā zemes īpašnieki, kuru īpašums atrodas polderī, maksā gan par poldera uzturēšanu, gan arī par sūkņu darbināšanai izlietoto elektrību," teic V.Mičurova. "Pieļauju, ka zemes īpašnieki Latvijā var arī nezināt, ka viņu zeme atrodas polderī. Bet tas neatbrīvos no maksājumiem. Tādēļ svarīgi ir šīm platībām būt parādītām pašvaldību teritoriju plānojumos, lai īpašnieki ar tām varētu iepazīties."

Likums jau daļēji spēkā

Tā kā "vecajā" Meliorācijas likumā bija nepieciešams tik daudz – pārsvarā redakcionālu – grozījumu, ka tas pārsniedz noteiktos 50% likuma labojumu, tika veidots jauns Meliorācijas likums. Valdība savā sēdē 2009.gada 23.oktobrī to arī akceptēja. Bet situācija ar jaunā Meliorācijas likuma apstiprināšanu Saeimā izvērsusies sarežģīta.

"Pagājušā gada beigās nevarēja paspēt jauno Meliorācijas likumu pieņemt un arī izsludināt, bet tai jaunā likuma daļai, kas nosaka finansējumu meliorācijai, vajadzēja tikt izsludinātai vienlaikus ar 2010.gada budžeta likumu," skaidro nodaļas vadītāja. "Tādēļ Saeima veica grozījumus "vecajā", 2004.gada Meliorācijas likumā – tajā daļā, kas nosaka finansējumu, un šos grozījumus kopīgi ar 2010.gada budžeta likumu pieņēma pagājušā 1.decembrī. Šie jau pieņemtie "vecā" likuma grozījumi vienlaikus ir arī jaunā likuma V nodaļa "Meliorācijas finansēšana", kas pēc būtības spēkā stājusies jau 2010.gada 1.janvārī."

"Civillikums noteic, ka katrs īpašnieks ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā citam īpašniekam iestājas kāds kaitējums."

Bet "jauno" likumu (ar iekļautajiem un pieņemtajiem "vecā" likuma grozījumiem, kas nosaka finansējumu) steidzamības kārtībā Saeima skata tagad, janvārī. Šķiet, ka likuma apstiprināšana nesokas viegli, jo Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret polderu darbības finansēšanas uzlikšanu iedzīvotāju makiem – tas rada papildu slogu.

Runājot par citām meliorācijas sistēmām, kas nav valsts inženiertehniskās būves, tās ir jākopj un jāuztur zemes īpašniekiem. "Arī Civillikums noteic, ka katrs īpašnieks ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā citam īpašniekam iestājas kāds kaitējums, ja meliorācijas sistēma ir koplietošanas," apstiprina ZM Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vecākais referents Valdis Pētersons.

V. Pētersons teic, ka Latvijas valsts apsaimniekošanā polderi un aizsargdambji ir 423 kilometru garumā, valsts un valsts nozīmes ūdensnotekas veido 12 946 "ūdens" kilometrus, valstij uzturamas 35 polderu sūkņu stacijas un divi hidromezgli.

Valsts meliorācijas būves

Avots: Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

Savulaik šis uzskaitījums bijis "raženāks", jo dambji un polderu sūkņu stacijas ir arī Pierīgā – Carnikavā, Ādažos un Babītē. Bet šīs trīs turīgās pašvaldības 2006. un 2007.gadā savā īpašumā pārņēmušas astoņus polderus, kuru teritoriju iecerējušas apbūvēt. Pārējās pašvaldības, kas mazāk bagātas, šīs inženiertehniskās būves nevēlas pārņemt savā īpašumā.