Velotūrisma maršruts "Dzelzs priekškars" ("Iron Curtain Trail") iecerēts no Krievijas un Norvēģijas robežas pie Barenca jūras un caur Somiju virzās uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju, tālāk uz Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju līdz pat Melnās jūras krastam.
Šā projekta mērķis ir dot iespēju cilvēkiem 6800 kilometru garā maršrutā labāk iepazīt ar šo robežu kādreiz šķirto valstu vēsturi, kultūru un tradīcijas, kā arī esošo militāro mantojumu.
Kas kuram daudz, kas - maz
Latvijai kopējā veloceļu tīklojumā ir 13.numurs – tas būs 13.Eiropas celiņš gar Baltijas jūras piekrasti aptuveni 580 kilometru garumā. Uz kopējā fona tas patiešām šķiet niecīgs posms. Taču, palūkojoties, cik daudz (maz) Latvijā ir asfaltētu veloceļu ārpus pilsētām, redzam, ka tas ir ļoti, ļoti daudz...
Paredzēts, ka lielākā daļa finansējuma tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fondiem nākamajā līdzekļu plānošanas periodā un projekts visā pilnībā tiks pabeigts līdz 2020.gadam. Latvijas projekta nacionālais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija.
Mums tas ir kas jauns, taču Eiropas "vecajās valstīs" ir gana daudz veloceļu, kas stiepjas cauri vairākām valstīm, piemēram, Donavas ceļš gar Donavas krastu, Svētceļnieku ceļš, Reinas ceļš gar Reinas upi.
Par to Rīgā oktobra sākumā starptautiskā darba seminārā Ekonomikas ministrijā un Rīgas domē stāstīja Eiropas Riteņbraucēju federācijas (ECF) pārstāvis Ādams Bodors (Adam Bodor). Arī šī organizācija ir viena no "Dzelzs priekškara" projekta īstenošanas partneriem. Seminārā tika prezentēta Latvijas posma 13. Eiropas veloceliņa "Iron Cutrain Trail - EiroVelo 13 - North" ideja un spriests par projekta īstenošanu.
Kā informē Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, līdz šim Latviju šķērso divi starptautiskie Eiropas mēroga velomaršruti - EV-10 (gar jūras piekrasti) un EV-11. Taču abi maršruti līdz šim nav marķēti, ir tikai "uz papīra".
Projekta ICT-13 mērķis ir jauna Eiropas velomaršruta izveide Latvijā, projekta ilgums ir 12 mēneši. Tā gaitā, konsultējoties ar pašvaldību un tūrisma profesionāļiem, tiks apzināts jaunais maršruts, kā arī esošā un nepieciešamā infrastruktūra. Maršruts tiks izvērtēts, pielietojot Eiropas Riteņbraucēju federācijas izstrādāto jauno metodoloģiju. Projekta gaitā Latvijā plānoti vairāki darba semināri, viens no tiem septembrī notika Saulkrastos, otrs – jau minētais pasākums oktobra sākumā Rīgā, kas ietvēra arī testa velobraucienu no Rīgas līdz Kalngalei.
"Projekta mērķis - dot iespēju cilvēkiem 6800 km maršrutā iepazīt ar robežu nošķirto valstu vēsturi."
Seminārā R.Sijāts uzsvēra: "Velotūristu skaits Latvijā un visā Baltijā pēdējos gados ir ļoti audzis, un galvenais, kā mums trūkst, ir piemērota infrastruktūra. Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju" ietvaros izveidojām maršrutu, kurā nomarķējām vairāk nekā 1000 kilometru, sagatavojām arī informācijas materiālus un jau pēc gada redzam rezultātus.
Teritorijas, kurās tūrisms vispār nebija attīstīts, tagad apmeklē lielas tūristu grupas. Taču par nākotni ir grūti runāt, ja projektam nebūs valsts un pašvaldību atbalsta. Tagad ir īstais laiks par to domāt, jo pašvaldības izstrādā savus teritoriju plānojumus un ir jāskatās vismaz septiņus astoņus gadus tālā nākotnē. Es ļoti ceru, ka mums izdosies savienot Rīgu ar Vidzemi. Šobrīd tā ir lielākā problēma – kā tikt no Rīgas uz Vidzemi, jo caur Jūrmalu uz Kurzemi var nokļūt, bet uz Vidzemi veloceļa nav."
Gan iepazīsies ar vēsturiskajām vērtībām, gan atstās Latvijā naudu
Projekta patrons Romualds Ražuks uzsver nemateriālās vērtības, ko "Dzelzs priekškars" var dot Latvijai: "Piekritu piedalīties šajā projektā, jo redzu lielu jēgu: no vienas puses, tas ir velotūrisms, no otras – pieskaršanās vēstures mantojumam. Parasti šādu atšķirīgu jomu saskarē dzimst, kā tagad mēdz teikt, inovācija.
Tā ir iespēja iepazīstināt ar mūsu valsts vēsturi gan vietējos, gan ārvalstu ceļotājus, kuru zināšanas šajā laukā varbūt ir ļoti niecīgas vai to nav vispār. Jaunajai paaudzei tā varam pavēstīt to, kas noticis pirms 20 gadiem, kā arī parādīt visai Eiropai mūsu pagātni un ceļu līdz neatkarībai. Latvijā ir ļoti daudz interesantu objektu, kas liecina par dzīvi aiz "dzelzs priekškara"."
Idejas tēvs Mihaels Krēmers, kurš dzīvojis Rietumvācijā un izjutis, ko reāli nozīmē "dzelzs priekškars", tagad Eiropas Parlamenta deputāts un projekta idejas dedzīgs popularizētājs, uzsver ne tikai veloceļa idejisko un izziņas vērtību, bet arī ir pārliecināts par saimniecisko ieguvumu teritorijās, kuras šķērsos maršruts.
Ir aprēķināts, ka šis ceļš jau pirmajā gadā varētu sniegt ap 355 miljoniem eiro lielu ieguvumu, ko veidotu viesu māju, tirdzniecības, ēdināšanas un citu uzņēmumu ienākumi. Šobrīd Eiropas Savienība no kopējā budžeta, lai izbūvētu veloceliņus, atvēl tikai trīs procentus finanšu resursu, un ir cerība, ka nākamajā programmēšanas posmā šim mērķim tiks atvēlēts vairāk līdzekļu, piešķirot finansējumu pašvaldībām, caur kuru teritorijām veloceļš ies.
"Par nākotni grūti runāt, ja projektam nebūs valsts un pašvaldību atbalsta."
M.Krēmers arī uzsver, ka velotūristi nav nabadzīgi iedzīvotāji, kuri ar mašīnām nevar atļauties pārvietoties, kā varbūt dažkārt šķiet. Ceļotāji, kas pārvietojas ar velosipēdiem, iztērē tikpat, cik parastie tūristi. Tā ir arī iespēja saliedēt citu valstu iedzīvotājus, jo bieži vien, piemēram, veco Eiropas valstu tūristiem šķiet, ka Baltijas valstu reģionā nav nekā apskates vērta. Vēl viens pluss būtu tas, ka šā maršruta velotūristi apmeklētu nomaļākas vietas, uz kurām ceļotāji citkārt nedotos.
Tam piekrīt arī Ekonomikas ministrijas Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova, uzsverot, ka velotūristi patiešām tērē tikpat daudz līdzekļu, cik parastie atpūtas tūristi, tomēr viņi ir intelektuālie ceļotāji, kuri vēlas atklāt ko jaunu, kā arī saudzīgi izturas pret apkārtējo vidi. "Šis veloceliņš būs cieši saistīts ar galveno valsts tūrisma mārketinga uzstādījumu – lēna atpūta Latvijā, turklāt palīdzēs atrisināt mūsu tūrisma problēmu – pārāk īso ārvalstu tūristu uzturēšanās laiku Latvijā, kas ir tikai aptuveni 1,2 diennaktis."
Ko domā piekrastes teritoriju pašvaldībās
Seminārā piedalījās arī vairāki piekrastes teritoriju pašvaldību vadītāji, kas pauda atbalstu jaunajam projektam, vienlaikus pieskaroties lielā pasākuma īstenošanas aspektiem.
Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis norādīja, ka projekts prasa kompleksu skatījumu, pieņemot, ka nākamajā ES fondu finansējuma periodā arī piekraste kļūs par valsts interešu zonu, kurā īpaši atbalstāma ir uzņēmējdarbības dažādošana.
"Šo pasākumu redzam ne tikai kā iespēju, piemēram, Rīgas iedzīvotājiem atpūsties ārpus galvaspilsētas, bet arī kā izdevību attīstīties uzņēmējdarbībai. Protams, ir ļoti daudz problēmu, kas saistībā ar šā ceļa izveidi jārisina – gan vides aizsardzības, gan tehniskas problēmas, piemēram, kā nodrošināt veloceliņa turpinājumu pāri Gaujas ietekai jūrā.
"Latvijas posma aptuvenās izmaksas tiek lēstas 11 miljonu eiro (7,7 miljoni latu) apmērā."
Tomēr pats svarīgākais būtu, lai valdība šo projektu atzītu par valsts nozīmes objektu, kas atvieglotu visu tālāko plānošanas procesu. Nebūtu pieņemami, ja katra pašvaldība cīnītos par veloceļa izbūvi, un viena to dabūtu, cita – nē.
Tā būtu iespējams patiešām nonākt pie mērķa – izveidot tādu veloceļu, lai pa piekrastes joslu varētu apbraukt apkārt visai Latvijai."
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, paužot atbalstu projektam, uzvēra: Salacgrīva ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas ir pieņēmusi deklarāciju par Zaļo novadu, un "šis veloceļš visā pilnībā atbilst mūsu galvenajām interesēm, jo vairāk tādēļ, ka par velotūrisma attīstību ir ierakstīts arī deklarācijā. Šī ir unikāla iespēja videi draudzīgā veidā izmantot veco Tallinas šosejas posmu, kas iet gar jūru. Kā zināms, tā ir ļoti ainaviska dabas teritorija un īpaši piemērota tieši šim nolūkam".
Topošā Eiropas velomaršruta "Dzelzs priekškars" Latvijas posma aptuvenās izmaksas tiek lēstas 11 miljonu eiro (7,7 miljoni latu) apmērā, un jau tagad ir skaidrs, ka projekta veiksme lielā mērā būs atkarīga no piekrastes teritoriju pašvaldību aktivitātes un ieinteresētības tā īstenošanā.
