NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
25. martā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Ekonomika
3
3

Tūrisma uzņēmēji garantē: PVN likmes samazinājums dos labumu

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ekonomikas ministrs Artis Kampars un tūrisma nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvji pēc vienošanās parakstīšanas.

FOTO: no Ekonomikas ministrijas arhīva

Laikā, kad nodokļu politikas virzītāji valsts budžeta līdzsvarošanai bieži apsver iespēju galējas nepieciešamības situācijā vispār atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes, kā kuģītis pret straumi valdībā un Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz piemērot PVN pazemināto 10 procentu likmi viesu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šos grozījumus galīgajam lasījumam parlamentā sagatavoja 23. martā, un šodien 25. martā tie arī guva deputātu atbalstu.

Pazemināto PVN likmi viesu izmitināšanai viesnīcās, moteļos, viesu mājās un tūrisma mītnēs plānots piemērot no 1. maija. Patlaban šiem pakalpojumiem PVN likme ir 21 procents. Līdz 2008. gada nogalei šai industrijai PVN likme bija ievērojami samazināta – 5%, līdz 2009. gada 12. decembrī Saeima pieņēma lēmumu to paaugstināt līdz 21 procentam.

Lai valsts budžets neciestu zaudējumus

Pašreizējo PVN likmes samazināšanu finanšu eksperti vērtē dažādi, cita starpā arī norādot - lai gan PVN likmes paaugstināšana gaidīto efektu nav devusi, ar pilnu pārliecību tomēr nevar domāt, ka tās pazemināšana šā brīža ekonomiskās aktivitātes krituma apstākļos ievērojami kāpinās nodokļu ieņēmumus un atrisinās komersantu un valsts ekonomiskās problēmas; ka situācija valsts budžetā nav tāda, lai varētu atļauties riskēt ar nodokļu ieņēmumu kritumu.

Tomēr tūrisma nozares asociācijas, kas aktīvi piedalījās PVN likmju samazināšanas lobēšanā, pārliecinātas par pretējo, un to pārstāvji sagatavojuši aprēķinus, uz kuriem būtībā balstīta arī valdības un Saeimas atbalstošā pozīcija.

Sava artava šajā procesā ir arī Ekonomikas ministrijai (EM), kura 8. martā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtīja vēstuli „Par atzinuma sniegšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, paužot pozitīvu nostāju nodokļa likmes samazināšanā šim biznesa sektoram.

Tomēr šis precedents saistīts ar mūsu valstī vēl nebijušu jaunumu: savu uz aplēsēm balstīto solījumu, ka samazināto PVN likmju dēļ valsts zaudējumus necietīs, bet, gluži pretēji, būs ieguvēja, EM un tūrisma nozares asociācijas 24. martā apstiprināja, parakstot savstarpēju vienošanos.

"Savu uz aplēsēm balstīto solījumu, ka samazināto PVN likmju dēļ valsts zaudējumus necietīs, bet, gluži pretēji, būs ieguvēja, EM un tūrisma nozares asociācijas 24. martā apstiprināja, parakstot savstarpēju vienošanos."

„Šādas vienošanās parakstīšana starp nozares ministru kā valdības pārstāvi un tūrisma nozares pārstāvjiem uzliek par pienākumu abām pusēm pildīt savus iepriekš izteiktos solījumus: valdībai atbalstīt PVN likmes samazināšanu tūrisma nozarei, bet sociālajiem partneriem – nodrošināt ieguvumus tautsaimniecībai jaunu darbavietu veidā,” uzsver EM.

No EM puses dokumentu parakstīja ministrs Artis Kampars, no asociācijām – Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa,  Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns, Latvijas Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Markvarte, Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācijas „Apceļo Latviju” valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

Vienošanās dokumentā cita starpā lasāms: „Samazinātās PVN likmes piemērošanas gadījumā nevalstisko organizāciju tūrisma nozares pārstāvji apņemas divpadsmit mēnešu laikā no samazinātās PVN likmes stāšanās spēkā:

  1. nodrošināt vismaz 2000 jaunu darba vietu rašanos izmitināšanas sektorā, kas, vadoties no Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo darba algu viesnīcu sektorā, radīs papildu ieņēmumus – valsts budžetā no sociālā nodokļa vismaz 2,9 miljonu latu un pašvaldību budžetā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa vismaz 1,76 miljonu latu apmērā;
  2. nodrošināt cenu samazinājumu viesu izmitināšanas pakalpojumiem no 5 līdz 10% apmērā, kas sekmētu Latvijas kā tūrisma galamērķa konkurētspējas palielināšanos Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā.

Pēc samazinātās PVN likmes stāšanās spēkā tūrisma nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai reizi četros mēnešos sniedz pārskatu par Vienošanās izpildes gaitu.

Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas brīdī.

Parakstot šo Vienošanos, Puses apņemas īstenot tajā iekļautos uzdevumus savstarpējas koleģialitātes un izpratnes gaisotnē, respektējot viedokļu un interešu dažādību, kā arī gādājot par Latvijas valsts ilglaicīgas attīstības perspektīvu.”

Īstā atdeve gaidāma tikai nākamgad

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc vienošanās apstiprināšanas uzsvēra: „Šodien parakstītā vienošanās ir pirmais piemērs, kad valsts un kāda no tautsaimniecības nozarēm vienojas par konkrētiem soļiem ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Es patiesi ceru, ka šis precedents kalpos par labo piemēru un šādas vienošanās starp valsti un privāto sektoru kļūs par ierastu praksi sekmīgai ekonomikas attīstībai.”

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis tūrisma nozaru asociāciju argumentus par labu PVN samazināšanai portālam „LV.LV” izklāstīja šādi: „Šādas vienošanās starp valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām citās Eiropas Savienības valstīs nav nekas jauns. Pagājušajā gadā līdzīgu līgumu parakstīja Francijas Restorānu un viesnīcu asociācija, kas deva iespējas viņiem saglabāt aptuveni 80 tūkstošus darbavietu. Šogad šāds līgums tika parakstīts Vācijā, kas arī ļāva samazināt PVN likmes restorānu un tūrisma mītņu biznesā, apsolot saglabāt 70 tūkstošus darbavietu. Savos aprēķinos izmantojām Rietumeiropas valstu pieredzi, un šā līguma sagatavošanā mums palīdzēja arī Eiropas Hoteļu un restorānu apvienības eksperti. Aprēķini tika veikti ļoti rūpīgi un balstoties uz reāliem skaitļiem, arī ierēķinot zaudējumus, ko cietām paaugstinātās PVN likmes dēļ, un tie ir aptuveni divi miljoni latu. Aplēses ir vienkāršas – 10 tūkstoš latu apgrozījums viesnīcu industrijā dod vienu darbavietu. Reāli jūtamu uzrāvienu saimnieciskajā darbībā pēc PVN likmes samazināšanas mēs varētu sagaidīt aptuveni pēc divarpus gadiem – 2011. gadā, jo virkne līgumu šim gadam jau ir noslēgti.

"Pēc samazinātās PVN likmes stāšanās spēkā tūrisma nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji Ekonomikas ministrijai reizi četros mēnešos sniedz pārskatu par Vienošanās izpildes gaitu."

Bet mēs Eiropā un pasaulē jau šogad aizlaidīsim pozitīvu signālu par tagad pieņemto lēmumu, un tādēļ iespējami arī jauni līgumi. Bet svarīgākais ir tas, ka šis lēmums nodrošinās mūsu tūrisma mītņu izdzīvošanu šogad, kas mazliet uzlabos finansiālo stāvokli, līdzsvaros pieprasījumu ar piedāvājumu.

Ar samazināto PVN likmi Latvija iekļausies Eiropas Savienības valstu vairākuma apritē: Igaunijā tā ir deviņi procenti, Somijā – astoņi, Polijā un Vācijā – septiņi, bet Francijā piecarpus procenti. Tagad mūsu cenas visā pilnībā būs konkurētspējīgas, jo gada laikā tās ir pazeminātas vairāk nekā par 35 procentiem, un tādēļ pārmetumiem, ka Latvijā tās ir nesamērīgi augstas, vairs nav nekāda pamata. Arī solītais turpmākais cenu samazinājums par 5 līdz 10 procentiem ir objektīvi iespējams, ja runājumam par pakalpojumu vairumcenām, kas ļauj aizpildīt viesnīcu gultasvietas. PVN likmes samazinājums skars gandrīz 7000 uzņēmumu – viesnīcas un restorānus.” 

"Ar samazināto PVN likmi Latvija iekļausies Eiropas Savienības valstu vairākuma apritē: Igaunijā tā ir deviņi procenti, Somijā – astoņi, Polijā un Vācijā – septiņi, bet Francijā piecarpus procenti."

Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa skaidroja, ka ar vairumcenām jāsaprot to pakalpojumu cenas, par kurām līgumi ar lielajiem tūrisma operatoriem tiek noslēgti gadu un pat vairāk iepriekš un kur Latvijas komersanti līdz šim vairs nebija konkurētspējīgi. „Visas lielās konferences, kas notiek šogad, tika plānotas jau pērn un agrāk. Pašlaik ļoti aktīvi jāpiedalās tajos tenderos, kuri ir pieejami. Tas nozīmē, ka pirmie rezultāti gaidāmi 2011. gadā un vēl uz priekšu.”

J.Naglis: „Igauņu operatori izmitināja savus viesus Pērnavā, bet uz Rīgu atveda vienas dienas ekskursijā. Tā notika masveidā. Ne velti mēs iepriekšējā gadā esam zaudējuši tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā – no 1,4 diennaktīm tas sarucis līdz 1,2.”

„Ja mēs turpinātu krist un atlaist darbiniekus, pirmais, kas no tā ciestu, būtu pakalpojumu kvalitāte. Labi, ka šie atvieglojumi mūs skars maijā, tieši pirms sezonas sākuma, un tas ļaus mums skatīties uz priekšu,” tā K.Gitendorfa.

Savukārt Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācijas „Apceļo Latviju” valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks saskatīja vēl kādu ieguvumu: „Labvēlīgāku apstākļu radīšana tūrisma nozarei būs ļoti labs signāliem studentiem, kuri beigs augstskolu un meklēs darbu. Viņiem labā ziņa būs tā, ka ir vērts veidot savu karjeru tūrisma mītnēs.”

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI