Netaisnīgi un neskaidri līguma noteikumi - kredītņēmēju biežāk izteiktā sūdzība patērētāju tiesību sargiem

Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem (šā gada 30.jūnijā) mājsaimniecību kredītsaistības mājokļa iegādei bija 4,16 miljardi latu. Priekšstatam šo summu var salīdzināt ar valsts budžetu, kas ir apmēram tikpat liels. Neapdomīgas kredītņemšanas dramatisko seku vērtējumos eksperti ir atzinuši, ka tie izsniegti, pārsniedzot saprātīguma robežas, kas būtu kredīts divu līdz trīs gada algu apmērā, nevis septiņreiz un varbūt vēl lielākas summas, kādus bankas mājokļa iegādei aizdeva vienās rokās. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā 2011.gadā bija 888,4 tūkstoši mājsaimniecību (2,48 personas vienā). Hipotekāros kredītus ņēmušas aptuveni 120 000 mājsaimniecību.

Šogad banku izsniegto hipotekāro kredītu vidējais apmērs ir 24-25 tūkstoši latu.

Tieslietu ministrija (TM), ierosinot pilnveidot tiesisko regulējumu gan jaunā – Patērētāju kreditēšanas likumā, gan izdarot grozījumus vairākos citos tiesību aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ir norādījusi, ka pašreizējā regulējuma nepilnības skar vienu kredītņēmēju grupu – patērētājus, kuri ņem kredītu vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai. Tāpēc arī pilnveidojumi paredzēti šai grupai.

Sūdzību diapazons – plašs

Ierosinājumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paplašināt to gadījumu skaitu, kad kredīta devējam nav tiesību līdztekus nekustamā īpašuma hipotēkai no patērētāja kā kredītņēmēja pieprasīt papildu saistību izpildes nodrošinājumus, LV portāls lūdza komentēt Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).

"Piedāvāto likuma grozījumu mērķis ir noteikt aizliegumus, kādos patērētājam nedrīkst prasīt pārmērīgu nodrošinājumu, piemēram, papildu ķīlu vai galvinieku veidā, ar mērķi palielināt kreditora atbildību par izsniegto kredītu. Ņemot vērā praksē konstatētās problēmas, vērtējam šo priekšlikumu ļoti pozitīvi," PTAC viedokli pauda centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

"Ierosināts paplašināt gadījumu skaitu, kad kredīta devējam nav tiesību prasīt papildu saistību izpildes nodrošinājumus."

Patērētāju tiesību aizstāvji uzskata: ja tādi grozījumi tiks pieņemti, tas neko būtiski nemainīs PTAC darbā, bet, iespējams, būs vairāk sūdzību par kredītdevēju darbību un būs nepieciešams veikt pārrunas ar kredītdevējiem par jauno likuma grozījumu normu ievērošanu..

I.Žunde uzskaita virkni raksturīgāko pārkāpumu, par kuriem hipotekāro kredītu ņēmēji griežas PTAC, piebilsot, ka ar sūdzībām centrā vēršas ne tikai hipotekāro kredītu ņēmēji.

• Pirms līguma noslēgšanas – neskaidri noteikumi un kreditora nevēlēšanās grozīt līguma noteikumus.
• Par nespēju izpildīt uzņemtās saistības, nespēju vienoties ar kreditoru par maksājumu plānu, maksājumu atlikšanu.
• Par līguma noteikumu, kas paredz procentu likmes pārskatīšanu ik pēc noteikta perioda, izsakot neapmierinātību ar piedāvātās procentu likmes apmēru.
• Par būtisku pakalpojuma maksu izcenojumu iekļaušanu cenrādī, kā arī netiek sniegta informācija par izcenojumu izmaiņām, kas ir tiesiski iekļaujamas pakalpojumu cenrādī.
• Par kompensācijas maksu, izpildot saistības pirms termiņa.
• Par neatbilstošu parāda aprēķinu maksājumu kavējumu gadījumā (piedziņas procesa laikā).
• Par jautājumiem, t.sk. par līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas saistīti ar ķīlas novērtējumu pirms un pēc līguma noslēgšanas.

Iespējas aizstāvēt kredītņēmējus

Patlaban PTAC savas kompetences ietvaros veic patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, bet individuālo strīdu gadījumos patērētājiem sniedz rakstveida konsultācijas un skaidrojumus par viņu tiesību aizsardzības jautājumiem, skaidro I.Žunde. Nepieciešamības gadījumā centrs pieprasa paskaidrojumu attiecīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam, tādējādi mēģinot rast kompromisu ar uzņēmēju.

Patlaban kā problēmu PTAC saskata to, ka trūkst mehānisma efektīvai individuālo strīdu risināšanai, tajā skaitā finanšu pakalpojumu jomā.

Šā gada trijos ceturkšņos Patērētāju tiesību aizsardzības centrā saņemtas 275 rakstveida sūdzības par finanšu pakalpojumiem, no tām visvairāk - 135 sūdzības - par kredītiestāžu rīcību. 26 sūdzības saņemtas par apdrošinātāju rīcību; par personām, kas neatbilst kredītiestādes statusam, saņemtas 77 sūdzības, savukārt par parādu piedziņas sabiedrībām - 37 sūdzības. No visām šogad deviņos mēnešos ienākušajām sūdzībām 67% bijušas par kreditēšanas pakalpojumiem, 14% – par parādu piedziņas pakalpojumiem, 10% – par apdrošināšanas pakalpojumiem, bet 9% – par citiem finanšu pakalpojumiem (piemēram, maksājumu pakalpojumiem, noguldījumiem u.c.).

PTAC arī paskaidro, ka saņemtie iesniegumi vien nenorāda, ka sūdzības ir pamatotas, kā arī to, ka, analizējot saņemto sūdzību skaitu par konkrēto pakalpojumu sniedzēju, ir jāņem vērā fakts, ka ir novērojama saistība starp saņemto sūdzību skaitu un pakalpojumu sniedzēja klientu (patērētāju) skaitu.

"Patērētāju tiesību sargiem trūkst mehānisma efektīvai individuālo strīdu risināšanai."

Lielākajā daļā gadījumu, atbildot uz sūdzībām, PTAC sniedzis patērētājiem rakstveida konsultācijas un skaidrojumus sakarā ar viņu tiesību aizsardzības jautājumiem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumu attiecīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam. Vairākās lietās patērētāju sūdzībās norādītās problēmas patērētājam atrisinātas pozitīvi.

Formulējot galvenās tendences, par ko liecina šogad saņemtās sūdzības, centrs uzsver, ka liela daļa no saņemtajām rakstveida un elektroniskā pasta sūdzībām saistītas ar to, ka kredīta devējs ir vienpusēji lauzis kredīta līgumu, jo patērētājs nav savlaicīgi veicis no līguma izrietošos maksājumus, un vērsies tiesā vai nodevis parāda piedziņas tiesības parāda piedziņas sabiedrībai, pieprasot visa kredīta atmaksu, kā arī vēršot piedziņu pret nekustamo īpašumu vai ieķīlāto transportlīdzekli. Šādos gadījumos visbiežāk strīds rodas saistībā ar kredīta devēja aprēķināto parāda kopējo summu, kas sastāv no nesamaksātās pamatsummas, procentiem par kredīta izmantošanu un aprēķinātā līgumsoda par maksājumu kavējumiem. Saskaroties ar šādiem gadījumiem, patērētāji parasti lūdz netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšanu, tai skaitā arī nesamērīga līgumsoda izvērtēšanu, norāda PTAC.

Svarīgi zināt savas tiesības

Pretstatā lielajam kredītņēmēju skaitam sūdzību skaits varētu arī šķist neliels. Pakalpojuma sniedzēja, arī kredītiestādes klients ne vienmēr orientējas likumu normās, lai apzinātos savu tiesību aizskārumu darījuma sarunā ar profesionālu kredītspeciālistu. Turklāt ne jau vienmēr ir dokumentāri apliecināms pamats griezties ar iesniegumu sevis aizstāvēšanai. Piemēram, ja prasīsiet bankai atļauju noņemt ķīlu kādam no vairākiem īpašumiem, kas ir daļa no kopējā nodrošinājuma vienam īpašumam, kura iegādei ņemtā kredīta liela daļa atmaksāta, bankas menedžeris var ieteikties par  sākotnējā līguma nosacījumu maiņu, protams, klientam par sliktu.

Droši vien daudziem kredītņēmējiem, slēdzot līgumu, ir pieredze arī par kredītiestādes  noteiktajiem tabu punktiem līguma projektā, piemēram, ka iespējamo domstarpību risināšanai nav iespējams ne apšaubīt, pat ne apspriest bankas izraudzīto šķīrējtiesu.

PTAC sagatavotajā informācijā patērētājiem par nosacījumiem, kādi nedrīkst būt iekļauti hipotekārā kredīta līgumā, ir aplūkoti daudzi netaisnīgu līgumu noteikumu piemēri, tostarp kredītņēmajam jāzina: kredīta devējs bez kredītņēmēja piekrišanas nedrīkst līgumā paredzēt strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, kā arī paredzēt konkrētu vispārējās jurisdikcijas tiesu, kur izskatīt strīdus, kas nav piekritīgi saskaņā ar likumu.

Pirms līguma slēgšanas der ieskatīties arī citos Patērētāju tiesību aizsardzības centra padomos par to, kas ir hipotekārā kredīta līgums; kam jāpievērš uzmanība pirms līguma parakstīšanas; kādas tiesības paredz likums; kas ir mainīgā un fiksētā procentu likme un citiem jautājumiem.