Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas mājsaimniecību mājokļu kredītu apjoms ir apmēram 5 miljardi latu jeb vairāk nekā 7 miljardi eiro. Tātad gandrīz tikpat, cik valdību aizrunātais starptautiskais krīzes aizdevums.
Sabiedrības parādnieku daļa tiek šaustīta, ka neizglītotībā sagrābusies kredītus, kurus tagad grib uzgrūst valstij jeb solidāri visiem nodokļu maksātājiem. Aplams ir priekšstats, ka visu vajadzīgo informāciju var atrast neskaitāmajos banku materiālos un citu izpalīgu padomos. Par ikmēneša maksājumu summas maiņu un konkrētā perioda pamatsummas un procentu proporciju bankas klientu informē, taču šie rādītāji lēkā kā sirds slimnieka kardiogramma. Būtu tomēr jāapzinās, ka šī proporcija ir ļoti būtiska.
Pieci miljardi latu šodien. Cik būs pēc gadiem?
Patlaban Latvijas mājsaimniecību hipotekāro kredītu aktuālā saistību summa ir apmēram 5 miljardi latu jeb vairāk nekā 7 miljardi eiro (salīdzināšanai: gandrīz tikpat, cik Latvijai apsolītā starptautiskā palīdzība). Kredītus iedzīvotāji ir ņēmuši arī uz vairākiem desmitiem gadu. Latvijas iedzīvotājiem (un arī valdībai), šķiet, būtu jārēķinās ar to, ka nākamajās desmitgadēs katrai šai ģimenei (indivīdam), kas ņēma kredītu mājoklim, būs jānopelna arī bankai maksājamo procentu summa. Jo jautājums ir par to, vai tiešām daudzi ir bijuši tik neapdomīgi, lai paļautos, ka no darba algas spēs samaksāt par mājokli, teiksim, piektdaļu miljona latu? Turklāt audzinot un skolojot bērnus, un dzīvojot.
Esat pamanījuši? Euribor likme krīt, bet ikmēneša maksājums šķietami mīņājas uz vietas. Savulaik bankas piedāvāja pamatsummas brīvdienas vismaz vienu gadu. Tas izklausījās vilinoši. Bet tas arī nozīmē, ka, sākot griezties skaitītājam, pamatsumma stāvēja uz vietas. Un tā nekur nepazuda, jo tik un tā ir jāatdod. Vienīgais ieguvums, ka pirmajā gadā kredītņēmējs varēja bezrūpīgi dzīvot savā jaunajā īpašumā un domāt, ka tā būs vienmēr.
Bet padomāt taču drīkst un pat vajadzētu
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) preses konferencē (29. jūlijā) par banku darbības rādītājiem baņķieriem acis izbrīnā saspolējās, kad LV.LV pajautāja: kāda varētu būt kopējā summa – kredītu pamatsummas apjoms kopā ar procentiem, kas Latvijas mājsaimniecībām par mājokļu kredītiem būs jāatdod 10, 20, 30 un pat vairāk gadu periodā? LKA prezidents Teodors Tverijons pauda neviltotu pārsteigumu par nesaprotamo jautājumu, jo „kredīti bija, ir un būs, visā pasaulē dzīvo uz parāda un arī daudzi iedzīvotāji dzīvo uz parāda, aizņemas naudu bankās”.
Tomēr, ja jau Latvijā ir izrēķināts, ka valsts finanšu krīzes dzēšanai divu valdību atbalstītais starptautiskais 7,5 miljardu eiro aizņēmums „uz katru Latvijas galviņu” (zīdaiņus ieskaitot) būs pa 3300 eiro un visi norūpējušies, kā Latvija šo naudu atdos (turklāt maksājamo procentu summa nav ierēķināta), tad tikpat būtiski ir zināt, cik naudas vajadzēs Latvijas mājsaimniecībām, lai izmaksātu kredītus.
LKA Hipotekārās kreditēšanas komisijas vadītājs Dzintars Kalniņš paskaidroja: šāds matemātiskais kopējais parāds netiek rēķināts.
