SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
4
19
4
19

Cik karsti drīkst būt darbā

Latvijas likumos ir noteiktas karstajam laikam atbilstošas mikroklimata prasības iekštelpās, bet ir piemirsts par tiem, kas strādā ārpus telpām.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu – gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu.

Valsts darba inspekcija aicina darba devējus iespēju robežās rūpēties par veselībai nekaitīgas darba vides nodrošināšanu karstajā laikā un atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi. Diemžēl Latvijas likumos ir noteiktas karstajam laikam atbilstošas mikroklimata prasības iekštelpās, bet ir piemirsts par tiem, kas strādā ārpus telpām.  

Telpā – ne vairāk kā 28 grādi

Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumos Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās".

Noteikumu 1. pielikums visus strādājošos iedala trīs kategorijās, katrai no tām nosakot atbilstošu temperatūru darbavietā gada aukstajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām ir zemāka par +10°C, un gada siltajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām ir augstāka par +10°C.

Pie I kategorijas pieder strādājošie, kam darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli. Tie ir visi garīga darba darītāji, cilvēki, kam darbs ir pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana. Šiem strādājošajiem gada siltajā periodā jānodrošina gaisa temperatūra no 20 līdz 28 grādiem.

Pie II kategorijas pieder cilvēki, kam darbs saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi). Šiem strādājošajiem darba telpās jānodrošina gaisa temperatūra no 16 līdz 27 grādiem.

"Darba telpās, kur tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu."

Savukārt pie III kategorijas pieder cilvēki, kam ir smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana). Šiem cilvēkiem jānodrošina salīdzinoši zemākā gaisa temperatūra – no15 līdz 26 grādiem.

Gaisa relatīvajam mitrumam visiem strādājošajiem jābūt no 30 līdz 70 procentiem. Tāpat darbam iekštelpās savi ierobežojumi ir arī gaisa kustības ātrumam – vēja plūsmai, ko arī var izmērīt ar speciālām mērierīcēm. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls skaidro: "Telpās nedrīkst būt pārāk liels caurvējš vai gaisa plūsma no ventilatora. Ja darbinieks strādā šādās telpās, viņš drīz vien sāk sūdzēties par klepu, sāpēm gan sprandā, gan mugurā." Arī darba inspekcija atgādina, ka darba telpās, kur tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu, jo tā var rasties veselības traucējumi. Tā, I kategorijas strādājošajiem gaisa kustības ātrums telpā var būt no 0,05–0,15 metriem sekundē, II kategorijai – no 0,1līdz 0,4 metriem sekundē, bet III kategorijai – no 0,2–0,5 metriem sekundē.

Ja darbinieks vēlas pārbaudīt kādu no šiem rādījumiem – gaisa relatīvo mitrumu vai gaisa kustības ātrumu, viņš ar darbinieku uzticības personas starpniecību var prasīt atbalstu uzņēmuma darba aizsardzības speciālistam vai darba devējam, bet šādus mērījumus bez maksas var veikt arī LBAS darba aizsardzības speciālists. Arī akreditētās laboratorijas var veikt šādus darba vides mērījumus.

Duša, cepure un atpūta

Latvijas likumdošanā diemžēl nav precīzi norādīts uz temperatūras režīmu, ja strādā ārpus telpām karstajā gada periodā. Kā stāsta M. Pužuls, MK noteikumos  Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" gan ir noteikts pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām, bet par darbu karstumā tajos nav norādīts. Diemžēl darba devēji šo trūkumu bieži vien izmanto savā labā: nekur nav rakstīts, ka karstumā ārpus telpām jāstrādā mazāk, tādēļ strādā vien.

"Būtu ieteicams strādāt apģērbā gaišos toņos, kas izgatavots no dabīga auduma, un obligāti jālieto galvassegas."

Tomēr M. Pužuls uzskata, ka darba devējiem tomēr ir jāveic pasākumi paaugstinātas darba vides temperatūras iedarbības riska samazināšanai darbiniekiem, kuri vasaras periodā strādā atklātā saulē, piemēram, ceļu remontstrādnieki, lauksaimnieki, celtnieki un citu profesiju pārstāvji. "Darba aizsardzības prasības darba vietās" noteic, ka darba devējam ir pienākums ārpus telpās nodarbinātos aizsargāt pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tāpat noteikumi paredz, ka darba devējs nodarbinātos nodrošina ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu). "Jāsāk ar to, ka darba devējam un darbiniekiem savstarpēji jāvienojas par darba laiku, nosakot darba pārtraukumus vai pārceļot darba stundas uz vēsāko diennakts laiku agrāk rītos vai vēlāk vakaros," skaidro M. Pužuls. Un te liela nozīme ir uzticības personu institūcijas aktīvai darbībai!  Viņš priecājas, ka vairāku ceļu būves uzņēmumu darbiniekus ir manījis strādāja ļoti agri no rītiem, bet pusdienlaikā viņi dodas atpūsties. Toties nelāgu ziņu viņš saņēmis no sievietes, kas kādā pašvaldībā strādā tā dēvētajā simtlatnieku programmā. Viņai iespēja strādāt agrajās rīta stundās atteikta, jo nebūšot, kas darbu uzrauga. "Strādāšana dārzā un arī apkārtnes uzkopšanas darbi, kad ķermenis ir pussaliektā stāvoklī, karstā laikā kļūst īpaši smagi," uzsver M. Pužuls. Viņš atgādina, ka darba devējam ārpus telpām strādājošajiem ir jānodrošina atbilstošas atpūtas telpas, kurās nodarbinātajiem iespējams atvēsināties, kā arī izmantot dušu. Darbiniekiem pietiekamā daudzumā jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim; viņiem būtu ieteicams strādāt apģērbā gaišos toņos, kas izgatavots no dabīga auduma, un obligāti jālieto galvassegas. Turklāt vajadzētu padomāt par to, vai ir vērts pārlieku "cepināties" saulē, jo pārspīlēta sauļošanās veicina ādas vēža attīstību," atgādina M. Pužuls.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU