VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
30. maijā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes

Velotūrisma attīstība Latvijā. Plānots jauns velomaršruts

LV portālam: ADAMS BODORS (ÁDÁM BODOR), Eiropas Riteņbraucēju federācijas direktors; RAITIS SIJĀTS, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs; DAIGA JURĒVICA, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja

Plānots, ka ar jauno veloceļu „Eirovelo 13” izveidi velotūristi Latvijā visa gada garumā varēs doties pārbraucienos pa vienotu veloceliņu, kas savienos velomaršrutu tīklojumu Zemgalē, Kurzemē un Igaunijā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Arvien vairāk cilvēku priekšroku velosipēdam kā pārvietošanās līdzeklim dod ne tikai ikdienā, bet arī brīvajā laikā. Izbūvējot jaunus veloceļus un veidojot jaunus velomaršrutus, Latvija kļūtu velotūristiem arvien interesantāka un draudzīgāka. Liels solis velotūrisma attīstībā ir gaidāmais projekts „Central Baltic Cycling”, kas pilnīgos Rīgas, Pierīgas teritorijas un Vidzemes savstarpējo velomaršrutu tīklojumu.

Projekts "Central Baltic Cycling", pilnajā nosaukumā "Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā", nodrošinās vienotu velomaršruta tīklojumu Zemgalē, Kurzemē un Rietumigaunijā. Projekta mērķis ir attīstīt un uzlabot velomaršrutu tīklu Baltijas piejūras reģionā. Tāpat sniegt velotūristiem iespēju ērti un droši pārvietoties pa marķētiem veloceļiem, apskatīt un iepazīt apkārtējo dabu un citus apskates objektus. Attīstot velotūrismu Latvijā, varēs attīstīties arī uzņēmējdarbība (jaunas atpūtas vietas, ēdināšanas vietas un tamlīdzīgi).

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēs veloceļu "Eirovelo 13", kas ne tikai savstarpēji savienos vairākas Latvijas pašvaldības, bet arī iekļausies velomaršrutu tīklojumā Eiropā. Tas ne tikai palīdzēs attīstīties Pierīgas reģiona tūrismam un uzņēmējdarbībai, bet, iespējams, piesaistīs arī ārvalstu velotūristus. Veloceļa garums Latvijā ir plānots 561 km garumā, un projektu paredzēts realizēt līdz 2013.gada vasarai.

LV portāls jautā: Kā jūs vērtējat velotūrisma iespējas Latvijā? Ko Latvija iegūs no projekta "Central Baltic Cycling", kura ietvaros Latvijā izbūvēs veloceļu "Eirovelo 13"?

Adams Bodors (Ádám Bodor), Eiropas Riteņbraucēju federācijas direktors:

"Es domāju, ka Latvijai ir ļoti labas iespējas, jo Baltijas jūras veloceļš ir labi zināms daudzās valstīs, kā arī šis reģions. Jūs atrodaties ļoti tuvu Rīgai, kas ir vēl viens svarīgs tūristu galamērķis, atpazīstams pasaulē. Tās ir vietas, kas jau ir zināmas. Tāpat jums ir lauki un daba. Tātad šie abi faktori – atpazīstamas vietas, kā arī dabas un kultūras vērtības – ir ļoti nozīmīgs pamats, lai veiksmīgi attīstītu velotūrismu. Protams, ir jāpiestrādā, lai tas izdotos.

Kopumā var teikt, ka Latvijai ir labas iespējas, jo veloceļam ir viegli piekļūt, tas jau ir atpazīstams, un ir tas, kas velotūristam vajadzīgs – lauki, kultūra, kultūras mantojums, daba. Līdz ar to velotūristi var pamazām atklāt un izbaudīt Latviju, ne tikai apskatīt Rīgu, bet arī citas vietas Latvijā.

Es domāju, ka rietumeiropiešiem ļoti interesanti šķistu arī tas, ka Latvijā iespējams iepazīt vēsturiskas liecības no PSRS laika. Rietumniekiem tas vienmēr ir ļoti saistoši. Piemēram, šodien devāmies nelielā izbraukumā pa parku un redzējām bijušo militāro bāzi. Šādas vērtības, kas, iespējams, vietējiem iedzīvotājiem nešķiet interesantas, jo ir pazīstamas un daudzkārt redzētas, ir saistošas tiem, kas dzimuši un auguši Rietumeiropā un par PSRS laiku Austrumeiropā dzirdējuši vien nostāstus. Visi šie nelielie objekti ir ļoti piemēroti velotūrismam, jo ir apskatāmi ik pēc 5 km, tāpat iespējams pabūt daudzās skaistās pludmalēs.

