NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. februārī, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
1
1

Zemgalē biznesa dārzos "audzēs" jaunus uzņēmumus

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Zemgales plānošanas reģionā (ZPR) šogad "izaugs" pieci biznesa dārzi, kas savā paspārnē paņems vismaz 19 jaunus uzņēmumus. Tas iespējams, pateicoties Norvēģijas valdības finanšu instrumenta atbalstītajam projektam "Uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana Zemgales reģiona pierobežas teritorijās".

ZPR Plānošanas nodaļas vadītāja Dace Vilmane atklāj, ka projekts tapis, lai vairākās no reģiona centra attālākās vietās rosinātu iedzīvotāju vēlmi dibināt jaunus komercuzņēmumus, radīt unikālus produktus, palielinot konkurētspēju un eksporta potenciālu. Pusotra gada laikā, ieviešot projektu, iecerēts strādāt infrastruktūras uzlabošanas un konsultatīvu pakalpojumu sniegšanas, kā arī uzņēmējdarbības plānošanas un vadības zināšanu papildināšanas virzienā. Reāli uzņēmumi, kas vēl tikai sāk savu attīstību, trīs gadus ar lielām atlaidēm saņems biznesa dārzu pakalpojumus – telpas, konsultācijas. Piemēram, pirmajā gadā uzņēmumam būs jāsedz tikai 15% no visu biznesa dārza sniegto pakalpojumu izmaksu apjoma.

Jau top uzņēmēju darba vietas

"Būtībā biznesa dārzs ir biznesa inkubators vai biznesa atbalsta centrs. Šāds nosaukums izvēlēts, jo Norvēģijā šīs organizācijas sauc par biznesa dārziem," neparasto nosaukumu skaidro D. Vilmane.

Nupat noticis iepirkums celtniecības firmām, lai Aknīstē, Aucē, Gailīšos, Elejā un Neretā renovētu pašvaldību izraudzītās telpas piecu biznesa dārzu ierīkošanai. Remontdarbi būs jāpaveic aptuveni pusotra mēneša laikā. D. Vilmane skaidro, ka telpas biznesa dārziem ierīkotas viegli pieejamās vietās – pagastu pārvalžu ēkās, bijušajā bērnudārzā vai skolā.

"Biznesa dārzs ir biznesa inkubators vai biznesa atbalsta centrs. Šāds nosaukums izvēlēts, jo Norvēģijā šīs organizācijas sauc par biznesa dārziem."

Speciāliste skaidro, ka biznesa dārzos ar mēbelēm, datoriem, programmatūru tiks aprīkotas darba vietas vismaz 19 uzņēmumiem: četriem Gailīšos, sešiem Aucē, trim Elejā, četriem Neretā un diviem Aknīstē. Jāpiebilst, ka citi uzņēmumi arī varēs izmantot biznesa dārzu pakalpojumus – īrēt telpas vai attālināti saņemt konsultācijas.

"Tāpat līdz aprīlim taps pētījums, kurā tiks apzināti vietējie ekonomiskie resursi un industriālās teritorijas, kā arī noteiktas uzņēmējdarbības attīstībai vispiemērotākās nozares Zemgales pierobežā. Ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās gan vietējos uzņēmējus – biznesa dārzu iespējamos klientus, gan pašvaldības, kas gūtās atziņas varēs izmantot arī teritoriālajā plānošanā," stāsta D. Vilmane, piebilstot, ka pagaidām grūti spriest par nozarēm, kuras varētu attīstīt biznesa dārzu uzņēmēji, taču projekta koordinatori cer, ka tā būs inovatīva ražošana ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot intelektuālo potenciālu. "Krīze dara savu, tāpēc, protams, ne visi varēs attīstīt zinātņietilpīgu ražošanu," tā ZPR pārstāve.

Apmāca potenciālos uzņēmējus un skolēnus

Vienlaikus tiks meklēti mentori, kuriem drīz pēc biznesa dārzu atvēršanas gadu ilgā laikposmā būs jānodrošina mentoringa aktivitātes, kas vērstas uz konsultāciju sniegšanu juridiskos jautājumos, grāmatvedībā, eksporta tirgu apgūšanā, naudas līdzekļu, galvenokārt Eiropas Savienības fondu, piesaistē, kā arī biznesa plānu un projektu izstrādē. D. Vilmane atklāj, ka vislabākie mentori būtu jau esošu biznesa inkubatoru speciālisti, jo tad sadarbība varētu izvērsties ilgākā laika posmā. Paredzēta arī projekta partneru – Norvēģijas Industriālās attīstības korporācijas SIVA pārstāvju – vizīte Zemgalē, lai apgūtu ārzemju pieredzi biznesa inkubatoru vadībā un darba organizēšanā.

Bet jau kopš oktobra vairāk nekā 100 interesentiem dažādās vietās reģionā notiek bezmaksas mācības uzņēmējdarbības plānošanā un vadībā. Mācību kurss ietver teorētisko zināšanu apguvi ekonomikā un biznesā, kā arī praktiskās nodarbības biznesa plāna izstrādē. "Apmācības beigās nākamie jaunie uzņēmēji izstrādā biznesa plānu. Papildus meklējam iespējas citās atbalsta programmās, lai labākie biznesa plāni varētu iegūt reālu finansiālo atbalstu," aktivitātes apraksta D. Vilmane, piebilstot, ka tieši apmācību apmeklētāji nākotnē varētu kļūt par biznesa dārzu klientiem.

"Biznesa dārzos ar mēbelēm, datoriem, programmatūru tiks aprīkotas darba vietas vismaz 19 uzņēmumiem: četriem Gailīšos, sešiem Aucē, trim Elejā, četriem Neretā un diviem Aknīstē."

Bezmaksas mācības sākušās arī vairāk nekā 100 Aknīstes, Auces, Elejas, Neretas un Uzvaras vidusskolu vecāko klašu audzēkņiem, kuri ārpusklases nodarbībās pieredzējušu pedagogu vadībā veido dziļāku izpratni par ekonomiskajām un sociālajām kopsakarībām, uzņēmējdarbību, tostarp pašnodarbinātību, par karjeras izveides un sava biznesa uzsākšanas iespējām. Paredzēts, ka vidusskolēni varēs iepazīties ar veiksmīgiem uzņēmumiem: "Katrā no skolām viesosies kāds vietējais uzņēmējs, organizēsim arī ekskursijas uz pazīstamiem uzņēmumiem, piemēram, "Lāčiem" vai "Amo Plant"." Arī vidusskolēni individuāli vai nelielās grupās izstrādās savām idejām atbilstošu biznesa plānu, bet labākos darbus no katras izglītības iestādes mācību noslēguma posmā izvērtēs banku speciālisti un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki cerībā, ka daļa no konkursa uzvarētājiem kļūs par nākamajiem studentiem vai pievērsīsies komercdarbībai kādā no biznesa dārziem. "Gan pieaugošo, gan skolēnu vidū interese par ekonomikas mācībām bija negaidīti liela, dažkārt grupas nācās komplektēt, rūpīgi izvērtējot katra pretendenta rakstīto motivācijas vēstuli," stāsta D. Vilmane. 

Projekta īstenotāji bija paredzējuši arī biznesa simulācijas spēļu iegādi skolām, taču šķiet, ka šie plāni varētu neīstenoties visās skolās, jo, kā smej D. Vilmane, spēles tika piedāvātas iegādāties par "trekno gadu" cenām.

No kokapstrādes līdz tūrismam

Aknīstes novada nekustamā īpašuma speciālists Andris Zībergs, kas koordinē projekta ieviešanu, atklāj, ka viena no perspektīvajām nozarēm novadā ir kokapstrāde. "Taču, manuprāt, uzņēmējdarbības attīstībai ir problēmas, kuras ar biznesa dārzu palīdzību atrisināt nevarēs . Tā ir infrastruktūra. Tāpat, lai arī bezdarbs valstī un novadā ir liels, kvalificētu un atbildīgu darbaspēku atrast ir grūti," pieredzē dalās A. Zībergs.

"Katrā no skolām viesosies kāds vietējais uzņēmējs, organizēsim arī ekskursijas uz pazīstamiem uzņēmumiem, piemēram, "Lāčiem" vai "Amo Plant"."

Savukārt Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas direktore Laima Gubske cer, ka biznesa dārzā varētu darboties uzņēmumi, kas novadu padarīs pievilcīgāku tūristiem. "Braucot pa Daugavpils šoseju, reti kur var atrast kafejnīcu, kurā piestāt, taču novadā ir tik daudz skaistu vietu un kultūras pieminekļu, kuri labi attīstītiem blakuspakalpojumiem varētu piesaistīt tūristus," tā L. Gubske. Viņa atklāj, ka iespējamo uzņēmēju apmācībās virmo idejas arī par rokdarbu veikaliņa ierīkošanu vai lauksaimniecības produkcijas noieta uzlabošanu. "Vislielākā problēma ir informācijas trūkums par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību, tāpēc apmācību apmeklētāji ar kāri tver jaunas zināšanas," tā skolas direktore, secinot, ka galvenais mūsdienās ir iedrošināt – idejas ir vienmēr.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU