Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Makšķernieki nedrīkst zivis pārdot, jo makšķerēt var tikai personīgam patēriņam.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
"Vispirms - vajag būt vēlmei," saka Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas prezidents Jānis Stikuts. "Pārējais ir līdzīgi kā autobraucējam: jāiepazīstas ar noteikumiem, kas regulē makšķerēšanu, ar pieejamo teoriju par makšķerēšanu un zivīm, tad attiecīgi "jāapbruņojas" un jādodas pie ūdens."
Ko ietver makšķerēšanas teorija
Vispirms jāizlasa, jāsaprot un arī jāievēro Ministru kabineta "Makšķerēšanas noteikumi" (Nr. 1498, pieņemti 2009. gada 22. decembrī). Arī vēžošana, kas noteikumu izpratnē ir viens no makšķerēšanas veidiem, tiek regulēta ar "Makšķerēšanas noteikumiem".
Tad jāiepazīstas ar zivju sugām, kas mūsu klimatiskajā joslā sastopamas, ar to dzīvi un paradumiem: kā tās barojas, kā uzvedas. Noteikti jāzina, kādi ūdeņi Latvijā eksistē, kurās ūdenstilpēs var nodarboties ar makšķerēšanu, kādas zivis kuros ūdeņos dzīvo. Tā ir vispārizglītojoša informācija, ko var apgūt, lasot grāmatas, publikācijas internetā, skatoties videofilmas.
Vai Latvijā ir profesionāla makšķerēšana
Latvijā nav profesionālas makšķerēšanas, ir tikai profesionālā zveja, ko regulē Zvejniecības likums. Profesionāla zveja ir zvejošana ar nolūku pelnīt, tai nepieciešama licence. Makšķerēšanai var būt tikai profesionālāka pieeja, jo makšķernieki ar savu vaļasprieku nepelna. Makšķerēšana – naudas izteiksmē - ir tikai tēriņi.
"Makšķernieki nedrīkst zivis pārdot, jo makšķerēt var tikai personīgam patēriņam," skaidro federācijas prezidents. "Makšķerēšana Latvijā ir tīrākā amatieru nodarbe."
Katrai ūdenstilpei – savi nosacījumi
Latvijā ir dažādas kategorijas ūdenstilpes – privātās un publiskās - un uz katru no tām attiecas atšķirīgi noteikumi un nosacījumi. Arī tā saukto publisko ūdeņu kategoriju regulē atšķirīgi noteikumi. Ir tādi publiskie ūdeņi, kuros rīkoties var pietiekami brīvi, bet pastāv arī tādi, kas nodoti apsaimniekošanā un kuros ieviesta licencētā makšķerēšana.
"Var būt, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā esošā ezerā noteiktā laika periodā makšķerēt tomēr drīkst, bet nedrīkst, piemēram, makšķerēt noteiktas zivju sugas vai makšķerēt no laivām. To paredz teritorijas vai konkrētās ūdenstilpes individuālie izmantošanas noteikumi," skaidro J. Stikuts. "Tādēļ, braucot uz ūdenstilpi, ir jāiepazīstas ar nosacījumiem, kas uz konkrēto vietu attiecas."
"Vienmēr ir jāiepazīstas arī ar konkrētās ūdenstilpes izmantošanas nosacījumiem."
Vispārīgos nosacījumus var izlasīt "Makšķerēšanas noteikumos", piemēram, ka no 1. marta līdz 1. maijam nedrīkst paturēt līdakas. Latvijā makšķerēšanas jomā eksistē divpakāpju noteikumi: vispārējie visai valstij un katrai ūdenstilpei vēl var būt savi noteikumi, kas regulē licences pirkšanu, makšķerēšanas atvieglojumus kādai konkrētai sabiedrības grupai (vietējiem iedzīvotājiem) u.tml. Tādēļ vienmēr ir jāiepazīstas arī ar konkrētās publiskās ūdenstilpes izmantošanas nosacījumiem.
Vislabāk noteikumus un nosacījumus zinās tajā pašvaldībā, kuras teritorijā konkrētais ezers vai upe atrodas. "Pirms braukt makšķerēt vajadzētu sazināties ar pašvaldību un noskaidrot visu par noteikumiem. Iespējams, ka tie ir publicēti pašvaldības interneta vietnē. Tas viss jāuzzina un jāizlasa, lai neiznāk nevajadzīgi un nepatīkami starpgadījumi," piekodina federācijas prezidents.
Kas ir licencētā makšķerēšana
Licencētā makšķerēšana ir licencētas zemūdens medības, makšķerēšana un licencēta vēžošana noteiktās ūdenstilpēs, kurās makšķerēšana organizēta par samaksu. Tā nepieciešama, lai iegūtu papildu finanšu resursus un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un racionālu izmantošanu. Licencēto makšķerēšanu var ieviest vietās, kur iespējamas atkāpes no vispārīgajiem ierobežojumiem ar nosacījumu, ka par organizatoru līdzekļiem ūdenstilpe tiek apsaimniekota, tai skaitā tiek papildināti zivju krājumi. Latvijā licencētā makšķerēšana pašlaik ir organizēta vairāk nekā 50 vietās.
Vai drīkst makšķerēt privātā ūdenstilpē
Jā, bet noteikti nepieciešama īpašnieka vai pārvaldnieka atļauja, kas var būt arī mutisks saskaņojums. Ja ezers ir, piemēram, piecu īpašnieku kopīpašums, tad pietiks, ja atļauja būs saņemta no viena īpašnieka.
Labs padoms - īpaši vērtīgs
"Draugu un paziņu – makšķernieku – labi padomi, tajā skaitā novērojumi, arī ir teorijas sastāvdaļa. Ticamāk, ka tieši drauga vai kāda pazīstama makšķerēšanas eksperta ieteikums būs tas, kas ļaus izvēlēties, ar kādu makšķerēšanas veidu iesākumā nodarboties," no pieredzes stāsta J. Stikuts.
Makšķerēšanā ir daudz paņēmienu un nianšu, piemēram, spiningošana, mušiņmakšķerēšana, no kurām jāizvēlas veids, kas atbilst konkrētā cilvēka raksturam, temperamentam un arī fiziskajiem dotumiem. No grāmatām vien pareizo izvēli var būt grūti izdarīt.
Gribu makšķerēt! Ko tālāk?
Vēlama konsultācija pie makšķernieka – eksperta. Kādēļ? Eksperts cilvēku iztaujās par dzīvesveidu, par īpašajām makšķerēšanas vēlmēm un iespējām (makšķerēt jūrā, upē vai ezerā), par vaļaspriekam atvēlamo budžetu. Tad speciālists ieteiks labāko aprīkojumu noteiktā inventāra klasē. Visbiežāk tas ir vidējas cenu klases inventārs. Ja cilvēks ar makšķerēšanu sāks nodarboties nopietnāk, tad varēs pirkt augstāka līmeņa inventāru – kvalitatīvāku, atbilstošu konkrētām zivju sugām (līdakām, zandartiem, samiem, asariem).
Makšķerēšanas veidi
"Par makšķerēšanas paņēmienu izvēloties spiningošanu, kas ir vispopulārākais makšķerēšanas veids, nepieciešams sarūpēt spiningu, mānekļus (vizuļus) un atbilstošu apģērbu," stāsta eksperts.
Ar spiningu mānekli nemet sevišķi tālu – 20 līdz 30 metrus, pēc tam to pārvieto, ar spoli ietinot auklu. Auklas galā esošais vizulis, imitējot zivtiņu, pievilina zivis. Dažreiz izmanto arī dažādu dzīvu būtņu mīkstas gumijas imitācijas. Spiningošanu pārsvarā izmanto plēsīgu zivju makšķerēšanai.
"Makšķerēšanā ir daudz paņēmienu un nianšu, no kurām jāizvēlas veids, kas atbilst konkrētajam cilvēkam."
Ja uz makšķerauklas virs ūdens redzams pludiņš, šo makšķerēšanas veidu sauc par pludiņmakšķerēšanu. Pludiņmakšķerēšanā galvenokārt izmanto dzīvās ēsmas vai augu valsts produktus, nevis nedzīvus mānekļus. Ar šo veidu pārsvarā ķer miermīlīgas zivis.
Grunts makšķerēšana ir viens no pludiņmakšķerēšanas paveidiem, kad pludiņš netiek izmantots, bet ēsma pārsvarā guļ uz grunts. "Šajā makšķerēšanas paveidā zivs ķērienu var redzēt pēc kāta spicītes vai cita veida indikatora kustībām, vai ar speciāla elektroniska signalizatora palīdzību," stāsta J. Stikuts. "Arī te uz āķa liek ēsmu, visbiežāk tārpus, vardītes, augu valsts produktus. Makšķerējot karpas, izmanto tā dēvētās boilas, varētu teikt - barojošās bumbiņas."