Domāju, ka pats svarīgākais veloceļa "Eirovelo 13" projektā ir sistemātiskas izstrādes pieeja. Velotūrisma attīstībai ir vajadzīgas vairākas lietas: labas kvalitātes veloceļi, labi savienojumi, tāpat arī labiem sabiedriskā transporta ceļiem, taču tiem jābūt marķētiem. Šī projekta laikā kritiskākajos ceļa posmos tiks veikti būvdarbi un ceļi tiks marķēti.

Katrā velotūrisma projektā ir ļoti būtiski attīstīt pakalpojumu sfēru. Velotūristiem ir vajadzīgas apmešanās vietas, naktsmītnes. Cik man zināms, šajā reģionā šis jautājums jau tiek risināts. Tāpat ir nepieciešams īstenot arī reklāmas pasākumus. Tā ir trešā pamatlieta, kas līdzās infrastruktūrai un pakalpojumu sfērai ir ļoti nozīmīga velotūrisma attīstībā. Šis projekts ietver visas galvenās pamatlietas velotūrisma attīstībai un tūristu piesaistei.

Uzskatu, ka projekts tādējādi palīdzēs Latvijai izmantot visas iespējas, ko minēju iepriekš. Protams, tas ir tikai pirmais solis. Nevar cerēt, ka jau rīt veloceļš pārtaps par vietu, kur gadā brauc ap 300 000 velotūristu, taču soli pa solim Latvija tam pietuvosies.

Šodien man parādīja veloceliņus, kas vēl tiek būvēti, un ir skaidrs, ka šī vieta būs ļoti pievilcīga un unikāla Eiropā. Domāju, ka tas būs veiksmīgs projekts."

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I
Raitis Sijāts, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs:

"Pēdējos gados gan valsts institūcijas, gan pašvaldības sāk saprast velotūrisma nozīmi. Pilsētās veloceliņu izbūve jau notiek, bet tie nav savienoti starp vienu apdzīvotu vietu un citu. Un vēl – viena pašvaldība vairāk domā par velotūrisma attīstību, cita – mazāk. Bet velobraucējam pašvaldību nosaukumi īpaši neinteresē, viņam interesē pārvietoties no viena punkta uz otru.

Jāsaka tā, ka mēs esam aizmugurē igauņiem kādus padsmit gadus, bet es ļoti ceru, ka ar pēdējām aktivitātēm velotūrisms sāks uzplaukt. Protams, mēs esam ļoti aizkavējušies, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, bet Latvijai ir ļoti labs potenciāls.

"Eirovelo 13" projekta laikā mums ir plānots attīstīt velomaršruta tīklu tieši piejūras apkaimē. Ir paredzēts maršrutu marķēt, uzstādīt informācijas stendus ar norādēm, kur un ko var apskatīt, kur nakšņot. Tāpat ir domāts ierīkot velonovietnes.

Vēl ir būtiski tas, ko mēs darām šodien – pasniedzam pirmo velotūrismam draudzīgā uzņēmuma apliecinājumu. Mēs Latvijā plānojam izveidot un ieviest vienotu sertifikācijas sistēmu.

Ar kādām problēmām saskaramies? Tie, kas nav iekļauti projektā, ir neapmierināti, tie, kas ir iekļauti, protams, ļoti grib attīstīt novadu. Ļoti labs ir Carnikavas piemērs – visa dome ar priekšsēdētāju izbrauc maršrutu un vērtē un sniedz ierosinājumus. "

Foto: www.carnikava.lv
Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja:

"Šobrīd velotūrisma attīstību Latvijā es vērtēju ļoti labi. Salīdzinot ar Eiropu, jā – Eiropai ir noasfaltēts viss līdz pēdējam, bet dažreiz tas ir par daudz, jo zūd saikne ar dabu. Un tas man liekas ir traģiski. Nedrīkst visu tā pārlabiekārtot. Ir vajadzīga dažādība. Un tā ir māka sabalansēt – kaut kur asfaltēt celiņu, bet kaut kur arī dot iespēju velotūristiem izbraukt pa skaistu, koptu lauku ceļu, redzēt dabas ainavu, ezeru, piebraukt pie Gaujas. Šīm iespējām ir jābūt sabalansētām. Mēs šobrīd tādu iespēju piedāvājam.

Latvijai līdz ar to, es domāju, šo labo iespēju – projektu "Eirovelo 13" – vajag izmantot. Tad ar laiku būs arī infrastruktūra. Latvija no "Eirovelo 13" projekta iegūs iespēju attīstīties tūrismam – tās būs jaunas viesu mājas, tās būs jaunas ēstuves, jaunas apskates un labiekārtotas atpūtas vietas. Protams, ja šurp brauks tūristi, cilvēki domās, ko vēl viņiem parādīt, ko vēl piedāvāt. Piemēram, mums Carnikavas novadā uz Nēģu svētkiem būs novadpētniecības muzejs, turpat būs laivu piestātne, ar laivām varēs caur Gaujas grīvu iebraukt jūrā.

Tātad šis projekts būs tāds kā grūdiens, jo nekas no nekā nerodas."
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU