Konference bija vērienīga – tajā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku no 24 valstīm, un tā ir viens no pasākumiem, kas ļauj salīdzināt daudzu industrijas speciālistu un profesionālo organizāciju skatījumu uz līdzīgām problēmām, izveidot vienotu viedokli, kas, pateicoties “EiroGites” ietekmei, spēj ietekmēt kopīgo tūrisma politiku Eiropas mērogā.
Eiropas lauku tūrisma federācijas vadītājs Klauss Ērlihs (Klaus Ehrlich) uzsvēra – krīzes situācijā cilvēki atpūtai un izklaidei tērē un arī turpmākajos gados tērēs mazāk naudas, un lauku tūrisma industrijā tas ir jāņem vērā. „Bija ļoti komfortabli dzīvot augošas ekonomikas apstākļos, kad viegli pārdot gandrīz jebkuru pakalpojumu, bet tagad ļoti jādomā par jaunu, patērētāju interesēm atbilstošu piedāvājumu, turklāt par pieejamām cenām. Tūristi virzās uz zemāku cenu līmeni, un tas nozīmē – tieši uz lauku tūrisma sektoru, kas, protams, ir izdevīgi tajā strādājošajiem uzņēmējiem. Šis mums ir iespēju laiks,” tā K.Ērlihs.
Eiropieši izvēlas atpūsties savā zemē
Varbūt tādēļ nav pārsteigums, ka pagājušajā gadā lauku tūrismā kopumā Eiropā bijis mazāks kritums nekā citās ekonomikas nozarēs. Pērn tūrisma industrijā tērētās naudas apjoms kopumā samazinājās par 7%, bet lauku tūrismā – tikai par 3 procentiem. Viesu māju noslogojums saglabājās līdzšinējās robežās vai pat palielinājās tajās viesu mājās, kur bija pareizs samērs starp cenu un kvalitāti. Kaut arī ekonomiskās krīzes žņaugs it kā pamazām atslābst, šogad spiediens nāk no citas puses: iedzīvotāju piesardzīgumu tēriņos ietekmē daudzās Eiropas valstīs ieviestie taupības pasākumi, kas būtībā tikai sāk izvērsties. Ļaudis iebaidījuši arī Īslandes vulkāna izvirdumu dēļ apturētie avioreisi, un viņi tagad labprātāk izvēlas pavadīt brīvdienas savā valstī. Šī kustība kļuvusi tik raksturīga, ka tai Eiropā pat dots jauns termins „staycation” – tas ir saliktenis no diviem vārdiem „stay” un „vacation”, kas tulkojams šādi – “brīvdienās palikt mājās”. Taču, protams, arī brīvdienas vai atvaļinājumu pavadot savā valstī, cilvēks ļoti rūpīgi izpētīs piedāvājumu, salīdzinās cenas un izvēlēsies vispiemērotāko variantu. Kā uzsvēra K.Ērlihs, tagad ar interneta palīdzību to izdarīt ir ļoti viegli – atliek vien, piemēram, „Google” pameklēt kārotos specifiskos pakalpojumus – piemēram, laivu braucienus, klusu atpūtu pludmalē vai lauku saimniecībā, pārgājienus pa kādām vēsturiskām vietām, un viss atradīsies. Taču arī viņš uzsver, ka lauku tūrismā svarīgākā mārketinga sastāvdaļa joprojām paliek tā pati vecā – labā ziņa no mutes mutē, tūrisma pakalpojuma sniedzēja imidžs, kas veidots praktiskā darbā. Tādēļ arī Fransuā Derbjē (Francois Derbaix), kurš pats nācis no Beļģijas, bet Spānijā izveidojis vadošo lauku tūrisma interneta vietni Eiropā toprural.com, kā ļoti svarīgu faktoru norādīja, ka tajā publicē viesu atsauksmes par saņemtajiem pakalpojumiem. Lai sniegtu priekšstatu par lauku tūrisma vērienu Eiropā, atliek piebilst, ka minētajā portālā tiek piedāvāts vairāk nekā 68 tūkst. lauku tūrisma naktsmītņu ar 800 tūkst. fotoattēlu un video, un tajā izlasāmas vairāk nekā 150 tūkst. klientu atsauksmju. Pērn šai interneta vietnei bijis vairāk nekā 18 milj. apmeklējumu. Par savu pakalpojumu popularizēšanu portālā lauku mītņu saimnieki F.Derbjē uzņēmumam maksājot 50–70 eiro gadā – atkarībā no informācijas apjoma. Komersanta tīrā peļņa pērn bijusi vairāk nekā miljons eiro, taču F.Derbjē arī sacīja, ka ļoti lielas investīcijas tiek ieguldītas biznesa paplašināšanā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā.
Ar portāla palīdzību sev piemērotas mītnes atraduši 2,7 milj. tūristu, kas atpūtas vietās pavadījuši 7,9 milj. nakšu. Kā norādīja portāla īpašnieks, 90% tūrisma mītņu apmeklētāju ir vietējie tūristi, kas vienā vietā mēdz uzturēties aptuveni trīs dienas.
Baltija kā vienots tūrisma ceļamērķis – gan sadarbojoties, gan konkurējot
Iepriekš minēto skaitļu fonā jo vairāk saprotams LC prezidentes Asnātes Ziemeles teiktais – lauku tūrismā ir jāapvieno visu triju Baltijas valstu spēki un ārzemju tūristiem tās jāpasniedz kā vienots ceļojuma galamērķis.
Viens no projektiem, kas sekmē šā nodoma īstenošanu un turklāt veicina Baltijas jūras reģiona bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir „Baltijas zaļā josta”, kas daļēji tiek finansēts ar Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta) atbalstu. Šā projekta ietvaros tiek veidota padomju militārā mantojuma objektu datubāze, apkopojot par tiem saglabājušos informāciju un to ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīvi un dabu, izstrādāti ieteikumi militārā mantojuma objektu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un izmantošanai tūrisma nolūkiem Natura 2000 un citās aizsargājamās dabas teritorijās. Tajās būs kājnieku, velo, auto un kompleksie ceļojumu maršruti Baltijā, ietverot militārā mantojuma objektus un dabas aizsargājamo teritoriju informāciju.
"Tūristi virzās uz zemāku cenu līmeni, un tas nozīmē – tieši uz lauku tūrisma sektoru, kas, protams, ir izdevīgi tajā strādājošajiem uzņēmējiem."
Kā vienu no ekonomiskās krīzes ieguvumiem A.Ziemele minēja lauku tūrisma pakalpojumu cenu izlīdzināšanos visās trijās valstīs. Pirms gada Latvijā tā bijusi par 25% augstāka nekā pie kaimiņiem. Arī lietuviešu lauku tūrisma mītnes kļuvušas lētākas, bet igauņi tomēr turoties pie iepriekšējām cenām, jo krīze šo valsti tik dziļi nav skārusi un tādēļ to varot atļauties. Pirms neilga laika samazinātās pievienotās vērtības likme tūrisma mītnēm kopumā vēl neesot ļoti jūtama, taču daži lielu māju saimnieki tādēļ jau spējuši uzvarēt dažos konkursos par starptautisku konferenču apkalpošanu, apsteidzot agrāk sūrāko konkurentu – Igauniju. Īstais zemākās PVN likmes efekts būs redzams nākamajā sezonā, jo lieli pasākumi tiek plānoti ļoti savlaicīgi, un šai sezonai nodokļa labvēlība nākusi par vēlu.
LC uzsver – pieredze rāda, ka mārketinga pasākumi pirms sezonas sākuma, piedāvājuma dažādošana un elastīga cenu politika, piemēram, standarta cenās iekļaujot papildu pakalpojumus vai citādi radītu pievienoto vērtību, ir vislabākā stratēģija, kā pārvarēt apstākļus, kad cilvēki brīvdienu ceļojumiem un arī iestādes pasākumiem tūrisma mītnēs vairs nevēlas tērēt tik daudz naudas kā iepriekš. „Tagad mēģinām radīt jaunus, pieprasītus tūrisma produktus bez maksas – piemēram, pārgājienu kartes, kā arī mācām saimniekus veidot lokālus tūrisma maršrutus, sniegt bezmaksas pakalpojumus – tādus kā laivu pārvešana vai velotūristu bagāžas nogādāšana vajadzīgajā vietā un laikā. Senāk kaut kas tāds nebija pat iedomājams,” sacīja A.Ziemele.
Kurā valstī gaida labākas dienas, kurā ne
„EuroGites” kā Eiropas lauku tūrisma organizācija, kurā ir 36 dalībnieki no 29 valstīm, aktīvi strādā šīs industrijas konkurētspējas labā. Lai noskaidrotu pašreizējo situāciju un novērtētu šīs sezonas izredzes, federācija sagatavojusi plašu pārskatu par lauku tūrisma rezultātiem 22 valstīs gada pirmajos trijos mēnešos. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pirms gada lauku tūrisma pakalpojumu apjoma pieaugums novērots Austrijā, Čehijā un Gruzijā. Kā šīs veiksmes atslēgas minētas izdevušās reklāmas kampaņas Austrijā (gan vietējā tirgū, gan Vācijā), savukārt Gruzijas lauku saimniekiem vairāk viesu devuši jaunie tūrisma produkti. Bet Austrijā vairs tik labi neklājas ziemā: tur slēpošanas kūrortos sarucis aktīvās atpūtas cienītāju skaits no Čehijas, Polijas un Ungārijas. Cenas Austrijas lauku tūrisma mītnēs cēlušās par 3–5%, toties viesnīcās tās ievērojami kritušās – par 5–10 procentiem. Pakalpojumu apjoma stagnācija vai samazinājums vērojams vairākās valstīs, īpaši Austrumeiropā un Viduseiropā.
