Nodokļu jaunajās pamatnostādnēs ieteikta nodokļu pārdale un paaugstināšana

FM jaunā dokumenta projektā ir analizēti atsevišķi nodokļi, izteikta to koriģēšanas varbūtība un vērtētas iespējamās sekas, Latvijas nodokļi salīdzināti ar kaimiņu un citu ES valstu nodokļiem, aktualizētas ēnu ekonomikas un citas nodokļu problēmas. Visi ieteikumi ir pakārtoti valsts ekonomikas attīstības un finanšu stabilitātes atjaunošanas mērķim. Tas ir krīzes spaidu nosacījums.

Iespējamās izmaiņas atsevišķos nodokļos ieskicētas piesardzīgi un tiek pamatotas ar analīzi par katra konkrētā nodokļa ietekmi uz darbaspēka un uzņēmumu konkurētspēju, vērtēts iespaids uz trūcīgajiem iedzīvotājiem, arī nodokļa nozīmīgums budžeta ieņēmumos.

Pamatnostādnēs piedāvātie soļi tiek iedalīti pasākumos pirms ekonomiskās situācijas uzlabošanās, līdz tiek sasniegti Māstrihtas kritēriji (līdz 2014. gadam), un pēc ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanās (2014.-2016. gads). Pēc Māstrihtas kritēriju izpildīšanas un ekonomikas stabilizācijas būtu lietderīgi izskatīt iespēju sabalansēt kopējo nodokļu slogu, jo īpaši darbaspēka nodokļu slogu. Kā alternatīva kopējai nodokļu sloga samazināšanai, lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļiem, varētu būt nodokļu sloga pārdale (piemēram, no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem vai no darbaspēka nodokļiem uz uzņēmumu ienākuma nodokļiem).

FM paskaidro, ka Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Kopienu par starptautisko aizdevumu un atbilstīgi budžeta deficīta konsolidācijas mērķiem, var būt nepieciešami papildu nodokļu sloga paaugstināšanas pasākumi, tai skaitā izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī dzīvojamām mājām un transportlīdzekļu nodevās un nodokļos. Nepieciešamības gadījumā var tikt izskatīta iespēja paaugstināt PVN likmes. Saskaņā ar vienošanos Latvija 2010. gadā nepazeminās nodokļus, arī šāds atgādinājums atrodams nodokļu pamatnostādnēs.

"Latvija ir viena no septiņām ES valstīm, kur tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienotā likme, nevis progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis."

Jāatgādina, ka Latvijas 11 nodokļi dalās tiešajos – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un sociālais nodoklis (lemj nacionālā vara) un netiešajos – pievienotās vērtības, akcīzes, vieglo auto un motociklu, elektroenerģijas, muitas nodokļa harmonizācijas (nosacījumus noteic ES). Kā pārējie ir definēti dabas resursu nodoklis un izložu un azartspēļu nodoklis.

Nodokļu pamatnostādnēs nav analizētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (administrē Lablājības ministrija), kas tiek ieskaitītas speciālajā budžetā, tāpēc ir ļoti būtiskas darbaspēka nodokļa summā, un nav vērtēts dabas resursu nodoklis (tikai 0,2% kopbudžeta ieņēmumos).

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

FM rīcības virzienos iesaka gan atsevišķu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pārskatīšanu no administratīvo izmaksu un lietderības viedokļa, gan pakāpenisku ikgadēju neapliekamā minimuma paaugstināšanas atjaunošanu budžeta iespēju robežās – ar piebildi, ka vienlaikus jāparedz aizsardzības pasākumi pensionāriem un citām iedzīvotāju grupām, kuras negūst labumu no IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanas. Piemērotākais risinājums šai iedzīvotāju grupai būtu valsts maksājumu palielināšana (pensijas, pabalsti, dotācijas).

FM arī rosinātu pēc Māstrihtas kritēriju izpildīšanas un ekonomikas stabilizācijas pie zināmiem nosacījumiem (vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un sociālajiem partneriem, budžeta izpilde u.c.) izskatīt iespēju IIN likmi pakāpeniski samazināt.

Dokumentā nav piedāvāts viedoklis par progresīvā nodokļa (ne)iespējamību. FM vienīgi secina, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir ļoti neliela progresivitāte iedzīvotāju ienākumiem, un jo lielāki ienākumi, jo tā kļūst neizteiktāka.

Latvija ir viena no septiņām ES valstīm (vēl Bulgārija, Čehija, Igaunija, Lietuva, Rumānija, Slovākija), kur tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienotā likme (26%), nevis progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopš 2010. gada 1. janvāra Latvijā paralēli pastāv arī IIN likme 15% apmērā (ienākumam no kapitāla pieauguma) un 10% (dividendēm un procentiem).

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ES valstīs (maksimālās likmes) 2010

Avots: FM; IBFD datu bāze

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ES valstīs (minimālās likmes) 2010

Avots:FM; IBFD datu bāze

Igaunijā iedzīvotāju ienākuma vispārējā nodokļa likme ir 21% bet ienākums natūrā tiek aplikts ar 26,25% likmi. Dividendes ar nodokli apliktas netiek.

Lietuvā nodokļa pamatlikme algota darba ienākumam no 2009. gada ir 21% (15% IIN un 6% obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas). Dividendes un cita peļņas sadale tiek aplikta ar 20% likmi, izņemot juridisko apvienību ar pilnu atbildību peļņas sadali, ko apliek ar 15% nodokli. Vispārējā 15% likme tiek piemērota arī ienākumam no saimnieciskās darbības, sportistu un aktieru ienākumiem no sporta un priekšnesumiem, balvām, ienākumiem no radošās darbības, īpašuma iznomāšanas un pārdošanas, pensijas un dzīvības apdrošināšanas ienākumiem.

Lietuvā un Igaunijā ar IIN neapliekamais mēneša ienākums 2009. gadā bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā Latvijā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)

Latvijas UIN ar zemo likmi un daudzajiem atvieglojumiem ir uzskatāms par vienu no labvēlīgākajiem ES. FM priekšlikums ir pārskatīt atsevišķu šī nodokļa atvieglojumu lietderību, jo kombinācijā ar ļoti zemu nodokļa likmi tie nerada būtisku uzņēmuma izdevumu samazinājumu un līdz ar to nesasniedz to ieviešanas mērķi.

UIN likme, kas 1995. gada 1. aprīlī bija 25%, kopš 2002. gada pakāpeniski samazināta: 2002. gadā – 22%, 2003.gadā - 19%, no 2004. gada likme ir 15%.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ES valstīs

Avots : IBFD datu bāze

Igaunijā UIN klasiskā izpratnē nepastāv. Nodoklis pēc 21% likmes tiek piemērots uzņēmuma sadalītajai peļņai un izdevumiem, kas neattiecas uz uzņēmējdarbību, pirms tam nodokļa bāzi dalot ar 0,79. Igaunijā nepastāvot īpaši UIN atvieglojumi.

Lietuvā no 2009. gada ir paplašināts nodokļu maksātāju loks, piemēram, lauksaimniecības līgumsabiedrībām pērn bija 5% nodoklis,  šogad 10% un 2011. gadā – 20 procenti. Šogad Lietuva ir pazeminājusi UIN pamatlikmi līdz 15%, bet kapitālsabiedrībām, kuras nodarbina ne vairāk kā 10 darbiniekus un kuru ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas periodā nepārsniedz LTL 500 000 (apmēram Ls 102 000), tiek piemērota 5% likme. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vēl virkne nodokļa stimulu.

Latvijas nodokļu normatīvie akti paredz vairāk nekā pusotra desmita nodokļu atvieglojumu (lai veicinātu investīcijas, ir paātrinātā pamatlīdzekļu vērtības norakstīšana; jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei vai izveidošanai paredzēts piemērot pamatlīdzekļa vērtību palielinošu koeficientu 1,5 u.c.)

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)

FM paredz sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu izstrādāt izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī, kuras nodrošinātu papildu ieņēmumus budžetā. Ja tiek nodrošināta trūcīgu iedzīvotāju aizsardzība, tad šis ir salīdzinoši efektīvs risinājums papildu ieņēmumu gūšanai, jo no NĪN maksāšanas ir sarežģīti izvairīties, turklāt tiek nodrošināts ienākumu pārdales princips (no dārgākiem īpašumiem tiek iekasēti lielāki nodokļi), secinājusi FM.

Jau rakstīts, ka Latvijā šogad būtiski mainītas NĪN apliekamā bāze un likmes, palielināta likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām no 1% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, ar nodokli apliks dzīvojamās mājas. Noteikta papildlikme 1,5% apmērā neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei.

