Kādas ir pārmaiņas lauku tūrisma piedāvājumā? Klienti vēlas interesantas brīvdienas, ir iemācījušies priecāties un brīnīties par lietām, kas ir visapkārt, ja vien ir kāds, kas par to var saistoši pastāstīt.
Pierādījums tam ir Slīteres ceļotāju diena 12. jūnijā, kad Slīteres nacionālā parka iedzīvotāju, parka administrācijas, vietējās pašvaldības un „Lauku ceļotāja” sadarbības rezultātā aptuveni 1000 cilvēku apmeklēja Slīteri, izmēģinot kādu no 12 kājāmgājēju, velo vai auto maršrutiem, piedaloties dabas ekskursijās, dodoties ar zvejniekiem jūrā, skatoties vecās kinohronikas Mazirbes tautas namā, uzkāpjot Šlīteres bākā, nogaršojot īpašās pankūkas „Pītagos” vai sklandraušus „Ūšos”, iegādājoties kūpinātas zivis vai Slīteres amuletu amatnieku tirdziņā.
Nākamgad Ceļotāju diena Slīterē notiks 4.–5. jūnijā. Ceļotāju dienu 7. maijā piedāvā arī Ķemeru nacionālais parks.
Arvien tuvāk dabai
LC kopumā ir sagatavojis aptuveni 50 dažādus maršrutus Latvijā – ar auto, velo, laivu, kājām – tie visi pieejami LC mājaslapā www.celotajs.lv, arī daudzās lauku viesu mājās, kur viesi tos var saņemt par brīvu un doties izbraucienos vai pārgājienos pa apkārtni.
Ceļotājiem pieejami arī pērn tapušie izdevumi: „Pārgājienu karte” (23 pārgājienu maršruti ar kopgarumu vairāk nekā 500 km), „Baltijas velokarte” (14 velomaršruti), „Slīteres nacionālā parka ceļvedis” (maršruti, naktsmītnes, pakalpojumi, vēsture, daba), „Botāniskais ceļvedis” (14 dabas takas, 24 diži koki, 14 botāniskie dārzi un dendrāriji, „Lauku labumi”, augu un sēņu maršruti, 394 augu un sēņu sugas ar interesantiem faktiem un stāstiem).
"Klienti vēlas interesantas brīvdienas, ir iemācījušies priecāties un brīnīties par lietām, kas ir visapkārt, ja vien ir kāds, kas par to var saistoši pastāstīt."
Sagatavošanā ir karte-ceļvedis pa militārā mantojuma vietām Latvijā, aptverot laikposmu no viduslaikiem, Pirmā pasaules kara līdz nesenajai pagātnei – padomju armijas militārajam mantojumam.
Sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un profesionāliem putnu, meža dzīvnieku, kukaiņu, ķērpju, sēņu un savvaļas augu pazinējiem LC ziemas sezonā rīko seminārus lauku māju saimniekiem, lai veidotu jauna veida piedāvājumu – iepazīt dabu. Putnu migrācijas laikā pavasarī un rudenī daudziem patīk tos vērot, atpazīstot putnu sugas pēc izskata, balss, uzzinot par viņu paradumiem. Jaunums ir sikspārņu un kukaiņu vērošana (Latvijā ir 13 000 kukaiņu sugu). Sēņošana tagad iespējama ne tikai pārtikas vākšanas nolūkā. Latvijā ir apmēram 4000 sēņu sugu – krāsu, formu un smaržu bagātība – un to visu var iepazīt, ņemot līdzi lupu, sēņu noteicēju un klausoties zinātāju stāstījumā.
Lauku tūrisms kļūst izsmalcināts
Pieprasījums liecina, ka lauku tūrisms kļūst izsmalcināts: ceļotāju interese nav tikai virspusēja, un cilvēki ir atsaucīgi jaunai, interesanti pasniegtai informācijai. Piemēram, Latgales tradicionālās koka būves ievērojamā arhitekta Pētera Blūma skatījumā, ar kuru LC izveidojusies laba sadarbība, parādās kā līdz šim nenovērtēta pērle, ko tikai zinātājs var izcelt un parādīt citiem. Arī daba dažādos gadalaikos ir piedzīvojums – LC mājaslapā lasāmas dabas aktualitātes, par ko ziņo vietējie iedzīvotāji, piemēram, Kolkas vētras, ko vērts braukt skatīties, vai Dvietes pali, kad divu nedēļu garumā pa ceļiem un pļavām var pārvietoties ar laivu.
Lauku māju saimnieki izrāda iniciatīvu un paši marķē gan pastaigu takas, gan velomaršrutus. „Lauku ceļotājs” izstrādājis ieteikumus marķēšanai, lai marķējums būtu ceļotājam saprotams un konsekvents.
Dabas tūrisma lielākais profesionālais notikums nākamgad – Baltijas dabas tūrisma konference 22. martā, kur profesionāļi no vairāk kā 10 Eiropas valstīm apmainīsies pieredzē par tūrisma attīstību aizsargājamās dabas teritorijās.
Raksturīgākā tendence - kvalitāte
Šā gada zīmīgākā tendence lauku tūrismā ir kvalitāte – kvalitatīvs, profesionāls un aizraujošs stāsts par vērtībām, pārvēršot konkrētā produktā to, kas tradicionāli tiek minēts kā Latvijas tūrisma resursi – daba un kultūrvēsture. LC kopā ar Eiropas lauku tūrisma federāciju Eurogites (www.eurogites.org ) un partneriem – lauku tūrisma organizācijām no Bulgārijas, Slovēnijas, Grieķijas un Spānijas – šogad noslēdz ES projektu QUALITOOL, kurā izveidoja ērtu, praktisku interneta apmācības līdzekli lauku tūrisma saimniekiem http://quality.eurogites.org?lang=lv.
Projekta partneri apkopoja vairāk nekā 200 fotoattēlu – pozitīvus un negatīvus kvalitātes piemērus, kas skaidro Eurogites kvalitātes kritērijus (šie kritēriji ir vienīgais „pieturas punkts” ceļotājam, lai zinātu, kāds ērtību līmenis viņu sagaida lauku tūrisma mītnēs Eiropas valstīs).
"Daba dažādos gadalaikos ir piedzīvojums, LC mājaslapā lasāmas vietējo iedzīvotāju ziņotas dabas aktualitātes."
Projektā veicām arī klientu aptauju, lai iegūtu informāciju par to, kāds lauku tūrisms ceļotājiem vajadzīgs. Mūsu interneta aptaujā piedalījās 3487 respondenti no 55 valstīm, to vidū no Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Slovēnijas, Grieķijas, Francijas un citām valstīm. Vidējais respondents ir aptuveni 37 gadus vecs, ar profesionālo vai augstāko izglītību un vidēju ienākumu līmeni, kas ļauj aptuveni trīs reizes gadā doties 3,5-10 dienu garos ceļojumos.
Ar lauku tūrismu respondentiem visvairāk saistās aktīvas brīvdienas (izjādes, velobraukšana, pārgājieni utt. - 19%) un naktsmītne ar brokastīm vai istabas lauku mājā (18%), taču līdzīgu novērtējumu gūst arī lauku saimniecība ar mājdzīvniekiem (agrotūrisms – 17%).
Svarīgākais – pievilcīga vide
Jautājot pētījumā iesaistītajiem, kas liek uzskatīt kādu apmešanās vietu par „kvalitatīvu un atbilstošu cenai”, visaugstāk tiek novērtēta pievilcīga apkārtējā vide – gandrīz 70% aptaujāto šo kritēriju uzskata par svarīgāko vai otru svarīgāko. Respondentu domas dalās par istabu un iekārtojuma kvalitātes nozīmību – aptaujātie vienādās proporcijās šo kritēriju novērtē gan kā pašu mazsvarīgāko, gan kā vidēji svarīgu, gan svarīgāko.
Aptaujas dalībniekiem vēl bija jāatzīmē, kā noteikti apstākļi ietekmē viņu brīvdienu apmešanās vietas izvēli. Viņiem tika piedāvāti 19 faktori, sākot ar mītnes atrašanās vietu un beidzot ar interneta pieejamību. Izrādās, vissvarīgāko lomu apmešanās vietas izvēlē ieņem dabas un ainavas pievilcība, nākamie svarīgākie apstākļi – cenas, informācijas par mītni pilnvērtīgums un uzticamība, laba atrašanās vieta. Mītnes komforta līmenis un istabu iekārtojums saņem augstu novērtējumu.
"Minimālās prasības visās valstīs lauku tūrismā ir apmēram vienā līmenī, taču kvalitātes kritēriju izpratne un interpretācija daudzviet ir atšķiras."
Lielākās daļas respondentu vērtējumā kā nozīmīgākais uzsvērts pirmais iespaids, ierodoties apmešanās vietā, draudzīga un personiska saimnieku un apkalpojošā personāla attieksme. Tūrisma mītņu klienti gandrīz tikpat augstu novērtē to, vai, ierodoties izvēlētajā vietā, esošā situācija atbilst iepriekšējai reklāmai. Lai brīvdienu pavadīšana izvēlētajā mītnē būtu veiksmīga, respondentiem nozīmīgi aspekti ir drošības sajūta, viesu nama darbinieku un servisa uzticamība, kā arī apkārtnē esošo apskates objektu un iespējamo aktivitāšu daudzums. Jāņem vērā arī tādi aspekti kā lauku dzīves un paražu autentiskums, vietējo iedzīvotāju viesmīlība, iespēja iegādāties vietējos produktus.
Interesantākie secinājumi: lai gan pastāv minimālās prasības, kas visās valstīs lauku tūrismā ir apmēram vienā līmenī, tomēr kvalitātes kritēriju izpratne un interpretācija dažādās valstīs ir atšķirīga. Nākamais – Latvijas lauku tūrisma mītņu kvalitāte ir laba aprīkojuma ziņā – pašsaprotamas kļūst ērtas gultas, labi iekārtotas telpas. Tagad uzmanība jāpievērš citiem kvalitātes rādītājiem – ēdiens, apkalpošana, attieksme, profesionāli sagatavots un interesants papildu piedāvājums atbilstoši dažādām interesēm – svinības, aktīvā atpūta, dabas izziņa, vēsture, tradīcijas, informācija utt.
Vēlot visiem patīkami sagaidīt Jauno gadu, „Lauku ceļotājs” domā par jauno tūrisma sezonu ar jaunām idejām un jaunā kvalitātē.
