Lai gan katru vasaru laikapstākļi ir atšķirīgi, pērnā gada pieredze liecina, ka pārkaršana ir drauds ikdienā. Tā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 2011.gada vasarā (jūnijs-augusts) kopumā bijuši 346 izsaukumi pie iedzīvotājiem, kas cietuši no karstuma ietekmes, no tiem gandrīz 200 izsaukumu saņemts tieši Rīgas reģionā.
Riska grupas
Lielāka vērība savam veselības stāvoklim jāpievērš tad, kad gaisa temperatūra sasniedz vairāk nekā +25 grādus pēc Celsija. Lai kaitētu savai veselībai, cilvēkam nav obligāti jāatrodas tiešos saules staros. Pietiek ar to vien, ka karstā laikā viņš uzturas nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums. Arī pārlieku liela fiziskā slodze šādos apstākļos nenāk par labu, jo organismam ir grūtāk piemēroties un rodas papildu pārpūle.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi skaidro, ka karstajās dienās riskam īpaši ir pakļauti
- gados vecāki cilvēki,
- zīdaiņi un mazi bērni,
- cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem,
- tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, cilvēki, kuri slimības dēļ ir piesaistīti pie gultas vai lieto noteikta veida medikamentus,
- personas, kas slimo ar hroniskām slimībām,
- cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas,
- personas, kuras veic fiziskas aktivitātes.
NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša norāda, ka šogad jaunākajam no karstuma ietekmes cietušajam bija divi gadi, pārsvarā lielākā daļa ir pusaudži un jaunieši (13-25 gadu vecumā) un gados vecāki cilvēki.
Ieteikumi, lai justos labi
Mediķi un Veselības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus, lai izvairītos no pārkaršanas vai citām veselības problēmām karstajā laikā:
- dienu nepieciešams plānot tā, lai varētu izvairīties no svelmes un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās;
- nevajadzētu uzturieties atklātā saulē un strādāt ārā, kad karstums ir visintensīvākais;
- ieteicams valkāt cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, vislabāk no kokvilnas auduma;
- jāpievērš uzmanība, lai līdzi būtu pietiekams ūdens daudzums;
- gadījumā ja uz ielas paliek pārāk karsti, speciālisti iesaka meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās un telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
- jāizvairās no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē, kā arī karstās, nevēdinātās telpās;
- jāpalielina izdzertā šķidruma daudzums un tas jālieto, pirms sāk mocīt slāpes;
- nevajadzētu lietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;
- lai izvairītos no ādas apdegumiem, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmus;
- lai atvēsinātos, var iet vēsā dušā, vannā vai norīvēties ar slapju dvieli;
- rūpīgi jāuzglabā pārtikas produkti, kas ātri bojājas. Nepareizi uzglabājot pārtikas produktus un pēc tam tos lietojot uzturā, cilvēks var saslimt;
- jāievēro piesardzība peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī.
"Lai kaitētu veselībai, cilvēkam nav obligāti jāatrodas tiešos saules staros. Pietiek ar to, ka karstā laikā viņš uzturas nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums."
Ļoti svarīgi ir īpašu uzmanību pievērst bērna veselībai. "Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā! Raugieties, lai bērns nepārkarstu guļot! Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un mazulis pārkarsis var pat iet bojā. Bērns var pārkarst, arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās," brīdina I.Bukša.
Pārkaršana un ādas apdegumi
Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var izraisīt nespēku un karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešamas nekavējoties novērst.
Speciālisti iesaka uzmanību pievērst šādiem simptomiem:
- galvassāpes,
- slikta dūša,
- intensīvas slāpes,
- miegainība,
- apsārtusi un sausa āda,
- pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
- apjukums,
- agresivitāte.
"Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs. Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens – vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams tā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt ar vēsu ūdeni," šādu rekomendācija ir Veselības ministrijas mājaslapā.
Kaitējumu veselībai var nodarīt arī saules apdegumi. Lai izvairītos no tiem, jālieto saules aizsargkrēmi un jāievēro ārstu ieteikumi. Ja apdegumi tomēr radušies, speciālisti iesaka lietot atvēsinošas kompreses. Var izmantot atvēsinošus krēmus, emulsijas, kas ādu arī pabaros, kā arī ieteicams lietot daudz šķidruma.
Gadījumā ja veidojas čūlas, pūšļi, kas pildīti ar dzeltenu šķidrumu, tūskas uz ekstremitātēm, stipras sāpes apdeguma virsmā, steidzami jāvēršas pēc mediķu palīdzības.
Cilvēki griežas pēc palīdzības
Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa informē, ka cilvēki uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni karstā laikā zvana saistībā ar pārkaršanu un ādas apdegumiem saulē. Vienkāršākos gadījumos mediķi sniedz padomus, kā cilvēks var rīkoties mājas apstākļos, sarežģītākās situācijās iesaka vērsties pie dežūrārstiem, steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, slimnīcu uzņemšanas nodaļās; savukārt reizēs, kad tiek apdraudēta veselība un dzīvība, savieno ar neatliekamās medicīniskās palīdzības līniju – 113.
"Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu."
I.Bukša atzīmē: "Šādu ar karstumu saistītu negadījumu daudzums ir atkarīgs no tā, kāda ir bijusi katra konkrētā vasara – cik karsts un saulains bijis laiks, cik ilgstoši saglabājusies svelme. Vasara no vasaras ļoti atšķiras, un līdz ar to arī karstuma ietekmē cietušo skaits ir ļoti atšķirīgs, piemēram, pērn jūnijā NMPD mediķu brigādes bijušas 198 izsaukumos pie cilvēkiem, kas cietuši no karstuma, bet šogad jūnijā šādi izsaukumi bijuši 19."
Uzziņai
Ārpus ģimenes ārstu darba laika var zvanīt pa Nacionālā veselības dienesta Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru 66016001. Tālruņa darba laiks: darba dienās no plkst. 17.00 līdz 08.00; no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
Ja parādās šādi simptomi – ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums - jāzvana neatliekamajai palīdzībai pa tālruni 113.