Mājsaimniecību kredītu pamatsumma ir 8 miljardi latu (5 miljardi hipotekārie kredīti, vēl 3 miljardi – patēriņa kredīti, overdrafti, kredītkaršu kredīti u.c.). T. Tverijons atgādināja: ja cilvēks ņem kredītu uz 20 gadiem un vidējā procentu likme ir, piemēram, 5%, tad tie 5% jānopelna katru mēnesi, lai varētu atdot kredītu. „Bet tāda cipara, ko jūs gribat, nav, to neviens nevar objektīvi aprēķināt. Bet tajā nav nekā traģiska, iedzīvotājiem 20 gadu laikā, es nezinu, par cik, bet algas augs. Latvijā pēdējos trijos gados algas gandrīz dubultojās, tagad šis process ir apstājies, drusciņ samazinās. Turpmāk ienākumi augs, bet procentu maksājumi samazināsies, tāpēc ka samazinās atdodamā summa un procenti, kurus ir jānopelna. Taču runāt par kādu izrēķināmu procentu summu būtu tas pats kā runāt par vidējo temperatūru slimnīcai,” salīdzināja T. Tverijons.
"Jo garāks aizdevuma termiņš, jo mazāka ir ikmēneša aizdevuma pamatsummas atmaksa. Jo lielāki procenti, jo lielāks ikmēneša procentu maksājums."
Patiesi, ne visiem banku speciālistiem, kuri atbildēja uz LV.LV jautājumiem, šis vaicājums patika, daži to atzina par nekorektu. Taču konkrētas summas, kādas saskaņā ar šī brīža situācijas un likmēm nāksies samaksāt aizņēmējiem, piecu banku speciālisti piemēros tomēr izrēķināja. Ar norādi, ka to šo banku mājaslapās var izdarīt arī katrs pats. LV.LV jāpiebilst, ka iepriekšējos gados šāda iespēja bija retā bankā.
Tā kā kredītņēmēji iepriekšējos gados ir tikuši uzskatīti par neizglītotiem, pieņemu, ka piecu banku speciālistu atbildes uz LV.LV jautājumiem viesīs skaidrību vai arī – vismaz liks padomāt un parēķināt arī pašiem. Protams, ka bankām tika uzdots tikai neliels jautājumu kopums. Jāatzīst, ka banku speciālisti norādīja, ka ar atsevišķiem piemēriem izraudzītajiem “dotajiem skaitļiem” nepietiek, lai sniegtu izsmeļošu atbildi vai izrēķinātu precīzu rezultātu.
Savukārt LV.LV pieņēmums ir, ka bankas taču arī ir ieinteresētas, lai klients (vai potenciālais klients) spētu novērtēt situāciju, zināt, kādiem ienākumiem viņam jābūt, lai nokārtotu visas saistības, ne tikai to summu, kas viņam parakstīta hipotekārā kredīta aizdevuma līgumā.
Kas veido ikmēneša kredītmaksājumu?
„Ikmēneša kredītmaksājuma summa sastāv no pamatsummas un procentiem,” - galvenos saskaitāmos uzsver DnB NORD Bankas produktu menedžere Kristīne Pavloviča. „Būtiski ir arī saprast, ka procentu likmi veido trīs daļas: pirmkārt, starpbanku tirgus likme (Rigibor, Libor vai Euribor), kura piedzīvojusi krasas izmaiņas (pieaugusi vai samazinājusies) līdz ar kopējās finanšu situācijas pasliktināšanos, un atsevišķas bankas to vērtību nevar ietekmēt, otrkārt, uzcenojuma daļa, par kādu pašas bankas iepērk resursus starpbanku tirgū un kas ir pieaugusi, ņemot vērā šī brīža augsto riska pakāpi finanšu tirgos; treškārt, bankas pievienotā likme, kura netiek mainīta.”
Nordea bankas Mājokļu kreditēšanas attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis nosauc četrus faktorus, kas ietekmē ikmēneša kredītmaksājuma summu: aizdevuma summa, procentu likme, atmaksas termiņš un atmaksas grafika veids. Ikmēneša maksājums tiek aprēķināts, sastādot atmaksas grafiku uz termiņu, kas saskaņā ar bankas kredītpolitiku tiek piedāvāts konkrētajam nekustamajam īpašumam. Anuitārā grafika gadījumā ikmēneša maksājumi tiek izlīdzināti visa atmaksas termiņa laikā – ikmēneša maksājums (ar nosacījumu, ka nemainās procentu likme) paliek nemainīgs visā aizdevuma atmaksas laikā.
AS „Aizkraukles banka” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans pievērš uzmanību tam, ka kopējo maksājumu ietekmē arī citi faktori, proti, to kopums ir plašāks:
Kredītmaksājuma summa tiek aprēķināta pēc atbilstošā grafika (brīva, dilstoša, regulāra) formulas, piebilst I. Jargans.
Tiktāl kredītņēmējam būtu jābūt skaidrībai, ka viņa ikmēneša kredīta maksājuma lielums ir atkarīgs no procentu likmes lieluma un aizdevuma atmaksas termiņa. SEB bankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Ingus Grasis uzsver: jo garāks aizdevuma termiņš, jo mazāka ir ikmēneša aizdevuma pamatsummas atmaksa. Jo lielāki procenti, jo lielāks ikmēneša procentu maksājums.
SEB banka arī paskaidro, ka kredīta ikmēneša procentu maksājumu (r) aprēķina pēc formulas, kurā reizina aizdevuma pamatsummas atlikumu (A) perioda sākumā ar aizdevuma līgumā noteikto gada procentu likmi (i) un to reizina ar dalījumu starp faktisko kalendāro dienu skaitu (d) attiecīgajā maksājuma periodā (mēnesī) un 360.
Šajā gadījumā tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas, kas ir viens no starptautiski pieņemtajiem finanšu standartiem procentu aprēķināšanai un ko izmanto arī SEB banka.
MK noteikumu formula tikai patēriņa kredītiem
Dažādos padomu avotos var atrast atsauci uz normatīvajos aktos nostiprinātajiem patērētāja kredītlīguma nosacījumiem. Taču bez papildu “lupas” tos, tāpat kā nereti aizdevumu līgumos rakstīto, novērtēt un sev piemērot ir sarežģīti, lai neteiktu – neiespējami, jo normatīvie akti tikai rada šķietamu iespaidu, ka patērētājs, ja iedziļināsies normatīvajos dokumentos, būs gana gudrs, lai lietpratīgi novērtētu un modelētu savu finansiālo situāciju.
Piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 692 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu” ir gada procentu likmes aprēķināšanas metode pēc formulas
Taču tā nav piemērojama hipotekāro kredītu līgumiem.
„Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 692 “Par patērētāja kreditēšanas līgumu” patērētāja kredītlīgumos jābūt norādītai gada procentu likmei (GPL), bet šie noteikumi attiecas uz patēriņa kredītiem. Minētajos noteikumos ir arī izņēmumi, kuriem GPL nav jānorāda, un viens no šādiem izņēmumiem ir kredīti nekustamā īpašuma iegādei, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku,” paskaidro DnB NORD Banka.
Plašāku izklāstu, pamatojoties uz MK 692. noteikumiem un šīs formulas eiropeisko izcelsmi, sniedz AS „Latvijas Krājbanka” Kredītu pārvaldes Kredītproduktu attīstības daļas vadītājs Andis Vaļuks: „Tā ir gada procentu likme, kuras nosaukumu/aprēķinu/uzrādīšanas nosacījumus nosaka Eiropas Savienības direktīvas un Ministru kabineta noteikumi. Gada procentu likme ir ekvivalents visu to esošo vai turpmāko saistību (aizdevumu, atmaksu un izmaksu) pašreizējai vērtībai (gada laikā), par kurām ir vienojusies persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, un patērētājs. Gada procentu likme ietver kredīta kopējās izmaksas, ieskaitot procentus un citas summas, kas patērētājam jāmaksā par kredītu. Gada procentu likmē jāietver gan komisijas maksa, gan līguma apkalpošanas (kontroles) maksa, gan arī citi izdevumi, kas saistīti ar patērētāja kreditēšanu. Šo likmi mēs atspoguļojam īstermiņa aizdevumu līgumos, kas tiek slēgti ar patērētājiem informatīvam mērķim, lai izpildītu regulatora prasības un klientiem būtu iespējas salīdzināt tirgū esošo kredītproduktu piedāvājumus.”
SEB banka papildu norāda uz efektīvo likmi: „Šī formula nerēķina ikmēneša procentu maksājumus par izsniegtu kredītu, bet tiek izmantota efektīvās likmes aprēķināšanai patēriņa kredītiem. Mājokļu kredīti šeit netiek uzskatīti par patēriņa kredītiem. Minētās formulas mērķis ir atrast tādu procentu likmi, kas vienādo visus klienta dažādos laikos saņemtos maksājumus (izmaksātās kredīta summas klientam) un veiktās atmaksas bankai (kredīta ikmēneša procentu, pamatsummas, kā arī izsniegšanas komisijas, ja tādas ir). Efektīvā procentu likme ir likme, ar kuru tiek panāktas vienādas tagadnes (šodienas) vērtības izejošajām un ienākošajām naudas summām.”
Vai esat apskatījušies gala summu?
Iepriekšējos aktīvās kreditēšanas gados nebūt ne visas bankas klientiem piedāvāja kalkulāciju visam periodam, uz kuru tika ņemts kredīts mājoklim. Tagad jau nu par vēlu spriest, vai tas būtu licis kādam pārdomātāk izvēlēties kredīta termiņu. Jo, kā jau sākumā bankas speciālisti uzsvēra, viena sakarība ir ļoti būtiska: jo uz ilgāku laiku nauda lienēta, jo lielāka procentu summa būs jāatdod. Savulaik bankās bija pieejami dažādi kredītu kalkulācijas bukleti ar grozāmu ripu, pēc kuras varēja uzzināt: piemēram, ja aizņemsities 100 000 (valūta netika norādīta) uz 10 gadiem, jūsu ikmēneša maksājums būs 1005, ja aizņemsities uz 15 gadiem - 732, uz 20 gadiem – 598, ja uz 25 gadiem – 520 un tā tālāk nākotnē. Taču kopējā saistību summa šajos bukletos nebija atrodama.
Tāpēc LV.LV jautāja: Vai jūsu banka iepriekšējos gados aktīvās kreditēšanas periodā (2005.-2007.g.) piedāvāja klientiem maksājuma aprēķina grafiku visam termiņam? Piemēram, ja uz 20 gadiem (vai citu termiņu) tika ņemts hipotekārais kredīts, vai varēja vienlaikus pārliecināties, kā pie attiecīgās % likmes mainīsies proporcija – pamatsumma un procentu summa? Un kāda ir paredzama kopējā bankai atmaksājamā summa? Vai klients pēc pašreiz bankas mājaslapā pieejamās informācijas var izrēķināt, kādu summu viņam vēl jānopelna, lai pēc 10, 20, 40.. gadiem nokārtotu saistības bankā?
"Spēja atmaksāt aizdevumu un atmaksas grafiks tiek aprēķināts, ņemot vērā aizņēmēja esošos, nevis nākotnes ienākumus."
DnB NORD Banka informē, ka ikviens, kurš vēlas, bankas mājaslapā http://dnbnord.lv/lv/tools/calculators/loancalc/ var aprēķināt gan savu ikmēneša maksājumu, ievadot mājokļa cenu un vēlamo kredīta summu, gan to, cik ilgā laikā iespējams segt šo maksājumu, ņemot vērā savus ienākumus, gan arī izvēlēties sev vēlamo atmaksāšanas grafiku. Klienti var izvēlēties sev piemērotāko kredīta atmaksāšanas grafiku - lineāro vai anuitāro. Pirms izdarīt izvēli, klienti katrā no šiem grafikiem var aplūkot gan ik mēnesi maksājamo summu visa termiņa garumā, gan arī kopējo bankai atmaksājamo pamatsummu un procentu summu termiņa beigās.
Tiesa, jāņem vērā arī tas, ka šajos informatīvajos grafikos laika gaitā var tikt veiktas kādas izmaiņas, kas saistītas ar procentu likmju izmaiņām, kuras banka nevar ietekmēt (starpbanku procentu likme, kas tiek noteikta visām bankām vienādi, un atsevišķas bankas to nevar noteikt). Šis nosacījums ir atrunāts līgumā, ar kuru klients iepazīstas pirms kredīta noformēšanas.
Arī Latvijas Krājbankas mājaslapā klients var izrēķināt, kādu summu viņam jāmaksā par kredītu ik mēnesi, ik gadu. Un, izejot no tā, viņš var izrēķināt, cik vēl jānopelna, lai pēc 10, 20, 40.. gadiem nokārtotu saistības bankā.
Aizkraukles bankas mājaslapā klientam ir iespēja izrēķināt maksājamās summas. Taču klients var saņemt šo informāciju arī pie sava kredītmenedžera, tādējādi novēršot pārpratumu un kļūdīšanās iespējas, piebilst bankas pārstāvis I. Jargans.
Nordea bankā klientam vienmēr ir bijis pieejams kredīta atmaksas grafiks ar dalījumu pamatsummas un procentu maksājumos. Tas ir bijis pieejams, gan izvērtējot kredītus pašā sākumā, gan arī atmaksas laikā klientam ir pieejams pilns atmaksas grafiks, informē bankas pārstāvis R. Gūtmanis, pievēršot uzmanību tam, ka spēja atmaksāt aizdevumu un atmaksas grafiks tiek aprēķināts, ņemot vērā aizņēmēja esošos, nevis nākotnes ienākumus. Šobrīd maksimālā ikmēneša maksājuma attiecība pret ikmēneša ienākumiem ir 40 procenti. Jo garāks atmaksas termiņš, jo vairāk tiek samaksāts procentos.
SEB bankas mājaslapā jau kopš 2004. gada ir pieejams kredītu kalkulators, ar kura palīdzību jebkuram klientam un interesentam bija un ir iespēja modelēt dažādus scenārijus, lai noteiktu iespējamo ikmēneša kredīta maksājuma apmēru. Slēdzot kredītlīgumu mājokļa iegādei, klientiem tiek sniegts precīzs maksājumu apjoms līdz nākošajam bāzes likmes maiņas periodam. Klients visa kredīta apmaksas laikā Ibanka sadaļā „Kredīti” var redzēt sava kredītlīguma nosacījumus un gaidāmos maksājumus, informē banka.
Savukārt par jautāto attiecībā uz paredzamo kopējo bankai atmaksājamo summu SEB bankas pārstāvis I. Grasis iebilst: „Šāds aprēķins, kurā tiek vienkārši aritmētiski saskaitīti visi nākamajos, piemēram, 30 gados, maksājamie kredīta procenti, ir ļoti nekorekts, jo tas neņem vērā fundamentālu finanšu ekonomikas principu: naudas laika vērtība (time-value of money). Proti, šodienas 1 lats ir vērtīgāks nekā tas, kas tiek saņemts (vai maksāts) pēc gada. Tas nozīmē, ka visu nākotnes kredītu maksājumu tagadnes vērtība ir precīzi vienāda ar izsniegtā aizdevuma lielumu šodien. Piemēram, šodienas jeb tagadnes vērtība pēdējam 500 eiro lielajam ikmēneša kredīta maksājumam, pieņemot 5% likmi un 40 gadu atmaksas grafiku, ir 68 eiro.”
I. Grasis uzsver: „Jāņem vērā arī izmaiņas ekonomikā, kuras 10 un vairāk gadu griezumā banka nevar prognozēt. Cilvēki nerēķina, cik viņam ir jānopelna turpmākos 40 gadus, lai nomaksātu dzīvokļa īri vai lai paēstu. Šobrīd tiek aizmirsts par kredītu klienta alternatīvajām izmaksām, ja viņam nebūtu ikmēneša kredīta maksājums par dzīvokli vai māju – proti, īre.”
Turpmāk vēl.