"Pagājušajā gadā lauku tūrismā kopumā Eiropā bijis mazāks kritums nekā citās ekonomikas nozarēs."
Ko gaidīt atlikušajos gada mēnešos, sezonas karstākajā daļā? Protams, ka valstīs, kur nav slavenu ziemas aktīvās atpūtas centru, tūrisma sezona ir klusāka. Horvātija, Gruzija, Ungārija un Luksemburga paredz labu sezonu, uzskatot, ka cenu līmenis ir labs, izveidoti jauni, kvalitatīvi produkti, veikti aktīvi mārketinga pasākumi. Rumānijas eksperti prognozē, ka liela nozīme lauku tūrisma izvēršanā būs dažādiem pasākumiem un svētkiem. Arī Šveice lauku tūrismā sagaida pieaugumu, jo ļaudis tagad mazāk apceļo svešas zemes, priekšroku dodot brīvdienām pašu valstī. Austrijā, Bulgārijā, Vācijā, Itālijā, Norvēģijā, Slovēnijā gatavojas aptuveni tādam pašam viesu daudzumam kā pērn. Bet Grieķija savukārt sagaida labu sezonu, jo ir pieaudzis pieprasījums pēc kvalitatīviem nišas pakalpojumiem pretstatā iepriekš tik populārajam masu tūrismam. Starp citu, lauku tūrisms Grieķijā ir samērā jauns pakalpojumu veids – tā konferencē stāstīja pirmā Grieķijas lauku tūrisma naktsmītņu tīkla izveidotāja Pegija Balitsari (Peggy Balitsari). „Guest Inn” radās tikai 2003. gadā, bet lauku tūrisms kā biznesa veids faktiski sākās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad nelielu kotedžu īpašnieki sāka oficiāli par maksu izmitināt ceļotājus. Taču viņa arī sacīja, ka Grieķijā joprojām nav izstrādāti stingri lauku tūrisma mītņu darbības kritēriji un viesu uzņemšana māju īpašniekiem lielākoties ir tikai blakus nodarbe, papildu ienākumu avots līdztekus kādam pamatdarbam.
Par spīti zaudējumiem – optimistiski un kareivīgi
Par spīti krīzes radītajam apgrozījuma kritumam un apstākļiem, kad ne viens vien tūrisma mītnes saimnieks pakalpojumus pērn un arī šogad sniedzis lētāk par to pašizmaksu, lai tikai saglabātu klientus un biznesu, lauku tūrisma komersanti kopumā ir noskaņoti optimistiski un kareivīgi. Latvijā ir viss, lai piesaistītu arvien vairāk dabas draugu un aktīvās atpūtas cienītāju – tīra un skaista daba, plašs vēsturiskais un kultūras mantojums, uz kura pamata veidot jaunus maršrutus un leģendas, rodas arvien jauni pakalpojumu veidi, precīzi tēmēti kādam tūristu lokam, un ir arī jaunas idejas. Starp citu, tie, kam jaunās idejas jau īstenotas praksē, nereti piedzīvojuši pat sava biznesa uzplaukumu.
"Īstais zemākās PVN likmes efekts būs redzams nākamajā sezonā, jo lieli pasākumi tiek plānoti ļoti savlaicīgi, un šai sezonai nodokļa labvēlība nākusi par vēlu. "
Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs pašreizējo brīdi raksturoja šādi: „Māju tīrīt nākas, un to izdarīt nav viegli. Ja tūrists ir prasīgs un turklāt vēlas pakalpojumus par pieņemamu cenu, nākas pasvīst. Bet mēs šo māju saposīsim! Jā, mēs pašlaik ciešam no tūristu skaita krituma, ekonomiskās krīzes izraisītās apstākļu maiņas dēļ tūrisma mārketinga struktūra jāveido gluži no cita skatupunkta, viss jāsāk no baltas lapas. Bet citādi mēs būtu sēdējuši nevēdinātā un pieputējušā mājā, taču tagad viss būs tīrs un svaigs!”
Ir jauna Latvijas tūrisma attīstības stratēģija, jauns tūrisma logo, un arī lauku tūrisma uzņēmēji (protams, tie, kuri grib pastāvēt vēl ilgi un kaut ko nopelnīt!) tagad vairs negaidīs, kamēr kāds pie viņiem varbūt atbrauks un varbūt ciemiņiem iepatiksies un brauks vēlreiz... Viņi zina, ka viesis jautās – un ko mēs šeit darīsim? Lūk, par to arī stāsts. Nolūkot, tikt skaidrībā, kādi ļaudis varētu atbraukt, un likt viņiem priekšā tieši vajadzīgāko, kārotāko pakalpojumu. Jūras laivas, vikingu kuģi, pusnakts stāstus teiksmu mežā, braucienu sala spelgoņā suņu pajūgā, dabas takas, dabas smaržas... Tā arī ir jaunā lauku tūrisma seja.
