SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. jūlijā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
6
6

Zilais karogs pludmalei. Tā būtība un nozīme

Interesants fakts: Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir visvairāk Zilā karoga pludmaļu. Šogad mūsu valstī Zilais karogs piešķirts 12 pludmalēm.

FOTO: A.F.I.

Kad peldsezona rit pilnā sparā, ikviens vēlas būt pārliecināts, ka ūdens kvalitāte peldvietā un pludmale kopumā ne vien nenodarīs kaitējumu veselībai, bet arī būs komfortabla un droša. Lūkojot pēc lielākām ērtībām un ekoloģiskas pieejas videi, der atcerēties par Zilā karoga pludmalēm un noskaidrot, ar ko šīs pludmales atšķiras no citām un kādas garantijas un priekšrocības apstiprina šis sertifikāts.
īsumā
Zilais karogs ir ekosertifikāts, ko piešķir, ja pludmale atbilsts noteiktiem kvalitātes kritērijiem:
  • serviss un apsaimniekošana,
  • ūdens kvalitāte,
  • drošība,
  • vides informācija un izglītība.
Zilais karogs ir palīgs ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanai piekrastes zonas apsaimniekošanas jautājumos un ļauj iezīmēt pašvaldībām sevi tūrisma kartēs.

Kas ir Zilais karogs?

Zilā karoga programmu peldvietās un jahtu ostās īsteno starptautiska sabiedriskā organizācija – Vides izglītības fonds (Foundation for Environmental Education), tā  tas raksturots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā dokumentā "Zilā karoga kritēriji un ieviešanas vadlīnijas".

Zilā karoga mērķis ir veicināt piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību ar augstu ūdens kvalitātes, drošības, vides apsaimniekošanas un pārvaldes standartu, kā arī vides izglītības iniciatīvu palīdzību.

Peldvieta var pretendēt uz Zilā karoga iegūšanu, ja tā nacionālā līmenī ir atzīta par peldvietu un ja tajā ir vismaz viena ūdens kvalitātes paraugu ņemšanas vieta.

Vides izglītības fonda Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme skaidro, ka Zilais karogs nav tikai ekosertifikāts, ko piešķir pludmalēm. Pirmkārt, tas ir palīgs ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanai piekrastes zonas apsaimniekošanas jautājumos. Otrkārt, pašvaldībā bieži vien nepietiekami izmantots līdzeklis sabiedrības vides izglītībai un līdzdalības veicināšanai vides aizsardzībā. Treškārt, tā ir drošības un vides kvalitātes zīme, kas ir kļuvusi par simbolu.

"Zilo karogu piešķir gan pludmalēm, gan jahtu ostām, un kritēriji abos gadījumos nedaudz atšķiras."

J.Ulme skaidro: lai iegūtu Zilo karogu, peldvietām jāiztur pārbaudes 29 kritērijos, kas iedalīti četrās kritēriju grupās un aptver visus peldvietas apsaimniekošanas aspektus. Kritēriju grupas ir šādas:

  • ūdens kvalitāte,
  • serviss un apsaimniekošana,
  • drošība,
  • vides informācija un izglītība.

Taču jāņem vērā, ka Zilo karogu piešķir gan pludmalēm, gan jahtu ostām un kritēriji abos gadījumos nedaudz atšķiras. Piemēram, jahtu ostām ūdens kvalitāte nav kritērijs, jo pēc definīcijas peldēšanās jahtu ostās nav atļauta. Līdz ar to jahtu ostās nav jāveic peldūdens kvalitātes mērījumi. Toties ir virkne apsaimniekošanas aspektu, piemēram, specifisku atkritumu veidu nodošanas iespējas, avārijas risku novēršana, kas ir piemērojami tieši burāšanas/kuģošanas videi.

Zilais karogs Latvijā un Baltijā

J.Ulme uzsver, ka Latvijā, salīdzinoši ar Lietuvu un Igauniju, ir visvairāk Zilā karoga pludmaļu. Šogad tādas ir 12, Lietuvā – tikai trīs, bet Igaunijā nav neviena Zilā karoga pludmale. Programmas koordinators uzskata, ka būtu vēlams panākt kaimiņvalstu aktīvu darbību šajā jomā, jo ir svarīgi, lai josla ap Baltijas jūru būtu pēc iespējas sakoptāka.

Citas Baltijas jūras krastos esošās valstis bijušas aktīvākas: Polijai ir jau 26 Zilā karoga sertifikātam atbilstošas vietas un 21 no tām – peldvieta, bet Zviedrijai – 71, to skaitā 32 peldvietas.

Vērtējot aizvadītos gadus, J.Ulme atzīst, ka jāņem vērā kopējais oficiālu un labiekārtotu peldvietu skaits Latvijā un kopš 2008.gada, kad tas samazinājās no vairāk nekā 200 uz četrdesmit sešām, izaugsmes iespējas ir ierobežotas.

