Atrašanās uz nedroša ledus nav norma. Kā novērst bezatbildīgu rīcību?

Par glābšanas darbu norisi vēstīja televīzija, un tā vien šķita, ka skatītāji vairāk uztraukušies kā paši glābjamie, kas par ledus gabala epopeju lielākoties stāstīja kā par lielu piedzīvojumu. Tikai viens vīrietis atzinās, ka jūrā pavadītajā laikā pārdomājis gan par ģimeni, gan atbildību pret bērniem un turpmāk pret zemledus makšķerēšanu izturēsies daudz piesardzīgāk. Citi aptaujātie, jūrā "neaizpeldējušie" kolēģi, toties bija itin bravūrīgi – ledus vēl stiprs, kā bļitkojām, tā bļitkosim! Ir arī acīmredzami rezultāti – joprojām pa kādam ledū ielūzušajam ir jāglābj, Ventspilī nesen pat 71 gadu vecs žibulētājs. Ja nebūtu šīs milzīgās glābšanas akcijas, kas varēja beigties arī ne tik optimistiski, tad droši vien nekas īpaši nemainītos – ar smagām nopūtām ik pavasari skaitītu no ūdens izglābtos vai noslīkušos, tāpat kā skaitām kūlas ugunsgrēkus un izdegušos hektārus. Tagad atbildīgās amatpersonas sarosījušās un secinājušas – situācija ik gadu kļūst draudīgāka un beidzot kaut kas ir jādara. Kaut arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā varētu atrast pantus, pēc kuriem pārkāpējus sodīt, līdz šim nekas tāds nav noticis. Kaut vai tādēļ, ka jārada apstākļi, lai rīcība kļūtu par sodāmu pārkāpumu, bet pašlaik tas faktiski nav iespējams. Glābšanas darbos iesaistītie dienesti 9.aprīlī rīko vērienīgu sanāksmi, lai izspriestu, ko un kā turpmāk darīt.

LV portāls jautā: kā novērst makšķernieku atrašanos uz nedroša ledus?

Lai laika posmā, kad ledus ir kļuvis nedrošs, uz tā neatrastos cilvēki, pats svarīgākais ir informēt sabiedrību, ka atrasties uz ledus ir bīstami vai aizliegts. Tās var būt gan brīdinošas zīmes, gan informācija plašsaziņas līdzekļos, pašvaldību interneta mājaslapās utt. Šobrīd redzam, ka vislabāk situāciju konkrētās ūdenstilpēs pārzina tieši vietējā pašvaldība, kurai ir arī iespējas pēc nepieciešamības operatīvi reaģēt un regulāri novērot ūdenstilpņu ledus stāvokli. Tāpēc kā vienu no risinājumiem redzam iespēju pašvaldībām savos saistošajos noteikumos paredzēt iespēju noteikt nedrošo laika periodu, kad uz ledus atrasties ir bīstami un aizliegts. Pēc tam, kad visi iespējamie informēšanas pasākumi nedrošajā laikposmā ir veikti, bet cilvēki vēl joprojām uzturas uz ledus vai pat ielūst, ir jāpārdomā, kāda atbildība var iestāties, pārkāpjot noteikto regulējumu. Mērķis nav šos cilvēkus sodīt, bet gan turpmāk novērst bezatbildīgu un vieglprātīgu rīcību, kas izraisa neprognozējamas sekas.

Par visām iesaistītajām institūcijām visatbilstošāko risinājumu centīsimies vienoties sanāksmē otrdien, 9.aprīlī, kurā piedalīsies iekšlietu ministrs un visu institūciju pārstāvji, kas piedalījās glābšanas darbos Majoros un Vakarbuļļos.

Jautājums par cilvēku drošību uz ledus tika pārrunāts komitejā jau pērnajā pavasarī, taču risinājums netika atrasts, jo pārraugošā institūcija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – tā arī nav deleģējusi pašvaldībai tiesības noteikt attiecīgo liegumu. Nesenie notikumi, kad uz dreifējoša ledus gabala jūrā tika aizskaloti daudzi desmiti cilvēku, šo problēmu aktualizēja ļoti krasi. Pateicoties valsts un pašvaldības dienestu operatīvai un profesionālai rīcībai, nelaimi izdevās novērst, taču iznākums varēja būt arī krietni bēdīgāks. Mēs vairs nevaram gaidīt, ir nepieciešams šā procesa regulējums. Pilsētas izpilddirektoram jāpiešķir tiesības noteikt liegumu atrasties uz konkrētas ūdenstilpes ledus, un Rīgas Pašvaldības policijai dots uzdevums sagatavot attiecīgos grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā".

Cilvēkiem, kuri paši nespēj novērtēt briesmas un pakļauj sevi un savus bērnus riskam, skaidri jānorāda, kad un kur ledus kļūst tik bīstams, ka atrašanās uz tā var draudēt ar bojāeju. Šis ir loģisks pamatojums arī turpmākajai rīcībai – iedzīvotāju informēšanai un brīdināšanai. Taču pieredze rāda, ka ar to vien atbildības izjūtu ieaudzināt nevar. Tāpēc atbalstām Iekšlietu ministrijas iniciatīvu iestrādāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā normu par administratīvā soda piemērošanu par pašvaldības noteiktā lieguma pārkāpumu.

Protams, lieguma ietvaram ir jābūt elastīgam saistībā ar laika apstākļiem. Ledus biezums un tā kvalitāte upēs un ezeros, sala un atkušņa mija, jūras piekrastes vēja virziens – faktori, kuri jāņem vērā. Pilsētas izpilddirektoram ir jābūt tam, kurš, konsultējoties ar meteorologiem, hidrologiem un glābšanas dienestu speciālistiem, pieņems lēmumu slēgt vai atklāt ūdenstilpi līdzīgi tam, kā ostas kapteiņu dienests regulē kuģu plūsmu.
 

Valdis Kivkucāns, Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks:

"Jūrmalas pašvaldības saistošajos noteikumos (vienīgajos Latvijā!) ir paredzēts administratīvais naudas sods par atrašanos uz ledus bīstamās vai aizliegtās vietās – līdz 30 latiem.

Diemžēl līdz šim tādas sankcijas nav piemērotas, jo nebija normatīvā akta, kas nosaka šīs "bīstamās vai aizliegtās" vietas.

Civilās aizsardzības komisijā 3.aprīlī pieņēma lēmumu sagatavot izpilddirektora rīkojumu, kas noteiks šīs vietas vai laiku (termiņu), kad atrasties uz ledus ir bīstami. Tad arī pašvaldības policija varēs attiecīgi rīkoties un, iespējams, mazināsies pārdrošnieku skaits. Pašlaik arī tiek izgatavoti papildu brīdinājuma uzraksti, jo atlikuši bija tikai pieci... Diemžēl cilvēki tos salauž vai paņem par piemiņu. 

Problēma par zemledus makšķerēšanas drošību nav risināta gadiem, kaut gan par to runāts ir daudz – kampaņu veidā, kad kaut kas noticis. Būtībā tā ir bērnu smilškastītes līmeņa problēma, kuru īstenībā nebūtu grūtību atrisināt. Jautājums ir jāaplūko divējādi – gan kā valsts iestāžu, gan pašu makšķernieku atbildība. Valstij ir jānodrošina informācija par to, kad iestājas ledus drošuma bīstamības laikposms (tāpat kā izsludina ugunsbīstamības periodu par mežiem).

Atceros, padomju laikos televīzijā diktore Gerda Riekstiņa ziņās brīdināja, ka ledus kļuvis nedrošs un uz tā atrasties nedrīkst. Jautājums – kam par to ir jāgādā? Ja Rīgas jūras līcis un piekrastes zona ir valsts pārvaldībā, tad tai iedzīvotāji jānodrošina ar attiecīgu informāciju par drošības apstākļiem. Kā to darīt, ir atbildīgo iestāžu kompetencē. Ja sabiedrība ir informēta par bīstamības laika iestāšanos, tad cilvēkus, kuri to neņem vērā, ar kāda administratīvā instrumenta palīdzību var ietekmēt. Pašlaik nav neviena precedenta, ka kāds būtu administratīvi vai citādi sodīts par to, ka nav ņēmis vērā šo informāciju un ir izdarījis pārkāpumu. Tiklīdz būtu kaut daži sodīšanas gadījumi, viss nostātos savās vietās.

Juristiem ir jādomā, kā šos nosacījumus formulēt un iekļaut normatīvajos aktos. Drīzumā gaidāmi grozījumi Makšķerēšanas noteikumos, un mēs noteikti nāksim klajā ar saviem priekšlikumiem šajā jomā.

Ārzemēs jūras vai lielu ezeru piekrastēs ir uzstādīta tā dēvētā vēja zeķe, kas rāda vēja stiprumu un atsevišķos gadījumos papildus paceļ karogu, brīdinot par īpašu bīstamību. To varētu izdarīt arī Latvijā. Kur ir problēma? Faktiski – nekādas. Vien jāatbrīvojas no sindroma – sanākam, parunājam, un ar to viss beidzas. Tieši tāpat kā ar kūlas dedzināšanu. Tāpat kā ar atkritumu mešanu kur pagadās. Ir jādomā, kā ieviest gan informēšanas, gan sodīšanas sistēmu. Nekas no jauna nav jāizgudro, bet jāpaskatās, kā rīkojas kaimiņvalstīs.

Ir dzirdēts spriežam, ka izglābtajiem zemledus makšķerniekiem vajadzētu atlīdzināt glābšanā iztērētos līdzekļus, bet tas ir pretrunā starptautiskajām normām, kas nosaka – par glābšanu no paša cietušā nedrīkst pieprasīt nekādu maksu, tikai tad, ja glābj viņa mantu.

Pašlaik galvenokārt apspriež situāciju jūras piekrastē, bet ir jādomā arī par kārtību iekšējos ūdeņos. Tad parādās jautājums par pašvaldību atbildību un rīcību. Bet – drīzumā spēkā stāsies Zemes pārvaldības likums, kas paredz, ka iekšējie publiskie ūdeņi pāries pašvaldību valdījumā. Informēšana par bīstamību ir viena no ūdenstilpju apsaimniekošanas sastāvdaļām. Neskaidrību ir daudz – kā notiks apsaimniekošanas funkciju nodošana pašvaldībām? Kas uzņemsies, piemēram, informēšanas pienākumu, ja pašvaldība ūdenstilpi nodos ilgtermiņa nomā privātam apsaimniekotājam?
 

Jānis Dambis, Alūksnes novada Veclaicenes pagasta pārvaldes saimniecības pārzinis:

Mūsu pašvaldība jau četrus gadus rīko vērienīgas zemledus makšķerēšanas sacensības, kurās piedalās daudz dalībnieku, arī no Igaunijas, bet pats gan ar žibulēšanu, kaut gan to atbalstu, nenodarbojos. Saistībā ar pēdējo dienu notikumiem esmu ļoti domājis par drošības jautājumu. Diez vai pie katra ezera brīdinājuma uzrakstus pieliksim, jo mums Veclaicenē vien ir 27 ezeri, un kā tos visus apsekot? Ir arī ezeri, kurus apsaimnieko privātā kārtā. Varbūt lielāks uzsvars jāliek uz apziņošanu televīzijā, apelējot pie cilvēku veselā saprāta. Varbūt jāmeklē pozitīvi piemēri citās valstīs. Mēs gan esam tādi ziemeļnieki, sniegs joprojām 60 centimetru un varbūt pat biezāks, pirms dažām dienām tīrījām autoceļus jau desmito reizi, ko kurzemniekiem pat grūti būs iedomāties. Dīķos esot pat 80 centimetru ledus kārta, un arī uz ezeriem tas joprojām ir stingrs. Sestdien, 5.aprīlī, uz Alūksnes ezera ir zemledus makšķerēšanas sacensības, un viņi jau zina, ko dara.

Bet gan jau kāds ies uz ledus arī tad, kad būs nedroši, un pavasaros arī Veclaicenē kāds ielūst ūdenī. Es neatceros gadījumu, ka tas būtu slikti beidzies. Tomēr par drošību ir jādomā, un, manuprāt, nebūtu slikti, ja sarīkotu līdzīgu kampaņu kā par braukšanu dzērumā – "atturi draugu..." Tā varētu vest pie prāta karstgalvjus, kas dažu zivtiņu dēļ riskē ar savu dzīvību.