NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
31. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vide
1
1

Jelgavas uzņēmēji padara Lielupi par pievilcīgu tūristiem

Ūdenstūrisms Jelgavā nav ļoti attīstīts, taču ar katru gadu uz upes parādās arvien vairāk dažādu braucamo.

FOTO: Ansis Starks, A.F.I.

„Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā 2006– 2026” minēts fakts, ka samazinās publiski pieejamas atpūtas vietas pie upēm un ezeriem, privatizējot un apbūvējot skaistākās vietas pie ūdeņiem. Zemgales galvenā ūdens artērija ir Lielupe. Un šovasar vairāki uzņēmumi pēc pašu iniciatīvas upi mēģina padarīt iedzīvotājiem pievilcīgāku.

Zemgales reģionā ūdeņu platība ir 31 076 hektāri, kas ir 20,08% no kopējās reģiona platības. Visblīvākais upju tīkls izveidojies Zemgales līdzenumā – Dobeles, Jelgavas un Bauskas apkārtnē. Tūrisma attīstībai pievilcīgs ir Lielupes lielbaseins, no kura upēm pazīstamākās un līdz šim visvairāk tūrismam izmantotās ir Mūsa, Mēmele un Lielupe, vēstī „Zemgales plānošanas reģiona tūrisma attīstības programma 2008–2013”, kas tapusi 2008.gadā.

Lielupei jākļūst par ūdenstūrisma resursu

Izvērtējot Zemgales reģiona kultūras un dabas resursus un salīdzinot tos ar citu reģionu resursiem un uz to bāzes veidoto tūrisma piedāvājumu, plānošanas reģiona speciālisti, sagatavojot minēto attīstības programmu, secina, ka Lielupes kultūrainava ir viens no tūrisma attīstības stūrakmeņiem. Lielupes baseins var kalpot kā ūdenstūrisma resurss – laivu maršruti, motorizētie ūdens transporta līdzekļi, atpūtas vietas un piestātnes upju krastos.

"Novietnes atrodas vietās, kuras iemīļojuši atpūtnieki, tās varēs izmantot arī kā piknika vietas."

Zemgales plānošanas reģions, izstrādājot programmu, akcentēja: lai attīstītu reģiona tūrismu, nepieciešams sadarboties plānošanas reģionam, pašvaldībām, biedrībām, izglītības iestādēm un privātajam sektoram. Šogad pašvaldības un uzņēmēji īstenojuši vairākus projektus, lai ūdenstūrismu padarītu atpūtniekiem patīkamāku.

Divas piestātnes – Jelgavas novadā

Divas piestātnes tapušas Jelgavas novadā Norvēģijas valdības divpusējās sadarbības finanšu instrumenta programmas „Pārrobežu sadarbība” apakšprojektā „Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseina apsaimniekošanā”. Viena no tām atrodas uz Lielupes pietekas – Svētes upes labajā krastā Līvbērzes pagastā, otra – Lielupes kreisajā krastā pie tilta Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē.

Novada vides speciāliste Inguna Skutele skaidro, ka pie piestātnēm izvietoti galdi ar soliem, atkritumu urnas, velosipēdu novietnes, ugunskura vieta. Tāpat katrā atpūtas vietā ir tualete, turklāt sakārtoti arī piebraucamie grants ceļi. „Novietnes iekārtotas vietās, kuras iemīļojuši atpūtnieki. Piemēram, makšķernieki, kuri izmanto laivas, tagad vieglāk varēs tikt peldlīdzeklī,” skaidro I. Skutele, piebilstot, ka novietnes varēs izmantot arī kā piknika vietas.

Izveido laivu piestātni pie moteļa

Izvērtējot ekonomisko situāciju un klientu pieprasījumu, arī pie moteļa „Akva” Jelgavā Lielupes krastā atjaunota laivu un jahtu piestātne, piedāvājot vairākus ūdenstūristiem aktuālus pakalpojumus.

„Pieaugot sociālajai spriedzei, cilvēkiem ir vēlme savas laivas turēt ūdenī pieskatītas. Pērn bija raksturīga situācija, ka cilvēki savas laivas neizmantoja, jo baidījās tās atstāt upmalā bez uzraudzības, kā arī bija pārāk apgrūtinoši tās visu laiku iecelt un izcelt no ūdens,” stāsta moteļa pārstāvis Vladimirs Aksjonovs.

"Pērn cilvēki savas laivas neizmantoja, jo baidījās tās atstāt upmalā bez uzraudzības, bet, izveidojot novietni, situācija mainījusies."

Kā savus potenciālos klientus V. Aksjonovs redz dažādu izmēru motorlaivas, tai skaitā arī Lielupes krastos tik bieži sastopamās „kazankas”, arī buru laivas un jahtas ar nolaižamiem mastiem. „Akva” piedāvā ne tikai laivu piestātni un apsardzi, bet pēc ūdens atpūtas klientiem būs iespēja arī izmantot saunu un dušu, kā arī paēst terasē ar skatu uz savu laivu un Lielupi. Vajadzības gadījumā klientiem ir iespēja izmantot arī naktsmītnes gan motelī, gan arī tam blakus esošajā kempingā.

V. Aksjonovs uzsver, ka motelis „Akva” ir ļoti piemērots ūdenstūrismam, jo tur var ne tikai atstāt laivu, paēst un nakšņot, bet arī ērti piebraukt ar mašīnu un sabiedrisko transportu, kā arī var bez maksas atstāt mašīnu apsargājamā stāvvietā. Kā skaidro V. Aksjonovs, jau pašos „Akva” pirmsākumos ideja bijusi par centru un sporta bāzi ūdens motosportistiem, kā arī laiviniekiem, kuģotājiem un citiem, kas izmanto Lielupes ūdeņus. Arī moteļa nosaukums „Akva” saistīts ar ūdenstūrisma iespējām, taču līdz šim tās pilnībā neizmantoja.

Izbraukumi ar 90 gadus vecu kuģīti

Izbraucienu pa Lielupi piedāvā arī uz Jelgavas apvedceļa atrodošais viesu nams un kafejnīca „Zemnieka cienasts”. Pirms 90 gadiem Zviedrijā ražotais kuģītis „Frīda” rūpīgi restaurēts un nu gaida braucējus. „Sākotnēji pat nebiju plānojis piedāvāt izbraucienus, taču nolēmām izmēģināt,” skaidro kuģīša “kapteinis” Artis Jansons.

Paša spēkiem tapušas piestātnes pie kafejnīcas un Jelgavā – Lielupes pietekas Driksas krastos. „Domāju, ka braucieni būs regulāri, jo cilvēkiem ir interesanti redzēt apkārtējo vidi no pavisam citas puses. Dažreiz upe šķiet kā Amazones džungļi un zars var izskatīties pēc krokodila,” smej A. Jansons.

Uzņēmējs uzskata, ka ūdenstūrisms Jelgavā nav ļoti attīstīts, taču ar katru gadu uz upes parādās arvien vairāk dažādu braucamo. 

Tagad Lielupē kā Gaujā – atklāta plostošanas sezona

Sniedzot vietējiem un viesiem plašākas izklaides iespējas un attīstot ūdenstūrismu Jelgavā, ceļojuma aģentūra „Star Tours” šajā atpūtas sezonā – kopš maija beigām – piedāvā izbraucienus ar plostu pa Lielupi. „Esmu no Valmieras. Plostu piedāvājums uz Gaujas ir ļoti plašs, tāpēc iedomājos, ka arī Jelgavā varētu attīstīt šo tūrisma jomu,” stāsta uzņēmuma biroja vadītāja Liene Ķīķere.

"Lielupes baseins var kalpot kā ūdenstūrisma resurss – laivu maršruti, motorizētie ūdens transporta līdzekļi, atpūtas vietas un piestātnes upju krastos."

Plosts, kas brauc pa Lielupi, tika atvests no Valmieras kopā ar visu apkalpojošo personālu. Sākotnēji bija plānots, ka viens maršruts būs no Staļģenes līdz Jelgavai, bet otrs būs krāšņāks – no Bauskas līdz Mežotnei. „Taču no Staļģenes maršruta atteicāmies, jo krasti nav īpaši sakopti un pievilcīgi,” skaidro L. Ķīķere, piebilstot – kamēr ūdens līmenis ļaus, uzņēmums izbraucienus piedāvās. „Interesenti ar autobusu tiks nogādāti uz ceļojuma sākumpunktu, tāpēc ne par ko nav jāuztraucas," stāsta L. Ķīķere, piemetinot, ka plostam ir arī nojume un grils, tāpat plostošanas laiks nav ierobežots – ceļotāji var jebkurā mirklī piestāt krastā un apmeklēt kādu interesantu apskates vietu. „Viss, kas ir vajadzīgs, – neliela draugu kompānija. Domāju, ka izbraucieni būs interesanti arī klasēm,” saka tūrisma speciāliste.

Līdz pilnībai vēl tālu

„Uzņēmēju iniciatīva ir vērtējama pozitīvi. Tomēr līdz pilnībai mums vēl tālu – tūrisma uzņēmēju starpā nav ciešas sadarbības. Lai Zemgale kļūtu par ūdenstūristu galamērķi, pakalpojumu sniedzējiem un tūrisma objektu īpašniekiem būtu jāsanāk kopā pie viena galda un jāizstrādā kopīgi piedāvājumi, kas sevī ietvertu pilnu servisu un bonusu sistēmu, šādi pievilinot atpūtniekus tieši mūsu maršrutiem,” iniciatīvas komentē Zemgales plānošanas reģiona tūrisma un lauku attīstības speciāliste Dace Strautkalne.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU