Pētījumā eksperti analizējuši šādus Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektā 2011.–2015. gadam iekļautos priekšlikumus: atcelt samazinātās PVN likmes, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamajām ēkām līdz 1,5%, pakāpeniski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, 2015. gadā sasniedzot 95 latus mēnesī, pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 21 procentam.
BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags, prezentējot pētījumu, pastāstīja, ka, izmantojot pasaulē plaši pielietotu metodoloģiju - Kakvani indeksu, eksperti analizējuši gan pēdējos gados veiktās izmaiņas nodokļu politikā, gan galvenos priekšlikumus FM izstrādātajās nodokļu sistēmas pamatnostādnēs. Kakvani indekss mēra katras ienākumu grupas nomaksāto nodokļu apmēru un nodokļu daļu atbilstoši katras grupas ienākumiem, ļauj izvērtēt, cik regresīva vai progresīva ir katras valsts nodokļu sistēma, kā arī noteikti nodokļi un to grupas. Līdz šim Latvijā šādi pētījumi nav veikti.
A. Vanags norādīja uz faktu, ka Latvijas nodokļu sistēma krīzes periodā ir kļuvusi regresīvāka un nodokļu slogs pēdējos četros gados palielināts tieši mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Nodokļu un nodevu sistēmas jauno pamatnostādņu attīstības projektā neoficiālais mērķis ir sociālais taisnīgums, saskata A. Vanags. Līdzās šai prioritātei pētnieks nosauc vēl trīs: nodokļu progresivitāte, mazāks nodokļu slogs cilvēkiem ar zemākām algām un lielāks slogs augstāku ienākumu saņēmējiem un ekskluzīviem īpašumiem. Jautājums ir par to, vai tas tiks panākts.
Progresīva nodokļu sistēma ir, ja cilvēku grupai ar augstākiem ienākumiem nodokļu slogs ir lielāks, regresīva – ja nodokļu slogs ir lielāks cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Ja Kakvani indekss ir ar plusa zīmi, tas liecina, ka valstī ir progresīva nodokļu sistēma, ja ar mīnusa zīmi – regresīva, indeksa pamatprincipu izklāsta A. Vanags.
Piemēram, ja Latvijā tiek samazināta pašreizējā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme (26%), nonākam regresīvā nodokļa situācijā. Tas ir nedaudz negaidīti, bet specifiski Latvijas situācijai, jo divas turīgākās iedzīvotāju grupas/kvintiles (no piecām) maksā šī nodokļa lielāku proporcionālo daļu nekā trīs apakšējās. Pēc ekspertu aplēsēm, zemāko ienākumu saņēmēji nemaksā gandrīz nekādus nodokļus. Līdz ar to varot secināt, ka pašreiz IIN Latvijā ir visai progresīvs, jo Latvijā ir daudz nabadzīgu cilvēku un to, kuri nodokļus nemaksā. Kakvani indekss pašreizējo IIN Latvijā rāda ar plusa zīmi (0,576), savukārt pievienotās vērtības nodokli ar mīnusa zīmi (-0,150).
Analizējot nodokļu sistēmu un pārmaiņas kopš 2006. gada, eksperti secinājuši, ka netiešie nodokļi (PVN, akcīzes nodoklis) ir kļuvuši regresīvāki, bet tiešie – progresīvāki (IIN u.c.). Ar tiešo nodokļu indeksu (K 0,164) Latvija ES atrodas vidusdaļā. Visaugstākā progresivitāte ir Lielbritānijā (K 0,2843) un Vācijā (K 0,2488), viszemākā – Zviedrijā (K 0,0529). (Zviedrijā ir fiksēts IIN un līdz ar to ievērojami tiek samazināta tiešo nodokļu progresivitāte, paskaidro A. Vanags. Valstis to dara, lai nodrošinātu plašāku labklājības līmeni.) Savukārt netiešo nodokļu salīdzinājumā Latvija (K -0,14) atrodas vienā no zemākajām vietām. ES vēl regresīvāka netiešo nodokļu sistēma ir tikai Lielbritānijā (K -0,1522) un Spānijā (K -0,1533).
"Mazāks nodokļu slogs cilvēkiem ar zemākām algām un lielāks slogs augstāku ienākumu saņēmējiem un ekskluzīviem īpašumiem."
Lai arī valdība iestājas par nodokļu politikas progresivitātes palielināšanu, tomēr ne visi Nodokļu pamatnostādnēs iekļautie priekšlikumi ir vērtējami pozitīvi un dos iecerēto rezultātu. “Piemēram, atceļot samazinātās PVN likmes un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot līdz 21%, tiks panākts tieši pretējais – regresivitātes palielinājums,” skaidro A. Vanags.
Pētījumā secināts, ka pārējie divi Finanšu ministrijas priekšlikumi – nekustamā īpašuma nodokļa likmes un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana – varētu palielināt nodokļu sistēmas progresivitāti, taču kopumā valdības izsludinātās Nodokļu politikas pamatnostādnes raksturojamas kā regresīvas. Turklāt, tās īstenojot, nodokļu ieņēmumi varot samazināties par gandrīz 3,9 procentiem.
Ņemot vērā, ka Latvijā lielai daļai iedzīvotāju tēriņi par pārtiku veido trešdaļu no ienākumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā citās ES valstīs, kā vienu no iespējamiem risinājumiem mazturīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai A. Vanags min PVN likmes samazināšanu pārtikai (10% robežās).
“Pirmkārt, tas ļautu būtiski atvieglot mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu, un tādējādi tiktu ievērots sociālā taisnīguma princips. Otrkārt, nodokļu ieņēmumu ziņā tas valstij radītu mazākus zaudējumus nekā ministrijas piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas,” atzīst eksperts. Kā papildu iespējamo alternatīvu, lai veicinātu nodokļu progresivitāti, varētu ieviest arī lielākus nodokļus automašīnām.
A. Vanags uzsver, ka budžeta ieņēmumiem ir būtiski tie nodokļi, ko nevar noslēpt, – automašīnām, PVN. Tas būtu instruments, kā nodokļos iekasēt vairāk, un instruments, lai nodokļu sistēma kļūtu taisnīgāka. Jo, kas attiecas uz IIN progresīvās likmes piedāvājumu, gaidīto rezultātu var nesasniegt, jo tie, kam ienākumi ir mazi, šo nodokli nemaksā, bet tie, kam ienākumi lieli, ir gudri, lai izvairītos.
Starp politiku un praktisko politiku
Pētījuma „Nodokļu reforma Latvijā - vai tā varētu būt taisnīga?” prezentācijā Rīgas Ekonomikas augstskolā diskusijā piedalījās arī politiskie konkurenti – Aigars Štokenbergs, Andris Šķēle un Atis Lejiņš.
Andris Šķēle vērtēja, ka pētījums skaidri un precīzi pasaka, ka valdības iecerētie pasākumi turpinās padziļināt nevienlīdzību un „atmasko demagoģiju par godīgākas nodokļu politikas ieviešanu”. Viņš vērsa uzmanību uz to, ko pētījums neparāda, tostarp kontrabandas un ēnu ekonomikas milzīgo īpatsvaru, kas izlīdzina ieņēmumus, jo mazāk turīgie cilvēki bieži vien iepērkas vietās, kur nemaksā ar čeku. Savukārt inflācija, kas pirmajā pusgadā esot tuvu diviem procentiem legālo preču un pakalpojumu, pircējam palielina izdevumus un dažā ziņā izlīdzina ienākumus. K indekss arī neatspoguļojot faktisko stāvokli ar nekustamo īpašumu turētāju reālajiem ienākumiem.
A. Šķēle informēja arī par „Par labu Latviju” (PLL) iecerēm nodokļu politikā, kas ir taisnīgāka, pievilcīgāka un motivējošāka. PLL iestājas par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz minimālajai algai, 25% iedzīvotāju nodokļa atlaidēm par katru bērnu. Viena no iecerēm ir pārdalīt sociālā nodokļa slogu, atslogojot uzņēmējus, un lielāku daļu liekot maksāt darba ņēmējam (pašreiz 9% maksā darba ņēmējs, 24% – darba devējs).
Viņaprāt, ir saglabājamas samazinātās PVN likmes, bet papildus ieviešot 10% PVN likmi vismaz vienam maizes un svaiga piena izstrādājumam: „Mēs neatvēzējamies tik plaši kā visai pārtikai, ko piedāvāja šodien BICEPS pētnieki.”
PLL nodokļu politikā pieteiktās izmaiņās aplēsts, ka tā cilvēkiem ar ienākumiem no 0 līdz 540 latiem mēnesī atstātu krietni vairāk naudas uz rokas, vairāk patēriņam un savai labklājībai. Kas attiecas uz lielāku ienākumu saņēmējiem, politiķis bija sašutis, ka Latvijā tikai 10% darbinieku uzrāda algu lielāku par 900 latiem.
Savukārt Aigars Štokenbergs norādīja, ka pašreiz diskusija sabiedrībā ir koncentrējusies uz divām lietām, par kurām vienojušās pilnīgi visas politiskās partijas, proti, jāsamazina tie nodokļi, kas attiecas uz darbaspēku, un jāpalielina tie, kas attiecas uz nekustamo īpašumu. Ir skaidrs, ka, lai panāktu taisnīgumu darbaspēka nodokļos, jāceļ neapliekamais minimums.
Taču ir būtiska arī praktiskā politika, atgādināja politiķis, un tās galvenais uzdevums ir sabalansēt budžetu. Jo Latvijā ieņēmumu daļa ir 32 procenti no iekšzemes kopprodukta, izdevumu daļa – 40 procentu. Cits pētījums rāda, ka tā vienkārši samazināt nodokļus Latvijā nevar, tā ir sabiedrības maldināšana, jo nodokļu slogs Latvijā jau ir ārkārtīgi zems, salīdzinot ar citām ES valstīm. Jā, samazinot nodokļus, iegūtu nelielu IKP pieaugumu, taču nebūtu naudas, lai nodrošinātu policijas darbu, izglītību, veselību.
A. Štokenbergs minēja trīs politiskā risinājuma alternatīvas. Kas attiecas uz priekšlikumu samazināt PVN, jāatceras, ka tas skars arī tos iedzīvotājus, kas ir spējīgi samaksāt. Otrs politikas jautājums, vai šo naudu varat pārdalīt par labu mazaizsargātākajām grupām un panākt sociālu taisnīgumu. Un trešais politiskais risinājums ir regresivitāti vienos nodokļos kompensēt ar ievērojamu progresivitāti citos nodokļos. Proti, ja mazāk aizsargāti cilvēki savu taisnīguma sajūtu zaudē vienos nodokļos, tad to var radikāli kompensēt ar paaugstinātu progresīvo ienākuma nodokli. Piemēram, visā pasaulē apliek ar progresīvām likmēm tos, kam ir dārgākie mājokļi, tas arī Latvijā būtu stimuls sākt taupīt resursus.
No nodokļiem līdz politikai
Kaut arī BICEPS pētījuma rezumējums jau tiek tiražēts kā valdības nesaudzīgas kritikas manifests, jāatgādina, ka Nodokļu pamatnostādņu projekts ir gan izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, taču valdībā vēl nav skatīts. Vienlaikus valdība strādā ar vēl vienu dokumentu – ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, kam totālas nodokļu nemaksāšanas valstī ir būtiska saistība ar nodokļu politiku. Biznesa legalizācijai valdība ir piedāvājusi nodokļu amnestiju.
LV.LV diskusijas dalībniekiem vaicāja, kā viņi vērtē šo valdības ieceri?
A. Štokenbergs skaidroja, ka ES valstīs šāds princips ir plaši izmantots, ļauj cilvēkam vienreizēju iespēju deklarēt savus patiesos ienākumus un patieso mantu. Tādējādi Latvijā panāktu pilnīgu skaidrību par to, kas kuram pieder un cik ir naudas, un tas būtu prognozējami, arī veidojot nodokļu politiku. Tas sniegtu arī pilnīgāku skatījumu uz Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumiem ilgtermiņā, objektīvo apliekamo bāzi un ar ko varam rēķināties, veicot turpmākās sociālās reformas.
A. Šķēle savukārt zināja teikt, ka Krievijā prezidents Putins piedāvājis nodokļu amnestiju un „pārāk daudz to ieņēmumu nebija”. A. Šķēle atzina, ka „mēs esam diezgan skeptiski par nodokļu amnestijas lielu efektivitāti ieņēmumu ziņā. Jo katrs uzņēmējs, kas savā privātajā dzīvē ir apgrozījis pietiekami lielas summas – legālās, puslegālās -, ir jau bijis Valsts ieņēmumu dienesta klients. Un katrs nozīmīgāks Latvijas uzņēmējs ir aizpildījis ienākumu nodokļu deklarācijas. Mēs saprotam Finanšu ministrijas vēlmi izcelt no pilnīgi melna biznesa cilvēkus puspelēkā vai gaišā. Tādā ziņā tā ir apsveicama lieta. Bet nevaram piekrist par milzīgu ieņēmumu iespēju tur. Un galu galā, ja nauda iegūta ar kriminālām metodēm, šeit nodokļu amnestija nevarētu būt”.
Savukārt politiķis Atis Lejiņš ieteica padomāt, vai nesekot ES vadošo valstu politiķu un G20 sanāksmē rosinātajam par ofšoru naudas atgriešanu izcelsmes zemēs, jo ārzonās atrodoties ap 30 triljoni dolāru. Varbūt arī Latvijā var mēģināt atgriezt naudu no ārzonām - ar pīrāgu (ja šo naudu deklarē, tad uzliek nodoklīti, viss kārtībā) vai pātagu, ja šo naudu nedeklarē. Rēķināts, ka ofšoros no Latvijas aizplūdusī nauda ir no 1 līdz 2 miljardiem latu, teica A. Lejiņš.
"Tie, kam ienākumi ir mazi, šo nodokli nemaksā, bet tie, kam ienākumi lieli, ir gudri, lai izvairītos."
A. Šķēle nomierināja, ka 1996. gadā, vadīdams valdību, viņš ieviesis diezgan skaidru regulāciju attiecībā par ofšoriem, „un mēs sākām aplikt ar nodokļiem šos darījumus”. Latvijā šobrīd visi darījumi tiek aplikti ar nodokļiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek samaksāts Latvijā.
Latvijas nodokļu politikas svarīgākajam mērķim vajadzētu būt taisnīgumam, bet ir redzams, ka neatkarības gados tas nav īstenots. Ar to mēs izceļamies Eiropas Savienībā, diskusijā norādīja „DnB NORD Bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Nevienlīdzība savukārt provocē noziedzību un citas negācijas. Viņaprāt, sabiedrība neapzinās, ka „nodokļu nemaksāšana patiesībā ir zādzība, ja nemaksājat nodokļus, bet izmantojat sociālos pakalpojumus”.
Politiķis A. Šķēle uzskata, ka, runājot par taisnīgumu, svarīgākais ir iespēja. Un Latvija iespēju ziņā ir viena no taisnīgākajām valstīm. Taisnīgāka nekā Lielbritānija, kurā ir iedibināta kastu sistēma.
Ekonomisti, spriežot par kāda nodokļa paaugstināšanu, nereti norāda arī uz nemaksāšanas risku. Piemēram, kā teica P. Strautiņš, pašlaik jaunām automašīnām kaimiņvalstī Lietuvā ir mazāki nodokļi nekā Latvijā, tādēļ nereti Latvijā redzamas automašīnās ar Lietuvas numura zīmēm. A. Vanags diskusijā aicināja neignorēt instrumentus, ko valsts var likt lietā pret nodokļu bēgļiem. Piemēram, Dānijā kaimiņi jau pēc nedēļas paziņojuši nodokļu inspekcijai par automašīnu ar Latvijas reģistrācijas zīmi. Jo tur tā darīt nedrīkst.
Netaisnīga nodokļu sistēma provocē neuzticību. Netaisnīga nodokļu politika virza uz netaisnīgu ekonomiku un attiecīgi uz netaisnīgu politiku – diskusijā par nodokļiem tika akcentētas arī šādas kopsakarības. Diskusijas ir tikai viedokļu apmaiņa. Vai izskanējušie viedokļi praktiski iezīmēsies jaunajās nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādnēs, varēs vērtēt pēc dokumenta virzības valdībā.