Igaunijā ar NĪN tiek aplikta tikai zeme un pašvaldības var noteikt likmi no 0,1 līdz 2,5%. Lietuvā ar NĪN tiek aplikta zeme (likme - 1,5%) un saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas (pašvaldības var noteikt likmi no 0,3 līdz 1%).

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Ja fiskālās konsolidācijas ietvaros rodas nepieciešamība atcelt samazinātās PVN likmes, iegūtais papildu finansējums varētu tikt izmantots, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, piedāvāts FM rīcības virzienos.

Latvijā PVN likmes šobrīd ir vienas no augstākajām ES. PVN ietekmē patēriņa cenas un līdz ar to arī preču un pakalpojumu patēriņu, tāpēc ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kad strauji samazinās patēriņš, PVN likmju paaugstināšana nav ieteicama stratēģija, norāda FM.

ES normatīvie akti nosaka, ka PVN standartlikme nevar būt zemāka par 15%, bet dalībvalstis var piemērot arī vienu vai divas samazinātās likmes, kas nevar būt zemākas par 5 procentiem. Latvijā PVN standartlikme ir noteikta 21% un samazinātā likme 10% apmērā.

PVN likmes ES dalībvalstīs

Avots: FM

ES samazināto PVN likmi var piemērot tikai noteiktām precēm un pakalpojumiem, kā arī elektrības, dabasgāzes siltumenerģijas (tajā skaitā malkas) piegādēm. Latvijā samazinātā likme 10% ir septiņām preču un pakalpojumu grupām (medikamentiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē u.c.). Preses izdevumiem 10% likme noteikta līdz 2010. gada 31. decembrim.

Samazināto PVN likmju ieviešanai ir divu veidu pamatojums: atbalstīt kādu noteiktu nozari vai kādu noteiktu patērētāju grupu. FM atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumā secināto: „attiecībā uz jaunu darbavietu radīšanu ir svarīgi pārliecināties, vai PVN likmes samazināšana ir efektīvi vislabākā pieeja: citi instrumenti var būt efektīvāki un ne tik dārgi”; „nacionālā līmenī samazinātās PVN likmes piemērošana sociālo jautājumu risināšanai nedod gaidīto efektu – citi mērķtiecīgāki pasākumi labākai ienākumu sadalei ir daudz piemērotāks veids”.

Virkni pakalpojumu ar PVN neapliek sociālajā, medicīnas, kultūras un izglītības jomā. PVN atvieglojumi ir zemnieku saimniecībām un mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar ES direktīvām PVN likme 0% apmērā ir eksportam, starptautiskajiem pārvadājumiem u.c.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes likmes tiek saskaņotas ar ES prasībām. 2009. gada likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās samazināja realizācijas apjomu un nodokļa ieņēmumus, salīdzinot ar 2008. gada rādītājiem. Daļēji akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams ar nelegālo akcīzes preču īpatsvara palielināšanos tirgū.

Akcīzes nodokļa likmju tālāka paaugstināšana varētu izraisīt vēl lielāku nelegālo preču īpatsvara pieaugumu un nedot gaidīto fiskālo ieguvumu. Šāda iespēja vēlākā periodā varētu tikt izskatīta kontekstā ar ES iniciatīvām akcīzes nodokļu jomā, uzskata FM.

Vieglo auto un motociklu reģistrācijas nodoklis

FM piedāvā izskatīt iespēju paaugstināt nodokļa slogu ekskluzīviem un dārgiem transporta līdzekļiem; paplašināt nodokļa bāzi lidaparātiem un ekskluzīviem peldošajiem transporta līdzekļiem.

Automobiļu nodokļu (nodevu) slogs salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā ir samērā zems, bet vairākās dalībvalstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā, šāda nodokļa nav. Igaunijā nav un Lietuvā ir daudz zemākas ikgadējās nodevas transportlīdzekļiem, kas var būt konkurenci negatīvi ietekmējošs faktors. 15 ES dalībvalstīs reģistrācijas nodoklis vieglajām automašīnām tiek aprēķināts atkarībā no CO₂ emisiju daudzuma.

Nodoklis elektroenerģijai un citiem energoproduktiem

Nodokļu elektroenerģijai un citiem energoproduktiem fiskālā ietekme nav liela. Vērtējot šos nodokļus nākotnē, būtisks faktors ir to ietekme uz uzņēmumu un mājsaimniecību izmaksām. Šā brīža apstākļos būtu jāizvairās no ražošanas izmaksu sadārdzināšanas, kas negatīvi ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Veidojot šo nodokļu politiku, pamatmotīvam vajadzētu būt atjaunojamo un Latvijā iegūstamo resursu lietošanas veicināšana, samazinot importēto, neatjaunojamo, videi kaitīgāko resursu patēriņu, norādīts FM pamatnostādnēs.

Muitas nodoklis

Iestājoties  ES, Latvijā sāka piemērot ES noteikto vienoto muitas nodokli. Muitas nodoklis ir ārējās tirdzniecības instruments, ar kura palīdzību tiek aizsargāts ES iekšējais tirgus. Latvijas interesēs ir nodrošināt nacionālajai ražošanai nepieciešamās izejvielas ar iespējami zemākām izmaksām, aizsargāt iekšējo tirgu no trešo valstu produktu konkurences, kā arī maksimāli vienkāršot administratīvās procedūras.

"Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ar zemo likmi un daudzajiem atvieglojumiem ir viens no labvēlīgākajiem ES."

Īpaši svarīgs jautājums ir Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanas vienkāršošana, atvieglojot preču plūsmu un veicinot tirdzniecību. Ņemot vērā to, ka Krievija robežas kontroles dienestus dažkārt izmanto kā līdzekli importa sarežģīšanai un importa preču konkurētspējas samazināšanai, ir svarīgi aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses – gan divpusējās, gan ES līmeņa sarunās ar Krieviju, teikts pamatnostādnēs.

Izložu un azartspēļu nodoklis

Izložu un azartspēļu nozare pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies, un šī nodokļa likmju paaugstināšana nedotu pozitīvu fiskālo ietekmi, jo izraisītu nozares apgrozījuma vēl straujāku samazināšanos. Lai uzlabotu uzraudzību, būtu vēlams saslēgt visas azartspēļu iekārtas vienotā tīklā, ar centrālo serveri un datubāzi inspekcijā, kas nodrošinātu iekārtu apgrozījuma un programmnodrošinājuma nepārtrauktu kontroli. Tomēr, tā kā šī priekšlikuma realizācijai ir nepieciešami papildu finanšu ieguldījumi, tas atliekams uz vēlāku periodu pēc ekonomikas stabilizācijas, uzskata FM.

Valsts nodevas

FM secina, ka Latvijā izveidotā nodevu sistēma ir sarežģīta un grūti kontrolējama, tā rada papildu administratīvo un finansiālo slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Turklāt vairākām nodevām ir nodokļa raksturs. Laika gaitā ir būtiski palielinājies valsts nodevu skaits: 2000. gadā bija 48 nodevas, 2010. gada janvārī divreiz vairāk – 96. FM ierosina vienotas, centralizētas nodevu sistēmas izveidošanu Finanšu ministrijas pārraudzībā, atsevišķu nodevu lietderības izvērtēšanu, ņemot vērā likmju atbilstību sniegto pakalpojumu izmaksām un iespējas tās aizstāt ar nodokļiem.

Administrēšana un cīņa ar nemaksātājiem

Pamatnostādnēs ir sadaļa arī par nodokļu konvencijām (tādas ir spēkā ar 51 valsti; akcentēta nepieciešamība noslēgt konvenciju ar Krieviju), nodokļu administrēšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu (tostarp piedāvāts izskatīt iespēju izveidot godīgu uzņēmēju motivācijas programmu, samazinot tiem administratīvās prasības un kontroles pasākumus, pārskatīt sodus atbilstošākus pārkāpuma smagumam, pilnveidot uzņēmēju informēšanu).

Uzsvērta ēnu ekonomikas samazināšana. Augsts nodokļu slogs parasti saistās ar lielāku ēnu ekonomikas īpatsvaru, tāpēc par vienu no risinājumiem uzskatāma nodokļu sloga samazināšana. Tas gan neizraisītu tūlītēju būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos. Tomēr – ņemot vērā valsts budžeta deficīta konsolidācijas nepieciešamību,  nodokļu sloga samazināšana pašreiz nav iespējama. Tāpēc šis risinājums varētu tikt izskatīts pēc valsts finanšu situācijas stabilizācijas un Māstrihtas kritēriju izpildes, norāda FM.

Ja pamatnostādnēs piedāvātie konceptuālie virzieni nodokļu politikas veidošanai gūs atbalstu, tiks izstrādāti konkrēti pasākumi, kurus virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.