Pētījuma „Meža nozares ekonomiskās situācijas monitorings” veicēji – Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts – ir pārliecināti, ka arī meža nozares MMVU ir līdzīgas problēmas. Uz to norāda arī 100 uzņēmumu vadošie darbinieki, kas aptaujāti pētījuma laikā.
Daļa izmanto krīzi savā labā
Aptaujāto uzņēmumu 2008. gada vidējais apgrozījums bija 79 500 latu, bet plānotais apgrozījums 2009. gadā – 49 500 latu. Uzņēmēji domā, ka, situācijai pasliktinoties, kritums varētu būt vēl lielāks, jo nav skaidrības par turpmākajām norisēm valstī un tirgū.
Apgrozījuma kritums 38% apmērā ir skaidrojams ar produktu un pakalpojumu cenu samazināšanos, kā arī pieprasījuma izmaiņām. Produktu cena 50% uzņēmumu šogad netika izmainīta, 7% uzņēmumu cenu paaugstināja, bet pārējiem 43% uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu cena kritusies vidēji par 36 procentiem. Pieprasījumam pēc meža nozares produkcijas ir tendence strauji samazināties, līdz ar to lielākajai daļai uzņēmumu ražošanas apjomi šogad saruka vidēji par 40–50 procentiem.
"Lielākais darbinieku skaita samazinājums bija vērojams ražošanā, nevis administrācijā, jo šajos uzņēmumos administratīvais personāls nav bijis liels arī iepriekš."
Pieprasījuma samazināšanos ietekmē krīzes situācija valstī, celtniecības apstāšanās, banku atturība kreditēšanā. Uzņēmumu darbību cieši ietekmē arī tirgū valdošā konkurence. Kā negatīvāko faktoru uzņēmēji atzinuši cenu dempingu, kas nereti nav pat izskaidrojams. Produkcijas un pakalpojumu cenas strauji pazemina galvenokārt lielie uzņēmumi, un tas ietekmē mazo iespējas iegūt iepirkumu no valsts un pašvaldībām.
Cenas ietekmē arī ārzemju ražotāju lētās produkcijas ienākšana tirgū. Kā vēl vienu iemeslu ražošanas samazinājumam uzņēmēji minējuši izejvielu piedāvājuma krišanos, kā arī kvalitatīva darbaspēka nepietiekamību, jo daudzi kvalificēti strādnieki aizbrauc uz ārzemēm. Tikai daļa uzņēmēju uzskata, ka pašreizējo tirgus situāciju varētu izmantot savā labā – tiek iegādāti jauni ražošanas līdzekļi, tehnika, darbaspēka atalgojuma samazinājums arī tiek vērtēts pozitīvi. Daudzi sākuši strādāt tikai konkrētu pasūtījumu izpildei, neveidojot uzkrājumus, jo ir grūtības ar gatavās produkcijas pārdošanu.
Tirgus ir praktiski apstājies
Saražoto produkciju 94% uzņēmumu pārdod vietējā tirgū, no tiem 15% uzņēmumu savu produkciju arī eksportē, bet 6% uzņēmumu ražo produkciju tikai eksportam. Uzņēmumi saražoto eksportē galvenokārt uz Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm un Vāciju, bet 12% savu produkciju izmanto arī pašpatēriņam, piemēram, enerģētisko koksni, zāģmateriālus, mēbeles.
Aptaujātie uzņēmēji saprot, ka mainīgajos tirgus apstākļos ar esošo noieta tirgu nepietiek, tādēļ tiek meklēti dažādi sadarbības veidi, lai produkcijas pārdošanu izvērstu jaunās vietās. Visvairāk minētie pasākumi ir sadarbība ar veikalu ķēdēm gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, savu veikalu vai pārstāvniecību atvēršana Latvijā un ārpus tās, dalība starptautiskajās izstādēs, lai piesaistītu jaunus klientus un sadarbības partnerus.
Galvenais iemesls, kāpēc lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju kā pirmo min jauna noieta tirgus meklēšanu, ir tas, ka vietējais koksnes produktu tirgus būtībā ir apstājies un paredzams, ka šī situācija neuzlabosies arī nākamajā gadā.
"Mainīgajos tirgus apstākļos ar esošo noieta tirgu nepietiek, tādēļ tiek meklēti dažādi sadarbības veidi, lai produkcijas pārdošanu izvērstu jaunās vietās."
Galvenais izmaksu optimizēšanas pasākums MMVU sektorā bijis darbinieku atlaišana un darba algas samazināšana. Salīdzinājumā ar 2008. gadu nodarbināto skaits aptaujātajos uzņēmumos ir sarucis vidēji par 40–50 procentiem. Lielākais darbinieku skaita samazinājums bija vērojams ražošanā, nevis administrācijā, jo šajos uzņēmumos administratīvais personāls nav bijis liels arī iepriekš. Kā atzīst aptaujātie uzņēmēji, darbinieku skaita samazināšanas īpatsvars ir proporcionāls apgrozījuma kritumam.
