Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Peldvietu ūdens monitoringa veikšanā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs, aizpildot un nosūtot Veselības inspekcijai speciālu anketu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti jau uzsākuši ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Šī gada peldsezonas laikā inspekcija peldvietu ūdens kvalitāti pārbaudīs 47 peldvietās. Pirmās pārbaudes liecina, ka visās tajās atļauts peldēties. Ūdens kvalitātes pārbaudes tiks veiktas visu peldsezonu, kas ilgst no 15. maija līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
Peldūdeņu paraugus inspekcija ņem
Rīgā - Vakarbuļļu, Vecāķu un Daugavgrīvas pludmalē, kā arī Bābelītes un Juglas ezerā.
Saulrakstu novadā - Saulkrastu centra pludmalē un Saulkrastu pludmalē pie glābšanas stacijas (Rūķīši).
Siguldas novadā - Gaujas upē Siguldas pilsētas peldvietā.
Jūrmalā - Asaros, Bulduros, Dubultos, Dzintaros, Jaunķemeros, Kauguros, Lielupē, Majoros, Mellužos, Pumpuros un Vaivaros.
Liepājā - Dienvidrietumu pludmalē, pludmalē pie stadiona un grants karjerā „Beberliņi”.
Ventspilī - pilsētas pludmalē, Staldzenes pludmalē un Būšnieku ezerā.
Kuldīgas novadā - Ventas upes peldvietā „Mārtiņsala”.
Saldus novadā - Saldus ezerā.
Brocēnu novadā - Cieceres ezerā.
Dundagas novadā - Kolkas pludmalē.
Rojas novadā – Mērsraga pludmalē, Upesgrīvas pludmalē un Rojas pludmalē.
Engures novadā – Abragciema, Klapkalnciema, Ķesterciema un Ragaciema pludmalē.
Dobeles novadā - Gaurata ezerā;
Salacgrīvas novadā - Ainažu pludmalē, peldvietā „Meleku līcis” un Salacgrīvas pludmalē;
Limbažu novadā - Skultes pludmalē, peldvietā „Lauču akmens”;
Salacgrīvas novadā - Tūjas pludmales peldvietā„Jūrasdzeņi”;
Daugavpilī - Lielajā Stropu ezerā, Lielā Stropu ezera peldvietā „Stropu vilnis” un Šūņu ezerā, mikrorajona „Vecā Forštate” peldvietā;;
Krāslavas novadā - Zirga ezerā;
Jēkabpilī - Mežaparka (Radžu) ūdenskrātuves peldvietā pie centrālās ieejas.
Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski - pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem -, gan vizuāli novērtējot peldvietu. Apskatot ūdeni, īpašu uzmanību pievērš netipiskai ūdens krāsai, virsmas aktīvajām vielām (piemēram, noturīgas putas), peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem, fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens „ziedēšanai”.
Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un sniedz slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts. Par izmeklējumu rezultātiem tiek informēts peldvietas īpašnieks, citas ieinteresētās institūcijas, kā arī sabiedrība.
Pagājušogad – 276, šogad - 47
Kā skaidro Veselības inspekcija, Latvijā tiek pārbaudītas 45 peldvietas (33 jūras piekrastē un 12 iekšzemes ūdeņos), kas atbilstoši MK 2008. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 454 „Peldvietu higiēnas prasības” 1. pielikumam noteiktas kā valsts oficiālās peldvietas, jo tās atbilst ūdens apsaimniekošanas likumā definētajam peldvietas jēdzienam un pašvaldības tās atzinušas par sabiedriski nozīmīgām, vienlaikus apņemoties ievērot šīm peldvietām MK noteikumos izvirzītās higiēnas prasības.
"Peldvietas informatīvajā stendā jābūt peldvietas apsaimniekotāja kontaktinformācijai un tālruņa numuriem, pa kuriem zvanīt nelaimes gadījumā."
Papildus tiek monitorētas arī 2 peldvietas (Jēkabpils Mežaparka jeb Radžu ūdenskrātuve un Daugavpils L.Stropu ezera peldvieta “Stropu vilnis”), kurām pēc pašvaldību lūguma 2010. gadā nacionālā žūrija deva atbalstu piešķirt “Zilā karoga” sertifikātu.
Pērn Latvijā peldvietu monitorings tika veikts 276 peldvietās. Šogad pārbaudāmo peldvietu skaits ir samazināts, ņemot vērā piešķirto finanšu līdzekļu apjomu valsts apmaksātā monitoringa veikšanai. Vienlaikus Veselības ministrija ir ierosinājusi grozījumus MK 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai”, nosakot, ka uzraudzītas tiks vienīgi normatīvajos aktos noteiktās peldvietas.
Kādai jābūt peldvietai
Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 31. pantam peldvieta ir peldēšanai paredzēta labiekārtota vieta vai arī jebkura vieta jūras piekrastē un pie iekšzemes ūdeņiem, kurā peldēšanās ir droša un nav aizliegta un kuru iedzīvotāji izmanto atpūtai peldsezonas laikā.
To, kādai jābūt peldvietai, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 341 “Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība”. Tie regulē peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību, drošības prasības, kā arī kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti par peldvietu. Noteikumos teikts, ka par peldvietu izveidošanu, uzturēšanu un drošības prasību ievērošanu ir atbildīga fiziskā vai juridiskā persona, kuras īpašumā vai valdījumā attiecīgā peldvieta atrodas. Ja peldvieta atrodas uz pašvaldības zemes un ir tās apsaimniekošanā, par to atbild attiecīgā pašvaldība.
Peldvietu aizliegts ierīkot un tā nedrīkst atrasties notekūdeņu ieplūdes vietā vai tās tiešā tuvumā, ostā vai rūpniecības uzņēmuma teritorijā, kā arī vietā, kur ir nelabvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms (piemēram, atvari, krasas ūdens līmeņa svārstības) vai nestabila gultne.
Peldvietas īpašnieks peldvietā var izveidot funkcionālos sektorus, piemēram, sauļošanās zonu, sporta zonu, bērnu sektoru ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem, nūdistu zonu.
Lai nodrošinātu peldēšanās drošību, peldvietas īpašnieks peldsezonas laikā peldvietā izveido gājēju celiņus un veic saprātīgus pielāgojumus, lai gājēji un personas ar funkcionāliem traucējumiem varētu piekļūt peldvietai. Ūdeni īpašnieks norobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem un, kur tas iespējams, izveido peldēšanās sektoru bērniem līdz 10 gadu vecumam. Šī sektora pamatni izvēlas vai izveido ar nelielu slīpumu un maksimālo dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm. Tāpat saimnieks gādā par drošu ūdensobjekta pamata reljefu un aizsardzību pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (piemēram, krasta nogruvumiem, noslīdējumiem). Ņemot vērā peldvietas noslogojumu, tās saimnieks izvērtē nepieciešamību nodrošināt glābšanas dienesta darbību.
"Šī gada peldsezonas laikā inspekcija peldvietu ūdens kvalitāti pārbaudīs 47 peldvietās, un pirmās pārbaudes liecina, ka visās tajās atļauts peldēties."
Peldvietas īpašniekam peldsezonas laikā peldvietā jāizvieto informatīvs stends, kur norāda peldvietas nosaukumu, konkrētās peldvietas atrašanās vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, peldvietas robežas un tās izmantošanas nosacījumus - arī funkcionālo sektoru izvietojumu un glābšanas dienesta atrašanās vietu, ja tādi ir izveidoti. Stendā jābūt arī informācijai atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un sabiedrības informēšanu. Peldētājiem jābūt pieejamai informācijai par peldvietas hidroloģisko raksturojumu (piemēram, atvariem, ūdens līmeņa svārstībām) un gultnes morfoloģisko raksturojumu (piemēram, gultnes stabilitāte, drošs ūdensobjekta pamata reljefs), kā arī informācijai par peldvietas maksimālo dziļumu.
Ja peldvietā nav nodrošināta glābšanas dienesta darbība, stendā jābūt instrukcijai par pirmās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā. Tāpat peldvietas informatīvajā stendā jābūt peldvietas apsaimniekotāja kontaktinformācijai un tālruņa numuriem, pa kuriem zvanīt nelaimes gadījumā.
Vēro peldvietas!
Peldvietas ūdens monitoringa veikšanā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs. Veselības inspekcijas mājaslapā atrodama anketa http://www.vi.gov.lv/?sadala=509. Tā piedāvā sniegt informāciju par pamanītām zilaļģēm, naftas produktiem, peldošiem atkritumiem, nesakoptu peldvietas apkārti, informāciju par tualetes un atkritumu konteineru esamību, kā arī citiem parametriem, kas ietekmē peldūdens kvalitāti.
Kad anketa aizpildīta, tā jānosūta elektroniski uz e-pasta adresi vide@vi.gov.lv. Iedzīvotāju līdzdalība peldvietu ūdens monitoringā tiek organizēta, lai pievērstu uzmanību ūdens kvalitātei Latvijā, kā arī iegūtu informāciju par iedzīvotāju novērojumiem peldvietās, kuras nav iekļautas monitorējamo 47 peldvietu sarakstā.
