Pirmais. Bija iespējams devalvēt latu, kas Latvijā ražotos produktus ārzemju pircējiem padarītu lētākus. Otrs. Bija iespējams veikt tā dēvēto iekšējo devalvāciju, kad valūta paliek stabila, bet samazinās algu un cenu līmenis valstī.
Ekonomikas pielāgošanās jaunajiem apstākļiem
Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku: ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šīs ekonomikas pielāgošanās situācijas blakusprodukts.
"Ir svarīgi, ka Latvijas Bankai pietiek rezervju, lai lata kursu noturētu stabilu."
Jebkurā gadījumā, arī devalvācija radītu problēmas ar to pašu bezdarba līmeni, jo, piemēram, daudzi uzņēmumi, kuri izmanto kredītus eiro, iespējams, bankrotētu un atlaistu savus darbiniekus. Šobrīd iekšējās devalvācijas process norit pilnā sparā, tāpēc būtu bezjēdzīgi to nenovest līdz galam un vēl arī devalvēt Latvijas latu. Ja pēc iekšējās devalvācijas procesa notiktu arī lata devalvācija, Latvijas iedzīvotāji būtībā ciestu divreiz. Vispirms viņu pirktspēja būtu samazināta iekšējās devalvācijas rezultātā – samazinoties algu un cenu līmenim. Pēc tam, devalvējot latu, cilvēku pirktspēja samazinātos vēl vairāk: liela daļa importa preču (piemēram, medikamentu) kļūtu dārgākas; tas pats notiktu ar Latvijas izcelsmes precēm, kuru ražošanā izmanto ārzemēs iepirktas izejvielas.
Latvijas Banku nevar piespiest devalvēt latu
Šajā kontekstā ir svarīgi, ka Latvijas Bankai pietiek rezervju, lai lata kursu noturētu stabilu. Latvijas valūtas režīms nodrošina to, ka apgrozībā esošie lati jeb monetārā bāze ir nosegta ar ārvalstu valūtu rezervēm un arī, piemēram, zeltu. Šāda sistēma teorētiski nodrošina to, ka Latvijas Banku neviens nevar piespiest devalvēt latu. Praktiski ir iespējams izdarīt spiedienu uz Latvijas centrālo banku, ja ar latu aizņemšanās palīdzību tiek palielinātas latu likmes, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku un to bremzēt.
"Latvijas Bankas argumenti, kāpēc latu nav vēlams devalvēt, ir vērā ņemami."
Latvijas gadījumā gan lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā, kas nozīmē, ka šādas latu procentu likmju izmaiņas neietekmē vietējo ekonomiku tik negatīvi salīdzinājumā ar situāciju, ja lielākā daļa kredītu Latvijā būtu izsniegti latos. Tātad, ja Latvijas centrālā banka netiek kaut kādā veidā ietekmēta politiski, tad tā ir spējīga saglabāt lata kursu stabilu. Lēmums par lata devalvāciju ir Latvijas Bankas kompetence – kā tiks nolemts, tā būs.
Iekšējās devalvācijas izvēle jāturpina līdz galam
Latvijas Bankas argumenti, kāpēc latu nav vēlams devalvēt, ir vērā ņemami. Latvijas ekonomikā, kas ir maza un atvērta ekonomika ar lielu importēto izejvielu apjomu, devalvācijas rezultātā izveidotos situācija, ka daļa uzņēmēju ciestu (tie, kuri izmanto importētās izejvielas) un daļa iegūtu (tie, kuri izmanto vietējās izejvielas un darbaspēku). Nevar pilnīgi noteikti apgalvot, ka kopumā tiktu panākts pozitīvs efekts.
"Būtu nesaprātīgi likt valsts iedzīvotājiem uzņemties gan iekšējās devalvācijas, gan vēl arī lata devalvācijas smagumu."
Vēl ir jāņem vērā, ka ievērojamais eirokredītu īpatsvars ekonomikā, kur lielākās daļas ekonomikas dalībnieku (piemēram, iedzīvotāju un uzņēmēju) ienākumi ir latos, atstātu negatīvu iespaidu uz šo indivīdu maksātspēju. Turklāt valūtas devalvācija, iespējams, radītu problēmas noteiktām bankām Latvijas banku sektorā un apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti. No biznesa skatpunkta raugoties, ir vieglāk strādāt tirgū ar stabilu valūtu, jo tad nav jādomā par valūtas svārstību risku.
Ja Latvija izvēlējās iet iekšējās devalvācijas ceļu, tad tas ir jāturpina līdz galam. Būtu nesaprātīgi likt valsts iedzīvotājiem uzņemties gan iekšējās devalvācijas, gan pēc tam vēl devalvācijas smagumu.
