Vārda pārnestā nozīmē tumši mākoņi šogad ir virs visas tūrisma nozares, tostarp arī virs lauku tūrisma.Un galvenie nav ne pelnu, ne lietus un pat ne odu mākoņi, bet viens liels krīzes mākonis. Lauku tūrisma sētu īpašnieki jau gandrīz desmit gadus bija pieraduši, ka vasarā viesu nami ir atpūtnieku pilni. Vasaras sākumā jau nebija iespējams pieteikt naktsmītni uz kādu nedēļu. Tiesa, agrāk tūrisma sētu bija mazāk nekā tagad.
Pēc Lietuvas Lauku tūrisma asociācijas ziņām, pašlaik reģistrētas aptuveni 500 lauku tūrisma sētas, no tām 399 apvienojušās asociācijā. Bet ir jau arī vēl nereģistrētas lauku tūrisma mītnes, tālab kopējais skaits pārsniedz minētās 500 lauku sētas.
Atpūtnieku skaits rūk
Pirms Jāņiem asociācijā esošajās tūrisma mītnēs esot reģistrēti tikai atsevišķi pieteikumi, iepriekšējos gados šajā laikā brīvu vietu jau neesot bijis. Mūzikas festivāli, gleznotāju plenēri, Jonu, Onu vārda dienu svinības un līdzīgu pasākumu skaits lauku tūrisma sektorā nez vai samazināšoties, lēš asociācijas vadītāja Regīna Sirusiene. Toties jārēķinās, ka ģimenes, kas iepriekšējos gados bijušas galvenās klientes, atpūtas braucieniem veltīs mazāk laika. Ģimenes ar vidējiem ienākumiem agrāk varēja atļauties pie jūras vai lauku sētā pavadīt kaut nedēļu, bet šogad atbrauc atpūsties pārsvarā nedēļas nogalē, vidēji - divas trīs dienas. Līdz ar to „laimējušas” tās tūrisma sētas, kas vairāk orientētas uz dažādu pasākumu viesu apkalpošanu.
"Pirms Jāņiem asociācijā esošajās tūrisma mītnēs esot reģistrēti tikai atsevišķi pieteikumi, iepriekšējos gados šajā laikā brīvu vietu jau neesot bijis."
Asociācijas vadītāja stāsta, ka šogad vienas ģimenes neliela atpūtas namiņa vidējā cena vienai diennaktij esot aptuveni 120 liti (nepilni 25 lati). Atpūtniekiem esot iespējas pašiem gatavot ēdienu. Par ēdināšanu, zināms, ir atsevišķa cena. R. Sirusiene uzsver, ka pakalpojumu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, neesot mainījušās, bet atpūtnieki varot droši diņģēties un cenu samazināt.
Maza, bet sava niša un nauda
R. Sirusienei neesot ziņu par bankrotējušām lauku tūrisma sētām, bet pāris saimniecībām, kur izmantots ES atbalsts un ņemti kredīti bankās, gan esot grūtības ar aizdevumu atdošanu. Asociācijas vadītāja, kura bieži apmeklē tūrisma izstādes un uztur kontaktus arī ar līdzīgiem ārvalstu tūrisma uzņēmumiem, stāsta, ka krīze esot ietekmējusi tūrisma sektoru Vācijā, Zviedrijā un Polijā. Šo valstu pilsoņi mazāk dodas uz ārzemēm, bet atvaļinājumus galvenokārt pavada savā zemē. Lietuvā pieaudzis to tūristu skaits, kas nevar atļauties pavadīt atvaļinājumus ārzemēs, bet daudziem lietuviešiem nav naudas ne vien ceļojumam uz ārzemēm, bet nepietiek arī atpūtai Lietuvā.
"Lauku tūrisms, tradicionālie amati un kulinārā mantojuma popularizēšana ir alternatīvas nodarbes tradicionālajai lauksaimniecībai un arī – ieņēmuma avots laukos."
Pēc Lietuvas valsts tūrisma departamenta ziņām, lauku tūrisma sētu atpūtnieku skaita sarukums esot tomēr mazāks nekā tūristu skaita sarukums citos tūrisma sektoros. Visa tūrisma daļa iekšzemes kopproduktā 2008. gadā bijusi 2,65 procenti, bet lauku tūrisma daļa - ir mazāka par 0,01 procentu. No makroekonomikas viedokļa raugoties, lauku tūrismam nav lielas nozīmes. Bet, neraugoties uz to, lauku tūrismam tomēr ir sava, kaut naudas izteiksmē maza niša visas valsts tūrisma nozarē. Lauku tūrisms, tradicionālie amati un kulinārā mantojuma popularizēšana ir alternatīvas nodarbes tradicionālajai lauksaimniecībai un arī – ieņēmuma avots laukos.
Lietus un odu mākoņi pēdējās ilgajās Jāņu dienu brīvdienās iet mazumā. Bet par to, kad pazudīs krīzes mākonis no Lietuvas debesīm, analītiķu, finanšu padomnieku un politiķu domas joprojām dalās.
