Koncepcijas izstrādes darba grupā bija iekļauti speciālisti no daudzām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām: Ministru prezidenta biroja, SIA „PricewaterhouseCoopers”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, apvienības „Līdere”, Latvijas Nodokļu maksātāju asociācijas, Ekonomikas ministrijas (EM) un Valsts kancelejas. Tās tapšanas laikā notika konsultācijas ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Latvijas Hipotēku un zemes banku (HB), kā arī Labklājības ministriju.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka tik plašs dalībnieku loks uzņēmējdarbības atbalsta dokumenta izstrādē iesaistīts pirmo reizi. „Galvenais programmas mērķis ir bezdarba mazināšana, jo recesijas apstākļos tā apjoms ir kļuvis kritisks. Vadoties no attīstīto valstu pieredzes, mikrouzņēmējs ir tas, kurš rada un aktivizē savu privāto iniciatīvu. Un mūsu lielā pārliecība ir tā, ka arī Latvijas cilvēkiem ir idejas, kuras viņi būs spējīgi īstenot savā biznesā.”
Mikrouzņēmumiem valsts nodeva tikai 50 latu
Pazīstot mūsu valsts aparāta lielo smagnējību jebkādos ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu saistītos pasākumos, uzreiz jāsaka - plašais dalībnieku loks, visticamāk, bija vajadzīgs, lai koncepcijas priekšlikumi patiešām būtu nevainojami izstrādāti un ar ekspertu „svaru” iegūtu pietiekamu caursišanas spēju varas gaiteņos. Tā arī noticis, un lielākajai daļai koncepcijas pasākumu, kuras sākotnējais rosinātājs bija LTRK, izpildes termiņš noteikts līdz nākamā gada 15. janvārim, bet piecu pasākumu izpilde jau nodrošināta.
Kādas priekšrocības gatavotas mikrouzņēmumiem? (Uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums nepārsniedz 70 tūkst. latu un kuros nodarbināti ne vairāk par pieciem cilvēkiem.)
- No 1. janvāra SIA pamatkapitāls būs tikai 100 latu.
- Mikrouzņēmumu SIA reģistrēšanas valsts nodevu paredzēts noteikt 50 latu apmērā.
- Nodeva par paraksta apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā tiek samazināta par 50%.
- Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 35 tūkst. latu deklarācijas VID būs jāiesniedz vienu reizi ceturksnī.
- Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 10 tūkst. latu tās jāiesniedz vienu reizi pusgadā.
- Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 70 tūkst. PVN maksāšana notiks pēc kases principa – tātad tas nebūs jāmaksā pēc deklarācijas iesniegšanas, bet gan pēc naudas saņemšanas vēlākā posmā, kas ievērojami atvieglos naudas plūsmas palikšanu paša uzņēmuma rīcībā.
"Galvenais programmas mērķis ir bezdarba mazināšana, jo recesijas apstākļos tā apjoms ir kļuvis kritisks."
Nākamā gada sākumā paredzēti arī citi atvieglojumi: mikrouzņēmumiem noteikt samazinātu gada pārskata saturu; iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, lai pieļautu laulātā un pirmās pakāpes radinieka nodarbināšanu uzņēmumā bez darba tiesisko attiecību dibināšanas, ja persona nesaņem atlīdzību šajā uzņēmumā. Līdz 1. janvārim paredzēts sagatavot un iesniegt valdībā izskatīšanai grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka bez darba palikušajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir iespējams saņemt aprēķināto bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus, ja tiek veidots mikrouzņēmums. Vēl izstrādāt droša elektroniskā paraksta pakalpojumu piedāvājumu mikrouzņēmumiem par pazeminātām cenām.
Lai šo mazo uzņēmumu vadītāji varētu saņemt izsmeļošu informāciju par dažādām komercdarbības niansēm, mikrouzņēmumu atbalsta programmā iekļauts priekšlikums izveidot vienotu kontaktpunktu, kā arī e-vietni informācijas iegūšanai interneta vidē. „Vidējais un lielais uzņēmējs bez grūtībām var algot konsultantus vai pieņemt darbā īpašus speciālistus, kas informē par visiem saimnieciskās darbības aspektiem, taču mikrouzņēmumiem šādas izmaksas ir pārāk augstas, tāpēc svarīgi, lai tie nepieciešamo informāciju varētu saņemt vienkopus ērtā veidā,” teic LTRK juridiskais direktors un valdes loceklis Jānis Endziņš.