Mušiņmakšķerēšanā makšķerkāts parasti ir tikai līdz trim metriem garš, tas aprīkots ar spoli un speciālu smagu mušiņauklu. Metienā mānekļa svaru aizvieto auklas svars, tas ir, tiek mesta aukla, kurai galā ir pavadiņa ar mākslīgo mušiņu. Šī ir savdabīga tehnika. Mušiņmakšķerēšanā zivju pievilināšanai izmanto speciāli gatavotas mākslīgās mušas, ar tām ķer gan plēsīgās, gan miermīlīgās zivis.
"Mezglu siešana ir viena no makšķernieka zināšanu neatņemamām komponentēm. "
Velcēšana ir īpašs veids: lēni braucot laivā, mānekli velk jeb velcē aiz laivas, šādi "ķemmējot" upi. Velcē, lai ķertu plēsīgas zivis, dziļākās vietās mēģinot pievilināt lielākus eksemplārus.
Zemledus makšķerēšana ir ziemas makšķerēšana jeb ziemas žibulēšana ar īsu mazmakšķerīti, auklas galā par mānekli izmantojot žibuli vai miniatūru māneklīti, sauktu arī par mormišku. Uz mormiškas mēdz uzmaukt sarkanos trīsuļodu kāpurus (sauc arī par motiļiem) vai baltos mušu kāpurus, kurus var sagādāt katrs pats vai iegādāties makšķerlietu veikalos.
Cik maksā aprīkojums
Visvienkāršākai pludiņmakšķerei var pietikt arī ar pieciem latiem – īpaši bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kurus apmierina makšķere garumā līdz četriem metriem. "Makšķeres cenas augšējā robeža nav noteikta – tā var maksāt arī simtus un pat tūkstošus latu, kā ikviens instruments," neslēpj eksperts, "cenas diapazons ir ļoti plašs."
Spiningošanas iesākumam aprīkojumu iespējams nopirkt arī par latiem piecpadsmit, tā dēvēto bērnu inventāra komplektu – ja tas nepieciešams tikai vienai nedēļas nogalei. Bet, ja hobijs ir nopietnāks, sākuma aprīkojuma iegādei – kāts, spole, māneklīši, aukla – būs nepieciešams ap 50 latiem. Pamazām aprīkojums kļūs bagātāks, līdz vairākos simtos latu mērāmai summai.
Kam vajadzīgas makšķernieku kastes
"Tās, īpaši pašā sākumā, izņemot zemledus makšķerēšanu ziemā, nav obligātas," mierina J. Stikuts. "Bet, ja ir vēlēšanās savu makšķerēšanas aprīkojumu organizēt skrupulozi, tad gan jādomā par makšķerēšanas piederumu kasti. Tajā visi piederumi būs labi pārskatāmi un ērti paņemami."
Kam domāti tīkli
Uztveramie tīkliņi nepieciešami galvenokārt zivju izcelšanai, ja pieķeras liela zivs. Tad makšķeraukla nebūs noslogota un netrūks. "Uztveramais tīkliņš jau ir nākamais etaps – pēc tam, kad jau sāk ķerties lielās zivis. Sākumā bez tiem var iztikt," stāsta makšķerēšanas eksperts.
Ir arī zivju glabājamie tīkliņi, kuros noķertās zivis ieliek un tur ūdenī, iespējami ilgi saglabājot dzīvas. Tie īpaši ieteicami karstā laikā.
Vai pietiek ar vienu makšķeri
Pašā sākumā – noteikti. Ja tā salūst, pērk nākamo. "Vairākas makšķeres iegādājas tad, kad redz – inventārs jāpapildina, lai paplašinātu iespēju amplitūdu," skaidro eksperts. "Makšķerēšanā var sastapt lielu apstākļu daudzveidību. Ir četrus, piecus un desmit metrus garas makšķeres, spiningi mēdz būt cietāki un mīkstāki, vizuļi – mazi un lieli, peldoši un grimstoši, bet vajadzība pēc šādām variācijām rodas tikai ar laiku. Iesākumā bagātīgs aprīkojums nav nepieciešams."
Vai aukla jāpērk atsevišķi
Ir jau gatavi komplekti, tā sauktais "lētais gals". Bet katra makšķernieka cienīgs pasākums ir pašam sakomplektēt savu aprīkojumu – atbilstošu auklu, labus āķīšus un pludiņus, svina atsvarus, kas atbilst katra makšķerēšanas veida specifikai un arī cilvēka raksturam. Gatavie makšķeru komplekti parasti ir "vidējais" aprīkojums, ar to var droši ķert baltās zivis, tai skaitā zivju dīķos karūsiņas un karpas. Tomēr, ja rocība atļauj, labāk ir inventāru komplektēt pašam. Lai saprastu, ko un kā izvēlēties, sākumā būs vajadzīgs pieredzējuša makšķernieka padoms.
Jārēķinās ar papildu izmaksām
"Nopietnam makšķerniekam vajadzīgs arī daudz citu lietu: apģērbs dažādiem laika apstākļiem, vairāku veidu zābaki, cepures, somas, futrāļi makšķerkātiem, arī laivas – visu uzskaitīt nav jēgas. Katrs īsts makšķernieks ar nepieciešamo ekipējumu "apaug" pamazām," pieredzē dalās J. Stikuts.
Vēl ir jārēķinās ar papildu izmaksām, ko parasti neieskaita, – pārvietošanās, uzturēšanās dabā, maltītes un nakšņošana, licenču pirkšana.
Nepieciešamās iemaņas
Iemaņas var iegūt divos veidos: vai nu patstāvīgi makšķerējot, vai pirms došanās uz ūdeņiem pāris stundu padarbojoties pie ekspertiem vai kopā ar draugiem. Piemēram, metiena tehniku mušiņmakšķerēšanā noteikti ieteicams apgūt kādā sporta laukumā vai vienkārši pļavā.
"Var arī mācīties, uzreiz darbojoties uz ūdens, bet tas var dot sliktu pieredzi un pat būt riskanti pašam un citiem klātesošajiem. Pašlaik internetā var atrast labas videofilmas, kur smelties informāciju par paņēmienu ābeci," skaidro federācijas prezidents.
Bez mezgliem nekur!
Mezglu siešana ir viena no makšķernieka zināšanu neatņemamām sastāvdaļām, jo mezgli jāsien visur – sasienot pārtrūkušu auklu, piesienot pavadiņas, sakabes, karabīnes un āķīšus. Vajadzētu zināt vismaz piecus sešus pamatmezglus, uzskata J. Stikuts. Mezglu siešanas tehnikas teoriju var apgūt arī pēc grāmatām un interneta materiāliem. Ja cilvēks lasa svešvalodās, tad informācija pieejama ļoti plaša.
Kas ir makšķernieka karte
Tā nepieciešama pilnīgi visiem, kas vēlas makšķerēt. Makšķernieka kartē ir norādīts makšķernieka vārds, uzvārds un personas kods, tādēļ līdzi noteikti jābūt arī dokumentam, kas ļauj identificēt personu. Vietās, kur organizēta licencētā makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī vietas apsaimniekotāja izdota licence.
Cilvēkiem vecumā līdz 16 gadiem un personām, vecākām par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes. Šīm personām noteikti jābūt klāt dokumentam, kas ļauj to identificēt (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem nepieciešama invaliditātes apliecība.
"Makšķernieka karte nepieciešama pilnīgi visiem, kas vēlas makšķerēt."
Pastāv trīs mēnešu makšķernieka kartes (pašlaik maksā 5 latus) un gada kartes (pašlaik maksā 10 latus). Kartes var nopirkt makšķerlietu veikalos un arī pasta nodaļās.
Ja Latvijā makšķerē ārzemnieks, viņam arī noteikti jābūt makšķernieka kartei. Nav atšķirības, vai karti pērk Latvijas iedzīvotājs vai ārzemnieks – tās cena jeb valsts nodeva ir nemainīga.
Kad var teikt: esmu makšķernieks
"Kad tā var teikt?" pārvaicā J. Stikuts un saka: "Kad pašam nostiprinājusies sajūta, ka šī lieta tiešām saista. Lielākoties šīs sajūtas rodas, kad noķertas pirmās lielās zivis. Ja zivs neķeras, tad rodas pārdomas – vai nu makšķere nav īstā, vai makšķerēšana tāds stipri garlaicīgs pasākums vien ir. Viss atkarīgs no cilvēka temperamenta. Jo makšķernieks var būt arī tas, kuru zivis nemaz neinteresē, bet kurš vēlas iepazīt dabu nevis dīki guļot, bet darbībā – kustoties un kontaktējoties ar zemūdens pasauli ar makšķeri rokās."
