Kopš pērnā, 2009. gada augusta Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors ir ARMANDS SLOKENBERGS. Ar viņu saruna par to, kas šobrīd notiek tūrisma industrijā Latvijā un ko tās labā dara viņa vadītā iestāde.
Eksporta nozare, kas dod daudz darbavietu
Vai tūrisma industrija ir uzskatāma par eksporta nozari?
Šajā aspektā pie mums tā ir novērtēta par zemu. Ne velti daudzas valstis savu ekonomiku lielā mērā balsta uz tūrismu. Jo, pirmkārt, tūrisms ir viena no nozarēm, kas reāli eksportē pakalpojumu un piesaista naudu no ārvalstīm. Otrkārt, tajā vajadzīgi ievērojami cilvēku resursi, turklāt pārsvarā nav nepieciešami augsti kvalificēti kadri, jo liels ir apkalpojošā personāla īpatsvars, kas lielākoties ir atkarīgs no sezonas; tātad darba iespējas tiek radītas jauniešiem. Šobrīd tautsaimniecībā tas noteikti ir aktuāli.
Vēl viens faktors, ko ne vienmēr pamana – attīstot vietējo tūrismu, samazinām tās naudas aizplūšanu, ko mūsu cilvēki, uz citām valstīm ceļojot, aizvestu projām. Jāņem vērā vēl kāda tūrisma industrijas funkcija - Latvijas tēla spodrināšana. Arī ar TAVA mārketinga stratēģiju vēlamies panākt, lai ikviens, kurš bijis Latvijā, mājup dotos ar sajūtu, ka vēlas šurp atgriezties un arī citiem ieteikt apmeklēt šo zemi.
Te parādās jautājums par jauno, šogad izveidoto zīmolu mijiedarbību. Galvaspilsētā ir LIVE Riga, bet visai Latvijai esam izstrādājuši platformu „Nesteidzīga atpūta Latvijā” kas materializējusies zīmolā Best Enjoyed Slowly. Protams, LIVE Riga produkts būs agresīvāks, jo vairāk aicina uz mūsu galvaspilsētu kā brīvdienu pavadīšanas vietu, savukārt ar Latvijas zīmolu mēs varam strādāt virzībā uz garajām brīvdienām, ietverot lauku tūrismu, kamperu jeb automājiņu tūrismu, velotūrismu, pastaigas, SPA vai veselības tūrismu. Šie segmenti Vācijas vai Rietumu pusē ir tik milzīgi, ka pilnīgi pietiktu, ja mēs spētu šos pakalpojumus attīstīt tādā kvalitātē un cenā, lai varētu ar tiem konkurēt.
Rīga ir īpaša, ar „garāka stāsta” iespējām
Kruīza kuģu pasažieri teikuši, ka Rīgā vairāk par vienu dienu nav, ko darīt. Vai LIVE Riga kaut ko uzlabojis?
Inteliģentam tūristam Rīga ir interesanta un unikāla gan ar savu arhitektūru, gan intensīvo kultūras dzīvi, arī mūsu restorānu piedāvājums, manuprāt, ir pievilcīgs, ar Rietumu tūristam pieņemamām cenām. Esam sagatavojuši dažādus maršrutus, jo Rīga nav tikai Vecrīga, tā ir arī Pārdaugava un Mežaparks ar savu arhitektūru, Zooloģisko dārzu.
"Ar TAVA mārketinga stratēģiju vēlamies panākt, lai ikviens, kurš bijis Latvijā, mājup dotos ar sajūtu, ka vēlas šurp atgriezties un arī citiem ieteikt apmeklēt šo zemi."
Mārketinga stratēģijā esam identificējuši arī piedāvājumu „Rīga plus” ar domu aicināt un motivēt tūristus vienu dienu izbraukt ārpus galvaspilsētas. Maz ir tādu metropoļu, kuras var piedāvāt divdesmit minūšu brauciena attālumā Jūrmalu vai Ķemeru nacionālo parku, vai Siguldu. Tuvu ir arī Rundāles pils, un šo piedāvājumu varam audzēt tālāk un piedāvāt kā „garāku stāstu”. Tas jau attiecas uz zīmolu Best enjoyed slowly.