Gan patenti, gan fiksētais maksājums
Liels jaunums mikrouzņēmumu darbībā būs patentu maksas ieviešana, ko ekonomikas ministrs cer sagaidīt nākamā gada 1. februārī. Viņš skaidro: „Tas nozīmē līdz šim pašnodarbināto personu sistēmas aizstāšanu ar daudz vienkāršāku. Cilvēks, kurš vēlas nodarboties ar individuālo uzņēmējdarbību, ar savu ideju varēs doties uz VID, kur iegūs patentu. Tā maksa pašlaik vēl tiek aprēķināta, bet ceturksnī atkarībā no pārstāvētās profesijas tā tiek paredzēta no 50 līdz 200 latiem. Patenta īpašnieks iegūtu arī valsts sociālās garantijas atbilstoši Latvijas valsts normatīvajos aktos noteiktajām normām. Šis patents atbrīvotu individuālā darba veicēju no pienākuma sniegt atskaites par saimniecisko darbību. Jau ir definētas profesijas, kuru pārstāvjiem būtu tiesības iegūt patentus, piemēram, apģērbu un apavu izgatavošana, pulksteņu labošana, sadzīves, aprūpes pakalpojumu sniegšana.”
Līdztekus patentiem un PVN nomaksai pēc kases principa jaunums mikrouzņēmumu atbalstā būs fiksētā mikrouzņēmuma nodokļa maksājuma ieviešana, augstāks PVN slieksnis un mazliet tālākā nākotnē – arī fiksēts PVN maksājums.
"Cilvēks, kurš vēlas nodarboties ar individuālo uzņēmējdarbību, ar savu ideju varēs doties uz VID, kur iegūs patentu."
„Šobrīd ikvienam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam, ja gada apgrozījums ir 10 tūkstoši, un īstenībā tas ir ļoti mazs apgrozījums. Šo slieksni nosaka vietējie normatīvie dokumenti, un tas noteikts arī līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, tātad ir arī Eiropas Komisijas ziņā. Ja PVN maksāšanas slieksnis būs augstāks, ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan valsts,” uzskata J. Endziņš. „Pašlaik norisinās diskusija, ka šis slieksnis varētu būt 35 tūkstoši latu. Bet mikrouzņēmumu fiksētais nodoklis būtu kā izvēles norma, un tas ietvertu četrus nodokļiem pielīdzināmus maksājumus: darbaspēka nodokļus, uzņēmumu ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Fiksēto nodokli aprēķinātu procentuāli no ieņēmumiem. Tādējādi uzņēmējs tiktu atbrīvots no daudzu grāmatvedības dokumentu kārtošanas un iegūtu ne tik daudz finansiāli, cik no administratīvā sloga samazināšanas. Tad būtu jāsagatavo viens dokuments, kas, teiksim, prasītu stundu mēnesī.”
Tiesa, lai mikrouzņēmumi iegūtu fiksētos maksājumus, sadarbojoties Labklājības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un sabiedriskajām organizācijām, ir jāizstrādā un jāiesniedz valdībā likumprojekts par mikrouzņēmumiem. Termiņš tam ir noteikts nākamā gada 15. janvārī. Bet attiecībā uz PVN sliekšņa paaugstināšanu, kā jau minēts, ir vajadzīgs saskaņojums ar Eiropas Komisiju.
Par mikrouzņēmumu koncepcijas īstenošanu kopumā A. Kampars pauž apņemšanos: „Mans uzstādījums ir iespējami paātrināt šā procesa realizāciju dzīvē, lai tas, kā reizēm Latvijā mēdz gadīties, neievilktos bezgalīgi ilgi.”
Nevis pārkvalificēt bezdarbniekus, bet radīt jaunas darbavietas
Līdztekus šiem ar biznesa sākšanu saistītajiem atbalsta pasākumiem ne mazāk svarīgs jautājums ir finanšu pieejamība, jo grūti ticēt, ka bez darba palikušiem cilvēkiem būs tādi iekrājumi, lai varētu iekārtot, piemēram, šūšanas vai apavu labošanas darbnīcu vai mācību konsultāciju biroju.
Starp koncepcijas pasākumiem minēts, ka līdz 1. janvārim ir jāsagatavo grozījumi MK 2008. gada 2. decembra rīkojumā Nr. 752 „Par Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmu” un jāizvērtē iespēja palielināt mazo un vidējo uzņēmumu mikrokreditēšanai pieejamo finansējuma apmēru, kā arī sadarbībā ar EM un Hipotēku banku (HB) ieviest šīs bankas un biznesa inkubatoru sadarbības modeli.
Mazajiem uzņēmējiem HB jau pašlaik ir pieejami mikrokredīti, tiem ir atvērta šīs bankas valsts atbalsta programmu pārvaldes ALTUM apmācību un grantu programma biznesa sācējiem, kā arī biznesa inkubatori. J. Endziņš norāda, ka diez vai vēlamā atdeve gūstama no bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmām: „Ja uz vienu vietu ir 70 pretendentu, kā pašlaik, tad problēma nav tajā, ka cilvēki nepārvalda profesijas, bet gan tajā, ka trūkst darbavietu. Efektīvāk būtu novirzīt vairāk finansējuma tieši pašnodarbinātības uzsākšanai.”
Aptaujas liecina, ka aptuveni 27% vidējā līmeņa menedžeru, kuri palikuši bez darba, domā par pievēršanos patstāvīgam biznesam. Arī LV.LV aptaujāto pašvaldību speciālisti, piemēram, Jaunjelgavas un Aglonas novadā, uzskata, ka ar labvēlīgiem nosacījumiem komercdarbībā savu vietu varētu atrast gan no darba atbrīvotie pedagogi, gan mazo pašvaldību darbinieki un citi, kas zaudējuši darbu.
"Mikrouzņēmumu fiksētais nodoklis būtu kā izvēles norma, un tas ietvertu četrus nodokļiem pielīdzināmus maksājumus: darbaspēka nodokļus, uzņēmumu ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu."
Protams, jāapzinās arī tas, ka sarukušā iekšējā patēriņa apstākļos, kad gandrīz ikviens skaita katru santīmu, jaunā mikrouzņēmuma vieta tirgū ir ļoti rūpīgi sverama un meklējama.
LTRK valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende domā tā: „Ne jau no sociālajiem pabalstiem atmaksāsim to 21 miljardu, ko valsts aizņēmusies. Lai spētu to izdarīt un arī tādēļ, lai varētu paši normāli dzīvot, cilvēkiem ir jāveido pašiem savi uzņēmumi. Domāju, ka daudzi to darīs. Manuprāt, cilvēki iedalās divās grupās. Vieni jau pēc dabas ir ļoti aktīvi, zinātkāri un strādāt griboši. Pazīstu gandrīz trīsdesmit cilvēkus, kuri gaida pirmo janvāri, kad SIA dibināšanai vajadzēs tikai simt latu. Viņi šai laikā internetā vai citādi ir sameklējuši dažādas biznesa idejas, un tās ir daudz interesantākas un vērienīgākas nekā daudzkārt minētā apavu labošana. Otra daļa cilvēku ir ļoti piesardzīgi, kas svārstās – varbūt varētu sākt biznesu, bet tur ir grūti, tur ir barjeras... Mums ir jāpārliecina, ka nav šo šķēršļu, ka viss ir izdarāms. Ir jābeidz vaidēt un jāsāk darīt.
Jā, nereti dzirdam – man ir idejas, bet nav naudas! Jau ir dažādi avoti, kā to iegūt, bet, piemēram, Skotijas kamera mums arī piedāvā veidot īpašu palīdzības fondu. Skotu uzņēmēji šim nolūkam jau ir savākuši nedaudz naudas, jo labi atceras laiku, kad viņu valstī bija krīze un tieši šāda mikrouzņēmumu veidošana un atbalsta fonds palīdzēja atdzīvināt ekonomiku un ļaudīm atvairīt trūkumu. Arī LTRK rīkosim lekcijas par mazā biznesa sākšanu un aicinām cilvēkus nākt un klausīties. Iespēju ir patiešām daudz. Vienkārši jāsaņemas un jādara!”