Jaunie peldūdens kritēriji ir ļoti stingri, līdz ar to Zilā karoga iegūšana ir vēl lielāks izaicinājums un var aizņemt četrus līdz piecus gadus pat tad, ja visi pārējie labiekārtošanas kritēriji ir izpildīti Zilajam karogam atbilstošā kvalitātē. Neskatoties uz to, arī šogad bijušas jaunas kandidātes, piemēram, Saulkrastu peldvieta.

Kā tas ietekmē pašvaldību darbu un tūrismu?

J.Ulme nenoliedz, ka potenciāls, kā pašvaldības var izmantot Zilā karoga programmu, ir daudz plašāks nekā tikai tūrisms. Zilais karogs ir arī komunikācija ar pašvaldības iedzīvotājiem par to, ka ir paveikts nozīmīgs darbs vides sakārtošanā.

J.Ulme atzīst, ka peldvietas, lai arī šķiet vienkāršs un sezonāls jautājums, tomēr prasa lielu un nepārtrauktu dažādu pašvaldības institūciju darba koordināciju - sākot no atkritumu apsaimniekošanas un riska izvērtējumiem līdz drošības un glābšanas dienesta darbības sakārtošanai. Ar pašvaldību ieinteresētību vien šī jautājuma risināšanā ir par maz - vajadzīgas iespējas, izpratne un gatavība ar šo jautājumu strādāt ilgtermiņā.

Tūrismā Zilā karoga loma ir nenovērtējama, un tas ļauj iezīmēt pašvaldībām sevi tūrisma kartēs. Piemēram, Skandināvijas valstīs, izvēloties tūrisma galamērķi, Zilā karoga norāde ietekmē līdz pat 30 procentiem no kopējā tūristu skaita.

"Kritēriju grupas ir ūdens kvalitāte, serviss un apsaimniekošana, drošība, vides informācija un izglītība."

To, ka šī sertifikāta esamība pozitīvi ietekmē pilsētas tēlu, atzīst arī Jūrmalas pilsētas domes (JPD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Būmane. Viņa apliecina, ka Jūrmalas pilsētai pludmale un peldvietas ir viena no pilsētas vizītkartēm. Tā ir vieta, kurā pilsētas viesis pavada daļu no sava laika, līdz ar to Zilā karoga saņemšana JPD ir viena no prioritātēm, apsaimniekojot Jūrmalas peldvietas.

D.Būmane atzīst, ka karogs, domes skatījumā, ir kā nepieciešamā kvalitātes zīme, kas nodrošina arī peldvietas atpazīstamību. Šogad Jūrmalas pilsētā Zilais karogs piešķirts Dzintaru un Jaunķemeru peldvietām. JPD pārstāve uzsver: Jūrmalas peldvietas tiek koptas vienādi, un Jūrmalas pilsētas domes nostāja ir tāda, ka visām pludmalēm ir jābūt vienlīdz sakārtotām, lai arī citas peldvietas spētu iegūt Zilā karoga godalgu.

Sertifikāta piešķiršana un anulēšana

J.Ulme norāda, ka lemšana par sertifikāta piešķiršanu ik gadu norisinās divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātu atbilstību izskata nacionālā žūrija, bet otrajā - starptautiskā žūrija.

Nacionālās komisijas sastāvu un darbības pamatprincipus nosaka MK rīkojums Nr.44 "Par peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisiju". Saskaņā ar to žūrijas priekšsēdētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet tās sastāvā ir VARAM, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas, Jūras administrācijas, kā arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pēc sertifikāta piešķiršanas pārbaudēm jānotiek vismaz reizi sezonā. Taču J.Ulme norāda: tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, tad ir iespējams pārbaudes veikt divas līdz trīs reizes sezonā, ieskaitot pirmssezonas pārbaudes.

Karogu ir iespējams anulēt, un ir bijušas arī šādas situācijas, tomēr sākumā pašvaldībai dod laiku problēmu novēršanai. Ja tas netiek darīts, var sekot karoga nolaišana uz laiku līdz brīdim, kad nepilnības likvidētas. J.Ulme norāda, ka informāciju par pārkāpumiem un brīdinājumiem ietver nākamā gada pieteikumā un tas ietekmē ne tikai konkrētās peldvietas, bet arī citu šīs pašvaldības peldvietu izredzes saņemt Zilo karogu.

Kā ikviens var palīdzēt Zilā karoga programmai?

VARAM rūpēs par vidi iesaka:

  • lietot atkritumu konteinerus, atrodoties peldvietā, ievērot arī atkritumu šķirošanas principus;
  • iespēju robežās, dodoties uz un no peldvietas, izmantot sabiedrisko transportu vai velosipēdu;
  • ievērot uzvedības kodeksu un kārtības noteikumus, kas ir spēkā, atrodoties peldvietas teritorijā;
  • izbaudīt dabas un vides vērtības pludmalē un tās apkārtnē, bet cienīt tās;
  • dodoties brīvdienās, izvēlēties videi draudzīgus pakalpojumus.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU