Banku un klientu diskomforts šogad nemazināsies

Pirmajā pusgadā komercbankas strādājušas ar 346,8 miljonus latu lieliem zaudējumiem, no šīs summas 342 miljoni latu zaudējumi ir desmit bankām, kuras galvenokārt nodarbojas ar kreditēšanu. Savukārt desmit bankas guvušas 17,2 miljonu latu peļņu – daļa no tām orientējas uz klientu, galvenokārt nerezidentu, apkalpošanu un ar kredītirgus problēmām nav saskārušās.

LKA prezidents Teodors Tverijons uzskaita vairākus zaudējumu iemeslus. Šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir mazinājusies banku pelnītspēja: saruka procentu ienākumi (krītot Euribor likmei, banku ieņēmumi no šādiem kredītiem samazinās) un komisijas nauda, pieauga izdevumi par klientu noguldījumiem (depozīta likmes audzētas, lai piesaistītu resursus). Taču galvenais zaudējumu iemesls ir izdevumi uzkrājumiem nedrošajiem parādiem. Šogad tie ir 632 miljoni latu, bet kopā ar iepriekšējo gadu 342 miljoniem latu banku izveidotie uzkrājumi parādiem un saistībām ir 974 miljoni latu, tātad tuvojas miljardam. T. Tverijons saka: bankas ir gatavas vēl sliktākiem rezultātiem šā gada beigās, taču nākamgad zaudējumi nebūs tik lieli, jo lielākie uzkrājumi jau ir veikti šogad. Vai būs peļņa, atkarīgs no tā, vai ekonomika sāks atkopties, vai stabilizēsies klientu situācija.

Vēl daudz sliktāk nebūs

Makroekonomiskie rādītāji tik krasi kā līdz šim vairs nepasliktināsies, iekšzemes kopprodukta kritums vēl turpināsies, taču ne tik strauji, vairs ne par 20 vai 18 procentiem, bet tuvāk 10 procentiem, lēš LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Andris Vilks. Viņš piekrīt daudzu gaidām, ka nākamgad Latvijas ekonomikai vajadzētu sākt atkopties. Jo divi norūdīšanās gadi un vēl viens pārbaudījumu gads, kas stāv priekšā, ir pietiekami ilgs laiks, lai ekonomiku restrukturizētu, lai situācija stabilizētos. Protams, jāpatur prātā 500 miljoni latu, summa, par kādu jāsamazina izdevumi, atgādina ekonomists, prognozējot, ka smags varētu būt nākamā gada pirmais ceturksnis, arī tāpēc, ka ekonomika ziemas mēnešos ir lēnāka. Viņaprāt, nākamā gada pirmais pusgads vēl būs mīnusos, taču gada otrajā pusē ekonomiskajai situācijai vajadzētu uzlaboties un arī bankas varētu sākt izsniegt vairāk kredītu.

"Smags varētu būt nākamā gada pirmais ceturksnis, arī tāpēc, ka ekonomika ziemas mēnešos ir lēnāka."

Prognozē un nereti maldās visa pasaule. Taču A. Vilks pievērš uzmanību mūsu īpašajai situācijai: “Latvija un arī visa Baltija ir ļoti maza un neprognozējama, un tā lielā mērā ir problēma arī Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam, kāpēc tik smagi iet, jo mēs esam spējīgi katru mēnesi uzrādīt kaut ko pilnīgi negaidītu – vai nu pozitīvu, vai negatīvu. Līdz ar to grūti prognozēt.”

Šogad pirmajā pusgadā Latvijas banku aktīvu apmērs samazinājies par 6,5% jeb 1,501 miljardu latu un jūnija beigās bija 21,743 miljardi latu. Aktīvu apmērs samazinājies lielākajai daļai banku.

Kreditēšana pamirusi

Latvijā šogad kreditēšanas apmēri nepieaugs un varētu pat samazināties. Kreditēšanas pieaugums ir apstājies – gada laikā banku kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 0,2%, un, visticamāk, jūlijā šis rādītājs jau būs ar mīnusa zīmi, tendenci vērtē T. Tverijons.

Pirms diviem gadiem bankas nākušas ar iniciatīvu valstij ierobežot kreditēšanas apjomus un šādi ierobežojumi piemēroti, taču vēlāk to atcelšana nespēja kompensēt sekas, kādas radīja globālā krīze. Protams, kreditēšanas pieaugums par 55,3% (2007. gada jūnijā) bija pārāk liels, un normāls pieaugums būtu 15–20% gadā, norāda LKA vadītājs.

TABULA. Kredīti un pieauguma temps kopš 2007. gada

Avots: Latvijas Komercbanku asociācija

Banku izsniegto kredītu kopsumma jūnija beigās bija 15,993 miljardi latu, kas ir par 0,2% vairāk nekā pērn jūnija beigās, taču par 3,6% mazāk nekā šā gada sākumā. Kavētie procenti un pamatsumma veidoja 1,095 miljardus latu. Tostarp uzņēmumu kavētie maksājumi veidoja 537 miljonus latu, un kavēto kredītu skaits bija apmēram 7000 (12% no visiem). Mājokļu kredītu kavējumi bijuši 225 miljonu latu, to skaits – 27 339 (18% no visiem). Kredīti bez kavējuma veidoja 76,6% no kopējā kredītportfeļa, tātad ceturtajai daļai aizņēmēju ir lielākas vai mazākas problēmas.

TABULA. Banku izsniegtie kredīti uz 2009. gada 30. jūniju

Avots: Latvijas Komercbanku asociācija

Burbulis liels, pelnītāju maz

Samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un lejupslīdes situācijā ir dabiski, ka kredītu kvalitāte pasliktinās, vērtē AS "IBS Prudentia” partneris, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Latvijas problēma ir ekonomikas struktūrā, kura ir nesabalansēta un tajā nav dzinējspēka vai motora, kurš varētu šo kritumu apturēt un sākt “vilkt ārā”. Latvijai ir cerības – tranzīts un eksportspējīga, konkurētspējīga ražošana, piemēram, kokapstrāde. Taču abi šie sektori ir salīdzinoši niecīgi un, kaut arī tajos ir pozitīvas ziņas (tranzīta apjoms pieaudzis pret pērnā gada pirmo pusgadu), izaugsme ir neliela un šo sektoru īpatsvars ekonomikā ir tik neliels, ka šīs it kā pozitīvās vēsmas nav jūtamas un turpinās iekšzemes kopprodukta samazināšanās.

Labā ziņa ir tā, ka vairs nav tekošā konta deficīta un tam jau ir pārpalikums. Taču samazinājies naudas aprites ātrums, jo bankas nekreditē. Arī uzņēmēji un privātpersonas piesardzīgāk rīkojas ar saviem līdzekļiem. Līdz ar to šie līdzekļi netiek laisti apritē, un tas nozīmē, ka turpinās spiediens uz aktīvu cenām, skaidro eksperts. Bankas ir arī izmainījušas pieeju kreditēšanai: pirms apmēram diviem gadiem tās kādu brīdi darbojās ļoti aktīvā "lombarda režīmā”, bet pašreiz kreditēšana ir tikai pret reālām naudas plūsmām.

Ja pašreiz privātpersonu problemātiskos 27 tūkstošus kredītu attiecina uz caurmēra ģimeni, tad Latvijā 3,5% iedzīvotāju skar kredītu problēmas. Savukārt biznesa vidē problēma lielākoties ir sektorā, kas saistīts ar nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu, uzskata Ģ. Rungainis. Latvijas bankas dati rāda, ka pašreiz naudas apgrozījums ir apmēram 2005. gada līmenī. Šajos gados ir bijusi ievērojama inflācija, tātad pieejamie līdzekļi apritē ir samazinājušies. Līdz ar to nav arī šī miljarda, ko klienti nespēj atdod bankām.

"Starptautiskajā tirgū ir viedoklis – Latvijā cilvēki ar naudu nemāk apieties, nemāk sakārtot savu ekonomiku, nauda tiek izšķērdēta, līdz ar to šai valstij ir jāizdara secinājumi. Tajā brīdī, kad parādīsies perspektīva, parādīsies arī interese par iespējamām investīcijām."

