SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. maijā, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
2
2

Peldies droši oficiālajās peldvietās!

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Veselības inspekcija oficiālajās peldvietās regulāri veic ūdens kvalitātes monitoringu, kas ļauj pārliecināties par ūdens kvalitāti konkrētajā peldvietā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Iespējams, kāds jau ir atklājis 2012.gada peldsezonu ar ašu peldi kādā no ūdenstilpnēm. Tomēr jāņem vērā – oficiāli peldsezona Latvijā sāksies ar 15.maiju un ilgs līdz 15.septembrim. Izvēlēties peldēšanas vietu ir katra paša atbildība, tomēr der zināt, ka ne katrs izcirtums ūdens tuvumā ir peldvieta. Oficiālas peldvietas statuss normatīvajos aktos atpūtas vietai pie ūdens izvirza noteiktas prasības un kvalitātes kritērijus.

Sauļošanās, peldēšanās un pludmales volejbols vai futbols, makšķerēšana un braukšana ar laivām vai citas atpūtas iespējas vasaras periodā – visas šīs aktivitātes norisinās ūdenstilpju tuvumā vai tajās. Ikviena atpūtas iespēja saistīta ar dažādiem riskiem (piemēram, dažādi savainojumi, nepiemērota ūdens temperatūra, piesārņojums, iespējama slīkšana), ar kuriem ir jārēķinās un jāzina, kā sevi no tiem pasargāt. Tāpat jārēķinās ar to, ka ne visās ūdenstilpnēs ūdens kvalitāte ir pietiekama, lai bez raizēm varētu baudīt ūdens priekus.

Oficiālās peldvietas

2002.gada 12.septembra likums "Ūdens apsaimniekošanas likums" skaidro, ka termins "peldvieta" ir attiecināms uz peldēšanai paredzētu peldvietu, kas atbilst higiēnas prasībām, kas atrodas jūras piekrastē vai pie iekšzemes ūdeņiem un kas ietver noteiktu labiekārtotu sauszemes daļu un peldvietas ūdens daļu, ko cilvēki izmanto atpūtai peldsezonas laikā.

"Šobrīd Latvijā ir 46 oficiālās peldvietas."

Peldvietas Latvijā iedalās – ūdenstilpnes iekšzemes ūdeņos vai jūras piekrastē, kā arī oficiālās un neoficiālās peldvietas. Oficiālajās peldvietās visas peldsezonas laikā Veselības inspekcija veic ūdens kvalitātes pārbaudes monitoringu, kas ļauj pārliecināties par ūdens kvalitāti konkrētajā vietā. Kā arī uz oficiālajām peldvietām attiecas 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.38 "Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība", kas nosaka peldvietu uzturēšanas kārtību un drošības un higiēnas prasības.

Katrai oficiālajai peldvietai ir apsaimniekotājs. MK noteikumu 4.pants noteic, ka peldvietas apsaimniekotājs ir atbildīgs par peldvietas izveidošanu, uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu, kā arī par informatīvo uzrakstu izvietošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Visa informācija par peldvietu jāizvieto viegli pamanāmā vietā visas peldsezonas laikā.

Saraksts var tikt papildināts

Kā vēsta Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis, šobrīd Latvijā ir 46 oficiālās peldvietas, no kurām 32 ir jūras piekrastes peldvietas, 14 iekšzemes ūdeņu peldvietas un trīs upes, kuras atrodas 13 novados. "No 110 novadiem tikai 13 ir oficiālās peldvietas. Būtu optimāli, ja katrā Latvijas novadā būtu vismaz viena oficiāla vieta. Tāpēc ceram, ka nākotnē šis skaits varētu sasniegt aptuveni 110 vai 120, kas būtu optimālais oficiālo peldvietu skaits Latvijas apstākļos," norāda N.Kadiķis.

Ikviena peldvieta var kļūt par oficiālo peldvietu – šādos gadījumos ieinteresētajai pašvaldībai ir jāvēršas Veselības inspekcijā ar pieteikumu par peldvietas iekļaušanu sarakstā. Ja peldvietas iekļaušana sarakstā tiek atbalstīta, tad tiek izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka oficiālās peldvietas. 2011.gadā no saraksta svītroja divas peldvietas (Juglas ezera peldvietu un Salacgrīvas Meleku līča peldvietu) un iekļāva jaunu - Jelgavas Lielupes labā krasta peldvietu.

Kādai jābūt peldvietai

MK noteikumi par peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību skaidri nosaka to, kur oficiālā peldvieta var tikt izveidota, kā arī reglamentē peldvietas labiekārtošanas un uzturēšanas kārtību, peldvietas apmeklētāju informēšanu par peldvietas izvietojumu, ūdens kvalitāti, sabiedriskās kārtības prasību ievērošanu, drošu uzvedību peldvietā un iespēju saņemt pirmo palīdzību. Līdztekus tam oficiālajās peldvietās ir jāizvieto peldvietas apraksts un dažādas informatīvās zīmes.

"Visa informācija par peldvietu apsaimniekotājam ir jānodrošina viegli pamanāmā vietā visas peldsezonas laikā."

Piemēram, bez izvietotajām informatīvajām zīmēm ar norādi par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties jānorāda arī zīme par peldvietas ūdens klasifikāciju, kurā peldvietas ūdens kvalitāte ir apzīmēta ar zvaigznītēm. Trīs zvaigznes nozīmē, ka peldvietas ūdens kvalitāte ir izcila, divas zvaigznes – laba; viena zvaigzne norāda, ka ūdens kvalitāte ir pietiekama; ja zvaigznes nav, tas nozīmē, ka ūdens kvalitāte ir zema. 2010.gada 6.jūlija MK noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 5.pielikumā ir parādīts, kā informatīvajām zīmēm ir jāizskatās.

Datus par peldvietu ūdens klasifikāciju, Veselības inspekcija apkopojusi, balstoties uz ilglaicīgu peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumu pēdējo četru peldsezonu laikā. Vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis informē, ka šajā četru gadu ilgajā laika posmā vairums oficiālo peldvietu Latvijā ir ar labu un izcilu kvalitāti, tomēr ir arī zema kvalitāte.

Ūdens kvalitāte

Latvijā oficiālo peldvietu ūdens monitoringu veic Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti. Ikvienas oficiālās peldvietas ūdens kvalitāte vismaz reizi mēnesī tiek pārbaudīta laboratoriski un novērtējot peldvietu vizuāli. Katras peldsezonas laikā speciālisti ņem piecus ūdens paraugus, un pēc katras paraugu ņemšanas reizes Veselības inspekcija informē sabiedrību par analīžu rezultātiem un ūdens kvalitātes novērtējumu. N.Kadiķis vēsta, ka 2011.gadā tika paņemti 230 ūdens paraugi un nebija noteikts neviens ierobežojums peldēties.

Ūdens kvalitāti peldvietās ietekmē vairāki faktori, piemēram, ūdens ziedēšana, zilaļģes, notekūdeņi. Jāatzīmē, ka oficiālo peldvietu monitoringu regulāri veic ne tikai Veselības inspekcija, to dara arī atsevišķas pašvaldības vai citi interesenti. Zinātniskā institūta "BIOR" direktors Rafaels Joffe atklāj, ka aptuveni 50 peldvietas pašvaldības kontrolē pašas.

Ūdens kvalitāti ietekmējošie faktori

Veselības inspekcijas dati

Peldvietu apraksti šajā peldsezonā

Ikvienam ir iespēja iegūt informāciju par oficiālās peldvietas ūdens kvalitāti gan pašā peldvietā, gan iepazīstoties ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju. Gatavojoties šā gada peldsezonai, lai sekmīgāk veiktu ūdens kvalitātes pārvaldību un līdz ar to arī ūdens kvalitātes uzlabošanu peldvietās, inspekcija izstrādājusi aprakstus par katru peldvietu (ar jaunāko informāciju, peldvietas fotoattēliem, precīzu atrašanās vietu u.tml.).

"Ikvienas oficiālās peldvietas ūdens kvalitāte vismaz reizi mēnesī tiek pārbaudīta laboratoriski."

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vides veselības analītiķe Daina Sudraba–Livčāne norāda, ka peldvietu ūdens aprakstu mērķis ir detalizētāk atspoguļot peldvietu stāvokli, ūdens kvalitāti un faktorus, kas var radīt ūdens piesārņojumu. Iepazīties ar peldvietu aprakstiem ir iespējams ne tikai oficiālajās peldvietās, bet arī Veselības inspekcijas mājaslapā.  Iepazīstoties ar detalizētu informāciju, katrs iedzīvotājs var izvēlēties sev piemērotāko un drošāko peldvietu, atklāj vides speciāliste.

Uzziņai

Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus rūpēties par savu veselību un drošību, un peldēties tikai oficiālajās peldvietās. Šobrīd Latvijā ir 46 oficiālās peldvietas, kurās tiek kontrolēta ūdens kvalitāte un pati peldvieta:

  • Daugavpilī - Lielā Stropu ezera peldvieta, Lielā Stropu ezera peldvieta "Stropu vilnis" un Šūņu ezera peldvieta;
  • Jelgavā - Lielupes labā krasta peldvieta;
  • Jēkabpilī – peldvieta "Radžu ūdenskrātuve";
  • Jūrmalā – Asaru, Bulduru, Dubultu, Dzintaru, Jaunķemeru, Kauguru, Lielupes, Majoru, Mellužu, Pumpuru un Vaivaru peldvieta;
  • Liepājā - dienvidrietumu peldvieta, peldvieta pie stadiona un karjera "Beberliņi" peldvieta;
  • Rīgā – Daugavgrīva, Vakarbuļļi, Vecāķi un Bābelītes ezera peldvieta;
  • Ventspilī - pilsētas pludmale, Staldzenes pludmale un Būšnieku ezera peldvieta;
  • Brocēnu novadā - Cieceres ezera peldvieta;
  • Dobeles novadā - Gaurata ezera peldvieta;
  • Dundagas novadā – Kolka;
  • Engures novadā – Abragciema, Klapkalnciema, Ķesterciema un Ragaciema peldvieta;
  • Krāslavas novadā - Zirga ezera peldvieta;
  • Kuldīgas novadā - Ventas upes peldvieta "Mārtiņsala";
  • Limbažu novadā – Skultes pludmales Lauču akmens peldvieta;
  • Mērsraga novadā – Mērsraga un Upesgrīvas peldvieta;
  • Rojas novadā – Roja;
  • Salacgrīvas novadā – Ainažu, Salacgrīvas un Tūjas (atpūtas vieta) peldvieta;
  • Saldus novadā - Saldus ezera peldvieta;
  • Saulkrastu novadā – Saulkrastu pilsētas peldvieta centrā un peldvieta "Rūķīši";
  • Siguldas novadā – Siguldas peldvieta (Gaujas upe).
Visa informācija par oficiālajām peldvietām un par veiktajiem peldūdens kvalitātes monitoringa rezultātiem ir pieejama Veselības inspekcijas mājaslapas sadaļas "Vides veselība" nodaļā "Peldūdens". Kā arī Veselības inspekcija apkopo no iedzīvotājiem iegūto informāciju par tām peldvietām, kuras nav iekļautas oficiālo peldvietu sarakstā. Ikviens var sniegt informāciju par ūdens kvalitāti Veselības inspekcijas mājaslapā.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU