NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Liene Miķelsone
LV portāls
15. maijā, 2015
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
7
7

Velomaršruts „Eiro velo 13 – dzelzs priekškars”: ilgtspējīgam tūrismam un Latvijas valsts tēlam

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ne vienmēr ir jādomā, kā radīt veloinfastruktūru no jauna. Lieliskus veloceliņus var izveidot, atjaunojot jau esošos ceļus.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Velosipēds kā pārvietošanās līdzeklis kļūst aizvien populārāks. Mērojot garākas distances, no ikdienas velosipēdista var kļūt arī par velotūristu. Un kāpēc gan nē? Tas ir brīnišķīgs veids, kā saglabāt veselību un reizē apskatīt dzimto zemi.
Kopš 2009.gada Latvijā top pavisam jauns velomaršruts, kas būs daļa no vairāk nekā 10 000 kilometru gara maršruta, sākot no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Melnajai jūrai. Cik tālu projekts ir pavirzījies, un kā Latvija izskatās uz pārējo valstu fona patlaban?

"Dzelzs priekškara" maršruta numurs ir 13

Eiropas Riteņbraucēju federācija apkopojusi Eiropas valstīs velomaršrutus gandrīz 70 000 kilometru kopgarumā. "Eiro velo" ir jauns velomaršrutu projekts, kas aptver 14 garas distances veloceļus cauri visai Eiropai, un šo projektu iecerēts pabeigt līdz 2020.gadam. "Dzelzs priekškara" velomaršruta numurs ir 13, un tas ir veloceļš, kas 10 400 km garumā stiepsies cauri 20 valstīm: Norvēģijai, Somijai, Krievijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Vācijai, Čehijai, Austrijai, Slovākijai, Ungārijai, Slovēnijai, Horvātijai, Rumānijai, Serbijai, Bulgārijai, Maķedonijai, Grieķijai un Turcijai.

Maršruts "Eiro velo 13 - dzelzs priekškars" Eiropu sadala divās daļās – Austrumos un Rietumos, līdzīgi kā tas bija laikā, kad gandrīz 50 gadus Eiropu arī dalīja "dzelzs priekškars". Latvijā šis velomaršruts 562 kilometru garumā vedīs velotūristus gar jūras piekrasti no Ainažiem līdz Lietuvas robežai Kurzemē.

Visu 14 "Eiro velo" maršrutu izmaksas plānotas 2,5 miljardu apmērā. "Dzelzs priekškara" velomaršruta kopējais budžets 14 partneriem ir 330 tūkst. eiro, no kuriem 75% līdzfinansē Eiropas Savienība (ES). Taču, lai arī cik liela būtu ieguldītā nauda, projekta organizatori vērš uzmanību uz ieguvumiem, kas mērāmi pat trīs reizes lielākos apjomos.

Latvija ir īpaša

Šī velomaršruta izvēle nav nejauša. Idejas autora Mihaela Krāmera (Michael Cramer) nodoms bija veidot maršrutu, kas būtu iespējami tuvāk bijušajām "dzelzs priekškara" robežām, lai ceļi būtu viegli izbraucami, izvairoties no intensīvas ceļu satiksmes, kā arī lai maršrutā būtu ietvertas pēc iespējas vairāk liecību, kas vēstītu par šo vēsturisko laiku. Maršruts ir bagāts ar politiskiem objektiem, kā arī dabas un kultūras apskates vietām.

Latvijā šis ir jauns velomaršruts. Tajā neietilpst Latvijā jau esošie velotūrisma maršruti, taču ir vietas, kur tas ved pa jau pastāvošiem veloceliņiem. Velomaršruts ir veidots pa dažāda seguma un intensitātes ceļiem ar unikālu iespēju braukt tieši gar jūras krastu aptuveni 80 kilometru garumā.

"Mūs apskauž pat tādas valstis kā Austrija, Somija vai Bulgārija, jo, braucot cauri kalniem, tūristiem ātri vien kļūst garlaicīgi."

Latvija ārvalstu tūristiem ir ļoti saistoša, īpaši šī projekta ietvaros. Kā sacīja M.Krāmers, mūs apskauž pat tādas valstis kā Austrija un Somija, jo, braucot garām kalniem, tūristiem ātri vien kļūst garlaicīgi. Latvija ir īpaša ar tik garu jūras krastu līniju, kur vienlaikus ik pēc pārdesmit kilometriem dabas skati mijas ar vēsturiskām un kultūras vērtībām.

Turklāt velotūristi ir izdevīgi klienti tūrisma industrijā iesaistītajiem uzņēmumiem. Velotūrists nepārvietojas pārāk ātri, līdz ar to pavada valstī vairāk dienas, izmantojot naktsmītnes un ēdināšanas pakalpojumus. Ir izpētīts, ka atgriezeniskā saite no velotūristu ieguldītās naudas valstī notiek 5 reizes ātrāk nekā no jebkura cita tūrisma veida.

Paveikts daudz

Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs un projektu koordinators Raitis Sijāts stāsta, ka jaunā velomaršruta veidošanā ir paveikts aptuveni puse. Atskatoties uz padarīto, var teikt, ka projekta īstenošanas laikā līdz 2012.gadam galvenokārt tika apzināta esošā un maršrutam nepieciešamā infrastruktūra un aplēsts finansējums projekta izpildei.

Laika posmā no 2012.gada marta līdz 2013.gada februārim Vidzemes Tūrisma asociācija iesaistījās Eiropas Komisijas projekta "ECOM" īstenošanā, kura ietvaros šogad tika izdota Eiropas Riteņbraucēju federācijas ECF jaunā Eiro velo karte, kurā atspoguļoti visi 14 maršruti. Tāpat šajā laikā Vidzemes Tūrisma asociācija realizējusi projektu "Central Baltic Cycling",  kura galvenais ieguvums ir ievērojami attīstīta un uzlabota veloinfrastruktūra piekrastes joslā: uzstādītas vairāk nekā 600 "Eiro velo 13" marķējuma zīmes, izvietoti 12 veloinformācijas stendi un izveidotas 16 velonovietnes. Informācija par maršrutiem, tai skaitā "Eiro velo 13", ir apkopota jaunā Vidzemes velomaršrutu kartē un velobrošūrā, kā arī  izveidots maršruta reklāmas video.

"Carnikavas pašvaldība paveikusi ne tikai nepieciešamos darbus velomaršruta attīstībai savā novadā, bet arī uzbūvējusi velotiltu, kas šobrīd ir garākais Baltijā."

Līdz 2015.gada septembrim paredzēts attīstīt jaunus tematiskus velotūrisma kompleksos piedāvājumus. Bet, kā norāda R.Sijāts, līdz 2020.gadam aktīvā sadarbībā ar pašvaldībām strādāsim pie infrastruktūras izveides un maršruta marķēšanas. Plānots izbūvēt un attīstīt veloinfrastruktūru vēl 140 km garumā.

Līdzšinējais pašvaldību ieguldījums projektā ir iespaidīgs - 4 miljoni eiro. Tomēr, lai projektu pabeigtu, būs nepieciešami vēl 30 miljoni eiro. Šobrīd projektā iesaistījušās 17 Latvijas pašvaldības. Kā ļoti veiksmīgs piemērs tika minēta Carnikavas pašvaldība. Carnikavieši paveikuši ne tikai nepieciešamos darbus velomaršruta attīstībai savā novadā, bet arī uzbūvējuši 220 m garu velotiltu, kas ir šobrīd ir garākais Baltijā.

Tai pašā laikā ir pašvaldības, kurām nav finansējuma, ko novirzīt projektam, līdz ar to ir jādomā, kā nepieļaut situāciju, kur viens ceļa posms ir izbūvēts, bet jau pēc 10 kilometriem veloceļš ir katastrofāls. "Jāatzīmē, ka ne visur ir nepieciešami lieli finansiālie līdzekļi, jo ir iespējams izmantot jau esošos ceļus, kurus var piemērot jaunā velomaršruta vajadzībām. Par nožēlu, projekta attīstībā patlaban mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas," secina R.Sijāts.

Vai velotūrismā būtu jāiegulda nauda?

"Eiro velo" projektam no ES iespējams saņemt līdz pat 80% lielu līdzfinansējumu. Latvijai ir pieejams arī cits ES finansējums velo attīstībai dažādos plānošanas periodos, kur iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Jājautā, kāpēc Latvija nepietiekami izmanto šo iespēju? Eiropas Riteņbraucēju federācijas izpilddirektors Adams Bodors min pārāk kluso velobraucēju balsi Eiropā politiskā līmenī. Viņš atgādina: ja tiek runāts par ilgtspējīgu tūrismu, tad jāatceras, ka Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies par 20% samazināt piesārņojuma līmeni salīdzinājumā ar 2010.gadu. Līdz ar to tiek uzdots retorisks jautājums, vai Latvija ir tik bagāta, ka var atļauties neizbūvēt pienācīgu velo infrastruktūru? "Cilvēkiem ir nepieciešams sakārtots, kvalitatīvs un drošs ceļš, pa kuru pārvietoties. Ja ārvalstu tūristi atgriezīsies mājās un sacīs, ka ceļš bijis neizbraucams, nedrošs un nepatīkams, tas nekādi neradīs iespaidu, ka esam tūristiem labvēlīga valsts. Diez vai viņi vēlētos šeit atgriezties vai ieteikt apmeklēt Latviju saviem draugiem. Ir nepieciešams daudz vairāk naudas un laika, lai labotu sliktu reputāciju, nekā, lai izveidotu labu velo infrastruktūru. Ir grūti mainīt domāšanu, plānot ilgtspējīgi, tomēr mēs virzāmies pretī tam, lai ārvalstu viesi ar velosipēdiem, izbraucot cauri Latvijai, teiktu: "Es gribu šeit atgriezties!""

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU