Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārvaldījumā ES naudas apguves posmā līdz 2013. gadam ir nodotas četras programmas. Tās paredzētas uzņēmējdarbības veicināšanai un ietver vairāk nekā 20 dažādas sarežģītības apakšprogrammu, kurās kopējā atbalsta summa lēšama 312 miljonu latu vērtībā.
Šobrīd dažādās īstenošanas pakāpēs ir 15 apakšprogrammas. Par to, kas Eiropas naudas apguvē notiek pašlaik, portāls LV.LV jautāja LIAA direktoram ANDRIM OZOLAM.
„Nav tāda uzdevuma – par katru cenu ātri apgūt Eiropas naudu”
Vai piekrītat viedoklim, kas izskanēja arī vienā no Tautsaimniecības padomes sēdēm, – Eiropas nauda pašlaik tiek izniekota?
Un otrs – ka reāli izlietotie seši procenti no visas ES naudas pārstrukturēšanas rezultātā galvenokārt nonākuši banku, Latvijas Garantiju aģentūras rīcībā, bet ne komersantu kontos?
Nebūtu pareizi apgalvot, ka Eiropas Savienības fondu nauda tiek izniekota. Drīzāk gan var teikt, ka tās izlietojums nav bijis maksimāli precīzs. Vēlos uzsvērt: nav tāda uzdevuma par katru cenu ātri apgūt pieejamo finansējumu, bet gan par šiem līdzekļiem Latvijas valstī izdarīt labas lietas. Tās struktūrfondu programmas, kas paredzētas uzņēmējiem un ko administrē LIAA, ir domātas konkurētspējas celšanai – lai Latvijas firmas varētu apsteigt vai vismaz līdzvērtīgi konkurēt ar uzņēmumiem citās valstīs. Jā, neapguves īpatsvars ir diezgan augsts, tomēr izaicinājums, manuprāt, ir politiķu pusē: viņiem ir jādomā, nevis kā naudu ātrāk apgūt (tam var atrast vienkāršas receptes), bet gan atbilstoši sākotnējam mērķim „pagrūst uz priekšu” tos procesus valstī, kuri norisinās ne tā, kā vajadzētu.
Aģentūrā kopš pērnā gada marta izvērtēti 1835 projekti (no tiem 787 – šogad), noslēgti 576 līgumi (268 – šogad) par kopējo summu gandrīz 81 miljona latu vērtībā. Projektu īstenotājiem kopumā izmaksāti 7,3 miljoni latu. Ja ņem vērā priekšā esošo laika distanci, nevar teikt, ka nekas nenotiek.
"Nebūtu pareizi apgalvot, ka Eiropas Savienības fondu nauda tiek izniekota."
Piemēram, ļoti lielu ieguldījumu devusi programma „Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai”. Tās ietvaros izmaksas, ko uzņēmumi iegulda savos darbiniekos, valsts piedāvā kompensēt pat 80 procentu apmērā. Šāds atbalsta īpatsvars dara brīnumus - uzņēmēji, kuri līdz tam pat nebija domājuši par savu darbinieku profesionālās kvalifikācijas būtiskiem uzlabojumiem, tagad to ir izdarījuši. Man šķiet, tas ir labs piemērs, ka uzmanība ir jāpievērš ne tikai bezdarbniekiem, bet jāveic profilaktiskie pasākumi, lai cilvēki nenonāktu šajā statusā.
Bet ir jāņem vērā, ka LIAA programmas neizstrādā un par vēlamām izmaiņām varam sniegt vien priekšlikumus. Piemēram, programmā „Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings” ir pieejams atbalsts uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs vai tirdzniecības misijās. Dažkārt tas ir neliels, teiksim, seši tūkstoši latu, bet valsts, lai administrētu un šo projektu izvērtētu, iztērē teju vai pusi šīs summas kopā ar izdevumiem, kas rodas uzņēmējam, lai projektu uzrakstītu. Par to ir jādomā. Jo vairāk tādēļ, ka valdība 17. novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu piešķirt šai programmai papildu finansējumu 3,9 miljonu latu apmērā, kas nodrošinās nepārtrauktu projektu iesniegumu atlasi.
Pārspīlētā cīņa par caurskatāmību
Ciktāl, jūsuprāt, ir ES noteiktās birokrātiskās prasības un ciktāl - pašmājās izgudrotās?
Katrā programmā, tas, protams, ir atšķirīgi. Bet nereti tiešām saskaramies ar ierobežojumiem, kurus Eiropas Savienība neprasa. Lai šo valsts atbalsta finansējumu virzītu precīzāk, tiek nosaukti vai nu nozaru ierobežojumi, vai citi, piemēram, īpaši atbalstāmās teritorijas stimulējoši pasākumi. Tie ir lokāli nosacījumi, kam ar Eiropas birokrātiju nav nekādas saistības.
Viena no nacionālajām īpatnībām ir tāda: tiklīdz kāda programma regulējuma ziņā vienkāršāka, tūliņ atradīsies veikli kombinētāji, kuri atradīs veidu, kā „ierūmēt” atbalstam projektus, kam Eiropas nauda nekādi nav paredzēta. Bet pārējie komersanti protestē pret lielo birokrātiju...
Šeit sava taisnība ir abām pusēm. Uzņēmēju pārmetumi par birokrātiju ir vietā, bet valsts centieni novērst dažādas improvizācijas un izsaimniekot naudu ar veiklām darbībām arī ir saprotami. Šādas darbības var izskaust, ja tās paredz iepriekš.
Bet īpaši atbalstāmo teritoriju programmā nācās ieviest ierobežojumu, ka nedrīkst pārvietot mobilās iekārtas.
Ja šāds nosacījums būtu bijis jau pašā sākumā, tad neparādītos ne „slavenie” Kombuļu lāzeru projekti, ne arī citi. Manuprāt, šeit risinājums būtu ļaut vairāk spriest pēc būtības un prasīt arī lielāku atbildību no valsts iestādēm, kas administrē programmas un atstāt lielāku telpu subjektīvai speciālistu lemšanai.
Ļoti bieži gadās (te mēs lielā mērā atšķiramies no igauņiem), ka cīņā par caurspīdīgumu novirzāmies no galvenā mērķa. Proti, lai valsts pārvaldē strādājošie, kas lielākoties ir ierēdņi, pieņemtu saprotamus lēmumus, tiek uzlikts tāds filtrs, kas prasa turēšanos pie stingri ierobežojošiem normatīvajiem aktiem.
Lai inovācijas auglis tiktu arī nobriedināts
Daudz Eiropas naudas iedalīts tā dēvētajai inovācijas programmai – jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai, jaunu produktu izstrādei, biznesa inkubatoriem un citiem nolūkiem. Ciktāl inovācijas rosināšana varētu operatīvi palīdzēt ekonomikas sildīšanā?
Iecere, ka lielāko atbalstu saņem tie uzņēmumi, kuri rada kaut ko patiešām atšķirīgu no citiem un konkurē nevis vairs ar zemu cenu, bet ar oriģinalitāti, savu īpašo vietu, vērtējama ļoti pozitīvi. Bet ir cits jautājums – vai šis jaunais produkts tiks ieviests ražošanā, vai ne. Patlaban jaunu produktu izstrādes programma to neprasa. Valsts tādējādi cenšas uzņēmējus iedrošināt: ja nu jūs ciešat neveiksmi jauna produkta vai pakalpojuma izstrādē, struktūrfondu nauda netiks atprasīta. Bet, manā skatījumā, ir jābūt atšķirībai – ja produkts ir izdevies un patiešām tiek ieviests ražošanā, tad šim atbalstam jābūt ievērojami lielākam, lai rosinātu uzņēmējus iesākto novest līdz galam un atbildīgāk izturēties arī pret valsts atbalstu. Ekonomikas ministrija, kas strādā pie programmu pilnveidošanas, pašlaik izvērtē arī šos LIAA ieteikumus.
"Uzmanība ir jāpievērš ne tikai bezdarbniekiem, bet jāveic profilaktiskie pasākumi, lai cilvēki šajā statusā nenonāktu."
Un tomēr – kā valsts atbalsta programmas kopumā atbilst mūsu ekonomikas šā brīža vajadzībām? Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka Eiropas nauda galvenokārt būtu piešķirama pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, radot gan ātru rezultātu, gan darbavietas?
Infrastruktūras attīstībai Eiropas nauda, protams, ir nepieciešama. Ja, piemēram, nebūs normālu ceļu, bizness būs apdraudēts pašos pamatos. Bet uzņēmēji grib saņemt atbalstu savas komercdarbības attīstībai, un skaidri varu paust viedokli par savu atbildības lauku - ir iespēja ievērojami lielākus naudas līdzekļus veiksmīgi virzīt uzņēmumu atbalstam, pretī prasot pierādāmu labumu.
Valdība ir akceptējusi EM izvirzītās valsts prioritārās nozares, pašlaik gan bez jebkādiem reāliem atbalsta mehānismiem. Kā raugāties uz to no LIAA skatupunkta?
Saistībā ar izglītības sistēmas izmaiņām noteiktu nozaru atbalstam, šķiet, daudz neprotestētu arī citu nozaru pārstāvji. Bet, ja runājam nevis par vidēja un ilgtermiņa rīcību, bet tūlītēju prioritāru atbalstu kādas noteiktas nozares uzņēmumiem no struktūrfondu resursiem, jābūt ļoti uzmanīgiem. Risku saskatu iespējā, ka, piemēram, atbalstu varētu saņemt sliktāks uzņēmums, bet kas pārstāv par prioritāru atzītu nozari, savukārt ārpus šīs nozares daudz labāks komersants varētu palikt bešā. Manuprāt, pats projekts un no tā iespējamais ieguvums tomēr ir svarīgāki par nozari, kuru tas pārstāv.
Vairāk jāatbalsta augstas pievienotās vērtības investīcijas
Kāda ir uzņēmumu spēja iegūt kredītus Eiropas projektu līdzfinansējumam? LIAA ar uzņēmējiem ir noslēgusi simtiem līgumu, bet cik liela daļa no tiem tiks īstenota? Par atteikšanos no projektiem vai to atlikšanu Īpaši atbalstāmo teritoriju programmā LV.LV vēstīja teju katrs otrais no aptaujātajiem uzņēmējiem.
Latvijas Garantiju aģentūras galvojumu pieejamība katrā ziņā ir daudz labāka nekā, piemēram, pirms gada. Uzņēmumi šīs valsts garantijas, varbūt ne vienmēr cerētajā apjomā, bet saņem. Pēc manām domām, lai palielinātu šos garantējamos līdzekļus, nauda ir jāmeklē citur, nevis atņemot no grantu shēmām jeb no tās naudas, ko administrē LIAA. Šeit saskatu nesamērīguma risku: grantu un garantiju saņēmēju loks ne vienmēr sakrīt; turklāt tas ir apmēram tāpat kā bezdarbniekam pabalsta vietā piedāvāt šo naudu aizņemties, saņemot valsts garantijas.
Bet patiešām liela bēda ir finansējuma pieejamība pašu komersantu līdzfinansējuma nodrošināšanai projektā.
"Uzņēmēju pārmetumi par birokrātiju ir vietā, bet valsts centieni novērst dažādas improvizācijas un naudas izsaimniekošanu ar veiklām darbībām arī ir saprotami."
Vienu izeju saskatu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā, kur iesniegto 66 projektu vērtība sasniedz 149 miljonus iedalīto 35 miljonu vietā. Šie uzņēmumi jau ir pierādījuši savu stabilitāti un drošumu, jo ieguvuši banku apliecinājumus par gatavību izsniegt aizdevumus, ja konkursā šiem projektiem tiks piešķirts ES naudas līdzfinansējums. Paredzu situāciju, ka ierobežotā finansējuma un tādēļ nesamērīgi augstās konkurences dēļ var tikt noraidīti daudzi labi projekti. Uzskatu, ka minētajā programmā pieejamo finansējumu vajadzētu palielināt divkārt, lai to varētu iegūt vismaz puse iesniegto projektu. Lai nav tā, ka vienā aktivitātē finansējums netiek apgūts, uzņēmumi sūdzas par grūtībām aizņemties naudu, bet citā iesniegts četrreiz vairāk projektu, nekā iespējams atbalstīt.
Bet būs vēl citas programmas ražošanas atbalstam – piemēram, atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā. Šīs aktivitātes ietvaros maksimālais finansējums ir plānots līdz pusmiljonam latu, un tajā varēs pieteikties arī tie uzņēmumi, kas īsteno mazāka apjoma projektus. Šobrīd ir paredzēts, ka kopumā būs pieejami 40 miljoni latu. Paredzams, ka šī programma būs atvērta ilgāku laiku ar vairākiem uzsaukumiem.
„Nopelnām valstij daudz vairāk, nekā tērējam”
Aģentūra izvērsusi darbību, lai motivētu biznesā iesaistīties arvien plašāku cilvēku loku – mentoringa programmas, semināri biznesa sācējiem, konkurss „Ideju kauss”, programma „Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās”.
Jūs tiešām saskatāt reālus augļus šajā laikā, kad patēriņa sarukuma dēļ starp mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jau tā ir ārkārtīgi asa konkurence?
Domāju, ka tieši šobrīd šāds atbalsts ir īpaši vajadzīgs. Kopējais noskaņojums ir jālauž, ir jāmudina jaunieši kļūt par uzņēmējiem. Protams, ka cilvēkam ir jābūt attiecīgām spējām un vēlmei darboties biznesā. Tieši šīs atbalsta aktivitātes var būt veids, kā svārstīgos pamudināt pieņemt lēmumu kļūt par darba devējiem, nevis ņēmējiem. Ir jāpatur prātā, ka gandrīz visi lielie komersanti reiz ir bijuši mazi, un jāprot tikai atrast īstais atspēriena punkts. Tā vispārējā gaušanās, ka Latvijā ar komercdarbību nav izdevīgi nodarboties, manuprāt, tomēr vairāk ir attaisnojums pašu pasivitātei un nekā nedarīšanai. Tie, kuriem ir „krampis”, kuri spēj lemt par savu nākotni, tomēr arī kaut ko izdara.
LIAA faktiski ir „katliņš”, kam ir jāsilda Latvijas ekonomika, un tā to arī dara. Pasaules Bankas pētījumā „Global Investment Promotion Benchmarking” tā atzīta par vienu no labākajām investīciju piesaistes un uzņēmējdarbību veicinošām aģentūrām pasaulē (7. vieta starp 213 nacionālām un reģionālām investīciju veicināšanas aģentūrām). Kā aģentūru skāris lielais valsts iestāžu budžeta cirpums?
Ņemot vērā, ka LIAA ir 10 pārstāvniecības ārvalstīs un mūsu pienākums ir ne tikai administrēt struktūrfondu projektus (šajā darbā piedalās aptuveni 200 cilvēku), bet arī piesaistīt ārvalstu investīcijas, gādāt par mūsu uzņēmēju konkurētspējas veicināšanu, starptautisko kontaktu veidošanu un nostiprināšanu un dažādiem biznesa mārketinga pasākumiem, aģentūras kopējais budžets līdz šim bija pieci miljoni latu. Nākamajam gadam tas samazināts līdz 3,5 miljoniem latu, un tiks cirpts vēl. Tas ir vērā ņemams samazinājums iestādei, kas naudu pierādāmā veidā nopelna pati. Gribu uzsvērt, ka nodokļu nauda, ko ienesam Latvijas valstij, būtiski pārsniedz to, ko patērējam. Tādējādi jūtu zināmu lepnumu, ka nesēžam uz citu nodokļu maksātāju pleciem. Konkrēts piemērs - uzbūvējot rūpnīcu par 60 miljoniem latu, valsts kasē tiešajos nodokļu ieņēmumos iekrīt summa, kas pārsniedz mūsu budžetu.
Bet nākotnē esam ieinteresēti paši pieteikties struktūrfondu programmā, kuras gan vēl nav, bet kuru vajadzētu izveidot, lai ārvalstu pārstāvniecību tīklu varētu paplašināt, izmantojot nevis valsts budžeta, bet gan struktūrfondu naudu. Līdzīgi tam, kā šobrīd tiek atbalstītas tirdzniecības misijas uzņēmumiem uz ārvalstīm.
