Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” (LC), iesaistoties Interreg IV B programmas projektā „Baltijas Zaļā josta”, ko vada Ķīles universitāte (Vācija), cenšas izcelt gaismā šo Latvijā tik maz izmantoto tūrisma resursu. To, ka šāds piedāvājums var būt ļoti pieprasīts un interesēt ārzemju viesus, apliecina Liepājas Karostas un Līgatnes bunkura popularitāte. Savukārt Igaunijā tūristu ļoti iecienīta ir Hījumā salas bāka, bet Lietuvā – Grūtu parks, kur vienuviet aplūkojami padomju laika pieminekļi.
Zaļā josta – ap „dzelzs priekškara” robežām
Ģeogrāfiski „Baltijas Zaļā josta” ir bijusī PSRS ietekmes „dzelzs priekškara” robežjosla, kur, izzūdot saimnieciskajai darbībai, saglabājusies īpaši neskarta un unikāla daba. (Protams, cita aina paveras tajās vietās, kur militāristi atstājuši gan bīstamos atkritumus, gan dzeloņdrātis un citu piesārņojumu.) Šis ES Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības projekts iekļaujas „Eiropas Zaļās jostas” darbībā, kas ir aizsargājamo dabas teritoriju tīkls gar un pāri bijušajai Eiropas un Padomju Savienības robežai. To koordinē Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (World Conservation Union – IUCN), kas atbalsta reģionālās attīstības iniciatīvas dabas saglabāšanā.
Projekta „Baltijas Zaļā josta” mērķis ir saglabāt dabas teritorijas ar augstu ekoloģisko vērtību un uzlabot ekoloģisko situāciju piekrastes joslā bijušā „dzelzs priekškara” zonā gar Baltijas jūru. Projekts norisināsies trīs gadus (2009–2012), tajā iesaistīti 25 partneri, un katrs no tiem realizē konkrētu projekta daļu savas valsts teritorijā.
"Ģeogrāfiski „Baltijas Zaļā josta” ir bijusī PSRS ietekmes „dzelzs priekškara” robežjosla."
„Baltijas Zaļās jostas” gaitā, ko LC īsteno sadarbībā ar Slīteres nacionālo parku, Latvijā jau apsekoti 120 militārā mantojuma objekti, novērtēts to iespējamais pielietojums, izveidota datubāze, kurā ir vairāk nekā 100 objektu ar fotogalerijām un arī cilvēku atmiņu stāstiem. Datubāze atrodama LC interneta vietnē http://www.celotajs.lv/cont/wrth/military lv.html.
LC 24. februārī prezentēja arī Militārā mantojuma karti, kurā iekļauti 60 objektu apraksti un attēli. Papīra formāta karte ir latviešu un angļu valodā. Tajā ievietotie vēsturiskie brīvdabas objekti ir ļoti daudzveidīgi – skanstes, cietokšņi, pilis, krasta aizsardzības baterijas, bunkuri, zemnīcas, nozīmīgu kauju vietas, bijušās karabāzes, armijas lidlauki un poligoni, muzeji, kolekcijas.
Kā stāsta LC vides eksperts Juris Smaļinskis, tie visi ir apsekoti dabā. Daļa no šiem objektiem ir labiekārtoti, daļa pašlaik ir pamesti un atrodas sagrūšanas stadijā vai arī aplūkojami tikai no tālienes, kā, piemēram, Skrundas armijas pilsētiņa. Kartē ir lasāmas arī sīkas norādes, kā objekts iepazīstams, un ievietoti brīdinājumi – kurp doties ir bīstami.
Gan saimnieciskajai darbībai, gan izglītībai
Daudz kas no militārā mantojuma resursiem Latvijā jau ir zaudēts, taču šis projekts dod iespējas apzināt to, kas vēl saglabājies, un popularizēt šo unikālo objektu izmantošanas iespējas, aktivizējot sadarbību starp vietējiem uzņēmējiem, lauku tūrisma mītnēm, pašvaldībām un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. Pašreizējā ekonomisko pārmaiņu laikā katrs šāds projekts dod iespēju dažādot un padarīt konkurētspējīgāku reģionu tūrisma piedāvājumu, pirmām kārtām jau mudinot Latvijas iedzīvotājus ceļot pašiem savā valstī un piesaistot arī ārvalstu viesus. Tas savukārt ienes rosību gan lauku tūrisma naktsmītnēs, gan lauku krodziņos un veikalos.
"Militārā mantojuma kartē iekļauti 60 objektu apraksti un attēli."
LC vadītāja Asnāte Ziemele uzsver, ka šis projekts ir nozīmīgs ne tikai militārā mantojuma objektu ilgtspējīgai izmantošanai tūrismā Natura 2000 un citās aizsargājamās teritorijās, bet arī sociālajā jomā. Jo tā īstenošanas gaitā tiek vāktas vēsturiskās liecības, fotogrāfijas, un šī bagātība savukārt ļoti var noderēt kā mācību materiāls skolēniem un jauniešiem ceļojumos pa militārajiem objektiem. „Jaunieši, kuriem patlaban ir divdesmit gadu, pat nesaprot, kas Latvijā iepriekš bijis, viņiem nav ne jausmas par šīm karabāzēm, poligoniem, armijas lidlaukiem,” vērtē A. Ziemele.
Ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā
Turpmāk projekta gaitā tiks izstrādāti ieteikumi militārā mantojuma objektu apsaimniekošanai, rosinot vietējo pašvaldību, zemes un šo objektu īpašnieku sadarbību. A. Ziemele domā, ka šobrīd ir pēdējais laiks mēģināt paglābt no galīgas sabrukšanas daudzus unikālus militāros objektus, tos atjaunojot vai vismaz saglabājot pašreizējā stāvoklī. „Līdzīgi kā pie kaimiņiem lietuviešiem šādu vēstures pieminekli varētu apjozt kaut vai ar sētiņu, uzstādīt pie tā informācijas plāksni. Dažviet lielus līdzekļus neprasītu arī objekta atjaunošana sākotnējā veidolā, toties tūristus tas noteikti piesaistītu,” ir pārliecināta LC vadītāja.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Žanete Mikosa uzskata, ka LC izveidotā militārā mantojuma datubāze un šo objektu apsaimniekošanas vadlīnijas pašvaldībām pavērs iespējas šīs vēsturiskās vērtības iekļaut teritorijas attīstības plānos un tādējādi ne tikai saglabāt no iznīcības, bet arī plašāk iekļaut tūrisma apritē.
Vēl tiks izstrādāti kājnieku, velo, auto un kompleksie ceļojumu maršruti Baltijā, tajos ietverot informāciju par militārā mantojuma objektiem un dabas aizsargājamām teritorijām.
"Daļa no šiem objektiem ir labiekārtoti, taču daļa pašlaik ir pamesti un atrodas sagrūšanas stadijā."
Noslēgumā ieskatam īss apraksts no kartes par leitnanta Rubeņa bataljona muzeju un zemnīcu (Nr. 8): „No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika sīvas kaujas starp vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām (policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā) un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība, vairāk nekā 600 vīru, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām kā nacionāls spēks. Viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. Vienība guva plašu sabiedrības atbalstu un apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu (teksts: Rubeņa fonds).
Ugāles Silmačos šobrīd top minētajai vēstures tēmai veltīts muzejs. Kā iepazīt? Kopā ar muzeja veidotāju un Rubeņa fonda vadītāju Andreju Ķeizeru var aplūkot muzeju un doties ekskursijā uz atjaunoto Rubeņa bataljona 2. rotas apmetni, bunkuru un militārā grupējuma cīņu vietām. Unikālais. Vienīgais šāda militārā tūrisma maršruta piedāvājums Latvijā. Darba laiks. Iepriekšēja pieteikšanās.”
Kartē vēl ir 59 šādi intriģējoši un aicinoši objekti. Bet J. Smaļinskis aicina – kamēr ir sniegs un sals, ar slēpēm var piekļūt citkārt nepieejamām vietām. Piemēram, izslēpot Cenas purvu, Ķemeru purvu, kura vidū uz saliņas viņš, starp citu, nupat uzgājis Pirmā pasaules kara nocietinājumu pēdas.
