Eiropas Komisija joprojām nepiekāpīga
Lai arī izskanējuši minējumi par to, ka Eiropas Savienība (ES) varbūt varētu Baltijas valstīm atvieglot Māstrihtas kritēriju nosacījumus, jo tas visdrīzāk nebūtu pārāk smags trieciens ES makroekonomiskajai stabilitātei, bet mums noteikti ļoti palīdzētu, ES atbilde ir stingrs “nē”.
“Kritēriji nevienai valstij netiks mainīti,” nelokāmi paziņoja Eiropas Komisijas (EK) Dalībvalstu ekonomikas otrā direktorāta direktore Elena Floresa. “Ļoti svarīga ir ilgtspējīga, noturīga valsts parāda samazināšana, tuvinot to 60 procentiem. Valstīm ir jābūt spējīgām komfortabli dzīvot eirozonā. Tām jāspēj īstenot politiku, kas sekos korekcijām, kuras būs jāveic eirozonā,” viņa skaidroja Latvijas Bankas rīkotajā ikgadējā tautsaimniecības konferencē. Tātad, lai panāktu pārējo kritēriju izpildi – samazinātu ilgtermiņa procentu likmes, valsts kopējo parādu un budžeta deficītu –, vēl smagi jāstrādā.
Septembra beigās Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiskoja pārskatu par 15 valstīs īstenotajām pretkrīzes programmām un to efektivitāti. Tajā Latvija minēta to valstu starpā, kuras gaida vislielākie izaicinājumi ekonomiskās situācijas stabilizēšanā.
Kā galveno ierobežojumu veiksmīgai pretkrīzes politikas realizācijai Latvijā SVF min izvēlēto valūtas kursa režīmu. Tai pašā laikā SVF norāda, ka tagad jebkuras alternatīvas esošajam režīmam ir izslēgtas un nav pieņemamas. Lai gan tā dēvētās iekšējās devalvācijas ceļš prasa stingrāku valdības politiku un nepopulāru lēmumu pieņemšanu un var būt saistīts ar ilgstošu recesiju, valūtas kursa maiņa tagad izraisītu daudz smagākas negatīvas sekas.
Jāķeras beidzot pie budžeta atslogošanas
Lai darbs Māstrihtas kritēriju izpildē nestu augļus, valstij ir svarīgi īstenot ilgtspējīgu fiskālo politiku, īpaši ņemot vērā gaidāmās izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā vai, vienkāršāk sakot, iedzīvotāju novecošanu, kas palielinās jau tā smago slogu valsts budžetam.
EK prognozē, ka valdības parāds jau nākamgad sasniegs 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – tātad Māstrihtas kritērija galējo robežu. Turklāt, samazinot otrajā pensiju līmenī ieskaitāmo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz 2%, varētu pieaugt ilgtermiņa slogs valsts budžetam. “Tādējādi jaunajā EK pārskatā, kas tiks publiskots gada beigās, nepieciešamās budžeta bilances aprēķins varētu būt augstāks,” prognozē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākais ekonomists Oļegs Tkačevs. “Jebkurā gadījumā valdībai jānodrošina pārpalikums, lai arī ilgtermiņā tiktu galā ar augošo slogu valsts budžetam.”
Budžeta deficītu iespējams samazināt divējādi – vai nu ceļot nodokļus, vai arī samazinot izdevumus. Nodokļus iedala trīs grupās – nodokļos, ar kuriem apliek darba ienākumus, patēriņu un ienākumus no kapitāla. Lai arī darba ienākumu nodokļa likme Latvijā ir zemāka par ES vidējo likmi, jāatceras, ka šī likme ir visu darba ienākumu nodokļu kopsummas attiecība pret algu fondu, ko novērtē Centrālā statistikas pārvalde, ņemot vērā arī ēnu ekonomiku, atgādina O. Tkačevs.
"Valūtas kursa maiņa tagad izraisītu daudz smagākas negatīvas sekas."
Savukārt alternatīvais darba ienākumu nodokļu slogu raksturojošais rādītājs, tā dēvētā nodokļu plaisa, ir tīri teorētisks un balstās uz likumdošanas īpatnībām. Faktiski darba ienākumu nodokļu plaisas rādītājs atspoguļo starpību starp darba devēja darbaspēka izmaksām un darba samaksu, ko darba ņēmējs saņem pēc nodokļu nomaksas. ES statistikas biroja “Eurostat” veiktais nodokļu plaisas novērtējums rāda, ka Latvijā zemu atalgotajiem darbiniekiem nodokļu slogs pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Kas attiecas uz patēriņa nodokļu slogu, tad šai ziņā Latvija iekļaujas Eiropas vidējos rādītājos – jau 2007. gadā, kad vēl nebija paaugstināts ne pievienotās vērtības nodoklis, ne akcīzes nodoklis, Latvijā patēriņa nodokļu likme atbilda ES valstu vidējam līmenim.
Latvijā zems ir tikai kapitāla ienākumu nodokļa slogs, jo mūsu valstī atšķirībā no lielākās daļas pārējo ES dalībvalstu mājokļi netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli un ienākumi no kapitāla pieauguma netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijas valdības vienošanās ar SVF paredz paplašināt gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, tomēr ir jāapzinās, ka budžeta deficīta mazināšanai ar šiem pasākumiem noteikti nepietiks, tādēļ vienīgais veids, kā to panākt, ir samazināt budžeta izdevumus, uzsver Latvijas Bankas eksperts.
Tas jādara, lai vēlākais 2012. gadā izpildītu Māstrihtas kritēriju prasības un 2014. gadā, kā plānots, ieviestu eiro. Tāpat jāturpina iesāktās strukturālās reformas no valsts budžeta finansētajās jomās – izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē. Lai nodrošinātu stingru finanšu politiku arī turpmākajos gados, kad sagaidāma iedzīvotāju novecošanas negatīvā ietekme, Latvijā, pēc O. Tkačeva domām, vajadzētu ieviest finanšu politiku ierobežojošus likumus, kas noteiktu valdības budžeta pārpalikumu, ierobežotu valsts budžeta izdevumus, kā arī iespējas nākotnē palielināt atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem. Taču tieši grūtības, kas saistītas ar strukturālo reformu īstenošanu, SVF min kā iemeslu, kādēļ Latvija pēc pieciem gadiem tomēr nespētu pāriet uz eiro.
Kā audzēja valsts parādu
No 2000. gada līdz 2007. gadam tika veikta nozīmīga valsts budžeta konsolidācija, budžeta deficītam samazinoties no 2,8% no IKP 2000. gadā līdz 0,4% no IKP 2007. gadā. Valdības parāds šajā laikā samazinājās līdz 9% no IKP 2007. gadā, sasniedzot vienu no zemākajiem līmeņiem Eiropas Savienībā. Vēl labāki rādītāji bija tikai Igaunijai un Luksemburgai. 2007. gadā Latvija pozitīvā nozīmē bija ļoti tālu no Māstrihtas līgumā paredzētā kritērija, kas noteic, ka valdības parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP.
Tā dēvētajos treknajos gados tautsaimniecībā radītie papildu ieņēmumi tika pilnīgi iztērēti, valsts budžeta izdevumus katru gadu palielinot par vairāk nekā 20 procentiem. 2006. gadā šis palielinājums sasniedza rekordaugstu atzīmi – 32 procentus. Vidējās darba samaksas pieaugums valsts pārvaldē minētajā laikā bija straujāks nekā vidēji tautsaimniecībā – tā palielinājās aptuveni par 20% gadā, bet 2007. gadā – pat par 37 procentiem. Tādējādi valsts budžeta izdevumi atalgojumam pieauga vairāk nekā divas reizes.
Tajā pašā laikā Latvijā ir piektais lielākais valsts pārvaldē strādājošo īpatsvars Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati par 2007. gadu. Vēl vairāk valsts pārvaldes darbinieku ir tikai Luksemburgā, Francijā, Kiprā un Beļģijā. Strādājošo skaita pieauguma tempu valsts pārvaldē var salīdzināt ar strādājošo skaita pieauguma tempu tautsaimniecībā kopumā.
"Latvijā zemu atalgotajiem darbiniekiem nodokļu slogs pārsniedz ES vidējo rādītāju."
Tautsaimnieks Arnolds Aizsilnieks savā pētījumā “Latvijas saimniecības vēsture 1914.-1945. gadā” citē fragmentu no Kārļa Skalbes 1920. gadā iznākušās grāmatas “Mazās piezīmes”, kurā aprakstītā situācija apbrīnojami precīzi sasaucas ar mūsdienām. “Ražotāju ir par maz. Visi līp ap valsts iestādēm, bēgdami no cietās dzīves varas. Kur vien ir mazs ierēdnis, tur viņam ir palīgs, ierakstītāja un norakstītāja. Valsts iestādes ir pārpildītas ar liekiem cilvēkiem. Dzīve izstiepj pēc viņiem rokas un sauc viņus atpakaļ pie radoša darba.” Tā vien šķiet, ka teju deviņdesmit gadu laikā neesam spējuši mainīties.
Viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem tagad būtu domāt arī par valsts parāda samazināšanu. “Taču, ņemot vērā Latvijas atkarību no ārējā finansējuma, tagad nav iespēju samazināt parādu un tas tuvāko gadu laikā tikai pieaugs,” prognozē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. “Tajā pašā laikā jau tagad jāmaina ekonomikas struktūra un jāveido pamati pavisam citam ekonomikas modelim, kas pēc izkļūšanas no recesijas palīdzētu mazināt parādu. Citādi Latvijai būs tikai viens instruments, kā atdot esošos parādus – ņemt jaunus, tādējādi vēl vairāk palielinot valsts parādu. Pašreizējā finanšu krīze liecina, ka šāda pozīcija nav ilgtspējīga – parādoties satricinājumiem finanšu pasaulē, kredīta pārfinansēšanas iespējas vienkārši zūd, un tas uzreiz izraisa dramatisku ekonomiskās aktivitātes samazinājumu.”
Budžeta izdevumu efektivitāte
Salīdzinot Latvijas valsts izdevumus izglītībai uz vienu iedzīvotāju ar starptautiskas skolēnu novērtēšanas programmas testa rezultātiem ES valstīs, redzams, ka Latvijā valsts budžeta izdevumu efektivitāte izglītības jomā ir salīdzinoši augsta, secina O. Tkačevs. Slovākija gūst līdzīgus panākumus ar nedaudz mazākiem izdevumiem, savukārt Polija un Igaunija ar līdzīgu izdevumu līmeni tomēr gūst augstākus sasniegumus mācībās.
Izglītībai Latvijā raksturīga samērā augsta izmaksu efektivitāte, jo salīdzinoši augsta skolēnu un skolotāju skaita attiecība tiek panākta ar relatīvi zemām izmaksām. Taču šī lielā attiecība diemžēl automātiski nenozīmē augstus sasniegumus mācībās. Tas liecina par zemu izglītības sistēmas efektivitāti un mazām iespējām to uzlabot.
Arī veselības aprūpē ir augsta izmaksu efektivitāte – liels vietu blīvums slimnīcās tiek sasniegts ar relatīvi zemām izmaksām, taču pašas veselības aprūpes sistēmas efektivitāte ir samērā zema. Par to var pārliecināties, salīdzinot valsts izdevumus un mūža ilgumu Eiropas valstīs. Tātad liels vietu skaits slimnīcās negarantē lielāku mūža ilgumu. Tas varētu liecināt vai nu par liekām gultas vietām slimnīcās, vai par to neefektīvu izmantošanu, norāda Latvijas Bankas eksperts.
Nepārspīlēt ar optimismu
Pieņemot lēmumus, valdība pēdējā gada laikā vairākkārt balstījusies uz pārāk optimistiskām prognozēm, tādēļ vēlāk bijis nepieciešams realizēt sāpīgus un ne vienmēr efektīvus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus.
Pagājušā gada rudenī, kad tika veidots budžets 2009. gadam, tika plānots kārtējo reizi būtiski – par 700 miljoniem latu – palielināt valsts budžeta izdevumus. Saeima pat paspēja pieņemt likumu par valsts budžetu, kas paredzēja šādu paaugstinājumu. Taču pašās pērnā gada beigās pēc SVF iebildēm tika būtiski mainīta ieņēmumu prognoze un izdevumu plāns 2009. gadam un veikti grozījumi šā gada valsts budžetā. Nozīmīgi pasliktinoties tautsaimniecības attīstības rādītājiem, tika pārskatīta budžeta ieņēmumu prognoze, un šā gada jūnijā bija nepieciešams vēlreiz veikt grozījumus, lai nodrošinātu valsts maksātspēju.
"Valsts budžeta izdevumi atalgojumam treknajos gados pieauga vairāk nekā divas reizes."
“Ja arī 2010. gada budžets tiks izstrādāts, balstoties uz optimistiskiem novērtējumiem, tad jau atkal būs gaidāmas ātras un tādējādi ne visai pārdomātas izmaiņas valdības politikā. Tas kārtējo reizi palielinās iedzīvotāju un uzņēmēju neziņu par nākotni, vēl vairāk samazinās ārzemju investoru interesi par Latviju un sekmēs ekonomisko lejupslīdi,” brīdina O. Ertuganova.
Šā gada vidū veiktā budžeta konsolidācija 500 miljonu latu apmērā ļauj automātiski samazināt budžeta izdevumus arī nākamgad, kad atgriezīsimies 2007. gada līmenī. Tomēr, lai sasniegtu EK noteikto valsts budžeta deficītu 8,5% apmērā no IKP, kopējie valsts budžeta izdevumi vēl būtiski jāierobežo un budžeta deficīts jāsamazina vēl par 500 miljoniem latu. Ja tas netiks darīts, nākamgad tas sasniegs 15% no IKP. Taču šāds deficīts būtu jau šogad, ja jūnijā netiktu veikti grozījumi likumā par valsts budžetu. Nesaņemot naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, Latvija nebūtu spējīga pildīt savas saistības.
Pašreizējie makroekonomikas rādītāji liecina, ka budžeta konsolidācija būs jāveic arī, pieņemot likumu par valsts budžetu 2011. gadam.
