Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) 22. martā bija sarīkojusi jaunā Latvijas tūrisma tēla prezentāciju, iepazīstinot ar tēla vizuālo, satura un komunikācijas koncepciju, kas turpmāk tiks izmantota, lai aicinātu tūristus apmeklēt Latviju.
TAVA atzīst, ka Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamība un konkurētspēja starptautiskajā tirgū joprojām ir zema. Līdz ar to ir nepieciešams radīt valsts tūrisma tēlu, kas piesaistītu ārvalstu ceļotājus konkrētos segmentos un ko izprastu arī Latvijas iedzīvotāji.
No vienas puses, Latvijas tūrisma tēlu veido valsts, no otras - uzņēmēji, kas rada piedāvājumu, galamērķa produktu. Tūrists, kas ierodas Latvijā, lielākoties ir gana izlutināts un salīdzina piedzīvoto ar citiem ceļojumiem. Tāpēc jāspēj piedāvāt divas galvenās lietas - būt vismaz tikpat labiem apkalpošanas līmenī un būt citādiem. Tieši par citādo, šķiet, visvairāk ir domājusi TAVA sadarbībā ar reklāmas aģentūru “ADELL Saatchi & Saatchi”, izveidojot un prezentējot pievilcīgu idejisko un vizuālo koncepciju, kas paredz Latviju popularizēt kā vietu, kur tūristam ir iespēja atgūties no straujā dzīves tempa un izbaudīt nesteidzīgu, niansētu atpūtu.
Tūristu pieprasījums kļūst zaļāks
„Pasaulē notiek izmaiņas pašā tūrisma nozarē, tā ir kļuvusi komerciālāka, pastāv atklāta konkurence,” situāciju raksturo TAVA direktors Armands Slokenbergs. „Šis tūrisma tēls ir kā platforma, uz kuras tūrisma uzņēmēji var apvienot savus spēkus un kopīgi konkurēt globālajā tūrisma tirgū; tā ir platforma, kas ļauj veidot un saskaņot savā starpā komersantu piedāvājumu. Kādēļ šis tēls būs dzīvotspējīgs? Mēs esam pamatīgi izpētījuši, kāda ir situācija, un uz šiem pamatiem uzbūvējuši tūrisma tēlu. Esam pētījuši, kādas ir tendences pasaulē attiecībā uz vērtību maiņu, tai skaitā vērtību izmaiņām tūrismā. Cilvēki no aktīvām un ātrām ikdienas un rutīnas darbībām ir noguruši, meklē harmoniju, meklē vietu, kurā var nesteidzīgi atpūsties, atgriezties pie atmiņām par labajiem laikiem, mūžīgajām vērtībām.
"Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamība un konkurētspēja starptautiskajā tirgū joprojām ir zema."
Pieprasījums kļūst zaļāks, vairāk orientēts uz piedzīvojumiem, uz izziņu, ko cilvēki vēlas saņemt atvaļinājumā vai brīvajā laikā. Latvietis ir diezgan greizsirdīgs un nav gatavs aicināt kuru katru, viņš grib redzēt tūristu, kurš vairo un respektē tās vērtības, kas ir Latvijas sabiedrībā. Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē miermīlīgumu, ģimeniskumu un kanoniskās lietas.”
TAVA uzskata, ka Latvija nespēs sacensties ar lielvalstīm, kurām ir lieli budžeti, ar tradicionālajām tūrisma valstīm, kurām vienmēr visa kā būs vairāk. Jaunais tūrisma zīmols mēģina izcelt to jomu, kurā tieši mūsu zeme var būt vislabākā un atšķirties.
Labās emocijas rosinās atgriezties
„Cilvēkam, kura dzīves ritms ir straujš un piepildīts, ir vajadzīgs tieši šis piedāvājums,” vērtē ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Man ir patiess prieks, ka līdz ar A.Slokenberga ienākšanu aģentūrā ir paveikts šāds ilgtermiņā perspektīvs darbs. Radītais tēls ir jāizmanto ļoti mērķtiecīgi un precīzi, uzrunājot to auditoriju, kura mums ir vajadzīga. Ja tas izdosies, tūrisma nozare varēs iegūt citu elpu. Latvieši ir dinamiski un nebūt nav lēni, kaut vai spītējot pašreizējai krīzei. Mūsu temps ir liels. Un miera izbaudīšanas sajūta to līdzsvaro.”
Ko Latvija caur šo jauno tūrisma tēlu piedāvā? „Viens ir tas, kādu produktu piedāvājam tūristiem, otrs ir sauklis, ar kuru uzrunājam ārpasauli un aicinām baudīt Latvijā pieejamās lietas,” skaidro A.Slokenbergs. „Mēs gribam, lai Latvija ir vieta, kurā tūristam ir iespēja apstāties, izbaudīt nesteidzīgu, uz detaļām orientētu atpūtu, pie viena iegūt jaunu pieredzi, rast harmoniju. Nesteidzīga atpūta Latvijā nozīmē arī komerciālu interesi. Mēs vēlamies, lai tūristi uzturas mūsu zemē ilgāk, lai veidojas stingrāka emocionālā saite. Lai saturīgs laika piepildījums neļauj braukt projām. Un lai vēlāk labās atmiņas un sajūtas, labās emocijas rosina atgriezties.
Latvijas tūrisma tēla koncepcija tika veidota, balstoties uz pieredzi, ka Latvija nav un nebūs masu tūrisma produkts. Tūrisma produktu attīstībai ir jābalstās uz piecām pamatvērtībām – kvalitāti, ilgtspējību, individualitāti, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti un pieredzes gūšanu, kas ir Latvijas tūrisma attīstības vīzijas pamatā.”
Veidojot šo tēlu, tā izstrādātāji ir domājuši par cilvēkiem, kurus tas varētu uzrunāt, par konkrētu mērķa auditoriju. TAVA norāda, ka dabas tūrisms starptautiskajā tūrisma tirgū pieaug par 10-12% gadā un patlaban Eiropā 10-20% ceļotāju dod priekšroku zaļajām izvēlnēm.
"No vienas puses, Latvijas tūrisma tēlu veido valsts, no otras - uzņēmēji, kas rada piedāvājumu, galamērķa produktu."
A.Slokenbergs: „Mērķa auditorija ir gluži konkrēti cilvēki, piemēram, Džila no Lielbritānijas, kura brīvdienās vienkārši grib baudīt mieru un negrib kaut kur skriet, lai ieraudzītu to, ko vēl nav paspējusi līdz šim. Tāpat tie ir moderni, aktīvi cilvēki, kuri seko jaunām tendencēm. Viena no mērķauditorijām ir ārzemnieki, vecāki par 55 gadiem, kuriem ir daudz laika un daudz naudas. Mēs jau tagad Latvijā varam uzņemt tūristus, piedāvājot viņiem darboties lauku keramikas darbnīcās, piedāvājot zivju pikniku Pāvilostā, piensaimniecības muzeju un daudz ko citu. Piemēram, Rīgā šim tēlam atbilst Botāniskais dārzs, izbrauciens ar kuģīti pa kanālu, Rīgas ezeri, koka un jūgendstila ēkas, Brīvdabas muzeja gadatirgus.”
Kas būs ieguvēji no jaunā tūrisma tēla? A.Slokenbergs uzskata, ka tūrisma nozare kopumā: „Šīs ir arī iespējas Latvijas komersantiem: ja uzņēmēji ražo produktus, kas stāsta par Latvijas tradīcijām, veidojas sekmīga sadarbība, kurā varam cits citu atbalstīt. Iegūst arī sabiedrība: ja mēs aicinām tūristus, kuri vairo tās vērtības, kas ir Latvijas sabiedrībā un palīdz radīt jaunas darbavietas, atved naudu uz šo valsti, tad tas ir izdevīgi visiem.”
Ražotāji mācās uzņemt tūristus
Populārā „Lāču maizes” ražotne jau tagad ļauj tūristam pašam izcept rupjmaizes kukulīti, ko aizvest mājās. Tomēr citviet ražotāji lielākoties par savu mērķi izvirza produkcijas saražošanu un tirgus meklēšanu un neuzskata, ka viņu uzdevums būtu viesus vadāt pa saviem cehiem. Kā ražotājs var atrisināt situāciju, kad cauru dienu ierodas apmeklētāji?
„Mūsu sākotnējos plānos neietilpa, ka cilvēks no malas varētu ienākt ražotnē,” skaidro SIA „Lāči” valdes loceklis Normunds Skauģis. „Bet šodien modernais bizness diktē savus noteikumus. Mūsu biznesā nav jāslēpj tas, ko darām, mēs mācāmies būt atvērti. Tomēr gribētāju viesoties ir tik daudz, un viņi ierodas nekontrolējamā laikā... Piemēram, kāds piezvana un paziņo - tūlīt ieradīsies tādi un tādi cilvēki, bet man tajā laikā ir kāda iekšēja darba sapulce vai citi neatliekami darbi, kas saistīti ar ražošanu, un itin nemaz nav laika vadāt ekskursantus.
Tāpēc savā uzņēmumā izveidojām izklaides nodaļu. Tagad mums ir darbinieki, kuri organizē ekskursijas, pavada, stāsta. Esam radījuši iespēju, ka pie mums var arī ērti paēst, nobaudīt apkārtni, un tas vienlaikus ir papildu bizness. Lai mēs varētu ielaist tūristus pārtikas ražotnē, mums viņi īpaši jāietērpj, tam jāsagatavo. Vienas delegācijas uzņemšanai vajag gandrīz divas stundas.”
Kā maizniekmeistars vērtē jauno Latvijas tūrisma tēlu? „Tas ir tas, ko mēs jau darām, jau piedāvājam - izbaudīt garšas un smaržas un darīt to nesteidzoties. Iedomājieties, ka šāds tūrists iebrauc dziļos Latvijas laukos, kur apkārt ir purvi, un pie bitenieka nopērk viršu medu šūnās - tad viņš tiešām redz, ka Latvija ir zaļa un nepiegānīta. Un šūnu medus viņam būs kā brīnums, ar ko viņš cienās savus mājiniekus.
"Pieprasījums kļūst zaļāks, vairāk orientēts uz piedzīvojumiem, uz izziņu, ko cilvēki vēlas saņemt atvaļinājumā vai brīvajā laikā."
Latvijā ir arī cilvēki, kuri pazīst augus un ievāc tējas. Ja tūrists viesojas pie kundzes, kas savā mājiņā meža vidū pati savākusi augus, tos lēnām izkaltējusi, tad viņš, aizbraucis mājās, var dalīties pieredzētajā – Latvijā cilvēki to dara nopietni un tas pie mums maksā lielu naudu. Tai pašā Vācijā daudzas šīs zālītes neaug, jo zeme ir sagandēta. Vēl viena no Latvijas pamata bagātībām ir tīrais ūdens, par ko arī daudzi neaizdomājas.
Tomēr nepietiks tikai ar tēla izstrādi vien. Mums ir lidosta, caur kuru iziet tūkstošiem cilvēku, bet tur nav nevienas vietas, kur šie pasažieri, dažas stundas sēžot bezdarbībā, varētu kaut ko uzzināt par Latviju, paņemt līdzi kādu informāciju vai papētīt to īpašā datorā.”
Arī tūrisma uzņēmuma „TheMiceCream” līdzīpašnieks Rihards Bērugs norāda uz to, ka tūristi Latvijā visvairāk ierodas caur Rīgu un Rīgas lidostu un lielā mērā tūristu pirmo iespaidu par valsti veido agresīvi braucošais taksometra šoferis. Kā tas sasaucas ar popularizēto Latvijas tēlu Best enjoyed slowly un cik lielā mērā atbilst realitātei?
„Jaunais tēls ir tas, uz ko vajadzētu tiekties, bet tas nenozīmē, ka tā jau notiek reālajā dzīvē,” bilst R.Bērugs. „Ir svarīgi, lai šis piedāvātais tēls neliktu vilties jau pirmajā stundā Latvijā. Ķīpsala Rīgā patlaban pilnīgi atbilst minētajam sauklim, kamēr tirgus un stacijas rajons sniedz gluži pretējas izjūtas. Iepriekšējais Latvijas tēls par zemi, kas dzied, vairāk sasaucās ar ik pa četriem gadiem notiekošu pasākumu, bet bija grūti pārdodams un iepakojams tūrisma nozarē. Šis sauklis paver plašākas iespējas, un tas ir labs solis uz priekšu.”
Šogad sāksies iepakošana
Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele var daudz pastāstīt, cik neapjaustu vērtību jau tagad atrodamas pat pašiem Latvijas iedzīvotājiem: „Latgales sietais siers, Lībiešu krasta bukstiņu biezputra, rupja maluma miltu klimpas Zemgalē, kaņepju sviests Vidzemē – to mēs maz rādām citiem un maz stāstām, ka šīs tradīcijas ir dzīvas un to visu var baudīt un piedzīvot. Mums ir sagatavoti pārgājienu maršruti kopumā 500 kilometru garumā visā Latvijā, vairāk nekā 100 fantastisku skatu vietu. Zvēri un putni, kādu nav citviet. Nekas no tā, ko es nosaucu, nav baudāms steigā. Ir gan vietas, kur nevar kavēt, piemēram, braukt ar laivām palos Dvietes palienē – ir Latvijā arī tāds piedāvājums. Bet mēs esam piemirsuši „šos produktus” tūristiem glīti pasniegt. Mums, lauku ceļotājiem, ir tik daudz, ko ielikt šajā jaunajā tēlā, ka to iepakosim ar prieku.”
Tieši šī iepakošana jeb piedāvājuma izstrāde tūristus saistošā veidā ir tas, ar ko uzņēmēji, tūrisma organizācijas un TAVA nodarbosies šogad.
Tēla veidotāji paredz, ka noteikti būs cilvēki, kuri gribēs apspēlēt un pajokot ar šo jauno saukli, it īpaši ņemot vērā Latvijas finanšu situāciju. Būtu jauki, ja pirmie mūs nepavilktu uz zoba vācieši vai briti, ka esam izvēlējušies slow elementu, kas atbilst slow economic.
