Vai neapliekamais minimums var aizstāt progresīvo ienākuma nodokli?

IIN likums: jāpārraksta un jāpārrēķina

Kā bija sagaidāms, starptautiskie aizdevēji nepiekrīt budžeta veidošanas grūtībās koalīcijā panāktajam kompromisam – samazināt neapliekamo minimumu, bet neieviest progresīvo ienākuma nodokli. Starptautiskais Valūtas fonds nepārprotami pateicis – ciešanas jāuzņemas arī turīgo galam. Tāpēc, lai glābtu šo ieņēmumu pozīciju, valdība gadu pēc likmes samazināšanas acīmredzot atjaunos iepriekšējo 25% IIN likmi, kam koalīcija piekritusi, atkal – lai tikai neieviestu progresīvo nodokli. Un, iespējams, atstās spēkā šā gada neapliekamo minimumu, ar kuru vissāpīgāk gatavojas „iesist” tiem, kuriem ir apgādājamie.

(Tiesa, ir jau publicēti likumā prasītie Ministru kabineta 2009. gada 23. oktobra noteikumi Nr. 1225, kas paredz samazināt neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 25 latiem maksātājam un no 63 līdz 25 latiem viņa apgādājamajam. Budžeta steiga varētu būt attaisnojama. Arī pērn gada nogalē tika pieņemti un publicēti noteikumi, kurus, vēl spēkā nestājušos, Ivara Godmaņa valdība anulēja.)

Ja no 23% uz 25% mainās IIN likme, tas automātiski būtiskas korekcijas rada arī citās summās, ko nākamgad paredzēts iegūt, grozot Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma citas normas. Saeimā izskatāmajā projektā paredzēts, ka līdz 23% tiek paaugstināta IIN likme pašnodarbinātajiem (pašreiz tā ir 15%); apliks ienākumus no augoša meža un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas; apliks dāvinājumus; dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām. Ja likme būs 25%, fiskālā ietekme uz budžetu būs vismaz par dažiem miljoniem papildinoša.

Pret un par likmes paaugstināšanu

Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācija (tās biedri ir fiziskās personas, nodokļu konsultanti, auditorfirmu pārstāvji) aicina valstsvīrus pārdomāt, vai nodokļa paaugstināšana ir pareizais risinājums, lai atvieglotu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, vēsta BNS. “Ar nosacījumu, ka nepiepildīsies premjera pesimistiskais prognozes variants, ka pašreizējo neapliekamo minimumu tomēr vēl nedaudz vajadzēs samazināt, vienīgie ieguvēji – darbinieki, kuru alga uz papīra nepārsniedz 164,84 latus (121,25 lati uz rokas), - nav daudz, ņemot vērā, ka iztikas minimums šogad septembrī bija krietni augstāks - 165,38 lati. Jāņem vērā, ka arī šis ieguvums attieksies tikai uz strādājošā pamata darbavietu,” norāda asociācijā, atzīstot, ka visiem pārējiem iedzīvotājiem no katriem 100 latiem bruto algas būs jāsamaksā papildu 1,82 lati IIN.

Asociācija aprēķinājusi, kādu summu persona saņems, ja atstās IIN 23% likmi, bet samazinās neapliekamo minimumu uz 25 latiem, un cik saņems tad, ja IIN palielinās līdz 25%, bet nodokļa maksātāja neapliekamo minimumu atstās pašreizējā 35 latu līmenī.

Asociācijas aprēķini par dažādu IIN un neapliekamo minimumu ietekmi uz neto algu

Nodokļu palielināšana pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir neizbēgams lēmums, otrdien Latvijas Radio atzina Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra vadītājs Andris Nātriņš. Tomēr, iespējams, par iedzīvotāju ienākuma nodokli var nākties lemt vēl, jo tā iekasēšanas apmērs arī pēc nodokļa palielināšanas līdz 25% var izrādīties nepietiekams. A. Nātriņš neizslēdz iespēju, ka Latvija nonāks pie progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Latvijas nodokļu politika, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, kļūtu nepievilcīgāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Kaimiņvalstīs gan ir tendence pārņemt šādus pasākumus, kā tas notika, piemēram, ar pensiju samazināšanu. A. Nātriņš arī pauda viedokli, ka IIN palielināšana ir labāks lēmums nekā ar nodokli neapliekamā minimuma samazināšana.

Viszemākā vidējā alga

Saskaņā ar „Eurostat” datiem, gadu pēc iestāšanās ES - 2005.  gadā - Latvijā bija viszemākā vidējā alga ES - 432,6 eiro (augstākās vidējās algas ES virs 4000 eiro bija Luksemburgā, Dānijā, Francijā, Lielbritānijā), Lietuvā – 555,8 eiro, Igaunijā – 713,4 eiro. Latvijā bija arī viszemākā minimālā alga (tā netiek noteikta visās valstīs): Latvijā – 116 eiro, Luksemburgā – 1467 eiro, kā arī pieticīgākais neapliekamais minimums. Šajos gados mūsu valstij reizumis sliktākajos rādītājos ir izdevies pakāpties par pāris vietām augstāk, tikai pateicoties jaunpienācējām – Bulgārijai un Rumānijai.

Horizontāli vai vertikāli, bet taisnīgi

Ienākuma nodokļu sistēmas pamatprincips ir taisnīguma princips, kas izpaužas gan kā vertikālā, gan horizontālā taisnīguma principa ievērošana. Īstenojot vertikālo taisnīguma principu, proporcionāli lielāki nodokļi tiek uzlikti augstāko ienākumu guvējiem - skaidrots Finanšu ministrijas 2003. gada dokumentā “Pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā”. Horizontālā taisnīguma princips nosaka vienādu nodokļa likmi visiem maksātājiem. Latvijā IIN piemērošanā tiek piemērots horizontālā taisnīguma princips – tātad likme visiem ir vienāda neatkarīgi no apliekamo ienākumu apjoma.

Vairumā ES dalībvalstu IIN piemērošanā tiek ievērots vertikālā taisnīguma princips, kas nozīmē, ka fiziskās personas ar lielākiem ienākumiem maksā lielāku nodokli pēc progresīvās likmju skalas. Vienotā IIN likme (flat tax) tāpat kā Latvijā ir vēl Igaunijā (šogad – 21%), Lietuvā (21%) un Slovākijā (19%).

Latvijā IIN pamatlikme (25%) un arī tagadējā (23%) līdz šim bija un ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (pirmajā desmitā). Visaugstākā standartlikme ir labklājības zemēs: Dānijā (38,8%), Austrijā (38,3%), Zviedrijā (31,6%), Somijā (27,4%) un Beļģijā (26,8%), šādus datus par ES un citu valstu likmēm 2006. gadā apkopojusi Vācijas Federālā Finanšu ministrija, īpaši uzsverot, ka Vācija ir panākusi, ka tajā noteikta viena no zemākajām IIN pamatlikmēm – 15 procenti. Tobrīd uzmanība bija jāpievērš tendencei, ka arī Latvijas kaimiņzemes Lietuva (2006. gadā likme bija 27%) un Igaunija (2006. gadā IIN likme bija 23%) to ik gadu pakāpeniski pazemināja. 2008. gadā Igaunijā IIN jau bija 21%, paredzot, ka līdz 2011. gadam likme tiks samazināta līdz 18%. Tiesa, krīzes dēļ šis projekts ir koriģēts.

"Iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana ir labāks lēmums nekā ar nodokli neapliekamā minimuma samazināšana."

Savukārt, salīdzinot ar progresīvā nodokļa likmēm, Latvija ar iepriekšējo vienoto likmi (25%) un arī pašreizējo 23% likmi atradās/atrodas viszemāko likmju zonā. Tas nozīmē – kā no augstajiem ienākumiem, tā arī pat no minimālās algas strādājošie maksā vienādu likmi, kamēr citās zemēs ievērojami vairāk maksā tie, kas vairāk nopelna. Visaugstākā maksimālā IIN likme 2006. gadā bija Dānijā (59), Zviedrijā (56,6%), Beļģijā (53,5%), Nīderlandē (52%), Somijā (50,9%), Austrijā un Slovēnijā (50%). Mazāku par 50% šo nodokli personas ienākumiem piemēroja Francijā (48%), Spānijā (45%), Vācijā (44,3%), Itālijā (44,2%), Īrijā ( 42%), Portugālē (42%), Grieķijā, Lielbritānijā un Polijā (40%), Luksemburgā (39%), Ungārijā (36%), Maltā (35%), Čehijā (32%) un Kiprā (30%).

Krīzes gadā Eiropas valstis ir koriģējušas personas ienākumu nodokļa likmes, galvenokārt to samazinot zemu ieņēmumu saņēmējiem. Piemēram, Vācija 15% standartlikmi pazeminājusi vēl par vienu procentpunktu, norādīts „Eurostat” 2009. gada nodokļu datu apkopojumā.

Pirms gandrīz diviem gadiem premjers I. Godmanis diskusijā ar arodbiedrībām pauda viedokli: par progresīvu nodokli var uzskatīt plānoto neapliekamā minimuma palielināšanu. Šāda “pielīdzināšana” gan neiztur kritiku, jo neapliekamais minimums ir arī valstīs ar progresīvo IIN likmi.

Taču zemiem ienākumiem gandrīz visās ES valstīs nosaka augstu robežu, no kuras vispār nodoklis maksājams. IIN nereti tiek noteikts ģimenes ienākumiem: ja vienam no laulātajiem ir augti ienākumi, otram zemi, tiek piemērots nodokļa aprēķins summai, kas ir vienas personas likme reizināta ar divi.

Neapliekamais minimums

IIN reformas ietvaros savulaik tika prasīts strādājošajiem straujāk palielināt neto ienākumus. Galvenais instruments tam ir neapliekamā minimuma piemērošana. Saskaņā ar likumu Ministru kabineta uzdevums katru gadu ir noteikt gan minimālo algu, gan neapliekamo minimumu nodokļu maksātājam un tā apgādībā esošām personām.

„Lemjot par neapliekamā ienākuma apmēra izmaiņām, ir jāņem vērā, ka neapliekamajam minimumam vislielākā nozīme ir zemu atalgoto iedzīvotāju budžetos, jo saskaņā ar aplēsēm, samazinot neapliekamo minimumu, ģimenes, kurā ir, piemēram, trīs apgādājamie, neto ienākumi (pēc nodokļiem) samazināsies gandrīz par 10%,” savulaik atzīts jau minētajās Nodokļu politikas pamatnostādnēs.

Latvijā noteiktais neapliekamais minimuma apmērs zems ir bijis vienmēr:

2006. gadā – 32 lati mēnesī,

2007. gadā – 50 lati mēnesī,

2008. gadā – 80 lati mēnesī,

2009. gada pirmajā pusē – 90 latu mēnesī,

2009. gada otrajā pusē – 35 lati mēnesī,

2010. gadā pašreiz vēl paredzētais – 25 lati mēnesī.

Neapliekamais minimums saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) informāciju pastāv visās OECD valstīs, un tāda nav tikai atsevišķās OECD valstīs, piemēram, Meksikā. Taču šajā valstī zemākā IIN likme ir 3%, turklāt ir atļauts pilnībā atskaitīt no apliekamā ienākuma veselības aprūpes izdevumus. Parasti neliels neapliekamā minimuma apmērs (tas dažādu valstu nodokļu sistēmās var tikt saukts citādāk) kombinējas ar progresīvu nodokļu likmju skalu, kuras zemākā likme ir ļoti zema, tādējādi pasargājot no aplikšanas trūcīgo iedzīvotāju ienākumus, - Latvijas nodokļu politikas dokumentos atrodams arī šāds secinājums.

Latvijā nodokļa atvieglojumi ir paredzēti ģimenēm ar bērniem (atvieglojums par apgādībā esošām personām, kuru lielākais vairums ir nepilngadīgi bērni) un cilvēkiem ar invaliditāti, arī politiski represētajiem.

Neapliekamais mēneša atvieglojums par apgādībā esošu personu:

2006. gadā – 22 lati,

2007. gadā – 35 lati,

2008.gadā – 56 lati,

2009. gadā – 63 lati,

2010. gadā pašreiz vēl paredzētais – 25 lati mēnesī.

Papildus atskaitīšanai no apliekamā ienākuma tiek atļauti arī izdevumi sociāliem tēriņiem, piemēram, iemaksas pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi, izdevumi izglītības iegūšanai un par medicīnas pakalpojumiem; ziedojumi, ko fiziskā persona var deklarēt kā attaisnotos izdevumus, atgūstot IIN tiesu no pārmaksātā nodokļa. Pašreiz, gatavojoties 2010. gada budžeta deficītu samazināt par pusmiljardu latu, visi šie izdevumi tiek apcirpti vai pārcelti uz priekšu (piemēram, no valsts atgūstamā IIN pārmaksa paildzināta no trim uz 12 mēnešiem).