Arī Ģ. Rungainis uzskata, ka tagad kreditēšana nepieaugs, jo līdzekļu nav. Starptautiskajā tirgū neviens nav gatavs aizdot ne Latvijas, ne Skandināvijas vai kādām citām bankām, lai tās šos naudu aizdotu Latvijā. Starptautiskajā tirgū ir viedoklis – Latvijā cilvēki ar naudu nemāk apieties, nemāk sakārtot savu ekonomiku, nauda tiek izšķērdēta, līdz ar to šai valstij ir jāizdara secinājumi. Tajā brīdī, kad parādīsies perspektīva, parādīsies arī interese par iespējamām investīcijām. Jo, ja kāds gribētu šeit naudu investēt, tirgus sodītu, piemēram, samazinot viņu akciju cenu. Jo pieņēmums tāpat kā ar tiešajām ārvalstu investīcijām ir ļoti vienkāršs – “degošā mājā mēbeles neviens iekšā nenes”.

Pēc eksperta domām, tieši kredītu situācijas izmaiņas Latvijā signalizēs, kad iestāsies atlabšana: jo tajā brīdī, kad ekonomikā atjaunosies naudas plūsmas, un klienti sāks aktīvi nomaksāt kredītus, un bankas konstatēs, ka viņu kredītportfeļi ātri sāk samazināties, tās sapratīs, ka samazinās viņu relatīvie ieņēmumi un sāks citādi izturēties pret aizņēmēju un sāks citādi skatīties uz ekonomiku. Latvijas ekonomikā pirmais būs ienākumu pieaugums no ilgtspējīgām nozarēm, kas ir tranzīts un eksportspējīga ražošana. Savukārt šo nozaru attīstība ir atkarīga no Krievijas veselības un naftas cenas. Ja resursu cenas būs augstākas (un tās pašreiz iet uz augšu), tad Krievija jutīsies labi, iepirks vairāk preču, un šīs preces ies caur Latviju. Līdzīgi būs ar Rietumu eksporta tirgiem: ja lietas ies labi Vācijā, Francijā, Anglijā. Latvijas eksportētāji vieglāk varēs pārdot, nauda sāks atgriezties Latvijā.

Taču joprojām problēma ir tā, ka ārvalstu investori gaida lata devalvāciju, norāda Ģ. Rungainis. Kamēr tās nav, viņi neinvestē. Investīcijas pirmajā pusgadā ir 16 reizes zemākas par pagājušā gada pirmo pusgadu. Un pašreiz investori turpinot derības: ja šī valsts ir bijusi tik nejēdzīga visās citās lietās, tad noteikti tā būs arī tik nejēdzīga, ka tomēr latu devalvēs, kaut arī šajā situācijā tas neko ekonomikai nevar palīdzēt. “Tā diemžēl ir lieta, kuru nevaram atrisināt savādāk kā vien – vai nu devalvēt, vai arī gaidīt, ka investori nogurst un saka: nu labi, šoreiz jūs esat izsprukuši.”

Situāciju kreditēšanā papildus sarežģī arī tas, ka Latvijā nav izveidojies kredītu tirgus. Uzņēmējiem labajos laikos vienmēr bija vieglāk aizņemties no bankām, nekā varbūt sākotnēji mazliet dārgāk, bet ar perspektīvu Latvijā izveidot kredīttirgu, lai palīdzētu uzkrājumiem tiešā veidā nokļūt pie uzņēmējiem (parādzīmju tirgus, obligāciju tirgus). “Un, tā kā bankas mums ir vienīgais kredītu avots, mums ir jārēķinās, ka to reakcija vienmēr būs šāda: bankas dod lietussargu tad, kad ir saulains, un to atņem, kad līst. Būtu laiks to saprast,” norāda Ģ. Rungainis.

Latvijai jāpatur prātā arī turpmākie riski, brīdina investīciju baņķieris. Ekonomika ātrāk atgūsies Rietumeiropā. Tāpēc sāks celt eirolikmes, kas pašreiz ir ļoti zemas un palīdz kredītņēmējiem attapties. Tikko ekonomika sāks iet augšup, Eiropas Centrālā banka, visticamāk, šīs likmes sāks celt pietiekami ātri, kas būs papildu trieciens Latvijas aizņēmējiem. Bet iedzīvotājiem būs iespēja ātrāk dabūt darbu Eiropā, un cilvēki brauks no Latvijas projām, atkal samazinot konkurētspēju un ekonomikas apjomu.