Uz jautājumu par pēdējā gadā uzņēmumā ieguldītajām investīcijām 40% uzņēmēju atbildējuši pozitīvi. Investīcijas galvenokārt tika novirzītas, lai palielinātu ražošanas apjomu un jaudas; 15% veikuši ieguldījumus sava uzņēmuma darbībā, lai paaugstinātu produkta pievienoto vērtību; 12% uzņēmumu investējuši, lai pārvirzītu savu darbību uz citu sektoru, kā arī paplašinātu produktu klāstu. Tuvākajā laikā uzņēmumi lielākoties neplāno atjaunot vai mainīt pamatlīdzekļu sastāvu, bet 28% tomēr ieguldīs līdzekļus tehnikas maiņai. Neliela daļa uzņēmēju izteica prognozes, ka investīcijas varētu veikt, ja tiks iegūti papildu pasūtījumi, kuru dēļ nāksies investēt iekārtu iegādē.
Birokrātija bremzē
Uzņēmēji nosaukuši vairākus faktorus, kas būtu jāmaina, lai uzlabotu MMVU attīstību. Viņi atzīst vietējā tirgus sakārtošanas un palielināšanas vajadzību, bet kā galveno min nodokļu politikas un likumdošanas stabilizāciju: komersanti netiek līdzi straujām un biežām pārmaiņām nodokļu jomā. Ir jāvienkāršo grāmatvedības uzskaite, jo pat maziem uzņēmumiem ir vajadzīga grāmatvede, kas nozīmē papildu atalgojuma izmaksas.
Tāpat uzņēmēji izteicās arī par darba drošības prasību ievērošanu, kas prasa lielas izmaksas. Pēc uzņēmēju teiktā, būtu jāatceļ peļņas nodokļa avansa maksājums. Birokrātija jāsamazina arī jaunu uzņēmumu dibināšanai, jāatvieglo nodokļu slogs jauniem uzņēmējiem.
"Tikai daļa uzņēmēju uzskata, ka pašreizējo tirgus situāciju varētu izmantot savā labā."
Arī Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistē uzņēmēji saskata lielu birokrātiju; viņi negatīvi vērtē arī pašu līdzfinansējuma nepieciešamību šajos projektos, jo tieši to bieži pietrūkst. Kopumā par fondu līdzekļiem uzņēmēji izsakās pozitīvi, norādot, ka valstij jāveicina Eiropas Savienības līdzekļu piesaiste, jo tā tiek uzlabota Latvijas mežu ekonomiskā vērtība privātajā sektorā.
Valstij būtu jāveicina eksports, jāatbalsta uzņēmējdarbība, jādod garantijas banku kredītu piesaistē. Uzņēmēji norāda, ka pašlaik kredītu likmes ir ļoti augstas un tas nekādi nerosina komercdarbības attīstību, jo līdz ar neskaidrību tirgū uzņēmēji baidās investēt ražošanā. Tāpat uzņēmēji atzīmē banku negatīvo attieksmi pret meža nozares dalībniekiem.
Katra situācija jāizvērtē
„Apsītes AG” īpašnieks Aldis Glāzers atzīst, ka lielākā problēma ir valstsvīru nespēja pārlūkot un izvērtēt situāciju kopumā. „Nedrīkst vienkārši pieņemt vienu likumu pēc otra. Piemēram, no jaunā gada tiks iekasēts nodoklis par dienesta automašīnas izmantošanu. Protams, piekrītu, ka daudzi komersanti uzņēmuma uzskaitē ir reģistrējuši vairākas automašīnas, lai gan īstenībā ar tām brauc viņu sievas. Taču mazajos uzņēmumos ar vienu auto ir jāizbrauc visur, arī brīvdienās izkraut kokmateriālu kravu. Tāpēc ir jāvērtē un jāanalizē katra situācija,” iesaka A.Glāzers, kura uzņēmums Vecpiebalgas novadā nodarbojas ar mēbeļu detaļu un pirts dēlīšu ražošanu.
Arī viņš par nepamatoti augstām un sarežģītām uzskata ugunsdrošības un darba drošības prasības, kuras bieži mainās. Atbildīgajiem kursi šajās jomās jāapmeklē katru gadu, un tas prasa papildu ieguldījumus.
Uzņēmējs atzīst, ka šogad apgrozījums krities par 20%, taču tas nav saistīts ar ražošanas apjomu. „Vienkārši nācās pazemināt cenas, strādājot ar iepriekšējo jaudu. Domāju, ka lielākas problēmas varētu sākties nākamajā gadā,” teic A.Glāzers, piebilstot, ka produkcija pārsvarā tiek eksportēta uz Dāniju, Zviedriju un Vāciju, jo vietējā tirgū pieprasījuma nav.