Vajadzēja ieviest ātrāk?

Netaisnību reizumis pamana arī Briselē. Eiropas Parlaments 2007. gadā pārmetis Eiropas Komisijai nepārdomātas nodokļu strukturālās izmaņas, kas „atvieglo nodokļu maksājumus iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem, vienlaikus uzliekot lielāku nodokļu slogu iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir mazi. Tas īpaši attiecināms uz pārorientāciju no tiešajiem uz netiešajiem nodokļiem, taču arī uz augstāko iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmju samazinājumiem un uz tendenci ieviest vienotu likmi kapitāla ienākumiem. Tā vietā, lai samazinātu sociālos kontrastus, nodokļu sistēma turpina palielināt lielo atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem”.

„Progresīvo nodokli atbalsta cilvēki ar zemiem ienākumiem, savukārt iedzīvotājus ar augstiem ienākumiem tas varētu neapmierināt,” secināts Labklājības ministrijas pirms pāris gadiem veiktajā pētījumā “Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma”.

"Parasti neliels neapliekamā minimuma apmērs kombinējas ar progresīvu nodokļu likmju skalu."

Progresīvais nodoklis kā taisnīguma mērs Latvijas sabiedrībā ir uzturēts ilgus gadus. Tagad visi vienā balsī apgalvo: par vēlu, vajadzēja ieviest, kad bija nauda. Tad, lūk, zīmīgas šajā sakarā varētu būt 2007. gadā valdības sacerētās atbildes arodbiedrībām, kuras prasīja samazināt IIN likmi, ieviest progresīvo nodokli, kapitāla nodokli utt.

A. Kalvīša valdība atbildēja noraidoši, tostarp, ka:

• Progresīvā IIN sistēma nav piemērota ātras attīstības valstīm, jo nozaru un atalgojumu sistēmas nav nostabilizējušās – ir augsts ienākumu pieaugums, bet situācija nozarēs var būt atšķirīga. Nodokļu likumos paredzamie ienākumu sliekšņi var ātri zaudēt aktualitāti, un tos būtu nepieciešams koriģēt. Biežas nodokļu likumu izmaiņas padarītu grūti prognozējumu uzņēmējdarbības vidi. Sociālekonomiski nav vēlams samazināt iedzīvotāju interesi gūt augstus ienākumus, kas var mazināt ekonomisko attīstību un aktīvākā iedzīvotāju daļa var emigrēt uz valstīm, kur varētu brīvāk gūt augstus ienākumus. Pastāvošā IIN sistēma ir labi atbilst šī brīža Latvijas ekonomiskās attīstības stadijai.
• Ar nodokli neapliekamais ienākums nodrošina sava veida progresivitāti iedzīvotāju nodoklim. Politikas veidotājiem, sekojot līdzi ekonomikas attīstības situācijai, ir iespējams atbalstīt zemu ienākumu saņēmējus, palielinot neapliekamā ienākuma summu, būtiski neietekmējot nodokļu sistēmu kopumā.
• Neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšana notiek straujāk nekā plānots, tāpēc pašreizējo budžeta iespēju ietvaros minētās normas pārskatīt nav plānots. Neapliekamā minimuma apmērs 2008. gadā sasniegs pusi no minimālas darba algas, kas arī bija mērķis, uzsākot neapliekamā minimuma paaugstināšanu.

Vēl nav lemts, bet jau jāpārbūvē

Tikām partijas jau nāk klajā ar jauniem priekšlikumiem, starp tiem arī, kā ieviest progresīvā nodokļa likmes un kādiem jābūt sliekšņiem, kam piemērot augstākas likmes.

Konosuke Matsušitas fonda profesors līdervadības jautājumos Hārvarda Biznesa skolā Bostonā Džons Koters grāmatā „Pārmaiņu vadība” skaidro: pārmaiņu process veidojas no vairākām secīgām fāzēm, un visu to īstenošana aizņem ļoti daudz laika. Kāda posma izlaišana tikai rada ilūziju, ka viss norit ātrāk nekā patiesībā, nesniedzot cerētos rezultātus. Nozīmīgas kļūdas kāda pārmaiņu posma īstenošanas laikā var atstāt postošas sekas, nobremzējot virzīšanos uz priekšu un iznīcinot iepriekš gūtos panākumus.

Šķiet, tā pašreiz noticis ar nodokļu politiku un budžeta projektu.