Esam jau izstrādājuši aptuveni 30 vienas dienas ekskursiju piedāvājumu Rīgā un tās apkārtnē. Turklāt mūsu visplašāk izdotais informatīvais materiāls vēsta, ko ārpus Rīgas varētu apskatīt nākamajā Latvijas apciemojuma reizē, proti, tā ir Ventspils, Liepāja, Kuldīga, Cēsis, Aglona un citas vietas.
Latvija Baltijas reģionā nav neaizstājama
Šis gads Latvijas tūrisma saimniecībai finansiāli ir bijis labs: trijos ceturkšņos nakšņotāju tūristu skaits kopumā pieaudzis par 14 procentiem, bet trešajā ceturksnī – pat par 27 procentiem. Tas ir TAVA un Rīgas pašvaldības aktivitāšu vai arī PVN pērnās pazemināšanas nopelns?
Saistībā ar PVN varam tikai minēt, bet zināmas likumsakarības pastāv. Lietuvā PVN tika paaugstināts līdz 21 procentam un netika samazināts, un tur šogad rādītāji ir samērā bēdīgi. Igaunijai šis nodoklis vispār netika paaugstināts, un tur stabilāks bija gan 2009. gads, gan arī šis. Latvijas valdība PVN paspēja pazemināt pēdējā brīdī, lai tas šo sezonu jau ietekmētu pozitīvi. Nodokļu lietās uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, un tūrisma industrija šajā ziņā ir ļoti jutīga.
Tūrisma sektoru asociācijas pērn ar ekonomikas ministru svinīgi parakstīja līgumu par savstarpēju sadarbību: valsts samazinās PVN, bet komersanti savukārt nodrošinās pienesumu IKP un 2000 darba vietu. Tagad iznāk, ka no valdības puses vienošanās nav gluži godīgi pildīta...Vai komersanti savu apņemšanos ir izpildījuši?
PVN korekcija šādā apjomā nav katastrofa. Otrkārt, ļoti svarīga ir valsts politika, izlemjot, kur virzīt Eiropas fondu līdzekļus. Kādas nozares tiek atbalstītas, un kā tas tiek darīts. Ir skaidrs, ka mūsu tuvākie konkurenti Lietuva un Igaunija pietiekami mērķtiecīgi īsteno tūrisma nozares atbalstu ar Eiropas līdzekļiem. Ļoti uzmanīgi ir jāseko, kā tas tiek darīts un vai mēs ar savām rīcībām nemazinām savas valsts komersantu konkurētspēju šajā tautsaimniecības sektorā.
Jo Latvija šajā nišā diemžēl nav neaizstājama. Ja tūrists nebrauks uz Latviju, viņš tikpat labi var doties pie kaimiņiem.
Baltijas kontekstā svarīgs elements ir sasniedzamība. Mums ir „air Baltic”, Rīgas lidosta reģionā ir vadošā, un tas ir mūsu trumpis. Igauņu priekšrocība savukārt ir osta ar saviem pasažieru prāmjiem. Igaunijas tūrismā puse no tirgus ir Somijas tūristi, ja vēl pieskaita klientus no Sanktpēterburgas, tad šis sektors veido 60 procentu. Mūsu mārketinga stratēģijā definēti augsti prioritārie tirgi, uz kuriem koncentrējam savas aktivitātes, - Krievija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Lietuva un Vācija.
Kā tūrismu, jūsuprāt, var ietekmēt taupības režīms Eiropā?
Cilvēki ceļos tuvāk un lētāk, vairāk izlems pēdējā brīdī. Rezultāti, kas sasniegti saistībā ar Krievijas tūristu skaita lielo pieaugumu - kopumā 60-70 procentu, bet asociācija „Lauku ceļotājs” ir nosaukusi pat 150 procentu –, ir vērā ņemami. Krievijas tūristiem mēs joprojām esam Rietumi, bet tuvējie, un ceļojums uz Latviju ir diezgan ātri izlemjams jautājums. To apliecināja ievērojamais tūristu pieplūdums pērnvasar, kad ap Maskavu plosījās ugunsgrēki un pilsētā bija neizturams smogs.
"Nodokļu lietās uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, un tūrisma industrija šajā ziņā ir ļoti jutīga."
Tuvāka un pragmatiskāka ceļošana kļūs aktuālāka arī ilgtermiņā. Lidmašīna šobrīd ir samērā lēts veids, kā ceļot, bet tas var neturpināties mūžīgi. Arvien populārāks kļūst sabiedriskais transports, vilciens. Bet acīmredzot vidējā termiņā būtu jādomā, kā risināt dzelzceļa pieejamības jautājumus.
Arī nesenajā Tūrisma forumā tika uzsvērts, ka dzelzceļa cenas par pakalpojumu Krievijas tūristiem nešķiet konkurētspējīgas. Viņiem ir lētāk aizbraukt, piemēram, uz Varšavu nekā Rīgu.
Valsts politika un mārketinga iespējas
TAVA ir valsts politikas virzītāja, īstenotāja - tāds ir jūsu vadītās iestādes virsuzdevums. Vai šāda politika Latvijā pašlaik ir?
Var pastāvēt dažādi modeļi, kā šo politiku var veidot un īstenot. Preču vai pakalpojumu (es tagad abstrahējos no valsts) ražošanas procesu iespējams veidot dažādi. Viena pieeja ir tā, ka mārketinga nodaļā ir veikta patērētāju interešu izpēte, tās speciālisti saprot, ko un kā varētu pārdot, un uzņēmuma vadītājs šos ieteikumus ņem vērā. Otrs modelis: ražotājam ir savs piedāvājums, un mārketinga departamentam tiek dots uzdevums atrast veidus, kā saražoto pārdot.
Patlaban redzu, ka mūsu mārketings savā veidā arī ir valsts politika. Mūsu mārketinga stratēģija ir plāns, kā, pēc mūsu ieskata, var virzīt Latvijas tūrisma pakalpojumus, un paši arī esam šīs politikas īstenotāji. Zināmā mērā tas ir arī pragmātiski, jo mēģināt regulēt tik plašu nozari ar esošajiem resursiem, tātad ietekmēt pašu produktu, tiešā veidā nav racionāli.
Mārketinga stratēģija ir ļoti lietišķs dokuments, ar reāliem skaitļiem un mērķiem. Pirms gadiem četriem saskaitīju, ka saistībā ar tūrismu bija kādi astoņi plānošanas dokumenti – pamatnostādnes, stratēģijas, vadlīnijas, koncepcijas –, kuros savukārt vairāk par frāzēm nekā nebija.
Kad sāku strādāt aģentūrā un lasīju šos iepriekšējos dokumentus, tajos bija vienlaikus aptverts viss, un patiešām maz konkrēta un izpildāma. Bet nesaku, ka tas nebija pareizi: tirgus veidojās, viss notika pats par sevi. Varbūt ir kaut kāda fāze, kad vajag ļaut visam tā attīstīties, un tad pienāk šis krīzes moments, kad jātiek skaidrībā, kas īsti notiek un kā strādāt tālāk. Bet cita lieta, ka ar mārketinga palīdzību mēs varam šo valstī esošo produktu kaut kā sagrupēt, iespējami skaisti „iepakot”.
Bet attiecībā uz nopietnu tūrisma industrijas attīstību, kam vajadzīgas lielas investīcijas, būtu nepieciešama valsts prioritāšu noteikšana, ieguldot savus līdzekļus kādos projektos. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā ir diezgan daudz ieguldīts infrastruktūrā, lai attīstītu SPA pakalpojumus: tas uzņēmējiem pašiem nav pa spēkam. Pieļauju, ka kaimiņvalstīs investīcijas nozarē ir veiktas mērķtiecīgi, novērtējot, ka minētais pakalpojums, kas joprojām atrodas augošā segmentā, ļauj risināt sezonalitātes problēmu, turklāt ar augstāku pievienoto vērtību, klientu ilgāku uzturēšanās laiku.
Katrs atsevišķi – bez kopīga redzējuma un virzības
Te atliek vien raudāt zaļas skaudības asaras par sagruvušo Baldoni, „iesaldētajiem” Ķemeriem un plaukstošajiem lietuviešu Druskininkiem. Bet ar SPA, ja arī ko sāktu domāt, vai nebūsim nokavējuši?
Visos šādos pasākumos ir risks - kas notiks, ja pieprasījums pēc pakalpojuma samazināsies. Varbūt var padomāt kaut ko gudrāk. Pašlaik tiek veidota atbalsta programma tām sanatorijas veida iestādēm, kuras ir spējušas izdzīvot un sekmīgi konkurēt medicīniskā pakalpojuma sniegšanā veselības tūrisma segmentā. Bet ar nopietnām investīcijām infrastruktūrā ir diezgan sarežģīti, jo vairāk tādēļ, ka valsts pārvaldē tūrisma lietas ir stipri sadrumstalotas.
Daļa finansējuma tiek virzīta caur Zemkopības ministriju, daļa – caur Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, vēl daļa - caur Kultūras, Ekonomikas un Satiksmes ministriju. (Šajā ministrijā, piemēram, kavējās Eiropas fondu projekts, jo operatīvi nevarēja dabūt saskaņojumu, kādām ir jāizskatās zīmēm uz veloceliņiem.) Tomēr tas, kā finansējums virzās, varbūt nav tas sāpīgākais. Svarīgākais būtu lēmumus pieņemt pēc apaļā galda principa, lai būtu pārskatāms, ko dara citi, lai izvairītos no dublēšanās un būtu redzams kāds kopīgs virziens un attīstība.
Ir jau iepriekš dzirdēts, ka ministrijas savā starpā īpaši nekontaktējas un gan profesionālās asociācijas, gan arī jūs esat spiesti darboties kā sakarnieki? Vai tā ir?
Jā! Bet tas ir ļoti laikietilpīgs process, un šādam nolūkam resursus mums neviens nav atvēlējis. Pērn aģentūras štati tika samazināti vairāk nekā divas reizes, šobrīd TAVA ir 13 darba vietas. Paskatoties mūsu prioritāšu sarakstā, redzams, ka šī koordinēšanas funkcija drīzāk ir tāda mūsu apmātība, ka ir jācenšas salikt tās lietas kopā, lai vismaz visi zinātu, ka ir tāda mārketinga stratēģija, kas tajā rakstīts utt.
Ja kāds lemj par naudas piešķiršanu kādām tūrisma aktivitātēm, tad būtu labi, ja šajā lemšanā pieaicinātu kādu ekspertu no aģentūras. Mēs nepretendējam uz kādu limitēšanu vai noteikšanu, bet varētu gan dot savus ieteikumus kā nozares profesionāļi.
Sēklas jāsēj tur, kur laba augsne
Kā, piemēram, par spīti „Lauku ceļotāja” brīdinājumiem, par ES naudu sabūvēja lielās viesu mājas, ar kurām tagad nezina, ko darīt. Bet dažiem labi – ja viesu nav, nekas neatliek, kā dzīvot villās pašiem...
Tie ir būtiski jautājumi. Kaut vai, piemēram, par pudurveida attīstīšanos. Ir jābūt kaut kādai uzņēmēju kritiskajai masai, jābūt tūrismam atbilstošiem dabas vai kultūras resursiem un arī pašvaldībām, kas to visu atbalsta. Tikko vienas sastāvdaļas nav, tā paliec viens pats cīnītājs.
Kā ir ar pašvaldībām?
Tūrisma laukā tās varētu darīt vairāk. Bet tā ir diezgan nopietna izlemšana – ja darīt, tad pa īstam. Piemēram, Ventspilī bija nopietna izlemšana, tūrisma attīstībā tiek investēti līdzekļi, un tur ir arī rezultāti.
Dundagā taču arī.
Dundaga ir mazais piemērs: tur, protams, nav tādu iespēju kā Ventspilij. Toties ir cilvēki ar iniciatīvu, ar gribēšanu strādāt. Arī Salacgrīvā un Līgatnē pašvaldība aktīvi mēģina šo darbu organizēt. Savukārt „Lauku ceļotāja” projekti atrod tās vietas, kur ir labvēlīgi apstākļi.
Plānojot valsts atbalstu, būtu jāņem vērā: sēklas ir jāsēj tur, kur ir atbilstoša augsne. Jo tūristi tomēr mēdz pārvietoties pa iestaigātām takām, kur pieejams viss pakalpojumu klāsts: naktsmītnes, ēdināšana un laika pavadīšanas iespējas.
Ko TAVA var dot tūrisma industrijai
Ko Tūrisma attīstības valsts aģentūra vēl dara līdztekus šai tūrisma politikas attīstībai?
Savu iespēju robežās mēģinām nodrošināt dažādu informāciju, kuru uzņēmējs tālāk var pats izmantot savā darbā. TAVA mājaslapā ir ievietoti arī pētījumi, ko veicam katru gadu un kas ļauj katram izdarīt savus secinājumus. Drīz vietnē būs jaunākais pētījums, kurā, cita starpā, atainosies, kā interesenti uzzina par tūrisma iespējām Latvijā. Redzam, ka pirmais avots ir atsauksmes un draugu ieteikumi. Tas ir ļoti svarīgi, jo lielai reklāmai mums finansiālo iespēju tik un tā nav. Otrs avots ir interneta meklētāji.
Sadarbībā ar „Lauku ceļotāju” esam rīkojuši produktu veidošanas apmācības seminārus, kuros piedalījušies jau vairāk nekā 300 uzņēmēju, turklāt apmācību video ierakstus ievietojam tīmeklī, lai mācību materiālu var izmantot arī citi uzņēmēji. Nākamgad organizēsim vēl citus šādus izglītojošus pasākumus, iesim vienu soli tālāk, kopā ar tūrisma aģentūrām jau veidojot konkrētus pārdodamus produktus, kurus arī pārbaudīsim reālā vidē. Vēl ir dalība izstādēs, kuru finansējam ar ERAF līdzekļu palīdzību, jo ar ierobežotajiem valsts līdzekļiem to kvalitatīvi veikt nevarēja.
Tas ir no šiem 1,5 miljoniem uz trim gadiem?
Jā, tas ir no tā. Atbilstoši izstrādātajam Latvijas tēlam ir izveidots jauns stendu dizains izstādēm. Šī ERAF nauda paredzēta arī reklāmas aktivitātēm. Nākamajā gadā tās sāksim izvietot Krievijas un Vācijas tirgos, kas ir lielākie un nozīmīgākie, un pēc tam 2012. gadā sāksim strādāt citās valstīs. Reklāmas pasākumi ir jāizvērtē ļoti rūpīgi, lai atrastu efektīvāko pieeju, iespējami precīzi uzrunātu mūsu mērķauditoriju. Vēl jādomā par uzņēmēju ciešāku iesaisti TAVA mārketinga aktivitātēs, lai tūristiem nodrošinātu ērtu iespēju gan uzzināt par produktu, gan uzreiz arī to iegādāties. Tas gan ir apgrūtinoši finansējuma specifikas dēļ.
"Ir vajadzīga liela enerģija, lai kādu procesu iekustinātu. Jo biežāk tiek runāts par to, kādēļ kaut ko nevar, nevis kā varētu izdarīt. "
Darbs ir milzīgs, un gribēšana ir daudzkārt lielāka nekā varēšana, tādēļ galvenais ir atrast prioritātes. Nākamajā gadā viena no prioritātēm ir arī Q-Latvija ieviešana. TAVA mērķis, iesaistoties šajā projektā, ir pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi nacionālā līmeņa tūrisma pakalpojumu kvalitātes sistēmu nodrošināšanā. Projekta ietvaros šogad ir izstrādāta e-apmācību programma. Līdztekus uzņēmēju interaktīvai apmācības sistēmas izveidei tika veikti arī 48 slepenie pirkumi, kuri precīzi parādīja mūsu tūrisma pakalpojumu stiprās un vājās vietas.
Kuras ir šīs vājās vietas?
Pārdošana un komunikācija līdz brīdim, kad tūrists vispār nonāk līdz šim pakalpojumam.
Kā to saprast?
Uzņēmēji laikus neatbild uz klientu e-pastiem vai neatbild nemaz. Ja piezvanām pa tālruni par kādu izreklamētu pakalpojumu, izrādās, ka komersants pats tam nemaz nav gatavs. Interesents var saņemt, piemēram, atbildi – es neko nezinu, zvaniet vīram vakarā un tamlīdzīgi. Tad, kad jau nokļūstam līdz pakalpojuma izmantošanai, situācija veidojas relatīvi labāka.
Lielākais apgrūtinājums - kūtrums un neizlēmība
Valsts darbā esat ienācis no biznesa aprindām, un uzņēmēji pauduši gandarījumu, ka darbs ievirzījies reālākās un ātrākās sliedēs. Kāda ir starpība – strādāt valsts vai privātajā sektorā, it īpaši kontekstā ar aso jautājumu par strukturālo reformu nepieciešamību valsts pārvaldē?
Starpība ir liela. Pirmkārt, valsts sektorā varētu nosaukt tādu īpatnību kā kūtrumu. Turklāt tas nav kūtrums runājot, bet kūtrums darot. Ir vajadzīga liela enerģija, lai kādu procesu iekustinātu. Jo biežāk runāts tiek par to, kādēļ kaut ko nevar, nevis kā varētu izdarīt.
Un tad droši vien garā dokumentu aprite ar daudzām rezolūcijām...
Pie rezolūciju daudzuma jau pierasts, bet varu vien iedomāties, cik to ir bijis pirms manas atnākšanas. Jo tagad ir ļoti samazināts to cilvēku skaits, kas šīs rezolūcijas liek. Tā ir pozitīva iezīme. Bet kūtrums ir arī starpinstitūciju vājās sadarbības sekas, jo nereti par kaut ko ir iespējams ātri vienoties, bet... nekādas darbības neseko. Vai arī nav iespējams vienoties jau iepriekš minētā dēļ – tiek meklēti iemesli, kādēļ to vai citu nedarīt. Vēl ir nevēlēšanās vai - kā to labāk lai pasaka? – bailes uzņemties atbildību par kādu lēmumu. Virzīt visu tālāk, lai atbildību uzņemas nākamais pēc dienesta pakāpes. Un tad nākamais. Biznesā ir konkrēti cilvēki, kuri par visu atbild. Valsts iestādēs var būt, piemēram, četri vadoši darbinieki, bet atbildība īsti nav nevienam.
Bet tā bija mana izvēle šajā darbā strādāt. Industrija ir milzīga, uzņēmēju ļoti daudz – tūrisma nozarē nodarbināto kopskaits, kā liecina dažādi avoti, ir ne mazāk par 30 tūkstošiem. Ja vēl pierēķinām iesaistītos ierēdņus valsts institūcijās, būs vēl vairāk. Šis tautsaimniecības sektors, ja attieksme pret to būtu pragmatiska, ilgtermiņā varētu valstij dot ievērojamu labumu. Mēs nevaram būt tūrisma lielvalsts, jo nespējam piesaistīt masu tūrismu, bet, attīstoties pareizi, ar katru gadu savu artavu IKP varam palielināt.
Runā, ka ap Jauno gadu Rīga būs tūristu pārpilna. Vai tiešām?
Domāju, ka viesi tiešām mums būs. Cik zinu, vietas viesnīcās ir ļoti izpārdotas, un arī lauku tūrisma mītnes būs labi apmeklētas. Domāju, ka Rīga svētku rotā ir skaista un pasākumu klāsts interesants. Bet galvenais, lai ciemiņi nebūs vīlušies un ieteiktu citiem apmeklēt mūsu valsti!
Bet ejot pa šķībo bruģi tumšajā Vaļņu ielā, gan tā vis nešķiet...
Redziet, tūrisms ir sadarbības produkts, kur resursi, tai skaitā finanšu, ir jāplāno kopīgi. Bizness zināmā mērā ir novājināts, tas var uzturēt savu pakalpojumu funkciju, bet ieguldīt infrastruktūras objektiem naudas nav. Arī pilsētai šādām investīcijām naudas nepietiek, ņemot vērā tās kopīgās nodrošināmās funkcijas. Pieļauju, ka šādos apstākļos saskaņotai darbībai ir liela nozīme.
Piemēram, Līgo svētki ir potenciāls tūrisma produkts, tur varētu investēt mazāk, ar augšup kāpjošu dinamiku atkarībā no tūristu pieauguma. Bet pazīstamā produktā – Ziemassvētki un Jaunais gads - netaupīt! Kaut arī katrs var vairāk domāt par cilvēka pievienoto radošo vērtību tūrisma produktā, par viesmīlību - lampiņas un bruģis nav vienīgie, ko cilvēks atcerēsies no Latvijas un Rīgas apmeklējuma.
